Mazumtirdzniecība

Lietuvā bagātākais cilvēks saistīts ar Maximu

Lelde Petrāne, 25.06.2012

Jaunākais izdevums

Lietuvas iknedēļas žurnāls Veidas ir publicējis bagātāko lietuviešu sarakstu, ziņo baltic-course.com.

Šobrīd bez tuviem konkurentiem bagātākais cilvēks valstī ir Nerijus Numavičus, kuram pieder 60% no Vilniaus Prekyba (VP) Grupas akcijām.

Skaitot tieši vai netieši pārvaldītās kompānijas, Numavičus pieder aptuveni 60% akciju visās kompānijās, kas veido lielo VP Grupu, ieskaitot NDX Energy, kas ir ārpus grupas. Kopējā holdinga vērtība saskaņā ar 2011. gada finanšu ziņojumiem ir aptuveni 5,9 miljardi litu (1,7 miljardi eiro).

Vērtīgākā grupas kompānija ir Maxima grupa, kuras vērtība ir 1,1 miljards eiro. Viļņā bāzētais Akropolis iepirkšanās centrs vien ir vērts aptuveni 1 miljardu litu (290 miljonus eiro).

Bagātāko saraksta otrajā vietā ir Lida Lubiene, Achema ilgtermiņa bosa Broņislovas Lubis atraitne, un viņa meitas Viktorija Lubite un Jurate Zadeikiene, kurām kopā pieder Achema akcijas 930 miljonu litu (270 miljonu eiro) vērtībā.

Zilvinas Marcinkevičus ar 14% VP Grupas akciju ieņem trešo vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Planētas bagātāko trijnieks nemainīgs - Slims, Geits, Bafets

Jānis Rancāns, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā pasaules bagātākie cilvēku savas bagātības kopumā audzējuši par 241 miljardu ASV dolāru, aplēsis Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas simts bagātākajiem cilvēkiem.

Kopējā pasaules 100 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība aizvadītā gada 31. decembrī aplēsta 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. «Aizvadītais gads miljardieriem bija veiksmīgs. Šogad viņi turpinās meklēt investīciju iespējas visā pasaulē,» Bloomberg skaidroja Red Apple Group īpašnieks, miljardieris Džons Katsimatidis (John Catsimatidis).

Ar vislielāko bagātības pieaugumu aizvadītajā gadā var lepoties Spānijas miljardieris, tirdzniecības ķēdes Inditex, kurai pieder veikalu tīkls Zara, dibinātājs Amaniko Ortega. Viņa bagātības šogad pieaugušas par 22,2 miljardiem, sasniedzot 57,5 miljardus ASV dolāru. Par savas bagātības kāpumu viņš var pateikties Inditex akciju vērtības pieaugumam par 66,7% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pasaulē bagātākais cilvēks, kurš šogad Eiropā pazaudējis miljardus

Lelde Petrāne, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karloss Slims, pasaulē bagātākais cilvēks, piedzīvojis zaudējumus gandrīz divu miljardu eiro apmērā saistībā ar savu šogad īstenoto «iebrukumu» Eiropas tirgū, vēsta Financial Times.

America Móvil, Latīņamerikas lielākais telekomunikāciju operators, kuru kontrolē Slims un viņa ģimene, šā gada vasarā veica pirmās nozīmīgās investīcijas Eiropā, iegādājoties daļas Nīderlandes KPN un Telekom Austria par apmēram 4 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

DB pēta: identisku produktu cenas veikalos krietni atšķiras

Olga Štāla, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Identisku pārtikas produktu cena dažādās tirdzniecības vietās atšķiras, turklāt dažām precēm – vairāk par vienu eiro, tā secināms gan pēc DB veiktā cenu monitoringa 2018. gada 12 mēnešos, gan pēc aptaujāto ekspertu sacītā.

DB pētījums veikts mēnešu mijā trīs vienos un tajos pašos mazumtirdzniecības veikalos: Rimi, Maxima un Elvi.

Pārsteigumu nav

Rimi ir nedaudz dārgāks par Maximu, bet Elvi izskatās visdārgākais. Tomēr, raugoties atsevišķu preču virzienā, tik viennozīmīgi tas nav. Piemēram, griķi Valdo 4x125 g Elvi visu gadu bija krietni lētāki. Pirmajos piecos mēnešos tie tika pārdoti par 0,99 eiro, kas bija par 0,42 eiro mazāk, salīdzinot ar Rimi, un par 0,39 eiro – ar Maximu. Savukārt mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem Aptamil 2 800 g gan šķiet nesamērīgi dārgāks. Tā cena Elvi galvenokārt ir virs 14 eiro, kamēr Rimi un Maximā – virs 10 eiro. Tādējādi uz veikaliem vispirms var doties azartiskos cenu izpētes darbos un noenkuroties pie izdevīgākā piedāvājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Latvija augstākās vadības komanda - pilnībā nokomplektēta

Lelde Petrāne, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Evita Januškeviča, kas pildīs uzņēmuma finanšu vadītājas (Chief Financial Officer) pienākumus.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – finanšu vadītājs (Chief Financial Officer), kura atbildībā ir plānošanas, analīzes un finanšu resursu departaments, grāmatvedības un IT departamenti. Latvijā finanšu vadītājas pienākumi uzticēti Evitai Januškevičai.

Maxima Latvija augstākās vadības komanda šobrīd ir pilnībā nokomplektēta un to pārstāv četri cilvēki – Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija vadītājs, Viktors Troicins, Maxima Latvija komercdirektors, Kristīne Āboltiņa, Maxima Latvija operacionālā vadītāja, un Evita Januškeviča, Maxima Latvija finanšu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla Maxima īpašnieks, lietuviešu bagātākais uzņēmējs Nerijus Numavičs (Nerijus Numavičius) Maxima aktivitātes tagad vada no Tallinas, raksta Igaunijas laikraksts Ärileht.

Maxima Group pieder uzņēmumam Vilniaus Prekyba, kurā N. Numavičam pieder 60% daļu. Db.lv jau rakstīja, ka Maxima tīkla īpašnieks ir atzīts par Lietuvas bagātāko uzņēmēju. Tāpat viņš ir arī bagātākais uzņēmējs Baltijā. Viņa bagātības veido vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Laikraksts Ärileht pieļauj, ka vadības lēmums turpmāk darboties Tallinā pieņemts pēc iekšējas uzņēmuma Vilniaus Prekyba daļu īpašnieku diskusijas. Saskaņā ar medija pausto, šīs diskusijas bijušas jau vairākus gadus kopš bijušais biznesa partneris Jūlijs Numavičs (Julius Numavičius), kurš dzīvo Floridā, pret kompāniju sāka tiesvedību par 120 miljoniem eiro. Tostarp Jūlijs Numavičs norāda, ka uzņēmums Vilniaus Prekyba 2010. gadā veicis vairākus fiktīvus darījumus, kuru rezultātā vairāki saistīti uzņēmumi nonāca Vladislava Numaviča, abu iepriekš minēto personu tēva, rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīnas bagātākais cilvēks brīdina par «lielāko burbuli vēsturē»

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas miljardieris Vans Dzjanliņs (Wang Jianlin) savu bagātību nopelnījis valsts nekustamā īpašuma tirgū, un tagad viņš brīdina, ka tas iziet ārpus kontroles, vēsta CNN Money.

Tas ir «lielākais burbulis vēsturē», viņš sacījis.

Vārds «burbulis» Ķīnā raisa satraukumu kopš dramatiska pieauguma un iespaidīga sabrukuma valsts akciju tirgū pagājušajā gadā.

Kā skaidro Ķīnas bagātākais cilvēks, lielā problēma ir tā, ka cenas turpina palielināties lielākajās Ķīnas pilsētās, piemēram, Šanhajā, bet samazinās mazajās pilsētās, kur liels skaits īpašumu stāv tukši. «Es neredzu labu risinājumu šai problēmai,» viņš sacījis. «Valdība ir nākusi klājā ar visa veida pasākumiem - ierobežojot iegādi vai kredītus, bet nekam nav rezultāta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Kurās valstīs ir visvairāk miljardieru?

Zane Atlāce - Bistere, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie dati liecina, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1800 miljardieru. Viņu bagātības kopējā vērtība tuvojas 7 triljoniem ASV dolāru - 2015.gadā pasaules miljardieru kopējā bagātība tika lēsta 7,05 triljonu apmērā, taču 2016.gada dati liecina, ka tā nedaudz kritusies un sasniedz 6,48 triljonus ASV dolāru.

Saskaņā ar 2017. gada Oxfam ziņojumu, astoņiem bagātākajiem miljardieriem kopumā pieder tik daudz bagātības kā pusei cilvēces.

Bagātākais cilvēks pasaulē vēl aizvien ir ASV uzņēmējs, investors un programmētājs Bils Geits, viņam seko amerikāņu investors, uzņēmējs, kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs un lielākais īpašnieks Vorens Bafets. Trešais bagātākais cilvēks pasaulē ir Zara dibinātājs Amancio Ortega.

Kurās valstīs ir vislielākais miljardieru skaits, saskaņā ar Business Insider apkopojumu, skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālā db.lv publicējam un tuvāko dienu laikā vēl publicēsim Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

1. Marks Moskvins

10 990 025 eiro

Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Draud «piegriezt skrūves» pasaules bagātākā cilvēka biznesam

Jānis Šķupelis, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Forbes: bagātākais amerikānis joprojām ir Bils Geitss

Jānis Rancāns, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss ir bagātākais cilvēks ASV, liecina žurnāla Forbes izveidotais bagātāko amerikāņu saraksts. B. Geitsa bagātība šogad sasniegusi 66 miljardus ASV dolāru.

