Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tādēļ lauksaimnieki aicinājuši autovadītājus būt iecietīgiem un uzmanīgiem.

«Tuvākās dienas lauksaimnieki plāno strādāt ļoti intensīvi, jo laika prognozētāji nākamo nedēļu atkal sola rudenīgu. Tāpēc ir jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām,» teikts Zemnieku Saeimas paziņojumā.

Lai gan lielās lietavas pabojājušas ražas prognozes, lauksaimnieki paredz, ka ziemāju raža kopumā varētu būt vairāk kā 1,15 milj. tonnu, par 60% pārsniedzot 2011. gadā nokulto apjomu.

«Pēc pēdējo divu gadu salīdzinoši zemajām ražām, šogad ir izaugusi laba raža, kuru ir jānovāc, kamēr kārtējās lietavas nav sabojājušas tās kvalitāti,» norāda Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. "Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%," sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

"Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē," teica "Zemnieku saeimas" valdes loceklis.

Augusta lietavu un plūdu nodarītie zaudējumi ir 4,38 miljoni eiro, debatēs Saeimas sēdē sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK).

Daļa no šīs summas - 1,6 miljoni eiro - ir nepieciešami ceļu remontam, bet 2,7 miljoni eiro - infrastruktūras atjaunošanai, sacīja Eglīts.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepieciešami ir 3,07 miljoni eiro, bet pašvaldību līdzfinansējums sasniedz 1,31 miljoni eiro.

Kā ziņots, Saeima šodien atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales.

Valdība iepriekš apstiprināja rīkojumu Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā ir noteiktas Latvijas administratīvās teritorijas, kurās no šā gada 29.augusta līdz 30.novembrim spēcīgo lietavu un to radīto seku dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā.

Spēcīgās lietavas radītais ūdens apjoms pabojājis Cēsu pilsētas infrastruktūru, informē pašvaldībā.

Sagruvusi un automašīnai uzgāzusies siena Palasta ielā 6, kas dalīti pieder pašvaldībai un privātīpašniekam. Mūris nav vēsturisks un pēc būvinspektora apsekojuma uzrunāti projektētāji, kam jārod tehniskais risinājums. Šīs nedēļas laikā jāsakārto dokumentācija un jāķeras klāt darbiem, ko veic pašvaldība.

Tāpat ūdens nav pasaudzējis gājēju ietvi Vintergravā, kas pāris metru garumā iegruvusi, bet Bērzaines ielā lietavas bojājušas caurtekas. Abus objektus sakārtosim pēc iespējas ātrāk.

Savukārt Vaļņu ielā sabrukšanas draudi pastāvēja pagājušā gadsimta vidū mūrētai dolomīta sienai, tāpēc pašvaldība sāka tās demontāžu, kas nozīmē, ka satiksme Vaļņu ielas posmā no Kases ielas līdz Vienības laukumam kādu laiku vēl būs slēgta.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

«Mežonīgu» laikapstākļu svārstību ietekmē jūlijā pasaulē pieaugušas pārtikas cenas, un tas rada bažas par pārtikas krīzes atkārtošanos, citējot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pausto, vēsta BBC.

Pārtikas preču cenu svārstības palielinājušas bailes no pasaules nabadzīgāko iedzīvotājus visvairāk iedragājušās 2007. - 2008. gada krīzes atkārtošanās.

Ražu pasaulē šogad ietekmējušas pārmērīgas lietavas Brazīlijā, sausums ASV un ražošanas apgrūtinājumi Krievijā, norāda ANO.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pārtikas cenas palielinājušās par 6%. Šāds cenu kāpums seko triju mēnešu pārtikas cenu lejupslīdei.

Saistībā ar cukurniedru novākšanai traucējošajām lietavām Brazīlijā, labības cenas jūlijā palielinājušās par 17%, bet cukura cena – par 12%, liecina Romā bāzētās organizācijas FAO apkopotie dati. Tāpat cenu svārstības ietekmēja musona aizkavēšanās Indijā un nepietiekami nokrišņi Austrālijā. Saskaņā ar FAO datiem kukurūzas cenas jūlijā palielinājušās teju par 33%.

Pēc pēdējām lietavām ir kļuvis skaidrs, ka Latgalē lielu daļu šī gada ražas vairs nebūs iespējams saglābt, aģentūrai LETA pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS).

«Novākt nevar ne vien tos laukus, kas ir zem ūdens, bet arī daudzus citus, jo zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika tajos nevar iebraukt un slīkst. Graudi ir sadīguši un pat, ja tos izdosies novākt, diez vai tos varēs izmantot pat lopbarībai. Zemnieki, savā starpā pārrunājot situāciju, atzīst, ka esot tāda interesanta sajūta, jo nevajagot vairs ne pļaut, ne art, ne sēt…,» stāstīja Vaivods.

Tā kā uz laukiem nevar tikt, tos nav iespējams nedz apart, nedz arī apsēt. Tas savukārt nozīmē, ka arī nākamais gads zemniekiem būs smags. Dažas saimniecības lopu barošanai jau sākušas izmantot ziemas krājumus un nav īsti skaidrs, ar ko lopi tiks baroti ziemā.

Lietavas un vētra, kas prasījusi vismaz 18 cilvēku dzīvības Itālijas salā Sardīnijā, sasniegusi Venēciju, appludinot pilsētu, vēsta pasaules mediji.

Venēcijā applūdis Svētā Marka laukums, kā arī pilsētas ieliņas. Venēciju applūšana apdraud vairākas reizes gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka šoruden, oktobrī, Venēcija testēja 5,4 miljardus eiro vērtu barjeru sistēmu «Mozus». Tiek plānots, ka «Mozus» nākotnē sargās pilsētu no ūdens līmeņa celšanās. Ambiciozais inženierijas projekts ietver 78 pārvietojamu barjeru uzstādīšanu.

Ciklons skāris arī citas Itālijas daļas, ieskaitot valsts galvaspilsētu Romu. Turklāt paredzams, ka stihija nerimsies un tuvākajās dienās lietavas turpināsies.

Itālijas premjers Enriko Leta (Enrico Letta) valstī ir izsludinājis ārkārtas stāvokli. Tiek lēsts, ka dabas stihija skārusi aptuveni 20 tūkstošus cilvēku. Tik stipra vētra Itālijas salā Sardīnijā nebija piedzīvota vairākas desmitgades.

Turpinoties pēdējo gadu stiprākajām lietavām, daudzviet Latgalē applūdušas zemākās teritorijas, arī māju pagalmi un pagrabi, liecina vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rēzeknē līdz plkst.10 ceturtdienas rītā sasniedza 107 milimetrus (mm) jeb 154 procentus no mēneša normas. Lietavas Rēzeknē sākās vēlā trešdienas rītā, bet visintensīvāk lija ceturtdienas naktī un agrā rītā.

Atbilstoši prognozēm un datiem no Krievijas vietām Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, visticamāk, ir vēl lielāks nekā Rēzeknē.

Stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums trešdien un ceturtdien līdz plkst.9 sasniedza 69 mm, Daugavpilī - 67 mm, Līvānu novada Rožupē - 53 mm, Gulbenē - 48 mm, Jēkabpilī - 42 mm, Alūksnē - 41 mm, Jaunpiebalgas novada Zosēnos - 38 mm.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Eiropas Komisija nolēmusi kā atbalstu izmaksāt 3,46 miljonus eiro rudens plūdos cietušajām zemnieku saimniecībām, un vienlaikus ārvalstu darbaspēka piesaiste laukos ir gandrīz neizbēgama, tā varētu īstenoties jau nākamgad.

Lasi:

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

Prognozē ārvalstu darbaspēka piesaisti lauksaimniecībā jau nākamgad

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta gaitā Tērbatas ielā plānots ierīkot un testēt zaļās infrastruktūras risinājumus ‒ zaļās sienas, zaļo jumtus un lietusdārzus.

Tādējādi Tērbatas iela sekos pasaules metropoļu paraugam, lai karstajās vasaras dienās dotu iespēju iedzīvotājiem atveldzēties.

