Par spīti tam, ka Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ilgu laiku tika uzskatīts par nacionālas, bet ne reģionālas nozīmes projektu, Lietuva apņēmusies pierādīt pretējo, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pateicoties nupat veiktajām investīcijām, Lietuva vēlas ievērojami paplašināt savu nozīmi arī reģiona enerģijas tirgū. Tā, vērtējot savu nozīmīgāko enerģētikas investīciju projektu ietekmi uz reģionu, uzsver paši Lietuvas enerģētikas nozares eksperti.
Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka jau tuvākajos mēnešos noslēgsies Klaipēdas-Kiemēnu dabasgāzes cauruļvada būvniecība, kas ļaus Klaipēdas dabasgāzes termināļa piegādāto dabasgāzi pilnvērtīgi nogādāt gan pašas Lietuvas, gan arī Latvijas teritorijā, jo, kā norāda dabasgāzes cauruļvadu kompānijas AmberGrid tehniskais direktors Andrjus Dagis (Andrius Dagys), līdz šim Lietuvas teritorijā cauruļvadu pieejamā jauda ļāva Klaipēdas terminālim strādāt vien ar 40% jaudu.
Gaida uz Latviju
Latvijas valdības un regulatora paveiktais, veicot grozījumus Enerģētikas likumā un izstrādājot dabasgāzes maģistrālo cauruļvadu un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumus, ir pozitīvs un drosmīgs solis. Tā vērtē Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis (Rokas Masiulis), kurš vienlaikus gan uzsver, ka tieši no Latvijas tālākās rīcības būs atkarīgs tas, cik pilnvērtīgi gan pati Latvija, gan arī pārējās Baltijas valstis varēs plūkt augļus no Lietuvas veiktajām investīcijām. «Mums viens no svarīgākajiem jautājumiem ir par to, cik caurspīdīga un saprotama ir Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves pārvaldība un darbība,» norāda R. Masjulis, neslēpjot, ka Lietuva būtu priecīga, ja krātuve pēc 2017. gada nonāktu Latvijas valdības pārziņā. «Lai gan esam apzinājuši iespējas arī būvēt savas gāzes krātuves ar aptuveni 0,5 miljardu kubikmetru ietilpību, protams, pievilcīgāka ir iespēja izmantot jau esošo infrastruktūru,» skaidro ministrs.
Visu rakstu Lietuvieši sola jaunas iespējas arī Latvijai lasiet 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness.