Jaunākais izdevums

Pretēji likumā noteiktajam kravas auto valsts austrumu robežas šķērsošanai no 1. jūlija nevarēs rindā reģistrēties iepriekš.

No gada vidus kravas transportlīdzeklim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, vajadzētu būt iespējai reģistrēties rindā iepriekš, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, paredz 2012. gada 7. martā izsludinātais likums «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā».

Taču šāda kārtība, kas ar likumu noteikta par maksas pakalpojumu, netiks piedāvāta, apstiprina Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Jevgēnija Pozņaka, piebilstot, ka tas ir SM kompetences jautājums. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss gan neuzskata, ka ministrija pārkāps likumu, jo vārdi «elektroniskā reģistrēšanās» neesot likumā minēti. Arī satiksmes ministrs Aivis Ronis nepieļauj iespēju, ka SM ignorētu likumu. Atbildība par rindu jautājumiem viennozīmīgi gulstas uz SM, DB informēja premjers Valdis Dombrovskis. Savukārt Valsts kancelejas juristi noskaidros, vai likums tiešām tiek pārkāpts.

Jaunā elektroniskās reģistrēšanās sistēma no 1. jūlija nebūs ieviesta, «jo likumā noteiktais laiks bija par īsu, lai varētu izstrādāt un noteikt elektroniskās reģistrēšanās kārtību», norāda SM pārstāve Diāna Ļaha. Lai nesarežģītu kravas autotransporta robežas šķērsošanu, līdz gada beigām jāturpina līdzšinējā prakse - «talonu sistēma» uz robežas. No SM līdzekļiem šim mērķim Valsts robežsardzei talonu dalīšanai bez maksas līdz gada beigām valdība vakar piešķīra 21,95 tūkst. Ls.

Šobrīd SM, Autotransporta direkcijai (ATD) kopā ar Iekšlietu ministriju noris darbs pie tā, lai izstrādātu un noteiktu kārtību un institūciju, kas nodrošinās elektronisku reģistrāciju no nākamā gada 1. janvāra, norāda D. Ļaha. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm. Viņaprāt, aiz katra no iespējamiem robežas šķērsošanas administrēšanas risinājumiem stāv savas interešu grupas, jo runa ir par lielām naudas plūsmām un jutīgu informāciju. Arī citi pārvadājumu jomā iesaistītie norāda, ka patiesībā strīds ir par to, kurš no iecerētās kārtības pelnīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saasinoties situācijai ap jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Eiropai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par robežu slēgšanu, pirmdien izteicies Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka ar to saistītie lēmumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāpieņem kopā.

"Robežkontroles jautājums būtu nākamais posms, un tam nepieciešami kopīgi risinājumi visas Eiropas līmenī. (..) Redzam, ka daudzas ES valstis ievieš stingrāku iekšējo režīmu, un pilnīgi iespējams, ka pie šā jautājuma [par robežu slēgšanu] nāksies atkal atgriezties," prezidents sacījis žurnālistiem Birštonā.

Pēc Nausēdas teiktā, pašlaik Lietuvā noteiktā prasība par obligātu pašizolāciju pēc ierašanās no konkrētām valstīm ar augstiem inficēšanās rādītājiem faktiski jau darbojas kā netieša robežkontrole.

"Pastāv tieša un netieša robežkontrole. Prasība par pašizolēšanos krietni piebremzē vēlmi ceļot pāri robežām, jo parādās daudz ierobežojumu, kas ceļošanu dara nepievilcīgāku," viņš piebildis. "Uzskatu, ka mums pašlaik ir labi saskaņots mehānisms attiecībā uz karantīnas instrumenta lietošanu, kas ļauj, sekojot statistikai un slimības tendencēm citās valstīs, iekļaut šai sarakstā aizvien jaunas valstis. Dažas valstis pietuvojušās šai robežai un var drīzumā tikt iekļautas [sarakstā]."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Tallinā Igaunija ir ieviesusi robežu kontroli. Robežkontrole notiek arī Igaunijas un Latvijas ceļu savienojumos. Valkā Igaunijas robežu var šķērsot trijos punktos – Semināra, Rīgas un Rūjienas ielā, kur izvietoti īpaši mobilie autofurgoni, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Pārējās vietās, kur valcēnieši agrāk varēja brīvi šķērsot robežu, ir novietoti žogi. Pie tiem, piemēram, Raiņa ielā, kur atrodas tūristu iecienītā simboliskā robežsargu būdiņa, dežurē robežsargi un informē gājējus par vietām, kur ļauts pāriet robežu. Dienvidigaunijas Robežsardzes preses dienests informē, ka robežkontroles un robežas apsardzības nosacījumi būs spēkā no 31. augusta līdz 4. septembrim attiecībā uz personām, kas Igaunijā iekļūs, šķērsojot Igaunijas-Latvijas robežu.