Zaļos risinājumus plānots ieviest līdz 2024.gadam. Šobrīd projektā tiek veikta zaļās infrastruktūras kartēšana ar mērķi apzināt, kurās galvaspilsētas apkaimēs tā nepieciešama visvairāk, tādējādi mazinot siltumsalas efektu* un ielas aplūšanas risku. Tiek vērtēts arī, kādi zaļās infrastruktūras risinājumi būtu piemērotākie, lai pielāgotu pilsētu klimata pārmaiņām.

Tērbatas iela ir viena no ar transportu un gājēju noslogotākajām ielām, taču tajā trūkst koku, apstādījumu un citu zaļo elementu, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem atveldzēties karstajās vasaras dienās, bet pašai teritorijai – pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Šogad ziema bija īpaši silta, kas ļāva ziemājiem to ļoti labi pārdzīvot, it īpaši, ja salīdzina ar pērno gadu, kad Latvijā bija jāpārsēj lielākā daļa lauku, norāda AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Arī pēdējās nedēļas aukstās naktis nav atstājušas ietekmi uz labību. Patlaban ziemas riski ir aiz muguras - šobrīd vairāk ir jāuzrauga situācija un jāgaida pavasaris un vasara, cerot ka nebūs tādu dabas stihiju, kā piemēram, ilgstošas lietavas, krusa un ilgstošs sausums.

Cenas svārtsības pasaules biržās turpinās, bet šobrīd lielāks uzsvars ir uz jauno ražu, it īpaši, jo pieprasījums pēc vecās ražas samazinās, saka Ž. Pakeltis. Ņemot vērā, ka ziema bija labvēlīga galvenajos labības audzēšanas reģionos Eiropā, nav gaidāmi dramatiski cenas lēcieni, vismaz patreizējos apstākļos.

Vēl ir pāragri prognozēt, kā cenas mainīsies tuvākajos mēnešos un ražas sezonai sākoties, kā arī, vai sasniegs tikpat zemu līmeni kā pērn vasarā. Pašlaik pircēji piedāvā slēgt ar lauksaimniekiem nākotnes līgumus kviešiem, sākot ar 20 – 30 eiro/tonnā virs pērnā gada vidējās cenas, kas ir viens no zemākajiem cenu līmeņiem pēdējo gadu laikā, stāsta Ž. Pakeltis.

Lielās lietavas šovasar ievērojami pabojājušas graudu ražu, spiežot to cenas aizvien zemāk. Ienākumiem samazinoties, daļai lauksaimnieku var rasties problēmas atmaksāt aizņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finansētāji gan izsaka cerību, ka iepriekšējos labās ražas gados saimniecības būs domājušas uz priekšu un izveidojušas drošības buferus, līdz ar to situācija nebūs tik dramatiska.

Latvijā graudaugi kopumā šogad aizņem 710,1 tūkstoti hektāru, no kuriem ziemāju platības ir 375,1 tūkstotis, bet vasarāju – 335,06 tūkstoši hektāru. Kopējā rapšu platība ir 115 tūkst./ha un kopraža tiek prognozēta 284,9 tūkst./t, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dati. Lai arī raža būs apjomīga, graudiem pārsvarā ir vien lopbarības kvalitāte. Centra eksperti arī uzsver, ka slapjo lauku nokulšana paaugstina izmaksas saimniekiem, jo palielinās ne tikai degvielas patēriņš, bet arī kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu, veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru var sasniegt pat 150 eiro.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Tuvākajā nākotnē arvien biežāk piedzīvosim lietavas un plūdus, kas var radīt plašus postījumus un būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā forumā «Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika» atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Tas skaidrojams ar klimata pārmaiņām, kas šobrīd novērtētas kā otrs nozīmīgākais globālais risks aiz masu iznīcināšanas ieročiem. No 1961. līdz 2010. gadam Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājusies vidēji par 0,7 grādiem pēc Celsija. Paredzams, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināties par 3,4 - 5,4 grādiem pēc Celsija. Prūse uzsver, ka jūtami mainījušās arī Latvijas ziemas - sala dienu skaits Latvijā samazinājies par 9 dienām gadā, bet atsevišķās vietās pat par 10 - 16 dienām gadā. Tāpat jūtam arī būtisku nokrišņu palielinājumu, kas var radīt būtiskus zaudējumus dabai, cilvēku radītajai videi, tautsaimniecībai, kā arī cilvēku veselībai un drošībai.

Iedzīvotāju aptaujas allaž ir bijušas interesants un vērtīgs informācijas avots. Protams, aptaujas atspoguļo lielu daļu subjektivitātes – vidējā latvieša iedzimto skepsi, bet vienlaikus arī cerības par labāku nākotni. Arī patēriņa, uzkrāšanas un investīciju lēmumos iedzīvotāji pauž savas bažas un cerības, un šie lēmumi ietekmē kopējos valsts makroekonomiskos rādītājus. Tādēļ aptaujas palīdz izprast iekšzemes kopprodukta (IKP), privātā patēriņa u.c. rādītāju pārmaiņas.

38% no «Baltic International Bank Latvijas barometra» aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka 2018. gads Latvijai būs veiksmīgāks nekā 2017. gads. 7% aptaujāto domā, ka gads būs neveiksmīgāks, bet 39% lēš nemainīgu situāciju. Tātad iedzīvotāji ir mēreni optimistiski nākamā gada prognozēs, un var izteikt minējumus, ka tautsaimniecības attīstība ritēs savu gaitu bez būtiskiem satricinājumiem, vismaz tādiem, kurus varam patlaban iedomāties.

Protams, mēs visi apzināmies, ka ne visu spējam prognozēt, piemēram, 2017. gada otrs spilgtākais respondentu norādītais (to min 43% aptaujāto) notikums bija plūdi Latgalē, kas apgrūtināja meža un lauksaimniecības darbus, tā radot gan dīkstāves zāģētavās, gan problēmas ar ražas novākšanu un pārvadāšanu. Neapšaubāmi – tas radīja zaudējumus daudzām ģimenēm un uzņēmumiem. Vienlaikus lietavas uzlaboja enerģētikas nozares sniegumu, tā vismaz daļēji kompensējot negatīvo ietekmi uz IKP.

Valdgales ugunsgrēka vietā turpinās gruzdošo vietu likvidācija, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Viņš pastāstīja, ka dzēšanas darbos iesaistīts Nacionālos bruņotos spēku helikopters, kā arī Lietuvas helikopters.

Svētdien Valdgales ugunsgrēka vietā nolijis lietus, tomēr tas nebija pietiekošs, lai nodzēstu šo ugunsgrēku, skaidroja Jaunķiķis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka arī NMPD seko līdzi notikumiem. Viņa atzina, ka līdz šim nav bijis neviens izsaukums pie Stiklu ciema iedzīvotājiem saistībā ar pašsajūtas pasliktināšanos no ugunsgrēku dūmiem.

Kā ziņots, ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu Valdgales pagastā pilnībā varēs likvidēt tikai rudens lietavās, iepriekš pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Lauksaimnieki Lietuvā paredz raženu labības ražu, tomēr prognozēts, ka jauni ražas rekordi netiks sasniegti, citējot Lietuvas Televīziju, ziņo The Baltic Course.

Labības raža 2012. gadā Lietuvā tiek paredzēta aptuveni 3,5 milj. tonnu apmērā, savukārt iepriekš tika lēsts, ka Lietuvā labības raža šogad būs četri miljoni tonnu. Tajā pašā laikā Lietuvas lauksaimnieki ir piesardzīgi, nesteidzot slēgt līgumus par lieliem labības apjomiem pirms labības kulšanas noslēgšanās.

Labības iepirkuma cena šogad Lietuvā ir augstāka nekā pērn – tonna pārtikas kviešu maskā 850 litu (246 eiro), bet tonna rudzu – līdz 700 litiem (203 eiro).

Jau vēstīts, ka jūlija beigās Latvijā sākusies masveida graudaugu novākšana. Kopš aizvadītās nedēļas beigām lauksaimnieki strādājuši ļoti intensīvi, jo šonedēļ tiek prognozēts rudenīgs laiks.