Jaunākais izdevums

Kauņas un Viļņas termināļi apkalpos kravu plūsmu gan rietumu un austrumu, gan dienvidu un ziemeļu virzienā.

Jau pēc nepilna mēneša – 12. maijā – mūsu dienvidu kaimiņvalstī vienlaikus tiks grieztas lentītes intermodālo dzelzceļa termināļu atklāšanas pasākumos Kauņā un Viļņā. Tādējādi Lietuvas dzelzceļš (LtDz) pievienosies to Eiropas valsts uzņēmumu vai ar to saistīto kapitālsabiedrību saimei, kas aktīvi piedalās ne tikai kravu pārvadājumos, bet arī papildu pakalpojumu sniegšanā kravu nosūtītājiem. Rezultātā iegūst visas iesaistītās puses: dzelzceļš – papildu ienākumus, kā arī lielāku tirgus daļu loģistikas ķēdē, klienti – jaunas iespējas, bet valsts – lielākus nodokļus.

Abi faktiski tukšās vietās izveidotie termināļi kā dzelzceļa infrastruktūras objekti pieder valstij, un LtDz šajās apkalpes vietās būs jāsniedz pakalpojumi visiem klientiem ar vienādiem nosacījumiem. Projekti saņēmuši 85% līdzfinansējumu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet 15% līdzekļu nācis no LtDz. Kauņas terminālī ieguldīti 23 milj. eiro, Viļņā – 36 milj. eiro. Kamēr termināļi nesasniegs savas kapacitātes robežu, papildu investīcijas tajos plānotas netiek.

Objekti, kuru izveidē, pēc LtDz pārstāvju teiktā, ir paņemts labākais no Vācijas, Austrijas, Itālijas un Polijas termināļiem, abās pilsētās ir ļoti līdzīgi, Kauņā tā teritorija aizņem 4,5 ha, bet Viļņā – septiņus hektārus.

Termināļi faktiski darbosies kā vienas pieturas aģentūras, kur vienviet klienti varēs noformēt visus dokumentus importa, eksporta vai tranzīta veikšanai.

Ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas dzelzceļš (LDz) LtDz jaunos intermodālos termināļus neredz kā risku LDz darbībai. Turpretī gan pēc LtDz, gan Latvijas loģistiķu pārstāvju teiktā kaimiņvalsts spērusi lielu soli priekšā sava loģistikas koridora attīstībā.

Plašāk lasiet rakstos Lietuvieši piesaka sevi intermodālajos pārvadājumos un Konkurenta pārākumu Latvijas puse neatzīst ceturtdienas, 16. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (8.-10. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kultūras iezīmes reklāmā – kas jāzina, eksportējot uz Lietuvu un Igauniju?

Stratēģiskās zīmolu aģentūras Stereo partneris Vaidas Matulaitis, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū pērnā gada augustā ienācis jauns, ambiciozs biznesa kreditēšanas uzņēmums Monify. Tā kredītportfelis sešu mēnešu laikā pieaudzis 14 reizes, šī gada janvārī sasniedzot 2 miljonus eiro. Monify īsā laikā sekmīgi izvērsis darbību ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā, un plāno iekarot arī citu Eiropas valstu tirgus.

„Mūsu mērķis ir kļūt par lielāko un ātrāko uzņēmumu kreditētāju Eiropā. Gribam panākt, lai ar Monify starpniecību ikviens mazais un vidējais uzņēmums Eiropā bez ķīlas 5 minūšu laikā var saņemt kredītu savam biznesam, izmantojot tikai telefonu vai datoru,” nākotnes vīziju iezīmē Monify dibinātājs Artūrs Geisari.

Uzņēmumiem ikdienā bieži ir situācijas, kad kredītu vajag tūlīt: jāpalielina pasūtījumu apjoms, jāpērk jaunas iekārtas, jāsedz apgrozāmo līdzekļu īstermiņa deficīts vai vienkārši rodas iespēja vairāk nopelnīt, tāpēc steidzami vajadzīga nauda.

Lai saņemtu bankas aizdevumu, jāpārvar daudzas smagnējas birokrātiskas procedūras, kas var prasīt nedēļas. Turklāt nav garantijas, ka banka naudu tiešām aizdos. Arī citi Latvijas nebanku kreditētāji nav pietiekami elastīgi, lai apmierinātu mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības pēc ātriem kredītiem bez ķīlas. Gaidot bankas atbildi, tiek izniekots laiks, bet biznesā lēmumi bieži ir jāpieņem zibenīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli.

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunas gumijas segumu rūpnīcas izveidē Ādažos investē 1,15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,15 miljonus eiro, Latvijas uzņēmums Rubrig izveidojis bērnu rotaļu un sporta laukumu gumijas segumu ražotni Ādažos.

Jaunās ražotnes jauda ir 100 tūkstoši kvadrātmetru gadā, rūpnīcas platība ir 1115 m2. «Mūsu mērķa tirgus – Skandināvija – ir lieliska augsne jaunu produktu attīstībai,» komentē Rubrig valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda.

«Vecās Eiropas uzņēmumi – vēsturiskie kvalitatīvu produktu līderi – netiek galā ar strauji augošo tirgu pieprasījumu. Daudziem ir novecojusi ražošanas tehnoloģija, kas kavē jaunu produktu attīstību. Mums, kā jaunai ražotnei, ir daudzi trumpji jaunu produktu izveidē un ieviešanā,» uzskata D.Bonda.

Uzņēmuma flagmaņa produkts ir gumijas flīzes dažādos izmēros un biezumos, drošu bērnu un sporta laukumu iekārtošanai un krišanai drošu iekštelpu izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc Mārupes premium privātmājām pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ekskluzīvi DB: Pieprasītākās Latvijas grupas, mūziķi un to honorāri

Linda Zalāne, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien biežāk uz korporatīvo pasākumu skatuvēm kāpj ārzemju mūziķi, kamēr Latvijas mūziķi palēnām pūš cenu burbuli

Plašāk lasāms DB izdevumā Dzīves Garša.

Korporatīvajās svinībās vēlas dzirdēt grupas, kas spēj aizraut publiku un kuru pavadībā var kārtīgi izdejoties. Pieprasītāko mūziķu trumpji ir gan atpazīstamība, gan viņu populārākās dziesmas, tomēr viņiem jābūt arī pietiekoši elastīgiem, lai piemērotos korporatīvo pasākumu formātam.

Tā norāda Gita Maķe no pasākumu aģentūras Attach.

Pieprasītākās Latvijas grupas un mūziķi:

+ Audiokvartāls

+ Intars Busulis un Abonementa orķestris

+ Big AL&The Jokers

+ CoCo Orchestra

+ Dagamba

+ Dzelzs Vilks

+ Dziļi Violets

+ Džentelmeņu špagats

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās kokvilnas rotaļlietu un bērnu apģērbu zīmols Wooly Organic nopietni nostiprinās Latvijas tirgū ar savu veikalu Rīgā, šomēnes tas atvērs savu ražotni Liepājā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Wooly Organic (SIA Wooly World) apgrozījums bija aptuveni 260 tūkst. eiro, kas ir ievērojama izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tas bija 50 tūkst. eiro. «Šogad domājam dubultot pagājušā gada apgrozījumu,» saka Madara More, SIA Wooly World īpašniece. Šobrīd uzņēmums ir izaudzis līdz savas ražotnes atvēršanai Liepājā, kur tiks izgatavotas rotaļlietas. Drēbīšu ražošana joprojām tiks pasūtīta ārpakalpojumā. Madara cer, ka līdz ar savu ražotni varēs samazināt izmaksas. Vidēji viens cilvēks dienā var sašūt līdz 30 rotaļlietām, atkarībā no modeļa sarežģītības. Madara gan teic, lai sasniegtu šādu rezultātu, vēl tāls ceļš ejams. Visi viņu biedējot, ka šuvējas ilgi nemēdzot strādāt vienā darbavietā un ir liela darbinieču rotācija. Tomēr Madara ir pārliecināta, ka Wooly Organic ir savi trumpji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Paši pūta, paši dega jeb kā var nesolīt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vīriešu valstsvienība: Ainars Bagatskis nosaucis 22 kandidātus

Lelde Petrāne, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis nosaucis 22 basketbolistus, kuri pretendē uz līdzdalību septembrī Stambulā paredzētajā Eiropas čempionāta finālturnīrā. Paplašinātajā kandidātu sarakstā ir NBA spēlējošie Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns, astoņi Latvijas līgas klubu pārstāvji un trīs debitanti.

No komunikācijas ar spēlētājiem un viņu pārstāvjiem esot nepārprotami skaidrs, ka visi grib un var spēlēt valstsvienībā. Vienīgais atteikums nācis no Mareka Mejera, kurš vēlas vasaru izmantot individuālajiem treniņiem. Absolūti lielākā daļa spēlētāju jau piedalījusies valstsvienības darbā.

Dāvis Bertāns vairākkārt apliecinājis vēlmi spēlēt valstsvienībā, taču viņam vēl priekšā saruna ar Sanantonio klubu 27. jūnijā. Anžeja Pasečņika vasaras darbu grafiks atkarīgs no tā, kā viņam veiksies NBA draftā.

Kristaps Porziņģis pieaugušo valstsvienībā vēl nav spēlējis. «Esam izrunājušies – pastāstīju, kā redzu Kristapa lomu komandā, un uzklausījis viņa domas. Priecē tas, ka viņš ir gatavs kopā ar komandu trenēties no pirmās dienas. Liepājas komandas sastāvā sezonas laikā sevi labi parādījis aizsargs Artūrs Ausējs. Būtu priecīgs pārbaudīt vēl kādu jauno ārējās līnijas spēlētāju, diemžēl sezonas klubos nav bijušas pietiekami pārliecinošas. Centra spēlētāji Iļja Gromovs un Klāvs Čavars, arī iepriekš izlasē epizodiski jau spēlējušais Andrejs Gražulis, ir jauni, motivēti un var ienest kopīgajā darbā papildus enerģiju. Iekļaušana paplašinātajā kandidātu sarakstā gan negarantē izsaukumu uz treniņnometni,» skaidro Ainars Bagatskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.

Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējam Aldim Circenim darba pilnas rokas: krēsli, sidrs, restorāns

Kristīne Stepiņa, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan arhitektūras, gan dizaina vēsture liecina, ka ir daudz tādu darbu, kurus sākotnēji sabiedrība nav pieņēmusi vai pat noraidījusi, bet pēc kāda laika tie ir iecelti slavas saulītē vai pat pārvērsti par ikonām, intervijā DB saka arhitekts, interjera dizainers un uzņēmējs Aldis Circenis

Viņš pats par tūlītēju atzinību gan nevarētu sūdzēties. Tikko saņemta Latvijas Dizaineru savienības balva par Starptautiskās lidostas Rīga modulāro sēdekļu sistēmu. Viņa radītais ķeblītis Bloom savulaik saņēmis prestižo Red Dot Design Award balvu, augsts novērtējums ticis arī rotaļu zirdziņam Roo.

Tagad A. Circenis ir pievērsies arī sidra ražošanai – Sabilē izveidota šī dzēriena ražotne. Nākamgad sabiliešus un pilsētas viesus priecēs restorāns, kurā būs mūsdienīga latviešu virtuve un vīna degustācijas.

Ar uzņēmēju tiekamies viņa vadītās Rīgas Krēslu fabrikas nesen iegādātajās telpās un sēžam uz Somijā ražotiem krēsliem. Viņš stāsta, ka tie saglabāti kā mantojums no deviņdesmito gadu sākuma, atsaucot atmiņā uzņēmuma pirmsākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Iebraucējiem no Latvijas piešķirto PPS numuru skaits Īrijā pārsniedz 52 tūkstošus

Dienas Bizness, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati liecina, ka 2014. gadā Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) Īrijā ir piešķirti 1312 jauni PPS numuri. Salīdzinājumam, 2013. gadā latviešiem tika piešķirti 1568 jauni PPS numuri, 2012. gadā 1759, 2011. gadā – 2195, bet 2010. gadā – 3134, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Jauni PPS numuri pagājušajā gadā tika piešķirti 9126 poļiem, 2316 lietuviešiem un 237 igauņiem.

