Transports un loģistika

Līķu skaitu uz ceļiem samazinās par 70%

, 03.04.2007

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets (MK) pieņēmis Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam. Programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinātos par 70%.

Programma izstrādāta, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam izvirzītos mērķus un politikas rezultātus. Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi - līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Šodien apstiprinātā programma paredz, ka, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina vairāki uzdevumi, kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību:

1. uzdevums. Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, lai līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku grupas par 50% no 265 (2001. g.) līdz 130 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

2. uzdevums. Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg cietušo bērnu skaitu par 50% no 609 (2001.g.) līdz 300 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

3. uzdevums. Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu atļautā ātruma neievērošanas dēļ bojā gājušo skaitu par 50% no 175 (2001. g.) līdz 85 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

4. uzdevums. Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā izskaušana, lai līdz 2010. gadam samazinātu alkohola reibumā bojā gājušo transportlīdzekļu vadītāju skaitu par 50% no 103 (2001. g.) līdz 50 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

5. uzdevums. Samazināt transportlīdzekļu vadīšanu nogurumā, lai līdz 2010. panāktu, lai pasažieru un kravas transportlīdzekļu vadītāji nevadītu transportlīdzekli noguruma stāvoklī, tas ir ievērotu braukšanas un atpūtas režīmu;

6. uzdevums. CSNg smaguma pakāpes samazināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg smaguma pakāpi panākot, lai drošības jostas lietotu visi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri, lai visi motociklu un mopēdu vadītāji un to līdzbraucēji lietotu aizsargķiveres, lai visi bērni tiktu pārvadāti bērnu krēsliņos.

7. uzdevums. Veicināt sabiedrības iesaistīšanu ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā.

8. uzdevums. Veikt pastāvīgos pasākumus, kas nodrošina normālu ceļu satiksmes funkcionēšanu atbilstoši satiksmes drošības prasībām

Viskritiskākais stāvoklis ceļu satiksmes drošības jomā Latvijā bija 1991. gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 923 cilvēki. Tieši šī traģiskā statistika, kā arī tas, ka sāka strauji attīstīties Latvijas sakari ar Eiropas valstīm, aktualizēja jautājumu par satiksmes drošības garantēšanu uz Latvijas autoceļiem Eiropas līmenī.

1994. gadā Latvijā Transporta attīstības programmas ietvaros, izstrādāja pirmo Ceļu satiksmes drošības programmu. Realizējot tajā minētos pasākumus, jau 1998. gadā, salīdzinot ar 1991.gadu, izdevās samazināt bojā gājušo skaitu 1,47 reizes. 1994.gada Ceļu satiksmes drošības programmā nospraustie mērķi 1999.gada sākumā kopumā bija izpildīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par cūku līķu ilgstošu neiznīcināšanu - 150 latu sods

Lāsma Vaivare, 08.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par ceļa malā Uzvaras ciemata centrā kaudzē samesto cūku līķu ilgstošu neiznīcināšanu kompleksam Uzvara-Strauti uzlicis 150 latu naudas sodu, ziņo Diena.lv.

Pēc PVD pārstāvja Jāņa Grosbārža sacītā, maksimālais sods par šo pārkāpumu ir 500 latu, taču, tā kā šajā situācijā nav bijis apdraudējums patērētājiem, uzņēmums sodīts ar 150 latu naudas sodu. «Mums nav mērķis sodīt, bet panākt, lai uzņēmums visu sakārto. Pietiekoši liels sods uzņēmumam jau ir šādas informācijas publiskošana un saņemtais sabiedrības nosodījums,» piebilda dienesta pārstāvis.

Viņš norādīja: lai arī cūku līķi iznīcināšanai jānogādā regulāri, tas nav darīts trīs mēnešu garumā. «Pieļauju, ka tas bija finansiālu apstākļu dēļ,» norādīja J.Grosbārdis un piebilda, ka vienas tonnas cūku līķu iznīcināšana maksā 79 Ls, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PVD: cūku līķi Uzvara-Strauti īpašniekam jāaizvāc līdz rītdienai

Dienas Bizness, 31.03.2010

Pēc plašsaziņas līdzekļu radītās plašās intereses, uzņēmuma «Uzvara-Strauti» vadība iebraucamā ceļa uz fermu galā nekavējoties uzstādīja lielu uzrakstu «Privātīpašums». 30. marta pēcpusdienā pie dzīvnieku līķu kaudzes tika liegta pieeja LTV «Panorāmas» filmēšanas grupai.

Juris Iļņickis, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada Gailīšu pagasta cūku kompleksa Uzvara-Strauti īpašniekam jānodrošina, ka lielajā kaudzē samestie un ilgstoši uzkrātie cūku līķi tiek aiztransportēti uz iznīcināšanu šodienas un rītdienas laikā, Diena.lv norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.

PVD konstatēja - cūku līķi tiek uzglabāti neatbilstoši, turklāt īpašnieks jau trīs mēnešus nav veicis dzīvnieku līķu transportēšanu uz iznīcināšanu.

Pārbaudot dokumentus, PVD secinājuši, ka līdz pērnā gada beigām uzņēmums cūku līķus uz iznīcināšanu vedis apmēram divas reizes mēnesī, bet pēc tam pārtraucis. Pēc J.Grosbārža teiktā, iemesli, kāpēc tā noticis, jākomentē uzņēmumam, bet jebkurā gadījumā «tā ir nolaidība». Cūku transportēšana uz iznīcināšanu ir maksas pakalpojums, taču arī tas nav arguments, lai to nedarītu. Tagad beigto cūku ķermeņi pēc iespējas ātrāk jāaizved, jo nedrīkst pieļaut, ka tie siltajā laikā, kas tagad iestājies, atkūst, uzsver J.Grosbārdis. Tieši bargā ziema varētu būt iemesls, kāpēc cūku līķu kaudze tik ilgi bijusi nepamanīta, jo to klājusi sniega sega.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu pārstāvji atzīst, ka karstā laika dēļ, pircēji nav pasargāti no riska nopirkt bojātu šašliku vai citus sabojājušos produktus, kuriem ir īss realizācijas termiņš. Lielveikali katru dienu izmet vairāk nekā 5% produktu, kuriem ir īss realizācijas termiņš, raksta Biznes&Baltija.

Laikraksts apraksta rīdziniece Marinas M. sūdzību, ka viņa nesen Zolitūdes Rimi iegādājusies cūkgaļas šašliku, kas izrādījies «no ārpuses rozāti, iekšpusē gaļas gabaliņi zaļganā līķu krāsā ar attiecīgu smaku».

Rimi veikalu ķēdes pārstāve Zane Eniņa sarunā ar laikrakstu neesot noliegusi, ka karstā laika dēļ pieaudzis risks šīs ķēdes veikalos nopirkt sabojājušos pārtiku. Par produktu, kas nav bijis svaigs, pircējs varot saņemt atpakaļ naudu, ja vien uzrāda čeku.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova laikrakstu informējusi, ka par bojātas gaļas realizāciju tiek piemērots līdz 500 latiem liels sods. Jūlijā PVD inspektori veikuši pārbaudes 1 912 pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos un pārkāpumi atklāti 69% no tiem. Aptuveni 150 firmas tirgojušas produktus, kuriem beidzies realizācijas termiņš, 27 firmas sodītas ar naudassodu. «Protams, dažas firmas tirgo sapuvušu šašliku un četras reizes gadā PVD samaksā sodanaudu – tas tām ir pat izdevīgāk, nekā tirgot svaigu produkciju,» Biznes&Baltija izteikusies T. Marčenkova. «Tādēļ iedzīvotājiem pašiem jābūt atbildīgākiem. Ostiet, nogaršojiet preci un saglabājiet veikalu un kafejnīcu čekus, lai nebūtu jābaidās no saindēšanās,» aicina PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Upē, kas Šanhajai nodrošina dzeramo ūdeni, atrasti jau seši tūkstoši cūku līķu

Lelde Petrāne, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar amatpersonu teikto cūku līķu skaits, kas atrasti Šanhajas Huangpu upē, pieaudzis līdz gandrīz 6000, ziņo BBC.

Paziņojumā Šanhajas amatpersonas informējušas, ka līdz otrdienai no upes izvilktas 5916 mirušas cūkas. Vienlaikus amatpersonas joprojām apgalvo, ka upes ūdens kvalitāte atbilst noteiktajiem standartiem un to lietot ir droši.

Cūku nāves cēlonis, kā arī tas, kādā veidā tās nonākušas upē, joprojām nav zināms.

Kā rakstīts, Huangpu upe ir būtisks dzeramā ūdens avots Šanhajai un iedzīvotājus cūku līķu atrašana tajā ir šokējusi. Tā, piemēram, internetā kāds vietējais iedzīvotājs rakstījis, ka upes ūdens krāsa šobrīd līdzinoties ekskrementu krāsai un šādu ūdeni noteikti nav iespējams dzert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Kamēr tiks piekopts kopējā katla princips, naudas nepietiks nekam

Db redakcija, 27.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi autovadītāji maija vidū ir nolēmuši veikt miermīlīgu protestakciju uz Ventspils šosejas, lai tādējādi vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību faktam, ka braucot pa noteiktu tās posmu, automašīnu sabojāt ir pat ļoti elementāri. Nebūtu jābrīnās, ja tuvāko nedēļu, mēnešu laikā šāda veida protestakcijas norisināsies uz ceļiem burtiski visā Latvijas teritorijā. Aizvadītās ziemas laikā vien sabrukuši 700 km Latvijas ceļu. Runa ir par ceļiem, to posmiem, kur bedrītes lāpīt vairs nav nekādas jēgas. Atsevišķas pašvaldības šajā jomā uzskaitīt pat nav vērts, jo ceļa posmus, uz kuriem skatoties, rodas iesaids, ka pa ziemu tiem pāri būtu dzīti tanki, var bez pūlēm atrast visur.

Protams, ceļu uzturēšana kārtībā, remontēšana, rekonstrukcija maksā daaudzus tūkstošus un pat miljonus latu. Droši vien būs kāda it kā atbildīga amatpersona, kas steigs klāstīt, ka principā ir krīze, naudas nav, jāsavelk jostas utt. Tam visam nevar nepiekrist, tomēr tieši saistībā ar ceļiem situācija ir nedaudz citādāka nekā ar dažādām citām sfērām. Būtu tikai loģiski, ja ceļu nodokļa nauda tiktu novirzīta ceļiem.

Otrkārt, kārtējo reizi jāatgādina vēsture saistībā ar degvielas akcīzes nodokli Latvijā. Kad to ieviesa mūsu valstī, tika paziņots, ka, fakts nenoliedzami ir nepatīkams - degviela šā nodokļa dēļ kļūs dārgāka, tomēr tādējādi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti ceļiem. To paziņojot, tika arī izveidots speciālais budžets akcīzes nodokļa administrēšanai, un ceļu remonti tomēr sākās. Kopumā šis speciālais budžets neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā ir divas reizes radīts un tikpat arī likvidēts - lielā mērā atkarībā no tā, kurš politiķis ir ticis premjera krēslā. Šobrīd tieši degvielas akcīzes nodoklis pat tiek izmantots valsts budžeta konsolidācijas vajadzībām (šā gada vidū palielinot astronomiskās benzīna cenas vēl par aptuveni diviem santīmiem), lai varētu atskaitīties starptautiskajiem aizdevējiem, neaizraujoties ar strukturālo reformu īstenošanu, bet ceļi tikmēr pārliecinoši turpina brukt. Loģiski rodas jautājums - kāda gan jēga no tā, ka no auto īpašniekiem tiek iekasēts gan ceļu, gan arī akcīzes nodoklis, ja atgriezeniskās saistes principā nav?! Vienīgais mierinājums valsts aparātam šajā sakarā - no minētajiem nodokļiem, līdzīgi kā no PVN, izvairīties nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par cūku līķu uzglabāšanu ceļa malā sods varētu būt līdz 1000 Ls

Sanita Igaune, 06.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa cūku līķu no kompleksa «Uzvara-Strauti» ir aizvākti, tā Latvijas Radio norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Māris Balodis.

«Par sodu tiks lemts šonedēļ. Es vēl negribētu komentēt, kāds varētu būt soda apmērs, bet šajā gadījumā sods varētu būt līdz 1000 Ls, bet par to lems konkrētās teritoriālās strukturālās vienības vadītājs,» sacīja M. Balodis.

Viņš arī atzina PVD resursu šādai uzraudzībai ir par maz, bet konkrēti šādas novietnes tiek pārbaudītas reizi divos gados, ja netiek saņemtas kādas sūdzības vai iesniegumi.

Db.lv jau rakstīja (30.03.2010), ka šokējošs skats paverās ceļa malā nepilnu kilometru no Uzvaras ciemata centra Bauskas novada Gailīšu pagastā – te izmesti kaudzē vairāki simti cūku, arī sivēnu līķu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokējošs skats paveras ceļa malā nepilnu kilometru no Uzvaras ciemata centra Bauskas novada Gailīšu pagastā – te izmesti kaudzē vairāki simti cūku, arī sivēnu līķu, šodien raksta Bauskas Dzīve.

Iebraucamajā ceļā uz cūku kompleksu Uzvara-Strauti kaudzē samestie dzīvnieku ķermeņi, redzams, te krājušies ilgāku laiku.

«Šāda situācija nav pieļaujama. Uzņēmuma īpašniekam jānodrošina prasībām atbilstoša līķu uzglabāšana un regulāra iznīcināšana. Kontrole tiks organizēta šodien, 30.martā,» tā žurnālistam Vilnim Auzānam komentē Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.

SIA Uzvara-Strauti vadītājs Andrejs Šaburovs skaidro, ka tie ir beigto cūku ķermeņi, kuri te tiek uzkrāti. Aptuveni divas reizes mēnesī ierodas automobilis no uzņēmuma Reneta, kas līķus savāc.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Mūžīgie neceļi, meklējot naudu Latvijas ceļu vajadzībām

Dienas Bizness, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir savi nebeidzamie problēmstāsti, kuriem laika gaitā pat ir atrasti risinājumi, bet kurus pie varas esošie prāti spītīgi negrib īstenot. Droši vien spilgtākais piemērs šajā jomā ir ceļu stāvoklis, kuru, taisnību sakot, nekad nav varēts nosaukt par kaut cik sakarīgu. Turklāt pārsvarā gadījumu kaut ko uzlabot šajā jomā tiek mēģināts kampaņveidīgi, bez jebkādām ilgtermiņa perspektīvām.

Izskatās, ka arī pārskatāmā nākotnē nekas šajā jomā nemainīsies - vismaz uz labo pusi noteikti ne. Sagaidot nākamo ES plānošanas periodu, ir paredzēts, ka ceļu attīstībai Latvija no Eiropas fondu līdzekļiem saņems itin pieklājīgu summu - 970 miljonus eiro, ko ir paredzēts novirzīt ceļu sakārtošanai deviņās tā dēvētajās lielajās pilsētās, kā arī 21 novadā. Vienkāršāk sakot, naudu plānots dot lielajiem ceļiem, atstājot novārtā mazos lauku ceļus. It kā jau izklausās loģiski, ka vispirms tiek domāts par lielajiem ceļiem, kas nereti pilda arī tranzītceļu funkcijas, otrajā plānā atstājot mazos lauku ceļus. Tomēr problēma slēpjas faktā, ka tieši pa mazajiem lauku ceļiem sava produkcija pie pārstrādātājiem ir jāaizved lauksaimniekiem. Daudzās vietās vasaras periodos ar dievpalīgu to vēl izdodas izdarīt, lai gan ceļu stāvoklis ir tāds, ka nu jau lūst ne tikai automašīnas, bet arī traktori, toties rudeņos un pavasaros attiecīgajos reģionos dzīvojošie zemnieki jūtas nošķirti no ārpasaules. To, ka situācija ar mazajiem ceļiem var izveidoties vēl draņķīgāka, nekā ir jau šobrīd, acīmredzot ir apjautušas arī atbildīgās Latvijas valsts amatpersonas, un nonākušas pie teju ģeniālas ieceres - mazajiem ceļiem jānovirza daļu no tās naudas, ko ES nākamajā plānošanas periodā plāno piešķirt lauku attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu nozare vairs nerullē

Katrīna Iļjinska, Vēsma Lēvalde, Db, 16.01.2009

Plānotais finansējuma samazinājums draud ar bankrotiem ceļu nozarē, krietnu bezdarbnieku skaitu un sabrukušiem ceļiem, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

FOTO: RITVARS SKUJA, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investoriem meklējot «drošu patvērumu», zelta cenai kārtējais rekords

Mārtiņš Apinis, 25.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glābjoties no finanšu nestabilitātes un turpinot zelta uzpirkšanu, investori šodien dzeltenā metāla cenai likuši šķērsot 1620 ASV dolāru par Trojas unci robežu, tādējādi uzstādot jaunu vēsturisko rekordu.

Galvenais iemesls zelta cenas kāpumam ir gandrīz neizbēgamā Grieķijas makstānespēja, kā arī ASV baltā nama un likumdevēja nespēja vienoties par ceļiem valsts parāda griestu palielināšanā.

Jau ziņots, ka bažas par situācijas attīstību ASV saistībā ar prezidenta Baraka Obamas spēju vienoties ar likumdevējiem par parāda griestu palielināšanu ASV šorīt Āzijas tirgos likušas samazināties naftas cenai.

Savukārt bēdīgā finanšu situācija Grieķijā kredītreitingu aģentūrai Moody's likusi smazināt valsts kredītreitingu līdz līmenim, kas ir tikai par vienu pakāpi pārsniedz valsts maksātnespēju.

Grieķijai piešķirtais reitings Ca attiecībā uz saistībām ārvalstu valūtā ir otrais zemākais pēc Moody's skalas un prasījuma vērtspapīrus ierindo augsti spekulatīvo kategorijā. Tas savukārt nozīmē, ka Grieķijas parāda vērtspapīri var interesēt tikai investoriem ar ļoti augstu riska tolerances līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem transporta masas ierobežojumiem uz grants ceļiem

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.

Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar atkusni un nokrišņiem uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem pakāpeniski tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drošību uz ceļiem domā vairot ar reidiem, netrafarētiem auto un, iespējams, arī lielākiem sodiem

LETA, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu pēdējā laikā pasliktinājušos satiksmes drošību, Valsts policija turpinās reidus, informatīvas kampaņas un citus pasākumus. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt netrafarētu policijas automašīnu skaitu.

Pēdējo mēnešu statistika ir drūma - līdz šodienai tumšajos rudens mēnešos - oktobrī un novembrī - uz ceļiem bojā gājuši 37 cilvēki. Tas ir par 12 vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. No šiem 37 vairāk nekā puse bija gājēji. Kopumā šogad dzīvību uz ceļiem zaudējuši 157 cilvēki. Par atstarotāju nelietošanu šogad liecina 7057 protokoli. Tāpat desmit mēnešos pieaudzis kopējais sastādīto administratīvo protokolu skaits - par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastādīti 25 763 protokoli, kas ir par 12% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tāpat šogad pēc privātā komersanta fotoradaru aizvākšanas valstī pieaudzis vidējais ātrums. Iepriekš tas bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd pieaugums ir par trīs līdz četriem kilometriem stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā beidzot nebūtu laiks ieviest ceļa zīmi "Melnais punkts"?

Daina Kantāne, AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts policija: Fotoradari nav vienīgais glābiņš, kā uzlabot ceļu drošību

LETA, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradari nav vienīgais glābiņš, kā uzlabot ceļu drošību, un ir jāveic vairāki citi pasākumi, lai situāciju uzlabotu, šodien diskusijā «Satiksmes drošība un kultūra Latvijā» atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš norādīja, ka decembrī uz ceļiem ir jau septiņi bojāgājušie, no kuriem seši ir kājāmgājēji. Negadījumi parasti notiekot, pārvietojoties pa ceļiem, kuri nav aprīkoti ar ietvēm. Tas liekot aktualizēt jautājumu par atstarotāju lietošanu, un policija esot gatava gan aktīvāk dalīt atstarotājus, gan gājējus sodīt par to nelietošanu. Ar runāšanu laikam tomēr esot par maz. Tāpat plānots noteikt papildu prasību, lai tumšā laikā kājāmgājējam vēl bez atstarotāja būtu mugurā apģērbs ar atstarojošiem elementiem, jo atstarotāju, piemēram, pie somas, autovadītājs var arī nepamanīt. Īpaši svarīgi tas esot ārpus apdzīvotām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Droši vien satiksmes huligāniem īstā vieta ir pie psihologa

Dienas Bizness, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(82).jpg

Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies, joprojām statistika par dažādām likstām uz ceļiem ik dienu ir visai iespaidīga. Diemžēl regulāri nākas lasīt arī ziņas par smagām auto sadursmēm ar traģiskām sekām, proti, ne tikai sabojātiem vai iznīcinātiem spēkratiem, bet arī bojāgājušajiem cilvēkiem.

Turklāt statistikas datu tabulās parasti ir norādīts bojāgājušo skaits, taču mēs tā arī nekad droši vien neuzzināsim, cik lielus zaudējums visas šādi dzēstās dīvības ir radījušas Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā. Protams, nevar nenovērtēt gan policijas darba uzlabošanu, gan dažādas sociālās kampaņas, tomēr acīm redzami ir tas, ka ar līdzšinējām aktivitātēm vien ir par maz. Tāpēc pozitīva ir iecere ir noteikt, ka autovadītājiem, kuri par agresīvu braukšanu būs pamanījušies nopelnīt astoņus soda punktus, tiks rekomendēts apmeklēt psihologa grupu nodarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Svētku laikā pastiprināti policijas reidi

, 17.06.2009

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem. (Foto: V. Stīpnieks,Db)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem, ziņo Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati, šī gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 22,4% samazinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā vai apreibinošu vielu ietekmē.

Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš,: „Lai gan pie stūres alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaits ir samazinājies par piekto daļu, joprojām šādas rīcības rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Reaģējot uz šo faktu, tiek organizēti plaši Ceļu policijas reidi visā valsts teritorijā. Arī Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru