Jaunākais izdevums

Lietuvas valdība trešdien apstiprināja plānus par autoceļa "Via Baltica" rekonstrukciju no Kauņas līdz Latvijas robežai apmēram 160 kilometru garumā, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Līdz 2025.gada beigām tiks sagatavoti inženierinfrastruktūras attīstības plāni 80 kilometru garajam autoceļam Panevēža-Aristava-Sitkūni (A8), 22 kilometru garajam Panevēžas apvedceļam (A17) un 57 kilometrus garajam autoceļa Panevēža-Pasvale-Rīga posmam (A10) līdz Latvijas robežai.

Plānots, ka līdz 2023.gada beigām Lietuvas Autoceļu pārvalde sagatavos publiskā iepirkuma tehnisko specifikāciju projektu un 2024.gada sākumā izsludinās publisko iepirkumu rekonstrukcijas plānu sagatavošanai.

Turpmākie darbi ietvers tehnisko darba projektu sagatavošanu un visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanu līdz 2030.gadam.

Paredzams, ka pēc rekonstrukcijas šajos trīs ceļu posmos būs četras braukšanas joslas, apvedceļi, dzīvnieku barjeras, apgaismojums un citi nepieciešamie ceļa elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģiem sniegt vairāk informācijas par "Via Baltica" maršrutā esošā Salacas tilta Salacgrīvā tehnisko stāvokli, ņemot vērā, ka pie tilta veidojas sastrēgumi.

"Satiksmes departaments lūdzis Latvijas kolēģus sniegt plašāku informāciju," sacīja Igaunijas Klimata ministrijas autoceļu dienesta vadītāja Jūlija Bergšteina.

Tilts pār Salacas upi Salacgrīvā jau gadiem ilgi nav renovēts, un kopš šā gada sākuma transportlīdzekļi to var šķērsot tikai vienā virzienā vienlaikus, lai izvairītos no novecojušās konstrukcijas pārslodzes.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka lieli sastrēgumi var veidoties svētku dienās un jo īpaši vasarā, kad papildu intensīvai kravas automašīnu satiksmei strauji pieaug arī personīgo transportlīdzekļu skaits.

Sešus kilometrus gara automašīnu rinda, kas gaidīja, lai šķērsotu Salacgrīvas tiltu, izveidojās pagājušās nedēļas nogalē, kad tūkstošiem cilvēku no Latvijas un Lietuvas devās uz dziedātāja "The Weeknd" koncertu Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele un ALTUM vairāk nekā 800 000 eiro apmērā, Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmums SIA “Gripsteel” iegādājies jaunas metālapstrādes iekārtas.

Tās izvietotas uzņēmuma jaunajā rūpnīcā "VGP Park Ķekava", kas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – pie automaģistrāles A7 (Via Baltica) un A5 (Rīgas apvedceļš).

Uzņēmums iegādājies jaunākās paaudzes lāzeriekārtu, metāla locītāju, zāģi un metināšanas iekārtu. Paredzēts, ka lāzeriekārtas tehnoloģija palīdzēs kāpināt “Gripsteel” ražošanas apjomus, jo tā var tikt automatizēta un strādāt 16 stundas bez speciālistu iesaistes.

“Gripsteel” vadītājs Ēriks Miklaševičs: "Šobrīd SIA "Gripsteel" pilnā apmērā nodrošina mūsu lielākā partnera "Griptel" vajadzības telekomunikāciju produktos. Mūsu mērķis ir attīstīties arī tirgos ārpus telekomunikāciju jomas. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie saules paneļu stiprinājumu projektēšanas un ražošanas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas tilta pārbūves darbus būvniekam ir jāsāk līdz šī gada 10.jūnijam, savukārt darbi jāpabeidz līdz 2025.gada rudenim, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC norāda, ka ir noslēgts un stājies spēkā līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā ar piedāvāto līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Paredzēts, ka esošo tiltu pilnībā nojauks un tā vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām, bet būvdarbu laikā izbūvēs pagaidu tiltu, lai nodrošinātu satiksmi pār Salacu.

Darbu laikā abās tilta pusēs zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi, bet Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi. Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, kā arī tās galā izbūvēs jaunas kāpnes. Vienlaikus gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru