Tuvākajā nākotnē arvien biežāk piedzīvosim lietavas un plūdus, kas var radīt plašus postījumus un būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā forumā «Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika» atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
Tas skaidrojams ar klimata pārmaiņām, kas šobrīd novērtētas kā otrs nozīmīgākais globālais risks aiz masu iznīcināšanas ieročiem. No 1961. līdz 2010. gadam Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājusies vidēji par 0,7 grādiem pēc Celsija. Paredzams, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināties par 3,4 - 5,4 grādiem pēc Celsija. Prūse uzsver, ka jūtami mainījušās arī Latvijas ziemas - sala dienu skaits Latvijā samazinājies par 9 dienām gadā, bet atsevišķās vietās pat par 10 - 16 dienām gadā. Tāpat jūtam arī būtisku nokrišņu palielinājumu, kas var radīt būtiskus zaudējumus dabai, cilvēku radītajai videi, tautsaimniecībai, kā arī cilvēku veselībai un drošībai.
VARAM veiktajā pētījumā par Klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm secināts, ka tuvākajā nākotnē palielināsies lietus bojājumu riski būvniecības un infrastruktūras jomā - pieaugs lietus bojājumi ceļiem un ēkām.
Prūse stāsta, ka šī brīža klimata pārmaiņas ir cilvēku darbības izraisītas sekas, tāpēc būtiski ierobežot globālo sasilšanu un temperatūras pieaugumu pasaulē. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība (ES) apņēmusies samazināt emisijas vismaz par 40%. Straujās klimata pārmaiņas ir nopietns izaicinājums pasaules reģioniem, sabiedrībām, bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām. Klimata pārmaiņas skar visas nozares, tāpēc valstīm, reģioniem, pašvaldībām jāizstrādā savas pielāgošanās stratēģijas.