«Administratīvie šķēršļi apvienojumā ar iedzīvotāju augstajām prasībām un zemo pirktspēju Latviju padara par sarežģītu tirgu. Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu daudz naudas, mēs būtu visbrīvāk naudu tērējošie pircēji pasaulē vai vismaz topa augšgalā,» norādījis Linstow Center Management valdes loceklis Mārcis Budļevskis.
«Turklāt mēs esam sabiedrība, kas samērā nesen iznākusi no padomju laiku ēnas, tāpēc mums ir jauni tirdzniecības centri, jaunas auto tirdzniecības vietas, jaunas viesnīcas un restorāni. Daudzās Eiropas valstīs, šie objekti ir daudz senāki, un tajās iedzīvotāji samierinās ar vienkāršāku līmeni, lai gan ir daudz maksātspējīgāki,» viņš stāstījis intervijā laikrakstam Diena.
«Latvijas pircēji pieraduši pie augsta komforta un grib visu to labāko un kvalitatīvāko, lai arī nevar atļauties maksāt augstu cenu. Daudzi lēto preču veikali, kas Latvijā krīzes laikā parādījās, pastāvēja tikai īsu brīdi un tagad vairs nav atrodami, jo mūsu iedzīvotāji negrib pirkt lētas, zemākas kvalitātes preces.
Turklāt Latvijas tirgu sarežģītāku padara arī tas, ka Rīgā un vēl citās pilsētās pastāv divas kultūras, katrai vajadzīgs atšķirīgs mārketings, katra jāuzrunā citā valodā - gan burtiskā, gan simboliskā nozīmē. Ja lielo starptautisko zīmolu pārstāvji grib ienākt Latvijā, tad divu mentalitāšu esamība jāņem vērā. Jāpiebilst, ja ārvalstu uzņēmējs skatās uz Baltiju kā uz vienu tirgu, tas arī nav pareizi, jo Baltijas valstis - tie ir trīs ļoti atšķirīgi tirgi. Strādājam arī Igaunijā un zinām, ka igauņiem patīk vienkāršot lietas un tas biznesā reizēm palīdz. Tāpēc administratīvie šķēršļi tur bieži ir vieglāk pārvarami nekā mūsu valstī. Tas nav apzināti panākts, igauņi savā biznesa domāšanā vienkārši tādi ir - tendēti lietas nesarežģīt. Turklāt pircēji Igaunijā ir racionālāki un maksātspējīgāki, salīdzinot ar pircējiem mūsu valstī,» novērojis M. Budļevskis.
Jautāts par pasaules mēroga zīmolu piesaistīšanu, viņš atbildējis: «Mēdz būt dažādi. Ar H&M mēs vienojāmies ļoti ātri. Ar visiem tā, protams, nenotiek. Dzirdēti visādi, pat komiski lēmumi. Ir bijis tā - kādam zīmolam ir viens reģionālais pārstāvis visā Baltijā, kas atbrauc dažu stundu vizītē uz Rīgu, atnāk pulksten 12 dienā uz tirdzniecības centru un secina, ka tur ir maz cilvēku, tāpēc šajā tirdzniecības centrā atvērt veikalu neizvēlas. Būtu atnācis septiņos vakarā, pircēju būtu daudz! Turklāt, jo neprofesionālāki lēmēji, jo biežāk jāpierāda, ka patiešām ir tā, kā ir. Ar profesionāliem lēmumu pieņēmējiem sarunas parasti notiek ļoti konstruktīvi.»