Microsoft dibinātājam seko ASV investors Vorens Bafets, kurš var lepoties ar 46 miljardiem ASV dolāru. Savukārt trešais bagātākais amerikānis ir programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 41 miljardu ASV dolāru.

Ceturto un piekto vietu ieņem ASV konglomerāta Koch Industries īpašnieki un vadītāji, brāļi Čārlzs Kohs (Charles Koch) un Deivids Kohs (David Koch), kuriem katram pieder 31 miljards ASV dolāru.

Forbes izveidotā saraksta sestajā vietā iekļuvusi ASV mazumtirdzniecības ķēdes Walmart dibinātāja Sema Voltona (Sam Walton) dēla Džona Voltona (John Walton) atraitne Kristija Voltone (Christy Walton). Viņas rīcībā ir aptuveni 28 miljardi ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas bagātākais cilvēks pametīs uzņēmējdarbību

Jānis Rancāns, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bagātākais cilvēks Ališers Usmanovs nākamā pusgada laikā iecerējis apvienot visus sev piederošos aktīvus vienā holdinga kompānijā ar apgrozījumu 25 miljardu ASV dolāru apmērā un aiziet no biznesa.

«Atklāti sakot, es vairs nevēlos nodarboties ar uzņēmējdarbību, tomēr man ir arī atbildība pret izveidoto biznesu,» sarunā ar aģentūru Reuters sacījis A. Usmanovs. «Mums ir mērķis – izvedot lielu holdingu, kurš konsolidēs visus mūsu daudznozaru aktīvus – gan kalnrūpniecībā, gan telekomunikācijās un medijos,» klāstīja bagātākais Krievijas iedzīvotājs.

A. Usmanovs norādīja, ka katru aktīvu pārvalda atsevišķa menedžeru komanda, kurai jābūt neatkarīgai no akcionāriem. «Es kā akcionārs nevēlos iedziļināties vadības darbā,» sacīja A. Usmanovs.

A. Usmanovs jau iepriekš ir izteicies, ka vēlas pamest uzņēmējdarbību. Šā gada sākumā sarunā ar Forbes 59 gadus vecais Krievijas uzņēmējs atzina, ka, sasniedzot 63 gadus, beigs nodarboties ar biznesu un pievērsīsies filantropijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielveikalu attīstītājs saglabājis bagātākā cilvēka titulu Igaunijā

Gunta Kursiša, 28.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bagātāko uzņēmēju sarakstā atrodas dažādu uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, tomēr paša pārtikušākā Igaunijas uzņēmēja godu ir saglabājis lielveikalu īpašnieks Hilars Teders. Viņa aktīvu apjoms ir 350 milj. eiro, liecina Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev izveidotais saraksts.

H. Teders attīsta un pārvalda iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, un viņam pieder viens no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key. Tiesa gan, gada laikā H. Tedera bagātības nedaudz sarukušas, jo vēl pērn viņam piederošo aktīvu apjoms tika lēsts 383 milj. eiro apmērā, tomēr bagātākā Igaunijas vīra gods ir saglabāts.

Otrs bagātākais uzņēmējs Igaunijā ir Oļegs Osinovskis, kurš nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumu biznesu. Viņa kapitāls ir 223 milj. eiro. Savukārt trešajā vietā ar 182 milj. eiro bagātībām atrodas Fjodors Bermans, kuram pieder kuģu būves uzņēmums BLRT Grupp. Viņa bagātību apjoms mērāms 182 milj. eiro apmērā, kas salīdzinot ar pagājušo gadu, ir sarukušas par septiņiem miljoniem eiro. Tādēļ attiecīgi pērn O. Osinovskis atradās bagātāko uzņēmēju saraksta trešajā vietā, bet F. Bermans – otrajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķirti apbalvojumi par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā

Db.lv, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums Rīgā nākotnē būs saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

Šobrīd vislielākās bažas ir saistītas ar to, kas notiks ar Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām attiecībām. Tas var ietekmēt arī tūristu skaitu, tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Svarīgi būs izmantot priekšrocības Rīgas tēla saglabāšanā. Tāpat izmaiņas nepieciešamas

reklāmas kampaņai Krievijā, jo tas, kas palīdzēja pērn, varētu nepalīdzēt šogad. Kāds šobrīd ir sadalījums tūristu jomā, vēlējās noskaidrot 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Lielākoties ir tūristi no Krievijas, Skandināvijas un Vācijas. Tiesa, tūristi no Krievijas vidēji tērē divas reizes vairāk nekā citi. Šā gada sākumā bagāto tūristu skaits Rīgā ir bijis mazāks, iemesls varētu būt olimpiskās spēles Sočos, bet, vai tūristi atgriezīsies Rīgā – to redzēsim, sacīja N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vēlmi pelnīt vairāk kavē pašu uzņēmība un birokrātiski šķēršļi

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru