Jaunākais izdevums

Digitalizācija ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem instrumentiem konkurētspējas veicināšanā, kas vienlaikus palīdz arī samazināt loģistikas izmaksas un riskus, atzīmē Arminas Samsonas, LOGIFLY vadītājs.

Redzam, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmēji arvien vairāk domā par digitalizāciju, tāpēc LOGIFLY ienākšana Latvijas tirgū mūsu gadījumā bija ļoti loģisks solis, spriež A.Samsonas. Lietuvā jau gadiem strādājām ar vairākiem uzņēmumiem, kuriem bija filiāles arī Latvijā, tāpēc mūsu paplašināšanās noritēja organiski, teic LOGIFLY vadītājs, piebilstot, ka Latvijas un Lietuvas tirgi ir ļoti līdzīgi. Strādāt Latvijā ir ērti, jo biznesa darbības principi un uzņēmēju domāšanas veids nav pārāk atšķīrīgs no lietuviešiem - mēs izprotam tirgus vajadzības un spējam piedāvāt labākos risinājumus.

Plašs piedāvājums

LOGIFLY informācijas sistēma aptver visu loģistikas ķēdes procesu, tostarp transporta pasūtījumu pārvaldību, stāsta A.Samsonas. “Piemēram, pārvadātāja izvēli vai iepirkumu konkursa organizēšanu, automātisko pārvadājumu izmaksu aprēķināšanu, attāluma noteikšanu un CO2 atskaišu veidošanu. Tāpat sistēmā iespējams veikt arī rampu rezervācijas, kas palīdz reģistrēt iekraušanas un izkraušanas laikus noliktavā, norādot transportlīdzekļa un vadītāja datus. Papildus tam sistēma klientiem piedāvā arī pagalma pārvaldīšanas pakalpojumus - numuru atpazīšanu, automātisku vārtu atvēršanu, informācijas nodrošināšanu vadītājiem uz elektroniskā tablo, kravas nosvēršanu un citas lietas, ko iespējams nodrošināt, integrējot vai uzstādot attiecīgās iekārtas,” norāda A.Samsonas.

Viņš stāsta, ka LOGIFLY klienti pārsvarā ir uzņēmumi, kuriem ir savas noliktavas vai kuri tās nomā. “Tāpat apkalpojam arī kompānijas, uz kurām katru dienu ierodas vai izbrauc automašīnas preču iekraušanai vai izkraušanai, kā arī uzņēmumus, kas pasūta pārvadājumus no transporta kompānijām. Mūsu klientu lokā ir dažādi ražošanas uzņēmumi, noliktavu pakalpojumu sniedzēji, mazumtirdzniecības tīkli, kurjeru kompānijas, kā arī lauksaimniecības nozarē strādājoši uzņēmumi,” atzīmē A.Samsonas.

Partneri apmierināti

Viens no LOGIFLY klientiem ir arī starptautiskais pasta un loģistikas uzņēmums Omniva. Modris Dambergs, Omniva Piegādes un šķirošanas vadītājs Latvijā atzīmē, ka viņu līdzšinējā sadarbība ar LOGIFLY bijusi abpusēji pozitīva, produktīva un sekmīga. “LOGIFLY piedāvāto risinājumu izvēlējāmies, jo tas bija atbilstošākais Omniva vajadzībām un tas arī ir pierādījies praksē. Ļoti novērtējam atsaucību un atvērtību mūsu priekšlikumiem darbības uzlabošanai, operatīvo uzlabojumu īstenošanu, kā arī kopēju ideju ģenerēšanu. Šobrīd galvenokārt izmantojam tādu LOGIFLY pakalpojumu kā mazo rampu jeb vārtu rezervāciju kurjeriem, kas dod iespēju efektīvi plānot transporta iekraušanās un izkraušanās laikus,” norāda M.Dambergs, piebilstot, ka tādējādi iespējams izvairīties no rindām un no tā izrietošiem laiku zudumiem.

“Proti, izmantojot LOGIFLY pakalpojumus esam ievērojami uzlabojuši gan mazo, gan lielo kravas auto aprites plānošanu. Bez tam - novērtējam, ka LOGIFLY speciālisti labi orientējas loģistikas biznesā un saprot uzņēmumu vajadzības pat no pusvārda. Dažreiz no LOGIFLY puses esam saņēmuši ieteikumus par risinājumiem, kuri sākotnēji varbūt nešķiet lietojami, taču testējot tos un pārbaudot realitātē, esam sapratuši, ka tas ir labākais variants,” atzīst M.Dambergs.

Uzlabo konkurētspēju

Savu sadarbību ar LOGIFLY pozitīvi vērtē arī uzņēmums Latvijas Pasts. LOGIFLY ne tikai izprot mūsu vajadzības, bet arī pielāgo savus risinājumus atbilstoši mūsu prasībām, stāsta Edgars Kļaviņš, Latvijas Pasts Procesu un rīku attīstības daļas vadītājs. “Novērtējam gan LOGIFLY padziļinātās zināšanas un pieredzi transporta loģistikā, gan noliktavas vadībā un to metodēs. Šobrīd esam ieviesuši LOGIFLY digitālos rīkus noliktavas rampu administrēšanai, kas būtisku uzlabo mūsu plānošanas un kontroles iespējas, raugoties gan no operatīvā, gan kvalitātes aspekta,” teic E.Kļaviņš, piebilstot, ka LOGIFLY ātri reaģē uz sistēmu pieprasījumiem un spēj risinājumus ieviest samērā īsā termiņā.

“Pašlaik LOGIFLY rampu vadības un kontroles risinājumu potenciālu izmantojam atbilstoši šī brīža vajadzībām, bet ne pilnībā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka mēs saskatām iespēju šīs rampu vadības sistēmas salāgot ar mūsu iekšējām sistēmām, lai tālāk jau nodrošinātu integrētus digitālos rīku. Tas ne tikai samazinātu manuālo procesu kontroli, bet arī izmaksas,” ar nākotnes plāniem dalās Latvijas Pasts Procesu un rīku attīstības daļas vadītājs.

Pielāgojas klientiem

Par vienu no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas tirgū LOGIFLY vadītājs uzskata atpazīstamības iegūšanu. “To mēs mēģinām panākt, publiskajā telpā izplatot informāciju par mūsu piedāvātajiem risinājumiem un realizētajiem projektiem. Šis risinājums Lietuvā ir ļoti veiksmīgs, un mēs cenšamies panākt līdzīgu rezultātu arī Latvijā. Ja savukārt runājam par izaicinājumiem sistēmu ieviešanā, galvenā problēma šajā gadījumā ir laiks, kas klientiem nepieciešams, lai apdomātu mūsu piedāvājumu un pieņemtu lēmumu mainīt līdz šim izmantotos darba principus. Tas nav ātrs process - parādīt klientiem, kā viņi varētu efektīvāk organizēt savu loģistiku, jo loģistikas principi un darba metodes atsevišķās kompānijās bieži vien nav mainītas daudzus gadus. Tas nozīmē būtiskas pārmaiņas, kurām darbinieki dabiski pretojas. Tajā pašā laikā pats risinājuma ieviešanas process ir ātrs,” neslēpj A.Samsonas, uzsverot, ka līdz šim visi klienti gan ir bijuši apmierināti ar gala rezultātu.

“Daudz uzmanības pievēršam projektu vadībai, klientu apkalpošanai un sistēmas attīstībai atbilstoši klienta vajadzībām - redzam, ka tas Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi. Tāpat būtisks ir arī veiksmīgs projekta ieviešanas process - atbilstoši plānotajam apjomam, noteiktajā laikā un pilnībā pabeigts. Mēs organizējam visus LOGIFLY projektus, vadoties pēc projektu vadības principiem, un mūsu klienti ir ļoti apmierināti ar procesu. Mēs darbojamies kā klienta projekta vadītāji, nodrošinot veiksmīgu projekta izpildi, jo klientiem svarīgs ir arī labs atbalsts un iespēja ar mums sazināties un uzdot jautājumus. Bez tam mēs nodrošinām klientu atbalstu gan darba laikā, gan ārpus tā, un pielāgojamies klienta specifiskajām vajadzībām,” atzīmē A.Samsonas.

Augsti mērķi

Mūsu mērķis ir digitalizēt Latvijas loģistikas vadību, apvienojot visas uzņēmējsabiedrības vienotā loģistikas ķēdē, ar saviem plāniem dalās A.Samsonas. “Vēlamies panākt, lai, piemēram, visas uzņēmējsabiedrības varētu izvēlēties noliktavu, no kuras izņemt produkciju vai uz kuru to piegādāt, izmantojot vienu datu bāzi, kā arī vienā platformā apmainīties ar dokumentiem. Šādi tiktu taupīts gan darbinieku laiks, gan nodrošināts, ka informācijas plūsma strādātu ātrāk un efektīvāk, kas uzlabotu arī vietējo uzņēmēju konkurētspēju Eiropas tirgū. Mūsu mērķis ir radīt pievienoto vērtību un atstāt pozitīvu nospiedumu Latvijas uzņēmējdarbības vidē, veicinot tās izaugsmi,” norāda A.Samsonas, neslēpjot, ka tirgū ir arī citas kompānijas, kas piedāvā līdzīgus pakalpojumus, tāpēc konkurence ir neizbēgama.

“Eiropas ietvaros pieejamas plašas iespējas saņemt līdzīgus pakalpojumus, taču mēs problēmas risinām ar domu, ka skrienam maratonu, nevis sprintu. Mēs visus jautājumus izskatām rūpīgi, ņemot vērā arī ilgtspējas aspektus, un to novērtē arī mūsu klienti, kuri iesaka mūs citām kompānijām,” atzīmē LOGIFLY vadītājs, uzsverot, ka šobrīd lielākā daļa uzņēmuma klientu ir no Baltijas jūras reģiona, taču tuvākajā laikā LOGIFLY plāno paplašināties arī citās Eiropas valstīs.

Daži no klientu pieminētajiem ieguvumiem, izmantojot LOGIfly risinājumu:

• Iespēja precīzi līdz minūtēm plānot ienākošās / izejošās kravas, kā arī veidot dienu, nedēļu, mēnešu darba plānus.

• Vēsturisko datu uzkrāšana, to analīze un vienkārša izmaiņu adaptācija, kā arī darba efektivitātes uzlabošana līdz pat 50%.

• Iespēja pilnībā likvidēt apsardzes posteni kravas, vieglo un operatīvo automobiļu iebraukšanai un izbraukšanai no teritorijas.

• Iespēja automatizēt ar kravu saistīto dokumentu saņemšanu / drukāšanu pašapkalpošanās terminālos.

• Kravu pārvadājumu pasūtījumu, aptauju, konkursu elektroniska pārvalde vienotā pasūtījumu portālā.

• Iespēja nodrošināt pārvadātāju plānotu un laicīgu iekļūšanu / izkļūšanu no klientu slēgtajām teritorijām, tādējādi taupot pārvadātāju laiku. Transporta pasūtītāja procesu uzlabošana, kas ļauj saņemt arī izdevīgākus cenu nosacījumus no pārvadātāja.

Plašāka informācija:

[email protected]

www.logifly.eu

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB,10.12.2024

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.decembra numurā lasi:

Statistika

Tūrisms atkopjas, viesu bijis vairāk

Tēma

Latvijas Bankas izdevumi darbības nodrošināšanai pret IKP ir vieni no augstākajiem eirozonā

Attālinātais darbs

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Aktuāli

Lemberga Brexit - kas mainās?

Digitalizācija

Lietuviešu uzņēmums LOGIFLY iekaro Latvijas tirgu

Tiesvedība

Salaspils domes deputāts Brunovskis savu vainu deklarāciju kļūdās noliedz

Meža dzīvnieki

Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Portrets

Aiva Liakovičus, AI Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Ekonomika

Nolaidības dēļ metāllūžņu nozari dāvinām kaimiņiem

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,05.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīgo konkurences uzraudzības iestāžu dēļ vienu nozari var pārņemt lietuvieši, kuri vienlaikus maksā vismazākos nodokļus.

Pērnā gada oktobrī pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ar vizīti ieradās Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas padomnieks Johens Kleins.

Tas bija jau pēdējais izmisuma solis, lai glābtu situāciju nozarē. Asociācija jau ir izmēģinājusi visus instrumentus – gan publikācijas medijos, gan vēršanos Konkurences padomē, taču nekas nepalīdzēja, tāpēc bija jānāk pie ministra. Vai tas palīdzēja? Nē! Iestāžu darba neefektivitātes dēļ mēs varam vērot, kā lēnām pazūd vietējie tirgus dalībnieki, bet pozīcijas nostiprina lietuviešu uzņēmums, kurš šo praksi jau veiksmīgi izmēģinājis un īstenojis Igaunijā.

Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija trauksmi ceļ jau apmēram gadu – to ir uzņēmies darīt vācietis Johens Kleins, kuram, spriežot pēc viņa dzīves gājuma, ir pamatīgas zināšana piegāžu ķēžu jautājumos smagās rūpniecības nozarēs – ražošanā, aviācijā un metāllūžņu pārstrādē. Viņš pārstāv gan asociāciju, gan strādā uzņēmumā TM Recycling, kurš Latvijā arī ir viens no līderiem. Kleins ir izpētījis, ka lietuviešu uzņēmums Refonda, kurš ir dominējošs savās mājās Lietuvā, iespējams, negodīgā ceļā vēlas izspiest nozares spēlētājus Latvijā, bet Igaunijā tas jau ir izdevies iepriekšējos gados. Man nepatīk izmantot vārdu iespējams, taču objektīvu apstākļu dēļ, lai apgalvotu, vai tiešām tirgus izmaiņas notiek negodīgā ceļā, mājasdarbs jāveic Konkurences padomei. Iestāde it kā ir sākusi to darīt, taču, ņemot vērā tempus, kamēr izpēte beigsies, mazākajiem nozares spēlētājiem tas vairs nepalīdzēs. KP var saprast – Analītiskā departamenta vadībai, strādājot no Briseles, droši vien iet lēnāk, nekā varētu gribēt uzņēmēji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” radījis sadarbības galda spēli visai ģimenei “Flow”, kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” (2024).

Galda spēle “Flow” tiek izlaista šonedēļ, gaidot 7. decembri, kad animācijas filma “Straume” sacentīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Eiropas animācijas filma”, kā arī pretendēs uz labākās Eiropas filmas titulu.

Latvijas galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” kopā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu 2.decembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā Vides izglītības centrā “Zinarium” prezentēja SIA “Brain Games Publishing” radīto kooperatīvo spēli “Flow”. Spēle ved tās spēlētājus piedzīvojumā ar reāllaika darbību, milzīgiem viļņiem un acumirklīgiem lēmumiem.

“Šī gada 30. augustā ar saviem bērniem biju aizgājis uz filmas “Straume” pirmizrādi, kurā piedalījās arī filmas veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža. Esmu lepns, ka Latvijā top darbi, kas ir ne tikai vizuāli saistoši, bet arī konceptuāli aizraujoši. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos “Straumi” iedzīvināt galda spēlē. SIA “Brain Games Publishing” rīcībā jau bija parakstīta spēles mehānika, kurai vēl nebija piemeklēta tēma. Spēles autori ir četri lietuvieši, ar kuru palīdzību mēs kopā ātri vien pielāgojām jau esošās spēles prototipa mehāniku filmas “Straume” tēmai. Tas ir pārsteidzoši, ka mēs paguvām spēli radīt 2,5 mēnešu laikā, saražojot gala produktu tepat Latvijā. Parasti šis process ilgst pat vairākus gadus, taču tā kā pati spēles izstrāde un ražošana notiek Latvijā un visi projektā iesaistītie bija gatavi operatīvi darboties, mums tas izdevās. Vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas iesaistījās, jo īpaši filmas radītājiem – Gintam un Matīsam, spēles ilustratoram Reinim Pētersonam, kā arī visai “Brain Games” komandai! Tas ir apliecinājums tam, ka efektīvas sadarbības rezultātā mēs varam īstenot ambiciozus plānus,” par spēles idejas realizēšanu stāsta tās iniciators SIA “Brain Games Publishing” vadītājs Egils Grasmanis.

Finanses

Rīgas pašvaldības uzņēmumi startēs kapitāla tirgū jau tuvākajos gados

Jānis Goldbergs,24.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

  • 55 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (56 – jūnijā; 57 – maijā; 58 – aprīlī; 60 – martā);

  • 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (15% – jūnijā; 14% – maijā; 14% – aprīlī; 13% – martā);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (15% – jūnijā; 15% – maijā; 14% – aprīlī; 14% – martā);

  • 19% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (22% – maijā; 22% – aprīlī; 25% – martā; 24% – februārī; 20% – janvārī).

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Jānis Goldbergs,28.11.2024

Ļaujiet institucionālajiem investoriem ieguldīt kapitāla tirgos, jo sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Pārskatiet valsts pensiju sistēmas, ļaujot veikt individuālas izvēles par investīcijām. Tādējādi var stimulēt fondus vairāk ieguldīt Eiropā, norādīja Nasdaq Eiropas tirgus pakalpojumu prezidents Rolands Čai

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Eksperti

Latvijas metāllūžņu tirgū joprojām novērojamas pretlikumīgas konkurences pazīmes

Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks,30.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Eksperti

Jānovāc šķēršļi kreditēšanai

Artūrs Ilziņš, Aizdevums.lv valdes priekšsēdētājs,11.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Reklāmraksti

"KAITA Group", kas nesen prezentēja nekustamā īpašuma projektu Rīgas centrā, emitē obligācijas ar 10,5% ienesīgumu

Sadarbības materiāls,04.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāji,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Būvniecība un īpašums

Investējot 2 miljonus jaunā tehnoloģijā, Grāvējs pabeidz demontāžas projektu Lietuvā

Db.lv,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu uzņēmums SIA „Grāvējs” Akmenes cementa rūpnīcā Lietuvā sekmīgi pabeidzis īpaši sarežģītu industriālo demontāžas projektu, nojaucot divus masīvus dzelzsbetona skursteņus – viens 100 metru, otrs 150 metru augsts. Rūpnīca, nezaudējot darbības efektivitāti, varēja turpināt darbu arī demontāžas laikā.

„Demontējot tik augstus objektus, pat neliels priekšmets, krītot lejā, var aizlidot vairāku simtu metru attālumā un radīt neparedzamas sekas. Tieši tāpēc drošības prasības šoreiz bija īpaši augstas,” skaidro uzņēmuma pārstāvis Rihards Muižnieks.

Šāda līmeņa darbi veikti, izmantojot unikālu teleskopisku mastu sistēmu ar īpašiem demontāžas robotiem – tehniku, kāda pasaulē ir pieejama tikai trīs eksemplāros, no kuriem viens ir Latvijas uzņēmuma rīcībā. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no retajām valstīm, kur pieejama šāda līmeņa demontāžas tehnoloģija.

Lai īstenotu šo projektu, uzņēmumam nācās ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro no pašu līdzekļiem, jo neviena finanšu institūcija nebija gatava finansēt tik specifisku iekārtu iegādi.

Eksperti

Aizvadītais gads fintech nozarē un secinājumi Latvijas ekonomikai

Tīna Lūse, "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja,09.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB,09.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.septembra numurā lasi:

DB analītika

Jaunieši grib saņemt vairāk, nekā viņiem piedāvā

Tēma

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Sāk uztvert CO2

Nodokļi

Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija

Aktuāli

Publiskā sektora augšgals dzīvo labi

Tirdzniecība

Alkohola tirdzniecības ierobežojumus vērtē skeptiski

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas piparkūkas iekaro pasaules tirgus

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,14.10.2025

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.oktobra numurā lasi:

DB analītika

Ķīna iekaro ES elektroauto tirgu

Aktuāli

Elektronisko parakstu drošības labirinti

Tēma

Ārējas tirdzniecības ierobežojumi pret Izraēlu nav Latvijas un ES interesēs

Pētījums

Vadības panelī deg sarkanās lampiņas - Latvijas kaimiņvalstis attīstās daudz straujāk nekā Latvija

Diskusija

Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

DB konference

Zāļu pieejamība pēc reformas un nākotnē

Cilvēkresursu vadība

Darba ņēmēji kļūst prasīgāki

Portrets

Egija Smila, Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Raimonds Janševskis, Tele2 komercdepartamenta direktora pienākumu izpildītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,25.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.marta numurā lasi:

Statistika

Mājokļu cenu pieaugums apsteidz inflāciju

Tēma

Latvija - valsts sektora vadītāju labklājības zeme

Ilgtspējas prasības

Ilgtspējas ziņojums no ekonomikas izņems daudzus miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis

Uzņēmējdarbība

4,6% uzņēmumu dzīvo bez amatpersonām

Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Darba tirgus

Darba ņēmēju skaits negaidīti atkrīt līdz Covid pandēmijas laika līmenim

Portrets

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore

Brīvdienu ceļvedis

Ekonomika

Eiroparlamentārietis skarbi izsakās par OVI apkalpoto Krievijas ēnu flotes kuģi

Diena.lv,16.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Enerģētika

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

Jānis Goldbergs,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB,29.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. V

iņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas bizness 29.oktobra numurā lasi:

Statistika

Laukos turpinās kapitāla koncentrācija

Ideju mežs

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Ekonomika

Vai Rīgas ostā var strādāt uzņēmums, kurš apkalpo Krievijas "ēnu floti"?

Edžus Ozoliņš,12.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Ekonomika

Valainis: Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju

LETA,12.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju, ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm...

Viņš atzīmēja, ka pašlaik fizisko degvielas rezervju pieejamība Latvijā ir stabila un būtisku piegādes risku šobrīd nav. Vienlaikus globālo tirgu attīstība ir grūti prognozējama, tādēļ nepieciešams saglabāt piesardzīgu pieeju un izvērtēt dažādus iespējamos scenārijus.

Valainis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par rezervju novirzīšanu tirgū, būtiski panākt iespējami lielāku ietekmi uz tirgus situāciju un degvielas cenām, vienlaikus saglabājot rezervju pamatmērķi - nodrošināt resursu pieejamību gadījumā, ja Latvijā rastos reāls degvielas trūkums.

Ministrs norādīja, ka IEA dalībvalstis kopīgi pieņem lēmumus par rezervju atbrīvošanu, reaģējot uz iespējamu degvielas iztrūkumu pasaules tirgū. Katra valsts atbilstoši savam rezervju apmēram pieņem lēmumu par to novirzīšanu tirgū, tādējādi signalizējot, ka neskatoties uz karadarbības dēļ izraisīto iztrūkumu degvielas tirgū 20% apmērā - šis iztrūkums pēc būtības būs aizstāts.

Valainis piebilda, ka Baltijas valstīm šajā jautājumā būtu lietderīgi koordinēt rīcību arī ar Poliju, kas ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Latvijā. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja varētu radīt lielāku pozitīvu ietekmi uz reģionālo tirgu.

"Ja palaidīs šīs rezerves tirgū tas būs īstermiņa rezultāts. Tam nevar būt ilgtermiņa ietekme. Mēs no Latvijas puses runājam par 40 000 tonnu - tās ir 10 līdz 14.dienām," minēja ministrs. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā tā ir Latvijas līdzdalība, kopīgi mēģinot nostabilizēt pasaules tirgu.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka Latvijai jāpieiet rezervju izmantošanai piesardzīgi. Pēc viņa teiktā, situācija naftas tirgū pēdējās nedēļās ir bijusi ļoti svārstīga, tādēļ valstij būtu svarīgi saglabāt iespējami lielu fizisko rezervju daudzumu.

Tajā pašā laikā ministrs arī pauda personīgo viedokli, ka nevajadzētu tirgū laist tās rezerves, kas iegādātas un atrodas valsts īpašumā Latvijā, jo situācijas attīstība tuvākajā laikā joprojām ir grūti prognozējama, tāpēc valsts un tautsaimniecības interesēs rezerves, kas ir valsts rīcībā nevajadzētu aiztikt. No Latvijas puses apsvērta iespēja izmantot tā dēvētos iespēju līgumus jeb "tickets".

Runājot par iespējamo ietekmi uz patērētājiem, ministrs norādīja, ka to pašlaik grūti prognozēt. Ja rezerves tiktu pārdotas par tirgus cenu, ietekme uz degvielas cenu varētu būt nebūtiska, savukārt lielāka ietekme būtu gadījumā, ja valsts piemērotu papildu atbalsta mehānismus. Valaiņa ieskatā viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana degvielai.

Valainis minēja, ka, runājot par situāciju Latvijā, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus starp Ekonomikas ministriju un degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenu svārstību apstākļos netiek gūta nepamatota peļņa, paredzēts rosināt terminēta virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tas ļautu uzraudzīt tirgus situāciju, un gadījumā, ja tirgus dalībnieku peļņa būtiski pārsniegtu to ierasto līmeni, virspeļņa nodokļu veidā tiktu novirzīta sabiedrības labā, izmantojot fiskālos instrumentus.

Ja tirgus dalībnieki godprātīgi konkurēs un no situācijas negūs papildu peļņu, virspeļņa neveidosies. Savukārt pretējā gadījumā tā būs skaidri redzama uzņēmumu finanšu pārskatos, uzsvēra ministrs.

Jautāts par akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, ministrs norādīja, ka valdība par to lems, ņemot vērā degvielas cenu attīstību un karadarbības ietekmi. Ja ietekme būs īstermiņa, nevajadzēs mazināt akcīzes nodokli, bet, ja prognozes rādīs, ka karadarbība ieilgs, sekos portatīvi risinājumi.

Vienlaikus jautāts vai degvielas tirgotāji spēja paskaidrot "katru pielikto centu" pie degvielas cenām, Valainis atzīmēja, ka šādu pārliecību nav guvis.

Valainis arī uzsvēra, ka visu atbildīgo institūciju dienaskārtībā ir jautājums par degvielas tirgu.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs žurnālistiem norādīja, ka mazāk jāskatās uz jēlnaftas kotācijām biržām, bet degvielas kotācijām biržā.

Viņš skaidroja, ka pēdējā mēneša laikā "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi no aptuveni 68 ASV dolāriem līdz 98 ASV dolāriem par barelu. Savukārt dīzeļdegvielas kotācijas biržā pieaugušas no apmēram 700 dolāriem februāra sākumā līdz 1200 ASV dolāriem. Pārrēķinot šo pieaugumu eiro un litros, gala patērētājam tas nozīmētu aptuveni 46 centu sadārdzinājumu.

Titovs norādīja, ka, skatoties uz mazumtirgotāju cenām, pieaugums līdz šim bijis aptuveni 36 centi litrā, kas, pēc viņa teiktā, atbilst tirgus situācijai. Viņš piebilda, ka degvielas tirgotāji izmanto arī uzkrājumus un daļēji sedz izmaksu pieaugumu no peļņas, tādēļ par virspeļņu šobrīd nav pamata runāt.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik ar degvielas piegādēm problēmu nav. Situācija ir pārrunāta gan ar piegādātājiem, gan nozares asociācijas ietvaros, un lielākie piegādātāji Latvijā apstiprinājuši, ka problēmu ar naftas piegādēm, produkcijas pārstrādi un loģistiku nav. Līdz ar to degvielas trūkums tuvākajā laikā nav gaidāms un galvenais jautājums ir par cenu.

Titovs norādīja, ka nozares pārstāvji tikšanās laikā skaidroja degvielas cenu veidošanos, tomēr ekonomikas ministru tas neesot pilnībā pārliecinājis. Iespējams, jautājumus radījusi cenu dinamika, jo 9. martā bija novērojams naftas cenu kritums, kas uzreiz neatspoguļojās degvielas cenās patērētājiem.

Viņš skaidroja, ka konkrētajā dienā degvielas kotācija biržā faktiski nesamazinājās - tā pieauga par vienu centu. Kritums bija tikai nākamajā dienā, un jau pēc tam cenas atkal pieauga. Titovs uzsvēra, ka vienas dienas cenu svārstības parasti neatspoguļojas mazumtirdzniecības cenās, jo tirgotāji pārsvarā strādā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros cena noteikta vidējā posmā - mēnesim, nedēļai vai trim dienām.

Savukārt Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Šmite komentēja, ka iestāde secinājumus izdara tikai tad, kad ir veiktas konkrētas izpētes un iegūta pilnvērtīga informācija. Šajā gadījumā ceturtdienas tikšanās KP bija informatīva.

Šmite atzīmē, ka situācija ir aktualitāte visiem, arī KP nav izņēmums. Plašākus komentārus Šmite atturējās sniegt.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.