Jaunākais izdevums

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Savukārt Bartuška nosaucis šo dienu par vēsturisku. «Šodien mēs sākam (sliežu ceļa) atjaunošanu un pāršķiram jaunu lappusi. Šī ir partnerības diena, kurā mēs kopīgi ieliekam pamatus nākotnei,» paziņojis Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs.

Tikmēr Obajteks norādījis, ka parakstītā vienošanās ļaus pārvadāt vairāk kravu un būs izdevīga gan Lietuvai, gan Polijai.

Kā paziņojis uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai», Polijas virzienā plānots pārvest vairākus simtus tūkstošu tonnu «Orlen Lietuva» produkcijas gadā. Pašlaik minēto kravu kopējais apjoms ir aptuveni deviņi miljoni tonnu gadā.

Masjulis solījis, ka Lietuvas valdība centīsies radīt labvēlīgus apstākļus «Orlen» investīcijām Lietuvā.

Marta nogalē Lietuvas valdība un «Orlen», kam pieder Lietuvas vienīgais jēlnaftas pārstrādes uzņēmums «Orlen Lietuva», parakstīja sadarbības deklarāciju, kurā koncerns apņēmās investēt Mažeiķu naftas rūpnīcā un nesamazināt darbavietu skaitu, savukārt valdība - pārskatīt uzņēmumam sabiedrisko pakalpojumu tarifus un izskatīt iespēju būvēt naftas produktu cauruļvadu uz Klaipēdu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pērn 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības konkurences noteikumus.

Dzelzceļa posms starp «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā negaidīti tika slēgts 2008.gadā, to skaidrojot ar sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet EK atzina par pamatotiem «Orlen Lietuva» argumentus, ka Lietuva tādējādi ierobežojusi uzņēmuma iespējas vest kravas uz Latvijas ostām.

Lietuvas valdība decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu. Šos darbus plānots paveikt līdz 2019.gada nogalei. Sākotnēji lēsts, ka tie varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus eiro, bet šobrīd saskaņā ar «Lietuvos geležinkeliai» aplēsēm paredzamās izmaksas samazinātas līdz 10 miljoniem.

15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» apstrīdēja EK noteikto naudassodu ES Tiesā, bet janvārī to nomaksāja. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums līdz 2030.gadam plāno investēt septiņus miljardus eiro

LETA/BNS, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» līdz 2030.gadam gatavojas investēt attīstībā septiņus miljardus eiro, sasniegt 725 miljonu eiro apgrozījumu un kļūt par reģiona mobilitātes līderi.

Uzņēmums trešdien prezentējis savu ilglaicīgo darbības stratēģiju, kas paredz, ka tā peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 2030.gadā sasniegs 300 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā «Lietuvos geležinkeliai» ieņēmumi sasniedza 448,1 miljonu eiro un EBITDA – 155 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam uzņēmums iecerējis palielināt pārvadājamo kravu plūsmu par 30% - līdz 70 miljoniem tonnu - un divkāršot pasažieru pārvadājumu apjomu, lai tas sasniegtu astoņus miljonus.

«Mēs darbojamies starptautiskā konkurences vidē, kur ir daudz izaicinājumu un daudz iespēju. Gribam izmanot visas iespējas un līdz 2030.gadam kļūt par līderiem,» preses konferencē paziņojis kompānijas ģenerāldirektors Mants Bartuška. «Apzinoties savu ģeogrāfisko stāvokli, saprotam, ka varbūt arī nepārvadāsim visvairāk tonnu, bet gribam būt loģistikas etalons, lai tiem, kas vēlētos šai reģionā izvēlēties kādu pakalpojumu, vispirms ienāktu prātā tieši »Lietuvos geležinkeliai«.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO, VIDEO: Dzelzceļa posma Mažeiķi–Reņģe atjaunošanu plānots pabeigt līdz gada beigām

Žanete Hāka, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 10. jūnijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministru Roku Masjuli (Rokas Masiula) un Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk) atklāja Mažeiķi-Reņģe dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbus.

Kā iepriekš ziņots, Lietuva sāk atjaunot vairāk nekā pirms desmit gadiem izjaukto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe. Dzelzceļa posmu paredzēts atjaunot līdz šī gada beigām, tādējādi izpildot Lietuvas doto solījumu Eiropas Komisijai, ka posms tiks atjaunots šajā termiņā.

2018. gada augustā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» izsludināja konkursu par 19,5 kilometrus garā dzelzceļa posma atjaunošanu starp Polijas naftas koncerna «PKN Orlen» meitasuzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

Savukārt šī gada martā «Lietuvos geležinkeliai» parakstīja līgumu par 2008.gadā izjauktā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu ar konkursā uzvarējušo Lietuvas kompāniju Vitras-S. Līguma summa ir 11,35 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektēšanai un būvdarbiem Lietuvā vien būs vajadzīgi aptuveni 6000 dažādu specialitāšu darbinieki, tai skaitā vismaz 300 inženieri, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze Verslo žinios.

Kā liecina pērn veiktā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, visas 870 kilometrus garās dzelzceļa līnijas izbūvei trijās Baltijas valstīs vajadzēs apmēram 13 000 dažādu profesiju pārstāvju, no viņiem aptuveni tūkstotis būs dzelzceļu un ceļu būves inženieri.

Lielākais pieprasījums pēc inženieriem Lietuvā gaidāms 2020.gadā, kad valsts teritorijā sāksies 394 kilometrus garā dzelzceļa būvdarbi.

Gādājot, lai inženieru nepietrūktu, Lietuvas Satiksmes ministrija kopā ar valsts dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai un Lietuvas autoceļu direkciju parakstījušas līgumu ar Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti, paredzot sadarbību gan studiju programmu un laboratoriju bāzes pilnveidošanā, gan studentu praktisko darbu plānošanā. Iecerēts arī uzrunāt skolēnus, aicinot viņus izvēlēties autoceļu un dzelzceļu inženiera profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai iegādāsies sliedes no Latvijas un Austrijas, maksājot 36,5 miljonus eiro, ziņo baltictimes.com.

Pirmais, 11,5 miljonus eiro vērtais līgums ar Latvijas piegādātāju Sigmen jau parakstīts.

Sākotnējie līgumi ar izvēlētajiem piegādātājiem Sigmen un Voestalpine VAE Legetecha tika parakstīti pagājušā gada decembrī.

Sliedes tiek pirktas plānotam sliežu ceļu remontam un ikdienas uzturēšanai, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu pasažieru un kravas vilcienu satiksmi, informē uzņēmumā.

Līgumu ilgums ir divi gadi ar iespēju pagarināt vēl uz diviem gadiem.

Sigmen ir piegādājis sliedes Lietuvos geležinkeliai kopš 2016. gada. 2016. gadā līguma vērtība bija 2,1 miljons eiro, 2017. gadā - 2,7 miljoni eiro un 2018. gadā - 7,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļā devies pirmais Baltijas valstis vienojošais kravas vilciens Amber Train

Monta Glumane, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens «Amber Train», informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Par vilciena maršruta izveidi šī gada marta sākumā vienošanās tika panākta Rīgā pirmo reizi tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļu vadībai. Pārvadājot kravas maršrutā Šeštokai-Rīga-Tallina, ir paredzēts savienot trīs Baltijas valstis un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

«Projekts «Amber Train» ir lielisks piemērs visu trīs Baltijas valstu sadarbībai, kur mūsu kopējais darbs ir rezultējies reālos kravu pārvadājumos. Mēs ticam, ka mūsu sadarbībai ir liels potenciāls, jo nākotnē plānotā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūra radīs jaunas iespējas. Taču šodien mēs varam strādāt pašreizējā tīkla ietvaros, un piedāvāt mūsu klientiem ērtus un izdevīgus kravu pārvadājumus,» skaidro VAS «Latvijas dzelzceļš» prezidents Edvīns Bērziņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Polijas speciālisti piektdien kopīgās mācībās apguvuši iemaņas likvidēt iespējamu avāriju dzelzceļa līnijā «Rail Baltica», paziņojis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai».

Mācībās, kas notikušas Mockavas dzelzceļa stacijā Lietuvas dienvidrietumos, inscenēta dzelzceļa cisternas noskriešana no sliedēm un trenētas prasmes to apdzēst, hermetizēt un uzcelt atpakaļ uz sliedēm.

Pēc mācībām «Lietuvos geležinkeliai» un Polijas dzelzceļa uzņēmums «Polskie Linie Kolejowe» (PLK) parakstījuši vienošanos par sadarbību iespējamo «Rail Baltica» avāriju seku likvidēšanā.

Kā norādījis PLK valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Olkevičs, šīs kopīgās mācības ir tikai daļa no ciešas abu uzņēmumu sadarbības, gatavojoties intensīvai satiksmei pa dzelzceļu «Rail Baltica». Pēc viņa teiktā, drošība šai ziņā uzskatāma par svarīgāko prioritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva lidostu attīstībā investēs 700 miljonus eiro, bet jaunu lidostu necels

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paraksta vienošanos par regulāriem pārvadājumiem Amber Train maršrutā

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji 29.maijā Tallinā parakstīja vienošanos par «Amber Train» projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem intermodāliem kravu pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis, informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Vienošanos parakstīja SIA «LDz Cargo» valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga, SIA «LDz Loģistika» valdes loceklis Eduards Čerņavskis, Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma AB «Lietuvos geležinkeliai» viceprezidents Egidijs Lazausks un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma «EVR Cargo» vadītājs Rauls Tomsalu.

«Projekts »Amber Train« ir labs piemērs, kā radīt pakalpojumus uz esošās infrastruktūras bāzes. Šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Mūsu kopīgās sadarbības rezultātā autoceļu infrastruktūra tiks atslogota no kravas automašīnām, savukārt klientiem tā būs iespēja izmantot vienu līniju kravu nogādāšanai galamērķī,» parakstot vienošanos, uzsvēra E. Čerņavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās stadijās ir lielie iepirkumi dzelzceļā un pārvadājumos ar autobusiem; pasažieru skaits attiecīgajos segmentos aug vai nostabilizējas.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 4,6% līdz 13,89 milj. pasažieru, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies attiecīgi par 0,4% līdz 104,1 milj. pasažieru un 1,2% līdz 61,95 milj. pasažieru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Reģionālo pārvadājumu griezumā neliels kāpums par 1,6% līdz 35,5 milj. pasažieru, no kuriem 61% brauca ar autobusu, bet 39% – ar vilcienu. Ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits saglabājās gandrīz nemainīgs, proti, 21,78 milj. pasažieru. Kopējās izaugsmes pamatā ir gan labie laika apstākļi vasarā, kas mudināja pasažierus biežāk doties uz jūru, gan degvielas cenu kāpums, kas lika pārsēsties uz sabiedrisko transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS akcionāri apstiprinājuši jaunu uzņēmuma padomi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pēc Igaunijas akcionāru lēmuma, Rīa Sillaves, RB Estonia izpilddirektores vietā tika iecelts Ahti Kuningas, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas transporta valsts sekretāra vietnieks. Saskaņā ar Latvijas Komerclikumu, gadījumos, ja tiek iecelts jauns padomes loceklis, tiek iecelta arī jauna padome.

RB Rail AS jaunajā padomē ietilpst šādi locekļi:

Igaunija: Ahti Kuningas, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Anti Mopels, Igaunijas Republikas Ekonomikas un sakaru ministrijas padomnieks transporta un loģistikas jautājumos.

Latvija: Ligita Austrupe, Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Anrī Leimanis, Latvijas Mobilā Telefona padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vairākums akcionāru neuzticas projektu Rail Baltica īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājai Baibai Rubesai, viņai būtu jāatkāpjas no amata, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis dienu pirms RB Rail padomes sēdes, kurā tiks lemts par to, vai Rubesa var palikt amatā.

«Neprognozēju, kāds būs lēmums. Es ne īpaši gribu iejaukties uzraudzības padomes darbā, jo [padomē] ir profesionāļi. Sniegšu tikai vispārīgu komentāru - korporatīvās pārvaldības princips paredz, ka vadītājam ir jāuzticas. Šajā gadījumā no trim akcionāriem divi ir izteikuši neuzticību, bet vadītājs turpina strādāt. Es to uzskatu par neatbilstību korporatīvās pārvaldības principiem,» ziņu aģentūrai BNS teica Masjulis.

Tomēr viņš uzsvēra, ka projekts un tā veiksmīga īstenošana ir svarīgāka par vadītāju, un darbam ir jāturpinās.

«Ir patiešām svarīgi netērēt nevienu dienu, nestrādājot un strīdoties. Darbam jāturpinās. Ko gan lai dara, ja vadītāja ir ieķērusies krēslā,» sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rubesa saglabā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājas amatu

LETA, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» ieviesēja uzņēmuma «RB Rail» valde un tās priekšsēdētāja Baiba Rubesa turpinās darbu, šodien nolēmusi «RB Rail» padome.

Kā pēc padomes sēdes informēja tās vadītāja Rīa Sillave, padome nolēmusi, ka valde turpinās strādāt esošajā sastāvā, vienlaikus uzdodot uzlabot valdes darbu. To, kā tas tiks īstenots, uzraudzīs padome, apspriežot šo jautājumu turpmākajās sēdēs.

Padome gan esot ņēmusi vērā iepriekš notikušo akcionāru balsojumu par Rubesas atstādināšanu, tomēr šodien atsevišķa lemšana par Rubesas atstādināšanu nav notikusi.

Kā uzsvēra Sillave, ir būtiski ņemt vēra, ka «Rail Baltica» projekts ir nozīmīgs trim Baltijas valstīm. Tāpēc ir svarīgi, lai projekta ieviešana turpinās, un valde ir tā, kurai darbs ir jāturpina, uzlabojot savu sniegumu projekta pārvaldībā un komunikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš un LDz Cargo Lietuvas dzelzceļam iesniedz pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu

Db.lv, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu lietā Nr.: «AT.39813 Baltic rail» VAS «Latvijas dzelzceļš» un tās meitassabiedrība SIA «LDz Cargo» iesniegušas pretenziju Lietuvas dzelzceļam (Lietuvos Geležinkeliai, LG) par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar 2009.gadā Lietuvas dzelzceļa nojaukto sliežu ceļa posmu Mažeiķi-Latvijas robeža, informē uzņēmumi.

LDz pretenzijā LG prasīts atlīdzināt zaudējumus par periodu no 2009. līdz 2017.gadam, kas sastāda 56,92 miljonus eiro.

Aprēķinus par zaudējumu apmēru veikusi auditorkompānija «Ernst&Young Baltic».

Savukārt, SIA «LDz Cargo» Lietuvas dzelzceļam pieprasa atlīdzināt negūto peļņu 25,4 miljonu eiro apmērā. To veido negūtie naftas produktu pārvadājumu ieņēmumi no Mažeiķos izvietotās naftas pārstrādes rūpnīcas «Orlen».

LDz koncerna uzņēmumi gaidīs Lietuvas dzelzceļa atbildi uz iesniegtajām zaudējumu piedziņas pretenzijām, pretējā gadījumā tiks izskatīta iespēja vērsties tiesā, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta kopuzņēmums RB Rail AS izveidojis digitālo informācijas centru, lai sabiedrību informētu par projekta gaitu un notiekošajām aktivitātēm. Tā apmeklētāji varēs saņemt plašu informāciju par Rail Baltica projekta priekšrocībām, maršrutu un citiem aspektiem.

Digitālā informācijas centra tīmekļa vietne sastāv no dažādām sadaļām, kuras dod iespēju apmeklētājiem īsumā iepazīties ar projektu un saprast tā priekšrocības būvniecības laikā un pēc tās darbības sākuma. Šādā veidā palīdzot sasniegt projekta mērķi būt caurspīdīgam, informēt sabiedrību un nodrošināt pieejamību aktuāliem faktiem un skaitļiem.

Tāpat apmeklētājiem būs iespēja apskatīt interaktīvo karti, kura ilustrē Rail Baltica kopējo maršrutu un dzelzceļa posmus visās Baltijas valstīs. Tur pārskatāmā veidā var iepazīties gan ar paveiktajām, gan plānotajām aktivitātēm no visām projektā iesaistītajām pusēm, Rail Baltica kopuzņēmuma un nacionālajām ieviesējorganizācijām – Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Lietuvos Geležinkeliai un Rail Baltica Statyba. Papildu tam pieejama arī informācija par katru posmu, tostarp par aktuālo statusu tajā, paredzamo pabeigšanas laiku, nozīmīgākajām konstrukcijām un tehniskajām detaļām atbilstoši sākotnējiem tehniskajiem risinājumiem. Turklāt katras sadaļas aprakstā sniegta kontaktinformācija, kur iespējams nosūtīt jautājumus par projektu, dzelzceļa posmiem un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iepriekš likvidēto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu Lietuva plāno atjaunot 2019.gada laikā

LETA, 26.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš likvidēto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu Lietuva plāno atjaunot 2019.gada laikā, Vācijas pilsētā Leipcigā notikušajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā transporta foruma (ITF) laikā sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Roks Masjulis.

«Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa atjaunošanu plānots sākt un arī pabeigt 2019.gadā,» teica Masjulis.

Viņš norādīja, ka patlaban Lietuvas rīcībā ir sliežu ceļa atjaunošanas plāns, kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK).

Eiropas Komisija (EK) pērn 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības konkurences noteikumus.

Minētais sliežu ceļa posms tika nojaukts 2008.gadā. Latvija uzskata, ka tādējādi Lietuva negodīgi ierobežojusi Latvijas iespējas konkurēt dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, Igauniju 14, bet Lietuvu - 29 uzņēmumi.

Baltijas vadošo uzņēmumu topā no Lietuvas iekļuvuši 29 uzņēmumi, kas ir par vienu vairāk nekā pērn, bet no Igaunijas – 14, kas ir kritums par vienu kompāniju. Reitinga augstajā ceturtajā vietā ierindojas Latviju pārstāvošais minerālmēslu vairumtirgotājs «Uralkali Trading», kurš ir topa jaunpienācējs. Otro augstāko pozīciju topā no Latvijas uzņēmumiem ieņem informācijas tehnoloģiju produktu un risinājumu izplatītājs «Elko Grupa» (6. vieta), bet trešo mazumtirgotājs «Rimi Latvia» (11. vieta).

Baltijas lielāko uzņēmumu reitingā no Latvijas iekļuvuši arī «Uralchem Trading» (12.vieta), «Latvenergo» (13.vieta), «Maxima Latvija» (17.vieta) un «Orlen Latvija» (30.vieta). Topa pirmo trijnieku veido Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». Tikmēr augstāko vietu no Igaunijas uzņēmumiem ieņem «Tallink Grupp» (9.vieta). Lai gan reģiona vadošās kompānijas aizvadītajā gadā kāpinājušas apgrozījumu, sīvās konkurences apstākļos sarukusi to tīrā peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā septiņas kompānijas no Latvijas

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2018

AS "ELKO Grupa" direktors Svens Dinsdorfs. Uzņēmums ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, kas ir par trim mazāk nekā pērn.

No Lietuvas topā iekļuvuši 28, bet no Igaunijas 15 uzņēmumi.

IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa» ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu, un tas ir kāpums topā par divdesmit trim vietām, salīdzinot ar gadu iepriekš. Baltijas vadošo uzņēmumu topā Latviju pārstāv arī «Latvenergo», «Uralchem Trading», «Rimi Latvia», «Maxima Latvija», «Orlen Latvija» un «Circle K Latvia». Topa pirmo trijnieku ieņem Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». No Igaunijas uzņēmumiem visaugstāk ierindojas «Tallink Grupp» (7. vieta).

Reģiona ekonomisko izaugsmi apstiprina arī vadošo uzņēmumu rezultāti aizvadītajā gadā. Kopumā 2017. gadā lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 6,8 % (salīdzinājumam - gadu iepriekš tas saruka par 8,8 %). Lietuvas vadošo uzņēmumu kopējais apgrozījums kāpis par 11,8 %, bet Igaunijas - pieaudzis par 6 %. Latvijas vadošo uzņēmumu peļņa aizvadītajā gadā pērn vairāk nekā dubultojās, sasniedzot 457 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru