«Jūs esat izveidojuši lielisku sistēmu, lai stimulētu zemes apsaimniekošanu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazimirs Starkevičs.
«Arī mēs nākamgad vēlamies ieviest nosacījumu, ka par aizaugušām zemēm būtu jāmaksā zemes nodoklis dubultā apmērā. Lietuvā tāpat kā Latvijā lielākās neapstrādātās zemes platības atrodas ap lielajām pilsētām – Viļņu un Kauņu. Šo zemi uzpirkuši spekulanti, kuriem nenāk ne prātā to apstrādāt. Viņiem pietiek ar to, ka ieguldījuši naudu «zemes bankā». Mums jāmaina sistēma, lai viņi sāktu domāt – pārdot zemi, iznomāt vai pašiem saimniekot,» skaidro ministrs.
Uz jautājumu: «Cik lielas zemes platības Lietuvā apsaimnieko ārvalstnieki?» Starkevičs atbildējis:
«Daudz, bet precīzi pateikt to nevaru. Zemes iegādei viņi izmanto vietējos cilvēkus, Lietuvas uzņēmumus. Tāpat kā Latvijā.
Mūsu lauksaimnieki zemi iegādāties nevarēja, jo nekustamā īpašuma buma laikā cenas sakāpa nenormāli augstas. Turklāt tobrīd zemniekiem bija nepieciešama nauda ieguldījumiem savās saimniecībās, vajadzēja būvēt fermas, pirkt tehniku. Tagad viņi redz, ka varētu attīstīties plašāk.
Zemes īpašuma jautājums ir cieši saistīts ar valsts drošību. Tie Lietuvas cilvēki, kam pieder zeme, par to arī cīnīsies līdz pēdējai asins lāsei. Zemes īpašniekiem ārzemniekiem mēs varam būt tikai vergi.»