Obama Igaunijā ieradīsies 3. septembrī. Ja viņš Igauniju pametīs agrāk nekā plānots, robežkontrole tiks izbeigta līdz ar viņa aizceļošanu. Laikā, kad atjaunots robežkontroles režīms, šķērsot Igaunijas-Latvijas robežu ārpus kontrolpunktiem nav atļauts. Pagaidām nekādi nopietni pārkāpumi nav bijuši. Ziemeļlatvija novērojusi, ka visās trijās robežas šķērsošanas vietās dokumentu kontrole notiek ļoti raiti un garas automašīnu rindas neveidojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jaunākā informācija Latvijas valstspiederīgajiem saistībā ar teroraktu Nicā, Francijā

Lelde Petrāne, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 14. jūlija vakarā Francijas kūrortpilsētā Nicā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 80 cilvēkus un daudzus ievainojot.

Publicējam Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumu:

«Ja atrodaties Nicā un ir nepieciešama konsulārā palīdzība, zvaniet uz Ārlietu ministrijas diennakts tālruni ārkārtas situācijām: +371 26337711, Latvijas vēstniecības Francijā tālruni +33 1 536 458 10 vai +33 1 536 458 16 (dienas laikā) vai arī rakstiet uz e-pastu: [email protected]

Stingri iesakām ievērot īpašu piesardzību un modrību, atrodoties sabiedriskās vietās, tūristu iecienītajos objektos un citviet, kur pulcējas daudz cilvēku.

Tāpat aicinām ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai plāno doties uz Franciju, sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Francijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju valstī un Francijas iestāžu norādījumiem. Šobrīd valstī nav noteikti ierobežojumi apmeklēt konkrētas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka tiem iedzīvotājiem, kuri ieradīsies no citām valstīm, arī turpmāk būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Jau rakstīts, ka ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti.

Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express atvērs dzelzceļa līniju Tallina-Sanktpēterburga

Egons Mudulis, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pievienošanās Šengenas zonai un tai sekojošais Krievijas tūristu skaita regulārais pieaugums ļauj Igaunijas uzņēmumam Lux Express Group (LE) kalt ambiciozus plānus par vilcienu līnijas Tallina–Sanktpēterburga atklāšanu 2015. gadā, intervijā laikralstam Dienas Bizness stāsta LE vadītājs Hannes Sārpū.

Kādas ir tendences pasažieru pārvadājumos LE tirgos?

Pirms pieciem gadiem sabiedriskā transporta pārvadājumu daļa starp Rīgu un Tallinu bija 3 līdz 4%, jo nebija ne vilcienu, ne augstas kvalitātes autobusu, bet lidot bija ļoti dārgi. Bija nepieciešams laiks, lai izglītotu cilvēkus, ka ne visi autobusi ir vienādi, ka ir iespējami papildu pakalpojumi, internets utt. Tagad privāto automašīnu daļa ir nedaudz zem 10%. Tā kā tirgus ir mazs, nevaram strauji palielināt reisu skaitu. Tomēr, lai konkurētu ar automašīnām, autobusiem jābrauc bieži - katru stundu. Pamazām pie tā nonākam. Mums ir arī konkurenti, piemēram, maršrutā Rīga-Tallina ir biznesa līnija Hansabus, ir Ecolines.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā straptautiskajā lidostā Rīga apkalpots vairāk nekā pusmiljons pasažieru, ceļotāju skaitam pieaugot par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gada maiju.

Kopumā piecos mēnešos starptautiskā lidosta Rīga ir apkalpojusi vairāk nekā 2,1 miljonu pasažieru – par 7,4% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Vairāk nekā 600 tūkstoši pasažieru pirmajos piecos mēnešos lidostu Rīga izmantoja kā starptautisku aviosatiksmes mezglu, lai pārsēstos tālākam ceļojumam uz citiem galapunktiem. Transfēra un tranzīta pasažieru skaits piecos mēnešos ir pieaudzis par 17,4%, sasniedzot 28,3% no kopējā pasažieru skaita. Maijā lidostu Rīga kā tranzītpunktu izmantoja 157 523 pasažieri jeb 29,8% no kopējā ceļotāju skaita, un šādu pasažieru skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, pieauga par 17,7%.

Gada pirmajos piecos mēnešos lidostā Rīga apkalpoti 27 855 gaisa kuģi – par gandrīz 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Par gandrīz 2% audzis arī apkalpoto kravu apjoms, sasniedzot 8,3 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīnas vēršanās pret kontrabandu izraisa strauju rīsa cenu kāpumu Ziemeļkorejā

Jānis Rancāns, 11.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīsu cena Ziemeļkorejā palielinājusies no pieciem tūkstošiem vonu (aptuveni pieci dolāri) līdz deviņiem tūkstošiem vonu (aptuveni desmit dolāru) par kilogramu rīsu. Cenas, nereti pat 70%, apmērā kāpušas arī citām pārtikas precēm, vēsta Global Post.

Cenu kāpums, visticamāk, esot skaidrojams ar Ķīnas varasiestāžu darbībām, kas pēdējā laikā uzsākusi stingrāku kontrabandas apkarošanu uz Ziemeļkorejas robežas. Stingrāka robežkontrole ir daļa no neoficiālām sankcijām, kas vērstas pret komunistisko režīmu pēc tam, kad tas veica kodolizmēģinājumus.

Rīsu cenas kāpumu vissāpīgāk izjutīs Ziemeļkorejas vienkāršie, nabadzīgie iedzīvotāji. Jau patlaban ANO aplēsusi, ka miljoniem Ziemeļkorejas bērnu netiek pietiekams uzturs.

Tikmēr ANO Drošības padome Ziemeļkorejai piemērojusi jaunas sankcijas, kas līdz šim ir visstingrākās. Saskaņā ar sankcijām, starptautiskā sabiedrība vērsīsies pret Ziemeļkorejas finanšu transakcijām, valsts diplomātu aktivitātēm un preču plūsmu uz komunistisko režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Iespējams, pēc 29.marta Lielbritānijā vairs nevarēs iebraukt ar OCTA standartlīgumu

Db.lv, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka joprojām nav zināms scenārijs, pēc kāda notiks Lielbritānijas aiziešana, nevar precīzi prognozēt visas nianses, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas var atstāt iespaidu arī uz OCTA jomu, brīdina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

«Neatkarīgi no Brexit gala iznākuma, Lielbritānija arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības, paliks Zaļās kartes sistēmā, tādēļ radikālas izmaiņas nav paredzamas. Tomēr var sekot notikumi, kas skars OCTA jomu un attiecīgi – ikvienu transportlīdzekli, kas vēlēsies iebraukt Apvienotajā Karalistē. Iespējams, ka pēc 29.marta Lielbritānijā iebraukt vairs nevarēs vienkārši ar OCTA standartlīgumu, kas ir derīgs visās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, un papildus nāksies iegādāties Zaļo karti,» informē J.Abāšins, piebilstot, ka Zaļo karti būs iespējams noformēt pie apdrošinātājiem Latvijā vai arī iegādāties robežlīgumu jau pie iebraukšanas Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi līdz septembra vidum pagarināt jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto robežkontroli lidostās un Klaipēdas jūras ostā, bet vienlaikus paziņojusi, ka noteiks jaunu izņēmumu attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu.

Nolemts, ka Covid-19 dēļ noteiktie aizliegumi turpmāk netiks attiecināti uz ārvalstu studentiem, investoriem, uz Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ierodas valstī humānu apsvērumu dēļ, kā arī uz ārvalstniekiem, kas citā valstī reģistrējuši partnerattiecības ar Lietuvas pilsoņiem vai citām Lietuvā likumīgi dzīvojošām personām.

Iekšlietu ministrija tika ierosinājusi iekļaut Baltkrievijas pilsoņus to ārvalstnieku skaitā, uz kuriem netiek attiecināti esošie aizliegumi, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību kaimiņvalstī, valdības sēdē norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene. Kā žurnālistiem pēc sēdes paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, Baltkrievijā turpinoties vardarbīgai protestu apspiešanai pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, Lietuva atļaus kaimiņvalsts pilsoņiem iebraukt humānu apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētājiem nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets" turpina apzināt eksportējošos uzņēmumus un dīkstāves ietekmi uz uzņēmējdarbību. Secinājums - situācija ir strauji pasliktinājusies.

Tādēļ tā aicina valdību rast atbalsta mehānismus eksportējošo uzņēmumu atbalstam.

"Tukši restorāni, viesnīcas, lidmašīnas ir visiem ieraugāmi ar savām acīm, un visi viegli piekrīt, ka tie ir jāatbalsta. Tas, kas notiek aiz eksportējošu uzņēmumu sienām, nav visiem zināms un ieraugāms.

Bieži eksportētāji ir "neredzamās frontes" cīnītāji, kurus novērtē pasaulē, bet nepazīst Latvijā.

Eksportētājam viegli ir nokļūt situācijā "tālu no acīm - tālu no sirds", taču tieši eksportētāji rada teju vislielāko pievienoto vērtību, ko pēc tam izmantot Latvijas izaugsmei. Ja kopējā palīdzības programmā atcerēsimies par atbalsta nepieciešamību eksportētājiem, tad pēc krīzes ātrāk atkal celsimies!" norāda Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rinkēvičs: Latvijas nostāja bēgļu jautājumā pašlaik ir visnegatīvākā ES

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nostāja saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par papildu bēgļu uzņemšanu pašlaik ir visnegatīvākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Ministrs norādīja, ka ir valstis, kas neatbalsta obligātas kvotas, bet ir gatavas izskatīt iespējas par citu uzņemamo bēgļu skaitu vai citiem mehānismiem. Savukārt Latvijas «nostāja ir tāda, ka mēs neatbalstām neko», pauda ministrs.

Pārējās valstis esot gatavas runāt par dažādiem jautājumiem - piemēram, vai piedāvātais skaits apmierina. Tāpat tiek runāts arī par citiem pasākumiem, kam nepieciešama aktīvāka rīcība - robežkontrole, atpakaļuzņemšanas politika, drošu valstu saraksta izveide un citiem.

Valdību veidojošo partiju koalīcija līdz šim nav spējusi panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu, proti, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība joprojām iebilst pret papildu bēgļu uzņemšanu un ir skeptiskas par iespēju mainīt savu viedokli šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP prasa saglabāt esošo regulējumu ĢMO pārdošanai ES

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien noraidīja likumprojektu, kas mainītu pašreizējo ģenētiski modificētas pārtikas vai barības pārdošanas un lietošanas regulējumu un ļautu ES dalībvalstīm savās teritorijās ierobežot vai aizliegt ES līmenī atļautas ĢMO pārtikas un barības pārdošanu un lietošanu, informē EP.

EP deputāti pauduši bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. Viņi aicina Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu.

«Šīsdienas balsojums ir nepārprotams signāls Eiropas Komisijai. Ja šis priekšlikums būtu kļuvis par tiesību aktu, tā darbotos pretī visam, ko mēs esam sasnieguši attiecībā uz vienoto tirgu un muitas savienību,» teica EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via (EPP, Itālija), kura ieteikums noraidīt priekšlikumu tika pieņemts ar 577 balsīm par, 75 pret un 38 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru