Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, pirmdien pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka darba grupā galvenais jautājums šodien bija saistīts ar veselības aprūpes nozares finansēšanu un panākta konceptuāla vienošanās par papildu finansējuma meklēšanu. «Skatām kontekstā ar sociālajām iemaksām, bet diskusija vēl turpināsies par to, vai sociālais budžets var atļauties iezīmēt 1% esošā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes vai nepieciešams pielikt kādu procentu klāt,» pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tādā gadījumā būtu jārod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot MUN likmi palielināt līdz 15%. Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme nākamgad būs 12%.

Šādu kompromisa ierosinājumu atbalstīja komisijas vairākums, tostarp vairāki opozīcijas deputāti no "Saskaņas". "Vienotības" parlamentārieši balsojumā atturējās, bet Mārtiņš Bondars (LRA) balsoja pret.

Deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka 12% MUN likme būs izņēmums uz vienu gadu mazajiem uzņēmumiem. Pārējiem mikrouzņēmumiem nodokļa likme no nākamā gada būs 15%.

Vienlaikus komisija noraidīja "Vienotības" iesniegto priekšlikumu ļaut uzņēmumiem izvēlēties - maksāt sociālās iemaksas par visiem darbiniekiem un MUN likmi 5%, vai arī tikai MUN likmi 15%. "Vienotības" ierosinājumus atbalstīja tikai šī politiskā spēka pārstāvji.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēs par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Izstrādājot jauno nodokļu politiku FM saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas Certus u.c. organizāciju priekšlikumus.

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat puses uzskata, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.