Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Viedās tējkannas arvien straujāk kļūst par populārām virtuves ierīcem. Tās piesaista lielāku uzmanību, pateicoties savām inovatīvajām funkcijām, kas padara tās ērti lietojamas un daudzos gadījumos uzlabo karsto dzērienu garšu. Tomēr, runājot par viedajām tējkannām, bieži var dzirdēt ne tikai labas atsauksmes, bet arī dažus maldinošus apgalvojumus. Viens no biežāk sastopamajiem maldiem ir uzskats, ka viedās tējkannas var darbināt tikai attālināti. Tātad, vai tiešām tā ir taisnība, ka, lai uzkarsētu ūdeni, ir nepieciešama īpaša lietotne un labas zināšanas par viedajām tehnoloģijām? Vai varbūt viedā dzērienu pagatavošana ir daudz vienkāršāka? Apskatīsim tuvāk funkcijas un vadības iespējas, ko piedāvā viedās tējkannas.

Viedās tējkannas vadības funkcijas

Viedās tējkannas ir elektriskas tējkannas, kas aprīkotas ar inovatīvām funkcijām, padarot jūsu iecienītāko dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, kakao un citu, pagatavošanu vieglāku, vienkāršāku un patīkamāku. Ir svarīgi pieminēt, ka mūsdienās tirgū ir pieejams plašs viedo tējkannu klāsts – dažas no tām iespējams vadīt attālināti, savukārt citas ir aprīkotas ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Kura opcija ir labāka? Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu vajadzībām. Tiem, kuri uzskata savu viedtālruni par neaizstājamu palīgu ikdienā, ērtāka opcija varētu būt attālināti vadāma tējkanna. Jums vienkārši jālejuplādē speciāla lietotne, un jūs varat sākt gatavot kafiju, tēju vai regulēt ūdens temperatūru pa tiešo no sava viedtālruņa. Tiem, kuri nevēlas katru reizi izmantot viedtālruni, lai baudītu tasīti gardas kafijas vai tējas, labākā izvēle būs viedā tējkanna ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Vienkāršajā vadības panelī, kas parasti atrodas uz pamatnes, var ieslēgt vai izslēgt tējkannu, iestatīt vēlamo temperatūru vai pārbaudīt, kurš režīms ir aktīvs – un tas viss ar vienu pieskārienu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu tālrunis nav tuvumā vai rodas problēmas ar Wi-Fi savienojumu, izcili pagatavota kafija vai tēja joprojām būs gatava pēc dažiem mirkļiem.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Ar mērķi paplašināt aktīvās atpūtas un izklaides piedāvājumu ģimenēm un draugu kompānijām, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” atklāts līdz šim lielākais interaktīvais spēļu parks “Catch Pixel”. Projekta attīstībā investēti vairāk nekā 250 tūkstoši eiro, un jaunā lokācija ir šobrīd vienīgais “Catch Pixel” izklaides parks Latvijā.

Līdztekus plašajam spēļu klāstam apmeklētājiem ir iespēja izmēģināt Baltijā unikālo mini boulingu.

“Mūsdienīgas izklaides un aktīvās atpūtas risinājumi kļūst par arvien nozīmīgāku tirdzniecības centru attīstības sastāvdaļu. Mēs mērķtiecīgi stiprinām šo segmentu, lai nodrošinātu apmeklētājiem daudzveidīgu, dinamisku un visām paaudzēm piemērotu pieredzi. “Catch Pixel” papildina mūsu piedāvājumu ar inovatīvu un iesaistošu formātu, kur tehnoloģijas savienojas ar kustību un kopā būšanas prieku,” stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

“Ideja par šādu interaktīvo izklaides parku radās pavisam vienkārši – redzējām konceptu platformā “TikTok” un sapratām, ka vēlamies ko līdzīgu realizēt arī Latvijā. Divu mēnešu laikā sākām idejas attīstību, un jau pēc pusgada atvērām pirmo interaktīvo parku. Bijām pirmie Latvijā, kas izveidoja šāda tipa izklaides vietu,” stāsta Alvis Jāmants, “Catch Pixel” vadītājs, “redzot pieaugošo interesi un apmeklētāju skaita pieaugumu, kļuva skaidrs, ka mums nepieciešamas plašākas telpas un jaunas iespējas. “Domina Shopping” tās izdevīgās lokācijas un plašo telpu dēļ bija mums tieši piemērota vieta vēl modernāka un lielāka izklaides parka izveidei.”

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Tehnoloģiju attīstība un digitālie risinājumi ir būtiski mainījuši mūsu ikdienu – tagad daudz ko varam paveikt attālināti, bez nepieciešamības doties ārpus dzīvesvietas. Tas attiecas arī uz iepirkšanos sev ērtā laikā un vietā. Internetaptieka ir ērts un parocīgs veids, kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, neizejot no mājām. Apotheka saviem klientiem nodrošina iespēju pasūtīt uztura bagātinātājus, higiēnas un skaistumkopšanas preces, medicīnas ierīces un arī medikamentus, tādējādi ietaupot laiku un izvairoties no stāvēšanas rindās. Kādas vēl priekšrocības sniedz iepirkšanās internetaptiekā?

Kāpēc izvēlēties Apotheka internetaptieku?

Apotheka internetaptieka nodrošina iespēju iegādāties tūkstošiem preču un produktu ikviena veselības veicināšanai. Dažas no būtiskākajām priekšrocībām, ko piedāvā interneta aptieka:

• daudzveidīgs piedāvājums – e-aptiekā pieejami vairāki tūkstoši dažādu preču, sākot ar uztura bagātinātājiem līdz skaistumkopšanas produktiem un pat precēm mājdzīvniekiem;

• iespēja saņemt farmaceita konsultāciju un profesionālus ieteikumus saistībā ar kāda konkrēta produkta iegādi vai veselības stiprināšanu. Tas rada drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, īpaši situācijās, kad jāizdara izvēle starp vairākiem līdzīgiem preparātiem;

Valmierā darbu uzsākusi Avotu golfa zāle — Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle, kas piedāvā pilnvērtīgu golfa treniņu vidi 300 m² plašās telpās visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem, īstenojot pieeju “golfs 365 dienas gadā”.

Jaunā zāle ir nozīmīgs solis golfa infrastruktūras attīstībā Latvijā, mazinot sezonalitātes ietekmi un paplašinot sporta pieejamību reģionos.

Golfa laukums “Avoti” Valmierā jau 20 gadus nodrošina spēles un apmācību iespējas vasaras sezonā. Meklējot risinājumus treniņu nepārtrauktībai ziemā, vairāk nekā pirms pieciem gadiem kluba mājā tika izveidots golfa simulators. Ar laiku radās ideja spert nākamo soli — izveidot treniņu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta spēlei golfa laukumā.

“Tā kā golfs Latvijā ir sezonāls sporta veids, vēlējāmies nodrošināt treniņu iespējas ziemā maksimāli golfa laukumam pietuvinātā vidē. No šīs vajadzības arī radās ideja par pilna formāta iekštelpu golfa zāli,” stāsta “Avotu” saimnieks Jānis Matisons.

Privātmāju tirgū 2025. gadā saglabājies stabils darījumu skaits, turpretī kopējā darījumu summa augusi par 12%, sasniedzot 446 miljonus eiro. Turpretī darījumu skaits ar privātās apbūves zemēm krities un vidējā darījumu summa pieaugusi nebūtisku 2% robežās.

Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš: šobrīd pircēji dod priekšroku gatavu privātmāju iegādei, nevis būvniecībai no nulles. Sapnis par mājas būvniecību tiek atlikts ne tikai izmaksu kāpuma, bet arī ierobežotā zemes gabalu piedāvājuma dēļ.

Februārī īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 3210 jeb par 43% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Aptuveni 2/3 veidoja īres dzīvokļu piedāvājums centrā, un tikai nepilni 1200 bija pieejami īrei galvaspilsētas apkaimēs. Savukārt iegādei bija pieejami 3390 dzīvokļi (+21%), no kuriem aptuveni puse jeb 1775 bija īpašumi jaunbūvēs, bet pārējie – mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs un pirmskara namos.

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Igaunijas parlamentā uz pirmo lasījumu tiek virzīti Azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, lai steidzami novērstu iepriekšējos grozījumos radušos kļūdu, kuras dēļ no nodokļa šogad tiek atbrīvoti tiešsaistes azartspēļu organizatori un tādējādi varētu samazinātues finansējums kultūrai un sportam.

Rīgikogu Finanšu komisija ārkārtas sēdē ceturtdien nolēma Azartspēļu nodokļa likuma grozījumus virzīt pirmajā lasījumā parlamenta plenārsēdē nākamnedēļ.

Likumprojektu ceturtdien iesniedza parlamenta deputāts Tanels Teins no valdības koalīcijas mazākuma partneres liberālās partijas "Igaunija 200". Tas izstrādāts, lai izlabotu tehnisku kļūdu un nodrošinātu skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Grozījumu drīza stāšanās spēkā "palīdzēs atjaunot situāciju, ko tirgus dalībnieki un nodokļu iestādes ir gaidījušas, proti, vienotu nodokļa likmi abu veidu spēlēm", uzsvēra Finanšu komisijas priekšsēdētāja Anneli Akermane.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.

Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.

Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Gada sākumā LIAA paziņoja par piesaistīto investīciju apjomu 2025. gadā, kas krietni pārsniedz 2024.gada rezultātus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja uz LIAA realizēto reformu, kas ir galvenais panākumu iemesls. Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā jau stāstījāt par iecerēto. Šobrīd varat pastāstīt, ko konkrēti reforma ir devusi ikdienas darbā?

Vēlos uzsvērt, ka reforma jau sākotnēji tika plānota ar mērķi transformēt aģentūras darbību, lai tās fokuss būtu vērsts vairāk uz investīciju piesaisti. Reorganizācijas laikā tika izveidots pilnīgi jauns departaments – Investīciju un uzņēmējdarbības attīstības departaments. Tajā arī ir koncentrētas visas ar investīciju piesaisti saistītās funkcijas, ieskaitot arī atbalsta nodaļu, kas gatavo kvalitatīvus investīciju piedāvājumus, ko tālāk sūtām investoriem. Reorganizācijas ceļā tika izveidota struktūra, ka mūsu ārvalstu pārstāvjiem viens no rezultativitātes rādītājiem ir investīciju piesaiste. Līdztekus tika izveidots arī reģionālais tīkls. Iepriekš reģionālajā tīklā bija tikai biznesa inkubatori. Tos pārveidoja par klientu apkalpošanas centriem. Šo centru vadītāji atbild par reģionu uzņēmējiem, brauc pie viņiem, stāsta gan par eksporta tirgu paplašināšanas iespējām, gan arī apzina viņu investīciju plānus un vajadzības gadījumā proaktīvi iesaistās, atnesot ziņu Rīgas komandai. Proti, jautājums ir, kas mums ir pa spēkam, lai reģionā šis investīciju plāns varētu realizēties.

Igaunijā prokuratūra nav atklājusi iemeslu kriminālizmeklēšanai, lai noskaidrotu personas, kas atbildīgas par grozījumiem Azartspēļu nodokļa likumā, kuru dēļ īslaicīgi no nodokļa bija atbrīvoti tiešsaistes kazino.

Saistībā ar sajukumu, ko radīja grozījumi, prokuratūra bija saņēmusi divas sūdzības par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Vienu no tām iesniedza parlamenta opozīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme, lūdzot izmeklēt iespējamu plaša mēroga politisko korupciju, tirgošanos ar ietekmi un/vai krāpniecību.

Otru sūdzību iesniedza uzņēmējs un politiķis no Vīlandes apriņķa Prīts Tobals, norādot, ka parlamenta deputāti, iespējams, nav izpildījuši savu pienākumu būt atbildīgiem.

Taču ģenerālprokuratūrā otrdien apstiprināja, ka sūdzības ir izskatītas, bet nav atklāts pamats kriminālprocesa sākšanai.

Jau vēstīts, ka Igaunijas parlaments steidz labot tehnisku kļūdu un nodrošināt skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Jūrmalas dome plāno paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz pieciem eiro, liecina sabiedriskajai apspriešanai nodoto saistošo noteikumu grozījumu projekts.

Grozījumi paredz palielināt nodevas apmēru bez iebraukšanas reižu ierobežojuma. Vienas dienas iebraukšanas maksa pieaugtu no trīs uz pieciem eiro, septiņu dienu jeb nedēļas maksa - no 10 uz 20 eiro, 30 dienu jeb mēneša maksa - no 31 uz 60 eiro, trīs mēnešu jeb 90 dienu maksa - no 55 uz 100 eiro, pusgada jeb 180 dienu maksa - no 107 uz 180 eiro, bet gada jeb 365 dienu maksa būtu 270 eiro.

Zemā pieprasījumā dēļ plānots atteikties no 270 dienu maksas, kas līdz šim bija 150 eiro.

Iepriekš iebraukšanas maksas apmērs tika paaugstinās no 2024.gada 1.februāra un tika noteikts iebraukšanai visu gadu, nevis, kā iepriekš, tikai vasaras sezonā.

Pret šādu ieceri iebilst Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas domes deputāti, kuri uzskata, ka šāds lēmums tiek pieņemts steigā, bez konsultācijām ar sabiedrību un uzņēmējiem, un tas apdraud pilsētas ekonomisko attīstību, informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Svētku dienas darba devējiem, kuru darbiniekiem ir jāstrādā, rada papildu izmaksas, tāpēc šādu dienu skaits un vēl jo vairāk to pagarināšana, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, būtu pakļaujama revīzijai.

Tādu pozīciju pauž daudzi uzņēmēji, jo īpaši pēdējo gadu laikā pieaugošo darbaspēka izmaksu kontekstā. Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta ziņojums rāda, ka Latvijā oficiāli noteiktas 12 svētku dienas, kas līdzinās ES vidējam rādītājam. Visvairāk oficiālo svētku dienu ir Horvātijā, Slovākijā, Maltā — 14, vismazāk Vācijā un Nīderlandē — 9. Protams, Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēl kāda nianse, proti, pārceltās brīvdienas. Piemēram, Latvijā 18. novembra un 4. maija brīvdienas tiek pārceltas jeb tiek piešķirta papildu brīva diena darbadienā, ja pati svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Savukārt Francijā, Nīderlandē un lielākajā daļā Vācijas svētki, kas iekrīt brīvdienās, netiek kompensēti. Latvijā joprojām ir tradīcija pārcelt darba dienas, kas iekrīt starp svētkiem. Šāds darba režīms tiek piemērots valsts iestādēm, bet ir ieteicams arī privātajam sektoram.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Atjaunojamās enerģijas risinājumu uzņēmums “Energiapartner” sadarbībā ar “Agrolats Grupas” uzņēmumu AS “Agrofirma Viļāni” uzstādījusi jaunu enerģijas uzglabāšanas sistēmu BESS ar kopējo jaudu 1,08 MW/2,15 MWh. Projekta pabeigšana iezīmē soli ceļā uz ilgtspējīgu un tehnoloģiski modernu enerģijas pārvaldību.

“Projekts apliecina, ka ar mērķtiecīgu sadarbību starp būvniecības nozares profesionāļiem un apņēmīgu īpašnieka iesaisti iespējams sasniegt augstus rezultātus un virzīties uz zaļāku un noturīgāku enerģētikas nākotni,” teic “Energiapartner” vadītājs Gints Buivids.

“Enerģijas tirgus ir dinamisks, piedāvājot iespējas tiem, kam ir pareizie rīki, un viens no pirmajiem BESS Latvijā sekmēs balansēšanas tirgu attīstību. “Energiapartner” ir uzkrājusi pieredzi BESS projektu īstenošanā Igaunijā, un šis projekts ir spilgts piemērs, kā to veiksmīgi pārnest uz Latviju. Lepojamies ar paveikto un pateicamies Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla speciālistiem par sadarbību, kas ļāva projektu nodot laikā un atbilstoši visām prasībām,” gandarīts ir “Energiapartner” ekspluatācijas un tehniskās apkopes vadītājs Vilis Deimantovičs.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.