Jaunākais izdevums

Varenākās centrālās bankas likmju kāpināšanu uzliek uz pauzes. Tas liek domāt par augstāko šādu likmju punktu.

Rudens pēdējo mēnešu mija pagāja pasaulē varenāko centrālo banku sapulču zīmē. Pašā novembra sākumā tikās globālā mērogā paši ietekmīgāki centrālie baņķieri - ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēji. Tāpat tirgus dalībnieki joprojām mēģināja sagremot oktobra beigu Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes toni. Par svaigākajiem monetārās politikas lēmumiem informēja arī britu baņķieri.

Visi finanšu pasaulē grib zināt, kas notiks ar naudas cenu, un FRS ir atbildīga par karaļa - ASV dolāra - šādu cenu. Šajā ziņā gan patiešām izskatās, ka dolāru uguņošana varētu būt beigusies vai pasaule tam ir ļoti tuvu. ASV FRS savu galveno refinansēšanas likmi minētajā sanāksmē atstāja nemainīgu 5,25-5,5% koridorā. Tas ir augstākais šo likmju līmenis 22 gados.

Iespējams, tieši šis šajā likmju celšanas ciklā būs augstākais šādu procentu punkts. Tiesa gan, nav gluži tā, ka FRS būtu pilnībā aizcirtusi durvis tālākas ASV dolāru likmju kāpināšanas priekšā. Tā to, šķiet, var atļauties labāk. Atšķirībā no Eiropas ASV ekonomika aug ļoti labi. Tādēļ nebūt nav izslēgts, ka gada beigās FRS tomēr vēl, iespējams, tad gan pēdējo reizi uzsit pa ASV dolāru likmju palielināšanas pogu. Arī ASV inflācija pārstājusi rukt, kur septembrī tā atradās pie 3,7% atzīmes. Piemēram, vēl jūnijā ASV gada inflācija bija saplakusi līdz 3%. Ir zināms viedoklis, ka FRS darbu nosacīti tās vietā padara ASV parāda likmju spējais pieaugums. Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas tuvu 5% atzīmei. Deutsche Bank analītiķi rēķinājuši, ka tik straujš ASV parāda likmju kāpums ir ekvivalents FRS dolāru refinansēšanas likmes pieaudzēšanai vēl par 0,75 procentpunktiem.

Var piebilst, ka līdzīgās nokrāsās pagāja Anglijas Bankas sanāksme – arī britu monetārās politikas noteicēji pārstājuši kāpināt savu sterliņu māciņas likmi. Rezumējot – ja agrāk lielas ziņas finanšu pasaulē bija par likmju mainīšanu, tad tagad lielās ziņas ir par to nemainīšanu.

Visu rakstu lasiet 7.novembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidīšanas svētki

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droši vien daudziem auto vadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt par to, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad nospiežot bremzes pedāli auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums.

Pēc ECB vērtējuma “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.

14 . decembrī, otro sapulci pēc kārtas, ECB vadība nolēma procentu likmes nemainīt. Tika publicētas arī svaigākās IKP un inflācijas prognozes un, ja inflācijas prognožu korekcija nedaudz uz leju ir laba ziņa, tad sliktā ziņa ir kārtējā IKP datu koriģēšana uz leju gan 2023. gan 2024. gadam, jo “turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par banku virspeļņas nodevām: kurš kuram šauj kājā?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 07.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.novembra žurnālā lasiet:

* Statistika

ECB beidz likmju celšanu, pagaidām

* Intervija

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai. SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris

* Tēma

Pašvaldības šogad kompensēja valsts izdevumu samazinājumu sociālajai aizsardzībai

* Uzņēmējdarbība

Recesija — labākais izrāviena brīdis Latvijai. AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs

* Inovācijas

LIAA inovāciju prioritātes sola panākumus

* Inovācijas

Palīdz saprast nepieciešamo inovāciju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Likmju samazināšana pagaidām nav ECB dienaskārtībā

Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieturot pirmo pauzi kopš likmju celšanas sākuma, Eiropas Centrālā banka (ECB) un tās darbs pie inflācijas ierobežošanas nonācis stadijā, kad būtiskākais likmju pieaugums varētu būt aiz muguras, bet nākamos soļus, tostarp likmju nemainīšanu vai mazināšanu, galvenokārt ietekmēs turpmākais ekonomikas pulss.

Kādas prognozes par likmju kritumu ir tirgus dalībniekiem, un ar kādu noskaņojumu strādā Eiropas ražotāji?

Kā jau bija gaidīts, ECB depozīta likme pēc pēdējās baņķieru sapulces palikusi nemainīga - 4,0% un refinansēšanas likme 4,5% apgabalā. Kaut arī likmju celšanas cikls eirozonā acīmredzot ir noslēdzies, ECB lika noprast, ka likmju samazināšana pagaidām nav ECB dienaskārtībā un likmes varētu palikt pašreizējā ierobežojošajā līmenī ilgāku laiku.

Līdzīgi kā iepriekš, ECB turpinās balstīt monetāros lēmumus uz jaunākajiem datiem. Pēc ECB sēdes tirgus dalībnieki nedaudz pazemināja savas likmju prognozes nākamajiem gadiem. Saskaņā ar fjūčeru jeb nākotnes cenām tirgus dalībnieki vismaz tuvākā pusgada laikā likmju samazinājumus eirozonā neprognozē, taču paredz, ka likmes tuvāko 2 - 3 gadu perspektīvā sevišķi zemāk par 2,75 - 3,00% apgabalu nepazemināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pirmais likmju samazinājums tomēr būs jāgaida ilgāk?

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvēles nedarīt neko vairs nav

Jānis Šķupelis, 14.09.2023

Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādus kreditēšanas caurumus Latvijā aktīvāk var palīdzēt aizpildīt Ziemeļu Investīciju banka, DB liek noprast tās prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. Viņš pauž cerību, ka bankas biroja atvēršana Rīgā sniegs pārliecību arī citiem investoriem, lai tie viņiem sekotu.

Fragments no intervijas

Ko domājat par procentu likmju pieaugumu? Vai domājat, ka esam ļoti tuvu šī likmju paaugstināšanas cikla beigām?

Te es atkal varu tikai atspoguļot, kam tic tirgus. Mēs noteikti dzirdam signālus, ka tuvojas likmju kāpuma beigas. Vai vēl būs viena vai divas šādas likmju audzēšanas, mēs nezinām. Daudz ko noteiks kopējā makroekonomiskā situācija. Inflācija ir viena lieta, un otra lieta, protams, ir ekonomikas izaugsme. Kamēr Centrālajai bankai nepieciešams koncentrēties uz cenu stabilitāti, valdībām nepieciešams domāt par izaugsmi.

Varbūt jau tagad likmes ir pārāk augstas?

Tā ir interesanta diskusija. Mums bija valdes sēde, kur kāds pacēla jautājumu par likmju normalizēšanos. Bet nav tādas lietas kā normāls to līmenis. No vienas puses, ir skaidrs, ka nauda, tāpat kā nekustamais īpašums un arī enerģija, ir aktīvs. Aktīviem nepieciešama cena, un naudai cena ir procentu likme. Varam atskatīties atpakaļ uz periodu, kas sākās pēc iepriekšējās finanšu krīzes, kad bāzes likme Eiropā saruka līdz negatīvai teritorijai. Un tas nebija normāli! Daļēji, ja runā par normālām likmēm, tad vēsturiski mēs neko tagad nepārsniedzam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām pērn sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt

LETA, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām pagājušajā gadā sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt, sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka banku sektoram 2023.gads bija samērā pozitīvs - procentu likmju pieauguma dēļ izdevās uzlabot peļņas un kapitāla atdeves radītājus, taču jāņem vērā, ka šos augstos peļņas radītājus būs grūti noturēt 2024.gadā un jo īpaši 2025.gadā, vairāku iemelsu dēļ.

Tostarp Idelsons atzīmēja, ka 2024.gadā sāks samazināties aizdevumu procentu likmes, samazinot arī banku ieņēmumus, banku administratīvie izdevumi inflācijas un augoša administratīva sloga dēļ turpinās palielināties, kā arī vēl zināmu laiku bankām būs izdevumi augstāku depozītu procentu likmju dēļ, jo depozīti tiek izvietoti uz noteiktu termiņu vienu, diviem un pat trim gadiem, un par tiem būs jāmaksā augsto procentu likmju laikā nolīgtā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pievelkot pēdējo skrūvi?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi gatavi svinēt Ziemassvētkus un ar mērenu optimismu sagaidīt 2024. gadu

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenu pieaugums ataino arvien spēcīgāko pieņēmumu, ka ASV ekonomika nepiezemēsies – tā turpinās lidot. Eiropai prognozes gan šajā ziņā ir bēdīgākas.

Jebkuri riski pasaules lielākajos akciju tirgos šogad izrādījušies vien pakāpieni. ASV akciju pieaugums kopš šā gada sākuma pietuvojies 20%. Jūlijā vien ASV akcijām, ja vērtē Standard & Poor's 500 indeksa izmaiņu, sev klāt izdevās pieplusot 3%. Augusts gan sācies uz mazāk pārliecinošas nots, kam daļēji palīdzējušas tirgus dalībnieku pārdomas par ASV kredītreitinga samazināšanu. Jeb – varbūt viss tik ideāli nemaz nav. Pagaidām gan nevar apgalvot, ka tā atkal nebūs vien kārtējā elpas ievilkšana pirms nākamā mēģinājuma akciju cenu uzdzīt pat vēl augstāk, iespējams, līdz jaunam vēsturiskam rekordam.

Mirst – tikai pie eiforijas

Kaut kur uz cenu orģijas fona, protams, ir dzirdami brīdinājumi, ka vispārējā akciju mijēju bezbailība patiesībā var tuvināt kādu plašāku izpārdošanu. Līdz tai gan tirgus balle vienmēr var turpināties ilgāk, nekā varētu diktēt kāda loģika. Ne velti arī slavenais investors Džons Templtons teicis, ka tā saucamais buļļu tirgus, kas raksturo kāda aktīva cenu pieauguma tendenci, piedzimt pesimismā un aug pie skepticisma. Tas savukārt nobriest pie optimisma, bet mirst – tikai pie eiforijas. Nu, šķiet, vispārējs investoru pieņēmums ir, ka ASV ekonomikai, neskatoties uz procentu likmju stāvo izaugsmi, izdosies nosēsties visai mīksti, visticamāk, izvairoties no recesijas. Raugoties uz šādu akciju cenu kāpumu, drīzāk pat jāsecina, ka tirgus matemātika runā par labu tam, ka ekonomika turpinās lidot - tās nosēšanās kā tādas vispār nebūs. ASV ekonomika, neskatoties uz ASV dolāru likmju kāpumu vairāk nekā par pieciem procentpunktiem, izrādījusies pārsteidzoši noturīga. Tāpat dati liecina, ka atkāpjas inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāmaina reklamēšanas, nevis kreditēšanas noteikumi

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gada tendence – atgriežas krāšanas ieradums

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LBAS brīdina par EURIBOR likmju kāpuma radītajiem riskiem kredītņēmējiem

Db.lv, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai vērstu likumdevēju uzmanību EURIBOR likmju kāpumam un kredītņēmēju izmaksu pieaugumam, informē LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

LBAS vērš uzmanību uz to, ka, balstoties uz EURIBOR likmju pieaugumu kredītņēmējiem, ir būtiski palielinājušās izmaksas par kredītsaistībām, kas rada iedzīvotājiem riskus nespēt izpildīt saistības pret komercbankām.

Globālās krīzes laikā pēc 2008.gada Latvijas iedzīvotāji masveidā pameta valsti augstāku ienākumu meklējumos, kā arī "bija spiesti iesaistīties ēnu ekonomikā ar mērķi slēpt ienākumus". Lai šāda situācija neatkārtotos, LBAS aicina normatīvajos aktos iestrādāt mehānismus, kas palīdzētu kredītņēmējiem vienoties ar komercbankām par izdevīgākiem procentu likmju nosacījumiem, kā arī noteiktu komercbankām pienākumus sabalansēt procentu likmes starp EURIBOR un banku pievienoto likmi, veidojot patērētājiem samērīgus procentu likmju maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru