Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Fizisko personu maksātnespēja pēdējā laikā kļūst aizvien aktuālāka, jo vairāk nekā desmit reizes pieaudzis fiziskām personām pasludināto maksātnespējas lietu skaits, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad no visām ierosinātajām maksātnespējas procesu lietām fizisko personu procesi svārstījās robežās līdz 10%, tad šogad to skaits ievērojami palielinājies. No šogad ierosinātajiem 1,15 tūkst. maksātnespējas procesiem gandrīz puse ir fizisko personu maksātnespējas lietas.

DB jau rakstīja, ka šogad ik mēnesi Latvijā tiek ierosinātas vidēji 60 fizisko personu maksātnespējas jeb divas līdz trīs lietas dienā, kas ir vairāk nekā juridiskām personām.

Šogad vien atsevišķos mēnešos juridiskām personām ierosināto maksātnespējas procesu lietu skaits pārsniedzis fiziskām personām ierosināto lietu skaitu. Fiziskām personām ierosināto maksātnespējas lietu skaits janvārī un februārī turējies robežās līdz 50, bet jau pārējos gada mēnešos tas pakāpies virs 60. Visvairāk fiziskām personām ierosināto lietu reģistrēts augustā – 79.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Šogad ik mēnesi ierosinātas vidēji 60 fizisko personu maksātnespējas jeb divas līdz trīs lietas dienā (kas ir vairāk nekā juridiskām personām), un kopš 2008. gada nogales līdz šā gada jūlija vidum Latvijā kopumā ierosinātas 812 fizisko personu maksātnespējas lietas, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

«Tas ir daudz. Tas nozīmē, ka daudziem ir parādi, kurus tie nevar segt,» laikrakstam Dienas bizness atzina pieredzējušais administrators Aigars Lūsis.

No šobrīd ierosinātajām fizisko personu maksātnespējas lietām ap 30-40% «nākuši» no Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA). LAKRA konsultants Jānis Āboliņš DB zināja stāstīt, ka šobrīd no maksātnespējām ap 90% gadījumos iemesls ir samazinātas algas. «Tipisks piemērs: policijas darbiniekam bija 420 Ls alga, tagad - 280 Ls, dzīvoklis atņemts, ir komunālie parādi un pēc dzīvokļa pārdošanas palicis 30 tūkst. Ls parāds. Šādos gadījumos vai nu visu mūžu dzīvo ar tiesu izpildītāju, vai maksātnespējas process, kad pēc 2,5 gadiem esi atbrīvojies no parādsaistībām,» tā J. Āboliņš.

Kopš 2016.gada pastāvīgi samazinās jaunu fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja 2016.gadā tika pasludināts 2431 maksātnespējas process, tad 2022.gadā 1302, kas ir samazinājums par 46%, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" reģistrā iekļautā informācija.

Šī gada pirmo divu ceturkšņu dati liecina, ka jaunu ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir līdzvērtīgs pagājušā gada attiecīgam laika periodam.

Fizisko personu maksātnespēja Latvijā ir pieejama kopš 2010.gada, ar mērķi pēc iespējas pilnīgāk apmierināt aizdevēja intereses un vienlaikus dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, atjaunojot maksātspēju.

"Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas pirms 13 gadiem, to izmantojuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, lai atbrīvotos no savām saistībām, par kurām vairs nespēja norēķināties. Mūsu apkopotie dati liecina, ka jau kopš 2016.gada jaunu fizisko personu maksātnespējas lietu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Pērn bija vērojama neliela Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme, kas veicināja strauju inflācijas kāpumu un Euribor likmju celšanos, kā rezultātā pasludināto maksātnespējas lietu skaits nedaudz pieauga, tomēr svārstības nav bijušas ļoti būtiskas," informē AS "Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.

Maksātnespējīgo fizisko personu skaits turpina pieaugt; politiķiem būs jāizšķiras starp aizdevējiem un vieglprātīgiem kredītņēmējiem - vēlētājiem.

Tā kā arvien aktuālāks kļūs jautājums par iespēju šiem cilvēkiem sākt dzīvi no jauna, politiķiem būs jāizdara salīdzinoši smaga izvēle - nedarīt neko, veikt «kosmētisko remontu» maksātnespējīgo fizisko personu sakarā vai arī atvēzēties uz kādiem kardināliem soļiem, piemēram, parādu dzēšanas termiņa saīsināšanu, šo personu šķirošanu atkarībā no tā, vai tas ir kredītņēmējs vai galvinieks. Tiesa, «piedodot» parādniekiem, jārēķinās, ka būs arī zaudētāji - kredītu aizdevēji bankas, kuras nespēs atgūt aizdoto naudu.

Kā situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, tad politiķiem būs jāizšķiras starp tiem, kuri nespēj samaksāt kredītus, taču var būt svarīgs elektorāta slānis vēlēšanās, vai arī jānostājas kredītu devēju - banku - pozīcijās. Daudziem gan šķiet, ka kardināla izšķiršanās par labu vienai vai otrai pusei nenotiks. Vēl vairāk - parādu piedošanas gadījumā tām fiziskajām personām, kuras būs ar tiesas lēmumu atbrīvotas no atlikušā parāda segšanas, iespējas aizņemties naudu būs apgrūtinātas (ja kāds vispār vēlēsies aizdot), jo Kredītbirojā jau būs dati par nespēju samaksāt iepriekšējo kredītu.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Ilgstoši strādājot ar maksātnespējas procesiem, esmu guvis pārliecību par dažādu nianšu ietekmi uz likuma mērķauditoriju. Īpaši aktīvi iesaistītās puses un arī paši parādnieki seko līdzi pēdējiem notikumiem pēc šī gada 10. janvāra, kad noslēdzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas gan tika vēl pagarināts.

Skaidrs ir viens – gan Saeimas tribīnē, gan publiskajā telpā vēl gaidāmas batālijas par likuma izmaiņām, vislielāko uzmanību pievēršot tieši fizisko personu maksātnespējas procesa atvieglojumiem.

Lai plānotās izmaiņas nekļūtu par likuma trūkumiem un tās nebūtu viegli ļaunprātīgi izmantot savā labā, vispirms nepieciešams ieviest skaidrību par grozījumiem.

Maksātnespējas likuma grozījumu likumprojekts, kas pieņemts Saeimā 1. lasījumā, paredz samazināt fiziskās personas maksātnespējas procesu līdz vienam gadam (atsevišķos gadījumos – 6 mēnešiem), kā arī ļaut parādniekam pasludināt saistību dzēšanas procedūru tad, ja parādnieks vairāk nekā 30% no izsniegtā kredīta ir izlietojis līgumā neparedzētiem mērķiem. Diemžēl, piemēram, banku sektoram ir rūgta pieredze ar reāliem gadījumiem, kad alkas pēc lepnas dzīves ņēmušas virsroku un daudzsološam biznesam piešķirtais kredīts izlietots, nopērkot lepnu mersi.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Šobrīd par maksātnespējīgiem kļūst spēka gados – ap 40 gadus – veci vīrieši, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un kuri nav nedz uzņēmumu īpašnieki, nedz arī amatpersonas.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Maksātnespējas situācijā nonāk nevis jauni «gurķi», kuri jaunības maksimālismā pārmēru būtu riskējuši, ne arī ļoti veci cilvēki, par kuriem varētu apgalvot, ka uz vecumu izkūkojuši prātu, bet gan ekonomiski visaktīvākajā vecumā esošie – ar zināmu pieredzes devu.

«Vidējais vairāk kā 1800 maksātnespējīgo personu vecums ir 39,7 gadi- tātad pārsvarā tie ir cilvēki spēka gados, un nevar apgalvot, ka šādā vecumā nebija iespējams uzkrāt dzīves pieredzi,» analizē SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš gan piebilst, ka fizisko personu, pret kurām ierosināta maksātnespēja, vecums svārstās plašās robežās - jaunākajai personai ir 23 gadi, bet vecākajai, - 67. «Pētījums rāda, ka vidējais vecums šīm personām visu laiku ir teju nemainīgs - nav pamata apgalvot, ka ar katru gadu maksātnespējīgi kļūst arvien jaunāki (vai vecāki cilvēki); tiesa «pirmajā vilnī» vidējais vecums bija nedaudz augstāks - gandrīz 41 gads,» skaidro A. Brūvelis.

Neraugoties uz IKP pieaugumu un bezdarba samazināšanos, pērn par 34,5% ir pieaudzis ierosināto maksātnespējas procesu skaits.

To rāda SIA Lursoft pētījums. «Tautsaimniecības atlabšana maksātnespējas procesa rādītājos vēl būtiski neatspoguļojas,» secina SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Raugoties uz pieteiktajiem maksātnespējas procesiem, viņa secina, ka jau iepriekš vairākkārt maksātnespējas administratori, kreditori secinājuši, ka bieži vien process tiek pieteikts novēloti, uzņēmumā neilgi pirms procesa pieteikšanas ir nomainīta valde, uzņēmumu aktīvi ir strauji «izzuduši».

«Tas ir loģisks iznākums, kura iemesli ir meklējami ekonomiskās krīzes laikā 2009.–2010. gadā, tikai sekas ir redzamas ar novēlošanos,» secina maksātnespējas eksperts, Deloitte Latvia vadošais jurists Helmuts Jauja.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Visbiežāk maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi ierosināti mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares uzņēmumiem. Tāpat līderos ir arī būvniecības un transporta nozares, liecina Lursoft apkopotie dati par šā gada pirmajiem četriem mēnešiem.

Šogad vairumtirdzniecības nozare pārējām sfērām izvirzījusies priekšgalā ar 17,25% no visām ierosināto maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības procesu un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības lietām.

Tradicionāli starp pārējām trim nozarēm, kuru pārstāvētajiem uzņēmumiem tiek visbiežāk ierosināta maksātnespēja, ik gadu ierindojas ēku būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu. Pēdējos divos gados tām pievienojies arī sauszemes un cauruļvadu transports, no TOP 5 izspiežot specializēto būvdarbu nozari.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos ierosināts 841 process, kas ir vien par desmit procesiem mazāk nekā pirms gada, taču par 115 vairāk nekā 2012. gada pirmajos četros mēnešos.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās, pārsvarā tie rosināti fiziskām, nevis juridiskām personām

To rāda SIA Lursoft pētījums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Latvijā ierosināti 2252 maksātnespējas procesi, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Analizējot nozares, kuru uzņēmumi visbiežāk redzami maksātnespējīgo komersantu rindās, no Lursoft pētījuma secināms – pagājušais gads nav nesis nekādas izmaiņas. Jau vairākus gadus pēc kārtas maksātnespējīgo uzņēmumu vidū dominē tirdzniecības sfēra, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šīs nozares popularitāti Latvijas uzņēmumu vidū. Tāpat arī maksātnespēja bieži ierosināta uzņēmumiem, kuri darbojas būvniecības vai nekustamo īpašumu jomās.

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

Laikrakstā Dienas bizness

Pelēkie konkursi

Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

Tādējādi šādi uzņēmēji – viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Latvijas normatīvajos aktos piešķirtās tiesības atbrīvoties no parādsaistībām, piemērojot fiziskās personas maksātnespējas procesu, izmanto citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un pārsvarā ar «maksātnespējas tūrismu» nodarbojas Lietuvas pilsoņi, pastāstīja Maksātnespējas administrācijā (MNA).

MNA norādīja, ka ir zīmīgi, ka arī Lietuvas nacionālajos normatīvajos aktos ir regulēts fiziskās personas maksātnespējas process, bet, tā kā lietuvieši šo tiesisko procedūru izvēlas izmantot Latvijā, tad ir jāsecina, ka Latvijas regulējums ir labvēlīgāks - iespējams, ātrāks, lētāks un efektīvāks.

Tomēr precīzu statistikas datu par to, cik ārvalstu pilsoņiem ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process Latvijā, MNA rīcībā nav. Tomēr tā noteikti nav masveidīga tendence, piebilda administrācija.

Šorīt Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš Latvijas Radio norādīja, ka arvien vairāk ārvalstu pilsoņu, pārsvarā lietuviešu, izvēlas fizisko personu maksātnespējas procesu īstenot Latvijā.