No ārvalstu pilsoņiem visvairāk jauni PPS numuri tika izsniegti britiem (11263), poļiem (9126), rumāņiem (9076), brazīliešiem (7778) un spāņiem (5195).

Kopumā 2014. gadā Īrijā ir izsniegti 172463 jauni PPS numuri, t.sk. īriem – 76091.

Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta aprēķini liecina, ka laika posmā no 2000. gada jūnija līdz 2014. gada decembrim Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) ir piešķirti 52670 PPS numuri. Rekords tika uzstādīts 2005. gadā, kad jaunus PPS numurus saņēma 9328 Latvijas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad gaidāms aktīvs ieguldījumu periods

Anda Asere, 16.01.2019

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks (no kreisās) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad gaidāms jauns investīciju vilnis, jo pērn noslēdzās konkurss par vairāku riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasi; īpašs naudas pieplūdums gaidāms jaunuzņēmumu nozarē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Riska kapitāla jomā pagājušais gads ir bijis fantastisks, jo veiksmīgi beigušies Altum organizētie konkursi par jauno ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu pārvaldnieku izvēlēšanos. Līdz ar to ir vairāki jauni spēlētāji, un tie atbilst dažādām uzņēmumu attīstības stadijām, sākot no akseleratoriem un beidzot ar izaugsmes līmeni,» saka Edgars Pīgoznis, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs. Pērn ar Altum atbalstu reģistrēti trīs jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti septiņi jauni riska kapitāla fondi, kuru rīcībā ir 105 miljoni eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu

Arī Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks pagājušo gadu vērtē kā labu. Viņš īpaši priecājas, ka privātie investori tika iekļauti Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un LatBAN ir paplašinājis savu starptautisko darbību un ar padomu palīdzējis izveidot biznesa eņģeļu tīklu Lietuvā, kā arī bijis pieredzes apmaiņā Moldāvijā un Baltkrievijā. «Tas, ka nozarē ir ienākuši jauni spēlētāji, LVCA ir liels pluss, bet eņģeļiem neliels mīnuss, jo paaugstinās konkurence. Protams, tirgus iegūst, ka nozarē ir jauni spēlētāji, jo pieejams vairāk finansējuma, bet vienlaikus tas ir trūkums, jo Latvijā tāpat nepietiek labu projektu. Jo lielāka nauda ir nozarē, jo grūtāk sagaidīt kvalitatīvu projektu pieaugumu, jo uzņēmēji kļūst izvēlīgāki. Taču, protams, ir labāk, lai nozarē ir vairāk naudas nekā mazāk,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums atzīt būvmateriālu tirgotāju «Kesko Senukai Latvia» par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Brīvības centrs».

«Brīvības centra» valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks sacīja, ka «Kesko Senukai Latvia» ir parādā uzņēmumam 56 000 eiro par 2017.gadu. «Runa ir par meliem un krāpšanos par vienu no nomas maksas komponentēm - veikala apgrozījumu. Ir bijušas daudzas sarunas, mūs ir barojuši ar solījumiem, taču nevienu dokumentu par Liepājas veikala apgrozījumu tā arī nav varējuši parādīt. Tā ir jauna, lietuviešiem raksturīga biznesa kultūra Latvijā, tāpēc nācās vērsties tiesā,» viņš teica.

Kā norādīja «Kesko Senukai Latvija», SIA «Brīvības centrs» tiesā iesniegtais pieteikums par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu ir pilnībā nepamatots. «Kesko Senukai Latvija» ieskatā SIA «Brīvības centrs» pieteikumam nav tiesiskā pamata, turklāt tas galvenokārt balstās uz nepatiesiem argumentiem un pieņēmumiem, kas nostiprina uzņēmuma pozīciju tam, ka SIA «Brīvības centrs» un tā pārstāvji bez tiesiskā pamata vēlas netaisnīgi iedzīvoties uz kompānijas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru