Citas ziņas

Liepājas simfoniskajam orķestrim palielina pamatkapitālu

Vēsma Lēvalde, 06.01.2011

Jaunākais izdevums

Valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) reģistrējusi pamatkapitāla izmaiņas - no 2000 latiem tas pieaudzis līdz 40,8 tūkstošiem latu.

Grozīti arī sabiedrības statūti. LSO ir palielinājis pamatkapitālu, lai paaugstinātu konkurētspēju, Db.lv skaidroja LSO sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere. Pēc viņas teiktā, piedaloties dažādos Eiropas projektos, tiek pieprasīti finanšu un bilances rādītāji, kuriem jābūt atbilstošā līmenī. Pamatkapitāla palielināšana esot arī labs signāls sadarbības partneriem, tāpēc bijis atbilstošs LSO daļu turētāju lēmums. Db.lv jau rakstīja, ka no 2010. gada 1. janvāra LSO kļuva no pašvaldības kapitālsabiedrības par valsts kapitālsabiedrību. Saskaņā ar 2010. gada budžetu LSO pašu ieņēmumi bija plānoti 80,35 tūkstoši latu, valsts dotācija - 613,77 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas simfoniskais orķestris cer uz citādu kultūras budžeta plānošanu

Vēsma Lēvalde, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) vadība cer, ka jaunās valdības kultūras ministrs mainīs budžeta sadales sistēmu un panāks dotāciju apmēru, kas ļaus noturēt orķestra māksliniecisko līmeni.

«Kopš 2008.gada valsts dotācija orķestrim ir sarukusi vairāk nekā uz pusi,» preses konferencē sacīja LSO direktors Uldis Lipskis. Ja 2008.gadā valsts 89 cilvēku kolektīvam deva 1,3 miljonus latu, tad 2010.gadā orķestra kolektīvs bija samazināts līdz 73 cilvēkiem un dotācija bija tikai 613 tūkstoši latu. Pasaulē šāda līmeņa orķestrī ir ap 120 cilvēku, bet orķestru atbalstīšana ir katra lielāka uzņēmuma goda lieta, apgalvoja U. Lipskis.

Ar pērnā gada dotāciju un ap 100 tūkstošiem latu pašu ieņēmumu LSO spējis «puslīdz normāli elpot», atzina direktors. Taču dotācijas līdzekļu pietiekot tikai algām un komunālajiem maksājumiem. Koncertdarbībai jāpiesaista nauda projektu veidā, un līdz ar to plānotā koncertdarbība ir pakļauta nejaušu ekspertu lēmumam. LSO vadība cer, ka nākamās valdības kultūras ministrs veidos budžetu tā, lai profesionālie mākslas kolektīvi, kuriem ir valsts statuss, varētu regulāru koncertdarbību nodrošināt ikgadējā plānotā budžeta ietvaros, bet projektus vajadzētu rakstīt vien eksperimentāliem un ārpuskārtas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas simfonisko orķestri apdāvina dāņu virtuozs

Vēsma Lēvalde, 25.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežota budžeta apstākļos valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris saņēmis dāvinājumu no Dānijas Karaliskā orķestra pirmās trompetes Ketila Kristensena - divas trompetes, katru aptuveni 2000 eiro vērtībā.

Dāņu virtuoza dāvana aizpilda vienu no redzamākajiem robiem orķestra instrumentārijā, norāda LSO vadītājs Uldis Lipskis. Koncertējot kopā ar LSO, virtuozais trompetists auditorijai stāstījis, ka vienam no skaņdarbiem, kuru Dānijas mūziķi kopā ar LSO ierakstīja, lai vēlāk Dānijā izdotu ar nosaukumu SMILE – Veltījums visu laiku labākajiem kino mūzikas komponistiem, esot bijis nepieciešams īpašs instruments. Šajā sakarā viņš esot jautājis orķestra mūziķiem pēc S trompetes, kas ir trompete ar sevišķi augstu skanējumu. Saņēmis atbildi, ka orķestrim esot gan viena tāda trompete, bet diemžēl tik nožēlojamā stāvoklī, ka to nevar izmantot, Dānijas trompetists pateicībā par lielisko sadarbību, atsaucību un draudzīgo attieksmi nolēmis uzdāvināt LSO piccolo un D-S trompešu komplektu. LSO pārstāvji ir jo īpaši priecīgi par to, ka tādi pasaules klases mūziķi kā Ketils Kristensens atzinīgi novērtē LSO īpašo skanējumu un profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas Kultūras pārvalde šokā par orķestra vadītāja publiskajiem izteikumiem

Vēsma Lēvalde, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūziķi pieprasa skaidrot Liepājas koncertzāles projekta virzību

Vēsma Lēvalde, 06.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc presē izskanējušajām pretrunīgajām ziņām par Liepājas koncertzāles projekta attīstību Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) lūdzis Liepājas pašvaldību komentēt projekta virzību.

Liepājas domes pārstāvji prezentēja LSO mūziķiem koncertzāles tehnisko projektu un maketu, kā arī informēja par projekta virzību, informē LSO. Orķestris lūdzis Liepājas domi kliedēt mūziķu šaubas par to, vai orķestris tiks pie jaunām darba un koncertēšanas telpām.

Mūziķi apgalvo, ka šaubas par tehniskā projekta kvalitāti ir izgaisinātas, turklāt arhitektam tiks nodoti arī mūziķu ieteikumi projekta uzlabošanai. Orķestra koncertmeistare Ilze Zariņa uzsver, ka ir būtiski, ka koncertzāle ne brīdi nestāvēs tukša – tajā bez orķestra darba telpām un koncertzālēm būs arī mūzikas vidusskola, kas ir vitāli svarīgi LSO un mūzikas vidusskolas sadarbībai. Plānotas arī konferenču telpas, izstāžu zāles, kafejnīcas, kas garantēs ēkas sabiedrisko funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas simfoniskais orķestris pelnījis labi

Vēsma Lēvalde, 17.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan valsts dotācija Liepājas simfoniskajam orķestrim šogad sarukusi par 38%, pašu ieņēmumi atbilst plānotajiem.

Saskaņā ar 2010. gada budžetu LSO pašu ieņēmumiem jābūt 80,35 tūkstoši latu. Apkopotie astoņu mēnešu rezultāti liecinot, ka plāns, visticamāk, līdz gada beigām būs izpildīts, Db.lv informēja Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) vadība. Valsts dotācija šogad orķestrim kā valsts kapitālsabiedrībai ir 613,77 tūkstoši latu, kas ir par 38% mazāka nekā 2009.gadā. un tik tikko nosedzot orķestra štata darbinieku (mūziķu un administrācijas) algas. Savukārt pašu ieņēmumi orķestrim nav sarukuši un koncertu apmeklētība esot laba. Db.lv jau rakstīja, ka kopš 2010. gada 1. janvāra LSO no pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļuva par valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris. Par orķestra direktoru iecelts Uldis Lipskis, bet tā mākslinieciskais vadītājs ir Atvars Lakstīgala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 25.maija līdz pat 16.augustam ilgušais festivāls Liepājas vasara spējis pulcēt ap 3500 klausītāju, informē festivāla organizatori – Liepājas simfoniskais orķestris.

Lielais klausītāju pieplūdums pierāda to, ka festivāls kļūst arvien populārāks, uzskata LSO vadītājs Uldis Lipskis. Ne tikai lielkoncerti ar orķestra piedalīšanos, bet arī festivāla tradicionālie trešdienu kamermūzikas vakari šogad guvuši lielu publikas atsaucību.

Liepājas vasaru 2011 atklāja pasaules slavenais vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata Baltica. Koncertdārzā Pūt, vējiņi! koncertu sniedza Liepājas Simfoniskais orķestris un jauniešu koris Kamēr kopā ar Raimondu Paulu un Intaru Busuli. Latvijas Nacionālās operas soliste Sonora Vaice Liepājas Simfoniskā orķestra pavadījumā atskaņoja opermūzikas klasiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Simfoniskais orķestris vēršas pret izdienas pensiju reformu

Vēsma Lēvalde, 30.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20.Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls jubileju svinēs ar deviņiem koncertiem Rīgā, Liepājā un Ventspilī.

Ja pagājušajā gadā festivāla budžets bija 30 tūkstoši latu, tad šogad festivāla budžets ir ap 65 tūkstošiem, informē festivāla organizatori - Liepājas simfoniskais orķestris. Budžeta pieaugums saistīts ar lielākām izmaksām, jo jubilejas gadā festivālā ir deviņi koncerti, kamēr pērn bija tikai pieci. Turklāt viens no koncertiem notiek Rīgā, kas sadārdzina gan organizatoriskās, gan reklāmas izmaksas.

Festivāla biļešu cenas saglabātas pagājušā gada līmenī, (kamerkoncerti - no trim līdz sešiem latiem, koncerti ar orķestri 5-15 Ls). Saglabātas atlaides studentiem, skolēniem, pensionāriem un invalīdiem. Šogad abonementu cenas ir no 15 - 50 Ls. Festivālā piedalās arī lielāka mēroga zvaigznes, uzsver LSO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Liepājas koncertzāles apakšzemes stāvu izbūve un sākušies darbi virszemes līmenī, Rietumu Radio apstiprināja SIA Lielais Dzintars valdes loceklis Ints Dālderis.

Abi apakšzemes stāvi paredzēti tehniskajām vajadzībām, tur atradīsies arī noliktavu telpas Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO). Pašlaik norit darbi pie koncertzāles pirmā stāva būvniecības. Būvdarbi notiek pēc plāna un nekādu atkāpju no grafika neesot, arī laika apstākļi būvdarbiem ir labvēlīgi.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1138 vietas (t.sk. 1000 sēdvietas, 128 koristu vietas un 10 VIP sēdvietas), bet kamerzālē - 200 vietas. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.

Kā pastāstīja Ints Dālderis, jau martā gaidāmi pirmie topošās koncertzāles mārketinga pasākumi - LSO dosies koncerttūrē pa Kurzemes pilsētām, lai reģiona iedzīvotājus iepazīstinātu ar topošās koncertzāles piedāvājumu, kā arī informētu par pašu projektu. «Koncertzāle būs reģionālas nozīmes daudzfunkcionālais centrs, tāpēc ir svarīgi iedzīvotājus Kurzemē iepazīstināt ar tā saturisko pusi,» skaidro Dālderis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk tirgot biļetes uz Pianisma zvaigžņu festivālu

Vēsma Lēvalde, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) izziņojis biļešu tirdzniecību uz Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu, kas norisināsies no 19. līdz 21.aprīlim Liepājā.

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls norisināsies jau 21.reizi, šogad piedāvājot četrus koncertus. Festivāla klausītāji dzirdēs Latvijas pianistus – Juri Kalnciemu, Andreju Osokinu un Agnesi Egliņu, kuras izpildījumā skanēs tikko radītais Kārļa Lāča Klavierkoncerts. Festivāla ārvalstu viesu sarakstā šoreiz jaunā, skandalozā Krievijas zvaigzne Aleksandrs Lubjancevs, lietuvietis Kaspars Uinsks un īru pianists Maikls O’Rurks. Īpašo viesu godā šogad festivālā atgriezīsies izcilais britu džeza pianists Džūlians Džozefs, kurš kopā ar savu trio muzicēs džeza koncertā.

Šogad festivālā ir arī dažas neierastas izmaiņas – festivāls notiks aprīlī nevis martā, kā tas līdz šim bija ierasts, un tas no Liepājas teātra pārcēlies uz Liepājas Latviešu biedrības nama zāli, kuru daudzi mūzikas speciālisti slavē par lielisko akustiku, informē festivāla mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Savukārt klavieru dueta koncerts notiks Graudu ielas koncertzālē – orķestra pastāvīgajā mājvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Pianisma zvaigžņu festivāls šogad pretendē uz rekordiem

Vēsma Lēvalde, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko aizvadītais XX Pianisma zvaigžņu festivāls bijis viens no visu laiku spožākajiem festivāliem gan mākslinieku, gan programmas izvēlē, ievērojami audzis apmeklētāju skaits un ieņēmumu apjoms.

XX festivāla augsto muzikālo līmeni atzīmējis muzikologs Orests Silabriedis, savukārt statistiku festivāla rīkotājs - Liepājas simfoniskais orķestris - vēl apkopo, taču jau tagad ir skaidrs, ka visi rādītāji būs augstāki nekā iepriekšējos gados, Db.lv apstiprināja LSO pārstāve Iveta Vēvere.

Jubilejas festivālā uzstājās pavisam 15 pianisti no 10 dažādām valstīm. Festivāla programma šogad aptvēra izcilus mūzikas paraugus no baroka līdz pat džezam un jaunāko laiku mūzikai. Izskanēja arī divi jaundarbi – poļu komponista Voiceha Kilara Otrais klavierkoncerts un Riharda Dubras Trešais Liepājas koncerts, kas festivālā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Festivāla ietvaros notika deviņi koncerti Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Festivāla budžets bija ap 65 tūkst. Ls, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājas koncertzālei guldīs pamatakmeni

Vēsma Lēvalde, 04.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās koncertzāles Lielais dzintars būve sasniegusi augstāko punktu un iezīmējusi veidolu Liepājas panorāmā

Astoņus stāvus augstajai ēkai pabeigta korpusa montāža. Līdz gada beigām jāsamontē arī jumta konstrukcijas. Vienlaikus tiek ierīkoti inženiertīkli, likts iekšējais stiklojums. 2015.gada vasarā jāpabeidz būvdarbi, koncertzāles atklāšana plānota nākamajā rudenī. Ēkas sarežģītību celtnieki pielīdzina Nacionālās bibliotēkas projektam. Pašreiz daudzfunkcionālais centrs Liepājā ir lielākais kultūras infrastruktūras būvobjekts Latvijā.

Vērtīga pieredze

Ļoti sarežģītais ēkas metāla korpuss tika pabeigts plānotajā termiņā, lai arī to var uzskatīt par jaunu pieredzi būvniekiem, jo specifiskā ēkas slīpuma dēļ katra elementa montāža bija unikāla. «Šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem mūsu pieredzē. Īpatnējā forma, kur neviens elements nav līdzīgs otram, kur katrs stikls, katra detaļa ir pasūtīta individuāli, padara šo objektu unikālu,» atzīst ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ēkas drošības garantijai piesaistīti augstākā līmeņa profesionāļi – konstruktori un projektētāji. Tehniskā uzraudzība ir «ļoti spēcīga», piebilst O.Ozoliņš. Objektā piesaistīti vairāki desmiti apakšuzņēmēju, pašreiz te strādā ap 200 cilvēkiem, kopumā būvniecībā tiks iesaistīti līdz 600 cilvēkiem. «Pagaidām esmu ļoti apmierināts,» apgalvo Lielā dzintara arhitekts Folkers Gīnke. «Ēka pilsētvidē sēž labi,» vērtē spāru svētku viesis, arhitekts Uģis Kaugurs. Savukārt F.Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga uzsver pārmaiņas, kas skārušas projektu ilgstošā vērtēšanas procesā, meklējot funkcionāli piemērotāko variantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludinās iepirkumu Liepājas koncertzāles būvniecībai

Vēsma Lēvalde, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsētas būvvaldē akceptēts daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars tehniskais projekts, kuram uzsākta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana.

Būvniecības iepirkuma konkursu plānots izsludināt līdz 1. martam, informē pašvaldība. 6. februārī plānotas pašvaldības sarunas ar koncertzāles arhitektu Folkeru Gīnki par tehniskā projekta izstrādes līguma nosacījumu izpildi un projekta nodošanu pilsētas domei.

Savukārt 7. februāra vakarā pirms koncerta Lielajā Ģildē, kurā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, ar Lielā Dzintara projektu Rīgā pirmo reizi tiks iepazīstināta plašāka publika – politiķi, sabiedriskie un kultūras darbinieki, diplomāti, Pašvaldību savienības pārstāvji, žurnālisti u.c. Koncertā uzaicināta piedalīties arī koncertzāles Lielais dzintars patronese Vaira Vīķe Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairākām kultūras nozares kapitālsabiedrībām ļauj nemaksāt dividendes valstij

Madara Fridrihsone, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas simfoniskais orķestris, SIA Latvijas Nacionālais teātris un SIA Latvijas Koncerti drīkstēs valstij nemaksāt dividendes par 2011. gadā gūto peļņu, otrdien, atbalstot attiecīgus Kultūras ministrijas sagatavotus rīkojuma projektus, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar valdībā lemto, Liepājas simfoniskais orķestris dividendēs maksājamos līdzekļus – teju 24 tūkst. Ls – drīkstēs izmantot jaunu mūzikas instrumentu iegādei.

Latvijas Nacionālais teātris dividendēs neizmaksāto naudu – 6223, 5 Ls – varēs izmantot divu skatuves datoru nomaiņai, bet Latvijas Koncertiem valdības lēmums atļaut šai SIA nemaksāt dividendes ļaus ietaupīt 12 775, 5 Ls. Šos līdzekļus plānots izmantot stīgu instrumentu restaurācijai.

Jāatgādina, ka valsts kapitālsabiedrībām dividendēs jeb maksā par valsts kapitāla izmantošanu ir jāmaksā 90 % no tīrās peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lai ierakstītu zvana toņus, Nokia nolīgusi orķestri

Gunta Kursiša, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mobilo tālruņu ražotāja Nokia, kas šoruden pameta pasaules lielāko viedtālruņu ražotāju piecinieku, ir nolīgusi Bratislavas Simfonisko orķestri, lai radītu 25 jaunas zvana melodijas jaunākajiem Lumia tālruņiem, informē neurope.eu.

Bratislavas Simfoniskais orķestris, kura sastāvā ir 55 cilvēki, jau ir atskaņojis mūziku tādām videospēlēm kā Assassins Creed un Sims2.

Nokia melodijas, ko atskaņo orķestris, iepriekš radījuši Nokia skaņas inženieri.

Dažas no orķestra atskaņotajām melodijām jau pieejamas tālruņos Nokia Lumia 920 un Nokia Lumia 820.

«Zvanu toņi ir īsi un tajos visos iekļauts funkcionāls skaņas elements,» norāda Nokia skaņas dizaineri Aleksis Ēbens (Aleksi Eeben).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd līdzīgi kā citas kultūras un mākslas organizācijas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir "gaidīšanas režīmā". LNSO vēro kā situācija tālāk attīstīsies, cer, ka izolācija nebūs ilgstoša un vīrusa izplatību būs iespējams apturēt drīz.

"Covid-19 krīze mūs nepārsteidza pilnīgi nesagatavotus – nedēļā no 9. marta, kad sākās mēģinājumi programmai "Mālera Piektā un RIX", no dienas uz dienu bija aizvien sliktākas ziņas par vīrusa izplatību Itālijā un citviet Eiropā, tādēļ sākām apsvērt domu kā rīkoties, ja Latvijā tiktu pieņemts lēmums par publisku pasākumu atcelšanu. 12. martā jau bija skaidrs, ka valdība šādu lēmumu pieņems, un, tā kā koncerta programma bija jau gatava, nolēmām, ka ieguldīsim līdzekļus, lai šo koncertu straumētu publiski pieejamā tiešsaistē LMT Straumē. Tas notika 13. martā, pirmajā izolācijas dienā Latvijā," stāsta LNSO direktore Indra Lūkina.

LNSO koncertu savās viedierīcēs noskatījās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku un droši vien šis koncerts ieies LNSO vēsturē ar vislielāko klausītāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk tirgot biļetes uz Piansima zvaigžņu festivālu

Vēsma Lēvalde, 25.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvi sākusies biļešu pārdošana uz nu jau XIX Starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, kas no 9.-13.martam tradicionāli notiks Liepājas teātrī.

Viena no festivāla spožākajām zvaigznēm būs latviešu pianists Vestards Šimkus, vēstī festivāla rīkotāji - valsts SIA Liepājas simfoniskais orķestris. Šogad ieplānoti pieci koncerti, uz kuriem abonementa cenas ir no 20 līdz 50 latiem, savukārt uz noslēguma koncertu vienas biļetes cena ir no 5 latiem līdz 15 latiem, kas aptuveni atbilst iepriekšējā gada biļešu cenām. Festivālā iekļauts arī viens džeza koncerts - ar nosaukumu Dāņu džezs. Atklāšanas koncertā Tikšanās spēlēs japāņu pianiste Boja Džena un itāļu pianists Pjērs Frančesko Forlenca, bet orķestri diriģēs viesis no Vācijas Ulrihs Rīls. Festivālā iekļauti arī koncerti Rietumeiropas romantisms un Veltījums Listam, kuros uzstāsies dažādi ārvalstu pianisti un viesdiriģents Tadeušs Viocehovskis. Noslēguma koncertā spēlēs tikai latviešu pianisti - V. Šimkus, Elīna Bērtiņa un Liene Circene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pircēji pierastu pie cenām eiro, no oktobra visur – veikalos, frizētavās un kafejnīcās tām jābūt norādītām gan latos gan eiro. Ekonomikas ministrija sola kontrolēt cenu celšanos, bet uzņēmēji domā un rīkojas ātrāk nekā ministrijas un cenu noapaļošana uz augšu jau ir sākusies.

Ironiskā kārtā viens no cenu cēlājiem ir Kultūras ministrijai piederošs uzņēmums – Valsts SIA Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris, vēsta raidījums Nekā personīga. Biļetes uz nākamā gada koncertiem Lielajā ģildē un arī Nacionālajā operā, lai arī nedaudz – kļuvušas dārgākas. Raidījums norāda, ka cenas ir šādas: 27,41Ls 35,14Ls, 12,65Ls, 10,55Ls, 17,6Ls, 7,05Ls, 24,6Ls.

Koncerta rīkotāji neslēpj – cenas mainās, jo nāk eiro. Tikmēr pārējie mēģina to skaidrot katrs pa savam. Automašīnu stāvvietu uzņēmumam EuroPark cenas kāps no oktobra – diennakts abonements no 50 uz 69 latiem un 58 santīmiem, jeb 99 eiro. Savukārt nakts abonements attiecīgi 31,63 latus jeb 45 eiro mēnesī. Uzņēmums raidījumam skaidrojis, ka rudenī un ziemā pieaug klientu skaits un apaļas summas vieglāk reklamēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā,vakar,3.maijā jau piekto gadu norisinājās fonda «Viegli» iedibinātā apbalvojuma «Laiks Ziedonim» laureātu cildināšanas ceremonija. Šogad ceremonija norisinājās Liepājā, koncertzālē «Lielais dzintars», un tā tika veidota kā koncertuzvedums ar Liepājas Simfoniskā orķestra un īpaša Liepājas apvienotā kora līdzdalību.

Apbalvojumus 26 nominantu konkurencē saņēma pieci laureāti – Iveta Jermolājeva, Maija Dambrova, Dalija Segliņa, biedrība «Skaņumāja», kā arī Ārija Klēvere un Aija Kaminska.

Katru gadu tiek piešķirtas piecas dažādas nominācijas un katrai no tām atlases kārtā ir vizionāri - cilvēki, kas ir profesionāļi attiecīgajās jomās, radošie cilvēki vai arī Imanta Ziedoņa laika biedri, biznesa portālam db.lv stāsta viena no pasākuma organizatorēm Dace Zariņa.

Gada sākumā tiek paziņota katra gada vaduguns, bāka jeb mērķis, kādus cilvēkus attiecīgajā gadā fonds meklēs. Piemēram, nominācijā «Rabarbers» šogad fokuss bija uz cilvēkiem, kuri strādā jauniešu labā.

Apbalvojumam pretendenti var pieteikties paši vai arī tos var pieteikt, kāds cits un tad komisija izvērtē šos pieteikumus. «No pieteikumiem jau ir skaidrs, vai vēlamies tālāk satikt šo cilvēku, vai arī cilvēks no sava pieteikuma nav komisiju uzrunājis. Tad ar kādiem 5-10 cilvēkiem katrā kategorijā mēs satiekamies klātienē un izvirzām piecus nominantus. Tikai 3.maijā laureāti uzzina, ka viņi ir ieguvuši šo balvu,» stāsta Dace Zariņa. Šogad tika saņemti vairāk nekā 100 pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts sāktu noteikt uzņēmumiem, par kādām cenām viņi drīkst tirgot savas preces, tas būtu brīvā tirgus gals, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš uzsver, ka tas ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, tāpēc nevienas demokrātiskas valsts pārvalde nevar to ne solīt, ne īstenot. Uzņēmējs ir vienīgais, kas var noteikt savu preču cenas, un ir iespējams tikai viens šīs cenas noteicējs – pircējs, uzsver EM pārstāvis, piebilstot, ka tas, ko valsts ir solījusi un jau dara, ir cenu norādīšanas kontroļu veikšana. Savukārt no 1.oktobra Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pastiprināti uzraudzīs cenu norādīšanu abās valūtās, kuras no latiem uz eiro jāpārrēķina pēc oficiālā kursa, kas ir 1 eiro pret 0,702804 lats.

Preču un pakalpojumu cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība; valsts nevar noteikt cenu, par kādu komersantam jārealizē savas preces un pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi' (VNĪ) noslēguši līgumu par koncertzāles "Lielā ģilde" - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādi ar SIA CMB.

Līguma cena - 353 380 eiro un būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2021. gada nogalei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.

"Šobrīd uzsākam projektēšanas darbus, būvdarbi tiks paveikt 2 gadu laikā - no 2022. līdz 2023. gada nogalei. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizēts projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Šis ir pirmais VNĪ projekts, kur tiek izmantotas uzņēmuma pērn izstrādātās BIM prasības. Par ieguvumiem no BIM tehnoloģiju izmantošanas esam pārliecinājušies jau topošās centralizētās prokuratūras ēkas būvniecības procesā, tāpēc varam būt droši, ka digitālā dvīņa izstrāde palīdzēs ne tikai Lielās ģildes ēkas pārbūvē, efektīvāk virzot tās atjaunošanu, bet arī visā ēkas dzīves ciklā, tai skaitā ēkas pārvaldīšanā un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru