Jaunākais izdevums

Lietuvas kompānijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārvaldītā energokompānija E energija ierosinājusi starptautiskās arbitrāžas procedūras pret Latviju un iesniegusi Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) prasību 25 miljonu litu (5,1 miljonu latu) apmērā.

Kā apgalvo E energija, pildot līgumu ar Rēzeknes pašvaldību, tā no 2004.gada investējusi Rēzeknes rajona siltumsaimniecības modernizācijā, bet 2008.gadā Rēzeknes rajona pašvaldība steidzamības kārtā pirms laika lauzusi uz 30 gadiem noslēgto siltumsaimniecības nomas līgumu un, neatlīdzinot investīcijas, izmantojusi bruņotus policijas spēkus, pārņemot gan aktīvus, kas modernizēti un uzlaboti par privātā investora līdzekļiem, gan aktīvus, kas piederējuši pašam investoram.

Ņemot vērā, ka par atsevišķas pašvaldības lēmumiem bez atlīdzības nacionalizēt privātā investora īpašumu ir atbildīga valsts, Lietuvas kompānija divus gadus veikusi sarunas ar Latvijas valdību par kompensāciju, bet šīs sarunas beigušās bez rezultātiem, tādēļ kompānija nolēmusi taisnību meklēt starptautiskajā šķīrējtiesā.

E energija apsūdz Latviju, ka tā nav nodrošinājusi objektīvu un taisnīgu kompānijas investīciju aizsardzību, paverot iespēju tās bez atlīdzības nacionalizēt.

Kompānija pieprasa atlīdzināt tai visu kaitējumu, ko radījusi Latvijas institūciju darbība un zināmos gadījumos arī bezdarbība, negarantējot pilnīgu un pienācīgu privāto investīciju aizsardzību un tādējādi pilnībā sagraujot kādreizējo ienesīgo un perspektīvo privāto biznesu un padarot to bezvērtīgu.

E energija vadītājs un akcionārs Virgīnijs Strjoga pastāstījis, ka Latvijas Republikai izvirzītās prasības summa sasniedz aptuveni 25 miljonus litu, bet abu pušu tiesāšanās izdevumiem varētu būt vajadzīgi vēl 10 miljoni litu.

Uzņēmumu grupa E energija, kas viena no pirmajām Lietuvā sāka nodarboties ar privātām investīcijām siltumsaimniecībā, šobrīd pēc līgumiem ar pašvaldībām nomā un renovē siltumsaimniecības Lietuvā, Latvijā un Ukrainā.

2000.gadā tā tika noslēgusi siltumsaimniecības nomas līgumu arī ar Lietuvas Ukmerģes rajona pašvaldību, kas pēc desmit gadiem sekoja Rēzeknes paraugam un vienpusējā kārtā pirms laika pārtrauca nomas līgumu. Kompānija šobrīd Lietuvas tiesās cenšas piedzīt no pašvaldības atlīdzību par šai laikā veiktajām investīcijām un saviem aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas enerģija sola no valsts piedzīt miljonus

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas enerģija audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Banka Kučinskim prasa Andra Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu

Dienas Bizness, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvos energija vadītājs: Kopīgs ceļš uz enerģētisko neatkarību Baltijas valstīm izmaksātu lētāk

LETA, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo neizsaka saistošo piedāvājumu Viļņas un Kauņas apkures modernizācijai

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas kompānijas ir izteikušas vēlmi piedalīties Lietuvas enerģētikas koncerna Lietuvos energija projektos, lai modernizētu Viļņas un Kauņas apkures nozares, bet Latvijas valstij piederošais energoapgādes uzņēmums Latvenergo nav iesniedzis saistošo piedāvājumu, lai arī iepriekš bija izrādījis interesi.

5.decembrī saistošos piedāvājumus izteica E energija, Geco investicijos kopā ar Vācijas Danpower, Kauno termofikacijos elektrine, Somijas Fortum Heat Lietuva, Reenergy, kā arī vietējie apkures pakalpojumu sniedzēji Vilniaus energija, Kauno energija, un Vilniaus silumos tinklai, kompānijas pavēstīja aģentūrai BNS.

Lietuvos energija vēl nav atklājusi kompānijas, kas izteikušas saistošo piedāvājumu. 18 kompānijas no astoņām valstīm ir izteikušas nesaistošos piedāvājumus.

Konkursa uzvarētājus ir paredzēts nosaukt decembra beigās.

Latvenergo atklāja aģentūrai BNS, ka ir izlēmusi neizteikt saistošo piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PKN Orlen atzinīgi vērtē Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma solījumu atjaunot Mažeiķu-Reņģes posmu

LETA--BNS, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik banka raugās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas Administratīvā apgabaltiesa pēc Lietuvas Konkurences padomes lūguma arestējusi Viļņas siltumapgādes kompānijas Vilniaus energija līdzekļus nepilnu 20 miljonu eiro apmērā, vēsta vz.lt.

Lēmums arestēt Francijas koncerna Veolia kontrolētās kompānijas Vilniaus energija līdzekļus - 19 miljonus eiro iespējamā naudas soda apmaksai un 806 tūkstošu eiro gada procentu segšanai - pieņemts pirmdien, apstiprinājusi apgabaltiesas pārstāve Sigita Baltaduone.

Vilniaus energija pārstāvis Nerijus Mikalajūns norāda, ka kontu arestēšana apdraud uzņēmuma darbību, tomēr kompānija centīsies turpināt darbību. Tiesas lēmums, kuru uzņēmums uzskata par uzbrukumu kompānijai, tiks pārsūdzēts.

Konkurences padome pērn decembrī sodīja Vilniaus energija par vienošanos ar saistīto uzņēmumu - Igaunijā reģistrēto biodegvielas piegādātāju First Opportunity (agrāk Bionovus) -, ka biodegvielu iepirks tikai no tā. Tādējādi, Konkurences padomes vērtējumā, Vilniaus energija neizmantoja iespēju degvielu lētāk iepirkt no citiem piegādātājiem, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci un patērētājus.Tāpat Lietuvas Valsts enerģētikas kontroles un cenu komisija secinājusi, ka Vilniaus energija 2012.-2014.gadā guvusi papildu peļņu 24,3 miljonu eiro apmērā, nepamatoti iekļaujot siltumenerģijas cenā konsultāciju pakalpojumus, reprezentācijas izdevumus un citas darbības, kas nav saistītas ar siltumapgādi, savukārt Viļņas iedzīvotāji par siltumu pārmaksājuši, ziņo LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik bankas un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Stacija gaida atļauju

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 05.04.2018

«Siltumu no SIA Barkavas enerģija gaidām jau vairāk nekā mēnesi, tas ļaus audzēt dārzeņus visu gadu, nevis kā tagad – no marta līdz oktobra nogalei, četrus mēnešus siltumnīcām esot dīkstāvē, jo mīnus grādos jau neko nevar izaudzēt,» SILVIJA GRUDULE, SIA AIVA G VALDES LOCEKLE.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 6,5 milj. eiro, SIA Barkavas enerģija izveidojusi augsti efektīvu biomasas koģenerācijas staciju ar elektroenerģijas jaudu 1,5 MWh un 3 MWh siltuma jaudu, kuru gaida ne vien Barkavas iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji – dārzeņu audzētāji, kuriem nepieciešama siltumnīcu apsilde, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diemžēl pašlaik nevienam neatliek nekas cits, kā vienīgi gaidīt, jo Ekonomikas ministrija joprojām vilcinās ar atļaujas izsniegšanu un koģenerācijas stacija, lai gan ir uzbūvēta un gatava darboties, atrodas dīkstāvē. «Pašlaik man neatliek nekas cits, kā vien cerēt, ka viss notiks tā, kā tam ir jānotiek,» situāciju vērtē SIA Barkavas enerģija valdes priekšsēdētājs Edgars Kamišovs. Viņu gan bažīgu dara pēdējā laika notikumi, uzņēmējiem atņemtās obligātā iepirkuma atļaujas un Ekonomikas ministrijas vēršanās pret visu nozari, balstoties uz stipri vienpusēju un bieži neobjektīvu informāciju. Vēl vairāk šo neskaidrību pastiprina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēdējā laikā paustais viedoklis, ka obligātā iepirkuma komponentes sistēma ir ne vien jāpārskata, bet jālikvidē kā tāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm jaunatklātā koģenerācijas stacija ražoto elektroenerģiju pārdos AS Latvenergo

LETA, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Olainē atklātā AS Olainfarm meitasuzņēmuma SIA Olainfarm enerģija ar dabasgāzi darbināmā koģenerācijas stacija, kuras izveidē investēti 1,4 miljoni latu, saražoto siltumenerģiju izmantos Olainfarm ražošanas vajadzībām, savukārt elektroenerģiju pārdos AS Latvenergo.

Olainfarm enerģija koģenerācijas stacija jau ir nodota ekspluatācijā, tās elektriskā jauda ir 1,999 megavati (MW), bet kopējā siltuma jauda ir 1,874 MW. Koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija tiks pārdota Latvenergo, bet siltumenerģija tiks izmantota Olainfarm ražošanas vajadzībām - rūpnīcas apkurei un karstā ūdens ražošanai.

Olainfarm galvenais enerģētiķis Aleksandrs Petrovs teica, ka Olainfarm enerģija viena gada laikā plāno saražot un pārdot elektroenerģiju aptuveni 12 000 megavatstundu apjomā.

Tehnoloģisko procesu koģenerācijas stacijā nodrošinās saražotais tvaiks. Kopējās projekta izmaksas ir 1,4 miljoni latu, no kuriem 20% ir koģenerācijas stacijas īpašnieku Olainfarm un Olainfarm enerģija līdzīpašnieka Ģirta Stelboviča ieguldījums, savukārt 80% - SEB bankas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā plāno samazināt siltumenerģijas tarifu

Žanete Hāka, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Atklāta Baltijā lielākā organiskās eļļas tvaika biokoģenerācijas stacija

Vēsma Lēvalde, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā oficiāli sākusi strādāt Baltijas valstīs lielākā ORC biokoģenerācijas stacija, kas ražošanas procesā izmanto atjaunojamu vietējo resursu – šķeldu.

ORC jeb Renkina organiskais cikls nozīmē, ka iekārtā turbīnas griešanai tiek izmantots organiskās eļļas tvaiks. Līdz ar to iekārta darbojas ar ievērojami zemāku temperatūru un darba spiedienu, kā arī ar zemākiem apgriezieniem nekā tvaika turbīna – līdz ar to palielinās tās darba mūžs un būtiski samazinās ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas.

Projekts ir vērsts uz stabilu un ilgtermiņa attīstību ar mērķi samazināt siltumenerģijas tarifu, diversificēt kurināmā veidus un palielināt energoneatkarību, atklāšanā norādīja SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Jaunā biokoģenerācijas stacija vienlaikus ražo siltumenerģiju (~ 60 tūkst. megavatstundas (MWh) gadā) un elektroenerģiju (~12 tūkst. MWh gadā). Saražoto siltumenerģiju izmanto pilsētas centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai, bet elektroenerģija nonāk valsts energosistēmā. Patlaban ar šķeldu saražotās siltumenerģijas īpatsvars ir aptuveni 20% no uzņēmumā saražotās siltumenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru