Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas piekrastes pašvaldībās apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Kuršu kāpas, ko no vienas puses apskalo Baltijas jūra, no otras - Kuršu joma, iedēvētas par zvejnieku citadeli, taču nopirkt tur svaigas zivis tikpat kā nav iespējams.

«Tā nu sanācis, ka visur atklāti tirgo tikai kūpinātas zivis. Kādēļ? Vienkārši neatmaksājas pārdot savus tikko pārvestos lomus, jo kūpinātas zivis ienes lielāku peļņu. Turklāt lielākais pieprasījums pēc svaigām zivīm jūtams tad, kad Neringu pārplūdina tūristi, bet vasarā zvejai Kuršu jomā ir noteikti ierobežojumi,» stāstījis Neringas pašvaldības mērs Darjus Jasaitis.

Viņš atzinis, ka pastāvīgie atpūtnieki gan zina, kā sazināties ar vietējiem zvejniekiem, vienojas ar viņiem pa tālruni un tiek pie svaigām zivīm.

«Diemžēl ne no laivām, ne tirdziņos svaigas zivis nopirkt nevar. Zvejnieki visu pārdod kafejnīcām, restorāniem, viņiem ir ilgtermiņa līgumi,» piebildis mērs.

Kā uzskata piekrastes komerciālās un rekreācijas zvejniecības asociācijas vadītājs Mindaugs Rimeiķis, lai tāda tirdzniecība būtu sekmīga, būtu jāizveido vienots tirdzniecības tīkls, kas aptvertu Kuršu kāpu piekrasti, Klaipēdu, Palangu un Sventāju.

Pēc viņa teiktā, šo pašvaldību vadītājiem un ierēdņiem būtu jāsēžas pie viena galda ar zvejnieku pārstāvjiem un jāapspriež šāda iespēja. Tas ļautu noteikt konkrētus tirdzniecības laikus un koordinēt tirdzniecību, piemēram, ja vienā piekrastes vietā ir īpaši labi lomi, bet citur zvejniekiem tajā dienā nav paveicies, daļu zivju varētu operatīvi pārvest uz turieni.

«Domāju, vietējais radio rīta agrumā varētu ziņot, kad pārbrauks zvejnieki, un arī sociālos tīklus varētu izmantot,» spriedis Rimeiķis.

Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks atzinis, ka apsveicama ir jebkāda iniciatīva, kas var dot taustāmus augļus.

«Protams, zivju tirgošana tieši no laivām ir romantiska, taču pastāv realitāte - ir jābūt pastāvīgam pieprasījumam un piedāvājumam. Klaipēdā pie Pils tilta tāda tirgošanās jau ir bijusi, bet tā īsti neattaisnojās. Es esmu par to, lai trīs pašvaldības un zvejnieki apvienotu spēkus un kompleksi atdzīvinātu šādu darbību,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Klaipēdā pēc 3,5 gadu ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs

Natālija Poriete, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Salas zivis tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 tūkstošus eiro

LETA, 30.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju produktu izplatītājs «Salas zivis» tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 094 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tostarp kompānija plāno ieguldīt 214,997 eiro (177 684 eiro bez PVN) sešos kravas furgonos - refrižeratorā, kurus kompānijai piegādās SIA «Mūsa Motors Rīga». Tāpat uzņēmums plāno iegādāties vienu elektrisko autoiekrāvēju par 23 529 eiro (19 446 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «Baltexim LV», divas produkcijas svēršanas-marķēšanas iekārtas par 19 481 eiro (16 100 eiro bez PVN) un divu kameru vakuuma pakošanas iekārtu par 17 466 eiro (14 435 eiro bez PVN), ko uzņēmumam piegādās SIA «Dayton», kā arī vienus elektriskos palešu ratus par 9619 (7950 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «ITR».

«Salas zivis» investīciju projektus plāno īstenot līdz 2019.gada 15.februārim, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

VID piemērojis nodrošinājumu uzņēmumam Baltijas zivis - 97

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmumam SIA «Baltijas zivis - 97» piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde saistībā ar SIA «Baltijas zivis - 97» nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 7.aprīli uzņēmuma bija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds nepilnu 29,5 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Baltijas zivis - 97» dibināts 1997.gadā, un tas ražo salītas, marinētas, ceptas zivis dažādās mērcēs, kā arī kūpinātas zivis un zivju salātus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 154 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas.

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,331 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1504 eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 47 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 135 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kaltenes zivis" plāno paplašināties Rīgā, tāpēc meklē telpas veikala atvēršanai, informē uzņēmumā.

Zivju pārstrādes uzņēmums meklē telpas Purvciemā vai Pļavniekos. Vēlamā platība - ap 60 kvadrātmetriem, ar apkuri un ūdeni, iespēju klientiem novietot automašīnu. Izskatīsim variantus par atsevišķu tirdzniecības vietu, kā arī tirdzniecības centrā, informē uzņēmums.

Kā pastāstīja SIA "Kaltenes zivis" pārdošanas un iepirkumu menedžere Ieva Kudiņa, uzņēmums iepriekš veicis aptauju par rajoniem, kuros klientiem būtu vislielākā interese. "Esam saņēmuši arī daudzus zvanus un e-pastus tieši par šiem rajoniem," komentēja I.Kudiņa.

Šobrīd SIA "Kaltenes zivis" produkcija ir pieejama "Imantas tirgū", Rīgā, Ventspils tirgū, kā arī Kaltenē, ražotnē uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bordo pilsēta ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Francijā, taču Latvijas tūristu popularitāti šī vieta iemantojusi tikai nupat, jūnijā, kad airBaltic ieviesa tiešo reisu Rīga-Bordo.

Akvitānijas reģions, okeāna tuvums, slavenais bordo vīns un austeres katrai gaumei – tas viss sola neaizmirstamu ceļojumu, taču visdrīzāk atmiņā tas visvairāk paliks tieši ar gastronomiskajiem piedāvājumiem. Bordo apmeklēja arī DB redaktore.

Galvenās Bordo tirdzniecības ielas nosaukums ir Rue Saint-Catherine, un tā ir garākā gājēju iela Francijā. Uz tās atrodas gan veikali, gan restorāni, gan vīna bāri, gan citas tirdzniecības vietas, un saskaņā ar gida teikto, kopējais to skaits pārsniedz 250. Bordo saviem viesiem piedāvā plašu preču klāstu, taču, lielākoties uz šo Francijas pilsētu tūristi dodas tieši gastronomijas piedāvājuma dēļ. Reģions popularitāti pasaulē guvis tieši, pateicoties vīnam. Bordo ūdens pudeli ir grūtāk iegādāties nekā pudeli vīna. Šī vīna cena ir, sākot no 15 eiro, taču iespējams atrast arī lētākus un dārgākus vīnus. Patīkami ir tas, ka lielākoties visur vīnu iespējams degustēt, tādējādi tūrists iegādāsies tieši to vīnu, kurš viņam vislabāk garšo. Starp citu, lai labāk izprastu vīnu, iespējams apmeklēt arī Vīna skolu blakus Lielajam teātrim, kur degustācijas laikā par vīnu izstāstīs visu. Tāpat iespējams doties uz vīna dārziem, kuru šeit ir ne mazums, un iegādāties vīnu tieši no vīndariem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Mūziķu Dona un Kaspara Rogas Francijas Rivjēra Engurē

Monta Glumane, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca «Engure cafe» Engurē.

Kafejnīcas koncepts ņemts, iedvesmojoties no franču Rivjēras, Spānijas, Vidusjūras atmosfēras - vietējās zivis un vīns. «Cik iespējams orientējamies uz vietējo. Piemēram, zivis ne vienmēr var izmakšķerēt tik daudz, cik gribētos. Ja būtu vēl viena vieta kā mēs, tad, iespējams, ka šajā piekrastē zivju nepietiktu,» biznesa portālam db.lv stāsta kafejnīcas vadītājs Ģirts Upītis.

Ideja par kafejnīcas biznesa veidošanu radusies K. Rogam, kurš jau desmit gadus dzīvo Engurē. «Šeit jau no paša sākuma ir bijis samērā plašs sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums. Vietā, kur šobrīd mīt 1625 iedzīvotāji, savulaik vasaras sezonā darbojās divas, trīs kafejnīcas, orientējoties uz tūristu un caurbraucēju plūsmu. Un šis piedāvājums bija un ir ļoti apmierinošs, šad tad labprāt ieturos pie kolēģiem vēl joprojām, taču man kā radošam cilvēkam vienmēr prasās pēc kādiem jauniem izaicinājumiem. Un tā radās vīzija par skaistu vietu, kur varētu baudīt Baltijas jūras un Engures ezera zivju klāstu, vietu ar plašām terasēm un gaišām telpām pēc iespējas ar skatu uz jūru. Šo vīziju kādā no saviesīgiem vakariem, sēžot kolēģu kafejnīcā, izstāstīju dziedātājam Donam. Viņš tad arī bija vajadzīgais impulss,lai mēs sāktu šo ideju realizēt,» saka K. Roga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Belokoņs ar partneriem izveido 3,7 miljonu eiro vērtu zivju cehu Inešos

Sandra Dieziņa, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecpiebalgas novada Inešos atklāts akvakultūras uzņēmuma Hibitech Piebalga jaunais zivju audzēšanas cehs, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) informācija.

Projekta «SIA Hibitech Piebalga zivju audzēšanas ceha izveide» ietvaros tika veikta jauna zivju audzēšanas ceha būvniecība, teritorijas labiekārtošanas darbi, kā arī recirkulācijas sistēmas un dažādu ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu iegāde un uzstādīšana. Projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa ir 3 681 406,21 eiro. Plānots, ka daudzfunkcionālajā zivju audzētavā gadā tiks izaudzētas vairākas sugas zivju: 31 t sterletes (storveidīgās zivis), 180 t samu, 63 t stores un 68 t zandartu. Plānots, ka šīs zivis kļūs par eksporta preci un ceļos no Vecpiebalgas uz attīstītajām Eiropas Savienības valstīm. Pamats tam ir augošais pieprasījums pēc zivīm, kas audzētas tepat, Eiropas valstīs, nevis Ķīnā vai Vjetnamā, kā arī tas, ka zivju resursi jūrās un ezeros samazinās. Šobrīd par Inešos tapušo zivju audzētavu var teikt, ka tā ir lielākā zem jumta esošā zivju audzētava ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru