Jaunākais izdevums

Lietuvā strādājošo banku un ārvalstu banku filiāļu kopējā peļņa šā gada pirmajā pusgadā bijusi 127,9 miljoni eiro jeb par 28,6% mazāka nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Lietuvas Bankas publiskotie dati.

"Stingrie karantīnas ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas kontrolēšanai, kas bija spēkā vairākus mēnešus, un ar tiem saistītā neskaidrība par ekonomikas attīstību izraisīja banku aizdevumu portfeļa samazināšanos, kā arī būtiski ietekmēja finanšu rezultātus," norādījusi Lietuvas Bankas Uzraudzības dienesta vadītāja Jekaterina Govina.

Viņa piebildusi, ka karantīnas laikā bankas galvenokārt koncentrējušās uz esošo klientu finansiālā stāvokļa analīzi, viņu aizņēmumu restrukturizāciju, nevis uz jaunu kredītu izsniegšanu un jaunu klientu piesaistīšanu.

Banku kopējie aktīvi jūnija beigās bijuši 33,122 miljardi eiro jeb par 17,6% lielāki nekā pagājušā gada jūnija beigās.

Kopējais aizdevumu portfelis, ieskaitot līzingu, šajā laika posmā sarucis par 1,2% līdz 19,856 miljardiem eiro, bet kopējais noguldījumu apmērs palielinājies par 20,4% līdz 27,171 miljardam eiro.

Visu 16 Lietuvā strādājošo banku un ārvalstu banku filiāļu kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās atbildis noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku peļņa sarukusi par 59%

Žanete Hāka, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku peļņa 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 119,322 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Banku peļņa samazinājās par 175 miljoniem eiro jeb 59%, salīdzinot ar 2018. gada 12 mēnešu periodu.

Kā skaidro asociācijas pārstāvji, kopējās peļņas rādītājus visbūtiskāk ietekmēja maksātnespējīgās AS PNB bankas neto zaudējumi 2019. gadā.

"2019. gads banku sektorā raksturojās ar straujiem notikumiem - sākot ar finanšu tirgus uzraudzības jautājumiem, fokusu uz darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un beidzot ar jaunas Open banking platformas izstrādi un kodu karšu nomaiņu, kas sava apjoma dēļ bija sarežģīts, bet svarīgs process gan mums, gan klientiem," stāsta "SEB bankas" prezidente Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot "Signet Bank" soda naudu 906 610 eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp bankai jāiesniedz FKTK pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti NILLTPFN jomā.

FKTK veikusi "Signet Bank" klātienes pārbaudi NILLTPFN jomā un klātienes mērķa pārbaudi, kuras laikā vērtējusi, kā banka ievēro NILLTPFN normatīvo aktu prasību izpildi, sākot sadarbību ar atsevišķiem klientiem un veicot šo klientu izpēti un darījumu uzraudzību.

Pārbaudēs FKTK konstatējusi pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un risku pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas auditētā peļņa pērn – 2,99 miljoni eiro

Db.lv, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) noslēgusi 2019. gadu ar 2,99 miljonu eiro auditēto peļņu, bankas pašu kapitālam pieaugot līdz 47,2 miljoniem eiro. Bankas aktīvi gada beigās sasniedza 286,3 miljonus eiro.

RIB pagājušajā gadā veiksmīgi īstenoja bankas biznesa modeļa transformāciju saskaņā ar attīstības stratēģiju 2019. – 2022. gadiem, kas paredz uzsvaru maiņu no universālas bankas darbības uz kreditēšanu un finanšu pakalpojumiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bankas rezultātu auditors bija "EY".

Jaunās stratēģijas ietvaros banka pērn jau izsniedza jaunus kredītus 29,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada beigās bankas kredītportfelis bija 71,2 miljoni eiro.

"Pēc vairākiem pārmaiņu gadiem Latvijas banku sektorā, RIB ir skaidra attīstības perspektīva. Pagājušajā gadā mēs fokusējāmies uz mūsu jaunā biznesa modeļa ieviešanu – veicām padziļinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas vajadzību izpēti, stiprinājām mūsu kreditēšanas komandu un izvērtējām mūsu risku pieeju šim biznesa virzienam. Iepriekšējā gada rezultāti un bankas spēcīgie bilances rādītāji mums dod pārliecību, ka bankas attīstības ceļš ir izvēlēts pareizi," saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna gada laikā pēc "PNB bankas" maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ir uzsākts intensīvs "PNB bankas" aktīvu pārdošanas process.

Ir notikusi valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesību pārdošana "Citadele" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management", kā arī sākta sadarbība ar nekustamo īpašumu darījumu kompāniju "Latio" un Konsultatīvo sabiedrību "Conventus", lai panāktu, ka "PNB bankai" piederošie īpašumi tiktu pārdoti par iespējami augstāko cenu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

"Viens no bankas sociāli jūtīgākajiem un līdz ar to būtiskākajiem aktīviem bija valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni, tāpēc esmu gandarīts, ka mums ir izdevies vairāksolīšanas rezultātā atrast labāko cenas piedāvājumu un nodot to pārvaldīšanā "Citadeles" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management". Šī darījuma rezultātā banka ne tikai iegūs līdzekļus savu saistību izpildei maksātnespējas procesā, bet arī samazinās esošo aktīvu pārvaldīšanas izmaksas, tādējādi rodot iespēju vēl vairāk līdzekļu novirzīt kreditoru prasību segšanai," stāsta "PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots startēt šajā vasarā.

No šodienas vairāk nekā 300 tūkstoši "Revolut" klientu Lietuvā varēs izmantot bankas kontus, kuros esošie noguldījumi ir apdrošināti. Esošie mobilās lietotnes klienti, kuriem līdz šim pakalpojumus sniedza Lietuvā reģistrētais uzņēmums "Revolut Payments" UAB ar elektroniskās naudas iestādes licenci, varēs izvēlēties pārcelt savu konta atlikumu uz "Revolut Bank" UAB. Jaunie klienti automātiski saņems piedāvājumu kļūt par bankas klientiem.

"Revolut Bank" UAB birojs atrodas Viļņā un tajā strādā vairāk nekā 170 cilvēku, kuri ir atbildīgi par bankas darbībām, mārketingu, produktu attīstīšanu un klientu apkalpošanu.

""Revolut" vārds arvien straujāk kļūst populārs. To esam panākuši, piedāvājot klientiem pilnībā citādāku pieredzi, pārvaldot savas finanses. Mūsu mērķis ir ne vien būt par inovāciju līderi, bet arī turpināt risināt cilvēkiem radušās problēmas, kas saistītas ar finansēm un to pārvaldi. Priecājamies ne vien par to, ka, strādājot ar bankas licenci, varēsim piedāvāt vēl vairāk pakalpojumu saviem klientiem – bezgala liels prieks ir arī par to, ka tieši Baltijas valstīs sākām attīstīt jaunās paaudzes pasaules līmeņa banku," norāda Virgilijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), "Revolut Bank" UAB vadītājs. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu sektorā, tostarp – arī SEB bankā un "Scotiabank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka: kopējais kredītportfelis turpina palielināties

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē "SEB bankas" no jauna piešķirtais finansējums iedzīvotājiem un uzņēmumiem veido 465 miljonus eiro, no kuriem 52 miljoni eiro piešķirti iedzīvotājiem mājokļu iegādei un remontam.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusi, jaunais finansējums palielinājies par 69%, ko sekmējusi uzņēmumu kreditēšana, primāri lielu uzņēmumu segmentā.

Kopumā "SEB bankas" kredītportfelis šā gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi audzis par 3%, savukārt noguldījumu apjoms palielinājies par 7%.

"SEB grupas" Latvijā peļņa šā gada sešos mēnešos bijusi 15,6 miljoni eiro.

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, norāda: "Arī šajā sarežģītajā laikā kopējais kredītportfelis turpina palielināties, ne tikai gada griezumā, bet arī 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni. Savukārt noguldījumi kopš gada sākuma pieauguši par 2%, bet divpadsmit mēnešu laikā pieaugums palielinājies pat par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Norēķinus ar bankas kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes plānots noslēgt līdz nākamā gada beigām, bet norēķinus ar kreditoriem paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām, informē bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš pastāstīja, ka līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 000 bankas bijušo klientu bija pilnībā atguvuši noguldījumus bankā, taču priekšā vēl ir darba pabeigšana ar vairāk nekā 3000 lielāko bankas kontu atlikumu īpašnieku.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022.gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ministrs: Saistībā ar plāniem veidot Lietuvas nacionālo attīstības banku apsveram arī iespēju iegādāties jau darbojošos banku

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva, kas gatavojas veidot nacionālo attīstības banku, kā vienu no variantiem apsver iespēju iegādāties jau darbojošos banku, paziņojis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs, kas trešdien šo jautājumu apspriedis ar prezidentu Gitanu Nausēdu.

Pēc viņa teiktā, runa ir par bankām, kuras darbojas Lietuvā. Tiek izskatītas arī iespējas iecerētajā bankā apvienot ministrijai pakļauto nacionālās attīstības iestādi "Investiciju ir verslo garantijos" ("Investīciju un uzņēmējdarbības garantijas -"Invega"), Valsts investīciju attīstības aģentūru un Lauksaimniecības kredītu garantiju fondu.

"Ar prezidentu apspriedām, ka tiek apsvērtas dažādas bankas izveides koncepcijas, tostarp [pieminot] tādu iestādi kā "Invega, kas rīkojas ar skaidru naudu un kuru var gandrīz uzskatīt par mazu banciņu, jo tā sniedz garantijas, izsniedz aizdevumus, un tai varētu pievienot citas iestādes, lai kreditēšanas iespējas būtu lielākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, konkurētspējīgas vai pat spētu piedāvāt pakalpojumus ar labākiem noteikumiem nekā komercbankas," klāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas centrālā banka nolēmusi mīkstināt vairākas prasības bankām mājokļu kredītu izsniegšanai, lai veicinātu aizdevumu pieejamību kredītņēmējiem, liecina bankas paziņojums.

Kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājumu (loan-to-value jeb LTV) palielināta no 80% līdz 90%. Parāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret ienākumiem (debt-service-to-income ratio jeb DSTI), kas raksturo to, cik liela daļa no kredītņēmēja mēneša ienākumiem tiek atvēlēta kopējām parāda izmaksām, palielināta no 45% līdz 50%, savukārt pavisam atcelts limits parāda attiecības pret gada ienākumiem (debt-to-income ratio jeb DTI) rādītājam un turpmāk bankas sekos līdzi tikai šim rādītājam.

"Iepriekš esam reaģējuši uz atvieglotajiem kredīta standartiem un pārāk optimistiskajām prognozēm, padarot stingrākas mājokļu kredītu prasības. Tagad, situācijā, kad ekonomiku skar pandēmija, iepriekš piemērotie kredītu standarti šim brīdim ir pārāk stingri, tādēļ esam pieņēmuši jaunus lēmumus," skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Industra valdes priekšsēdētāju ievēlēts Raivis Kakānis

Lelde Petrāne, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Industra" padome par bankas valdes priekšsēdētāju ir ievēlējusi Raivi Kakāni, kuram ir ievērojama pieredze Baltijas banku nozarē.

Plānots, ka darbu jaunajā amatā R. Kakānis uzsāks aprīlī pēc saskaņojuma saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

""Industra" mērķis ir kļūt par pirmās izvēles banku mazo un vidējo Latvijas uzņēmēju kreditēšanā. Par banku, kura visu dara ātri, vienkārši un saprotami. Mana ilggadējā pieredze banku un organizāciju pārmaiņu vadībā, kā arī labā klientu vajadzību izpratne būs noderīga "Industra" tālākajos attīstības plānos," teic jaunais bankas vadītājs.

Pirms pievienošanās "Industra" vadības komandai, R. Kakānis vairāk nekā 12 gadus bijis "Danske Bank" Latvijas filiāles vadītājs. Pirms tam strādājis valdes priekšsēdētāja amatā "Sampo Banka" Latvijā, bet savas karjeras sākumā guvis pieredzi dažādos amatos "Latvijas Krājbanka" un "Nordea Bank" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt piekļuvi viņu bankas lietotnēm, izmantojot "Smart-ID", informē Finanšu nozares asociācija.

"Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions", Latvijas Finanšu nozares asociācija un bankas aicina būt uzmanīgiem.

Vairāku banku klienti Latvijā ziņojuši par to, ka saņēmuši telefona zvanus no nepazīstamiem numuriem. Zvanītājs uzdevies par "Smart-ID" tehniskā atbalsta dienesta darbinieku un mēģinājis iegūt informāciju un mudinājis veikt darbības, kas, iespējams, palīdzētu viņam piekļūt zvana saņēmēja "Smart-ID" kontam.

Finanšu nozares asociācija informē, ka šobrīd nav ziņu par to, ka šāds krāpšanas mēģinājums būtu izdevies un kādam klientam būtu nodarīti finansiāli zaudējumi. Tomēr pret šādiem anonīmiem zvaniem būtu jāizturas īpaši uzmanīgi.

Asociācija norāda, ka "Smart-ID" nodrošina divu faktoru autentifikāciju, kas ir daudz drošāka par iepriekš banku izmantotajām kodu kartēm, kuras bija vieglāk pazaudēt, un to kodi bija statiski. Tomēr tas nemaina nepieciešamību internetbankas un bankas lietotņu lietotājiem būt īpaši uzmanīgiem un arī pašiem pastāvīgi rūpēties par savu datu drošību. Viens no galvenajiem nosacījumiem - nekad savā "Smart-ID" lietotnē neievadīt PIN kodus, ja tajā brīdī netiek izmantota internetbanka vai kāda no bankas lietotnēm un nav ierosināts darījums. Tas var liecināt par situāciju, ka tajā brīdī kāds cits mēģina piekļūt jūsu bankas kontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Expobank" 2019.gadā turpināja darbību jaunā biznesa modeļa ietvaros, orientējoties uz vidējo un mazo uzņēmumu apkalpošanu, liecina bankas vadības sniegtā informācija auditētajā gada pārskatā.

Aizvadītajā gadā mainījusies klientu bāze, iekšējie pakalpojumu sniegšanas procesi, stiprinātas kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas un kredītriska pārvaldīšanas kompetences, modernizētas ar pakalpojumu sniegšanu, darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un informācijas sistēmu drošību saistītās tehnoloģijas, veicot nozīmīgus ieguldījumus.

Mainoties ieņēmumu bāzei un pieaugot ilgtermiņa investīcijām, banka 2019.gadu noslēgusi ar zaudējumiem 757 tūkstošu eiro apmērā. Iepriekšējā gadā banka nopelnīja 318 tūkstošus eiro.

Pērn vidējais darbinieku skaits bankā bija 63.

Bankas kopējais aktīvu apjoms pērn sasniedza 69,69 miljonus eiro, salīdzinot ar 82,25 miljoniem eiro iepriekšējā gadā. Savukārt klientu norēķinu kontos un noguldījumos glabātais līdzekļu apjoms gada laikā sarucis no 44,6 miljoniem eiro līdz 32,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi klientu paradumu izmaiņām, AS "PrivatBank" optimizēs filiāļu tīklu.

2020. gada 18. septembrī savu darbību izbeigs bankas reģionālās filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera". Līdz 18. septembrim klientu apkalpošana filiālēs notiks ierastajā darba režīmā, arī bankomāti būs pieejami līdz septembra beigām.

Filiāles "Daugavpils", "Rēzekne" un "Valmiera" klientu apkalpošanu klātienē nodrošinās sešas bankas filiāles, četras no kurām atrodas Rīgā un divas – Jelgavā un Liepājā.

Matīss Krištobans, "PrivatBank" par Biznesa attīstību un stratēģiju atbildīgais valdes loceklis, skaidro: ""PrivatBank" turpina attīstīties un seko līdzi klientu paradumu izmaiņām. Bankas attālinātie pakalpojumi kļūst arvien populārāki, līdz ar to samazinās klātienes darījumu skaits filiālēs. Tāpēc no 18. septembra banka slēgs savas filiāles Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru