Latvijā simtiem miljonu vērtā artilērijas šāviņu rūpnīca varētu sākt darboties 2028. gadā, pastāstīja Valsts aizsardzības korporācijas valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Kopš septembra beigām korporācija ļoti aktīvi strādājot pie šī projekta sagatavošanas ar Aizsardzības un Ekonomikas ministrijām, uzņēmumu "Rheinmetall" un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Turpinām darbu ar pašu "Rheinmetall" par sadarbības nosacījumiem, modeli, kad uzbūvēsim, par cik mēs uzbūvēsim," norādīja Ķirse.

Ķirse patlaban nekomentēja konkrētu rūpnīcas darbības sākumu laiku, taču pēc aplēsēm tas varētu būt 2028. gads.

Ķirse un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nekomentēja konkrētas rūpnīcas potenciālās atrašanās vietas, taču atzina, ka tās ir apzinātas un patlaban notiek sarunu process un izvērtēšana.

"Šogad jānoslēdz visi līgumi, lai mēs skaidri realizētu plānu. Tad arī sākam būvniecību. Tas šobrīd gan ir atkarīgs arī no procesa, kā vienosimies ar "Rheinmetall"," uzsvēra ministrs.

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

"Tas nozīmē ne tikai papildu darbavietas, investīcijas un papildu nauda budžetā, bet arī ļoti nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē," teica Ruginene.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers, kurš arī piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropai, un tas liecina par Vācijas gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu.

Dažādos līmeņos patlaban notiek sarunas ar vairākiem ražotājiem par iespējamu lielkalibra munīcijas ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām atbilstošāko risinājumu, vēstī Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viens no sarunu partneriem ir Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmums "Rheinmetall".

Patlaban nav zināms, kur potenciāli šāda ražotne atrastos un vai ražošanai būtu jābūvē jauna rūpnīcai vai arī iespējams izmantot kādas jau esošas telpas, norādīja Puriņš.

Patlaban arī nav zināms, cik detalizēti būs nepieciešama Latvijas valsts potenciālā dalība šādā projektā. Turklāt, kā norādīja Puriņš, šādās sarunās ir iesaistītas arī citas ministrijas.

Pirmdien ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēstīja, ka Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā.

Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā, pirmdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

Sarunas esot daļa no plašākiem Baltijas valstu reģionālajiem centieniem stiprināt aizsardzību, reaģējot uz pastāvīgajiem draudiem no Krievijas puses.

Lai gan sarunas vēl ir tikai sākotnējā stadijā un to iznākums nav zināms, "Rheinmetall" pārstāvis sakariem ar presi atzina, ka sarunas ir notikušas, bet atteicās atklāt konkrētus aspektus, atsaucoties uz to, ka sarunas ir sākuma fāzē.

Ja darījums īstenosies, tas varētu būt kas līdzīgs "Rheinmetall" sadarbībai Lietuvā, kur uzņēmums pašlaik būvē munīcijas rūpnīcu.

Kā tiek ziņots, Latvijai ir kontakti arī ar Itālijas uzņēmumu "Leonardo" - vēl vienu lielu Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu. "Leonardo" šajā saistībā nekādus komentārus nav sniedzis.

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.

Latvijas aizsardzības industrijas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis divus miljardus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka 2024.gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi, bet 2023.gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Tādēļ par pagājušo gadu Egle-Ločmele prognozē, ka apgrozījums būs ap diviem miljardiem eiro.

Egle-Ločmele arī uzsvēra, ka eksports veido apmēram 400 miljonus eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos."DAIF Latvija" vadītāja atzīmēja, ka asociācijai ir ļoti straujš biedru skaita pieaugums, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē.

Egle-Ločmele informēja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumu, bet daudzi asociācijas biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.

Eiropas un ASV biržās ceturtdien akciju cenas lielākoties pieauga.

Investori pozitīvi novērtēja Baltā nama preses sekretāres Kerolainas Levitas izteikumus, ka prezidents Donalds Tramps varētu pagarināt termiņu, līdz kuram daudzām pasaules valstīm jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar ASV, lai izvairītos no augstākiem muitas tarifiem. Pašlaik šis termiņš ir 9.jūlijs.Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību, kam Tramps draudējis noteikt 50% tarifu.

Atbildot uz jautājumu, vai termiņš varētu tikt pagarināts, Levita sacīja: "Varbūt tas varētu tikt pagarināts, taču šis lēmums jāpieņem prezidentam."

"Termiņš nav kritiski svarīgs," viņa piebilda.

Reaģējot uz trešdien NATO samitā panākto vienošanos palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, Eiropas biržās pieauga aizsardzības rūpniecības uzņēmumu akciju cenas. "Rheinmetall" akcijas cena ceturtdien palielinājās par vairāk nekā 7%, ""BAE Systems" akcijas cena - par 3,8%, bet "Thales" akcijas cena - par apmēram 3%.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

“2025. gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) bijis izrāviena gads – ārvalstu investīciju piesaistes jomā pirmo reizi tiks pārsniegta miljarda atzīme, atgriežas izaugsme eksport rādītājos, īpaši pakalpojumos, bet ārvalstu tūristu piesaistes jomā pietuvosimies 2019. gada rādītājiem,” tā 14.novembrī preses konferencē uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Turpinot, LIAA direktore uzsvēra, ka šogad LIAA apliecināja, ka Latvija spēj konkurēt par lielajiem starptautiskajiem projektiem un uzvarēt. “Investori novērtē mūsu profesionālo pieeju, pārskatāmo procesu un valsts gatavību sadarboties,” tā LIAA I.Jāgere, piebilstot, ka reorganizācija, kas īstenota pēdējā gada laikā, ir ļāvusi pārvērst aģentūru par uzņēmējiem pieejamu un atsaucīgu partneri, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām globālajā ekonomikā.

Šogad LIAA investīciju projektu portfelis sasniedzis 17,5 miljardus eiro, aptverot 184 projektu, kuros potenciāli tiks izveidotas 7396 jaunas darba vietas.

Kopumā šogad uzsākta 20 jaunu investīciju projektu īstenošana, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot investīciju fonda “Ingka investment” mežu iegādes darījumu par 720 miljoniem eiro.

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Latvijā šobrīd iedzīvotāju rīcībā atrodas ievērojams finanšu potenciāls - aptuveni divpadsmit miljardi eiro atrodas noguldījumos un faktiski nevairo sabiedrības labklājību. Tikmēr kapitāla tirgus un ieguldījumu fondu aktivitāte pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug, un arvien vairāk privāto investoru meklē iespējas ieguldīt.

To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.