Ekonomika

Lipmans gatavojas vērsties tiesā Eiropā saistībā ar spriedumu Grindeks akciju lietā

LETA, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Medikamentu ražotāja AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Kirovs Lipmans gatavojas meklēt taisnību tiesā Eiropā saistībā ar Latvijas tiesas spriedumu pēc SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") prasības piedzīt no "Grindeks" akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

"Tas ir noziegums valsts līmenī! Noziegums!" sacīja Lipmans, komentējot spēkā stājušos spriedumu, kas paredz, ka abiem Lipmaniem solidāri būs valstij jāatmaksā vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.

Lipmaniem būs valstij jāatmaksā 1,9 miljoni eiro 

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks"...

Viņš uzsvēra, ka "divi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšnieki" esot parakstījuši dokumentu, kas apliecina, ka viņa dēlam Filipam ir tiesības pirkt "Grindeks" akcijas, un tas neradīs nekādas problēmas attiecībā uz viņam piederošo akciju daudzumu.

"Tur ir skaidri un gaiši rakstīts - nē, jums [Filipam Lipmanam] ir sava ģimene, savi bērni, jūs nekādi neesat saistīts ar veco Lipmanu ģimeni, jūs varat pirkt. Un pēdējā rindiņa vēl bija rakstīts, ka tās ir beztermiņa tiesības," apgalvoja Lipmans.

Pašreiz viņa juristi gatavojot pieteikumu, lai ar sūdzību vērstos tiesā Eiropā, tomēr viņš neprecizēja, vai tā varētu būt Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai Eiropas Savienības tiesa.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, informēja tiesā.

Lietas pamatā ir FKTK konstatētais, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Lipmani rīkojas saskaņoti un kopā bija ieguvuši līdzdalību "Grindeks" kapitālā 50,02% apmērā, bet pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Par to Lipmaniem tika piemērotas soda naudas, bet Ministru kabineta 2017.gada 21.februārī pilnvaroja Privatizācijas aģentūru (tagad "Possessor") Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret viņiem par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam.

Zaudējumi nodarīti, neizsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. 2016.gada 8.novembrī izsolē biržā "Nasdaq Riga" tika pārdotas visas valstij piederošās "Grindeks" akcijas par 3,85 eiro katra. Tādējādi valsts tai piederošos 2,29% "Grindeks" akciju pārdeva par 846 153 eiro. Savukārt, ja Lipmanu ģimene izteiktu akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, vienas akcijas cenai vajadzēja būt 12,51 eiro. Līdz ar to valstij nodarīt 1 903 294 eiro zaudējumi.

"Possessor" iepriekš pauda uzskatu, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

"Possessor" pārstāvji pirms prasības celšanas tiesā esot vairākkārt tikušies ar Lipmaniem un viņu pārstāvjiem, lai strīdu atrisinātu sarunu ceļā, taču nesekmīgi. "Possessor" arī pauda, ka tā augsti novērtē "Grindeks" padomes un valdes ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, taču uzņēmuma vairākuma akcionāru rīcība, neizpildot pienākumu izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, nedrīkst aizskart biržā kotēta uzņēmuma mazākuma akcionāru tiesiskās intereses, kuru aizsardzība ir nostiprināta Finanšu instrumentu tirgus likumā.

2019.gadā FKTK Lipmaniem atkal piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu un vienojās par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Tas arī notika, un patlaban uzņēmumam "Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs, Anna un Filips Lipmani, pieder 96,78% no "Grindeks" kapitāla. SIA "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,3%, viņa sievai Annai Lipmanei - 21,7%, bet dēlam Filipam Lipmanam - 35% daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem atlīdzināt zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā.

Izvērtējot Lipmanu kasācijas sūdzībās minētos argumentus, AT nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. AT lēmums nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Possessor valsts un pašvaldību budžetos šogad iemaksājis divus miljonus eiro

Db.lv, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), izpildot deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, šogad pirmajos sešos mēnešos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājis 2,17 miljonus eiro.

2021.gada pirmajā pusgadā "Possessor" turpināja izstrādāt turējumā esošo valsts aktīvu, piemēram, zemesgabalu, nekustamā īpašuma objektu, dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu un kapitāldaļu, portfeli, noslēdzot 154 pirkuma līgumus.

Tostarp noslēgti 55 zemesgabalu un nedzīvojamo ēku pirkuma līgumi un 99 dzīvokļu īpašumu, dzīvojamo māju vai to domājamo daļu atsavināšanas pirkuma līgumi. Noslēgto pirkuma līgumu vērtība bija 1,05 miljoni eiro.

Turējumā esošā valsts aktīvu portfeļa izstrādē šogad pirmajā pusgadā "Possessor" pārskaitīja valsts un pašvaldību budžetos ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas, zemes izpirkuma līgumiem, kā arī no valsts īpašumu iznomāšanas 2,17 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zāļu ražotāji meklē izdzīvošanas ceļus

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 10.03.2022

Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Situācija ir sarežģīta, realizācijas apjomi ir samazināti teju uz pusi, nopietni strādājam ar zāļu cenu politiku Krievijā un piegādes pārorientējām no lidmašīnām uz kravas auto,” stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Viņš atzīst, ka tiek īstenots nopietns darbs Eiropas tirgū, lai tādējādi arvien mazāks kļūtu Krievijas tirgus īpatsvars. “Šāda tirgus pārorientācija sākās jau pirms pieciem gadiem. Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild K. Lipmans.

Viņš atzīst, ka Baltkrievijā labi strādā pārstāvniecība, taču piegādes uz šo valsti kļuvušas sarežģītākas tieši transporta kontekstā. “Ukrainā notiek karš, tomēr zāles bija un būs pieprasītas neatkarīgi no tā, kas notiek,” uz jautājumu par Ukrainas tirgu atbild K. Lipmans. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā sarežģītā situācijā tiks sasniegti maksimāli iespējami labākie rezultāti. “Neviens no valdības nav interesējies par to, kā dzīvojam šajos laikos, par to, kāpēc ir tādas cenas zālēm aptiekās un kā tās rodas,” piezīmē K. Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

Kirovs Lipmans, AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 30.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli atkārtoti ar 11 601 eiro sākumcenu piedāvā iegādāties valstij piederošos 10% SIA "Liepājas sērkociņi" kapitāldaļu, liecina SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"Possessor" piedāvā iegādāties valstij piederošās 70 368 "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļas, kas ir 9,99935% no kompānijas pamatkapitāla. Kapitāldaļu paketes izsoles sākumcena ir 11 601 eiro, bet izsoles solis - 1000 eiro.

Pieteikties "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļu paketes izsolei var līdz 2023.gada 29.maija plkst.23.59.

Kapitāldaļu paketes izsole sāksies otrdien, 9.maijā, plkst.13, bet noslēgsies 8.jūnijā plkst.13.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā valstij piederošo "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļu paketes izsole noslēdzās šogad 16.februārī. Par valstij piederošajām uzņēmuma kapitāldaļām netika veikts neviens solījums. Kapitāldaļu paketes izsoles sākumcena bija 14 501 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē š.g. 13. jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo trīs gadu laikā datu pārraides apjoms dubultosies un izaugsme aptuveni šādu tempu saglabās arī turpmāk, intervijā aģentūrai LETA prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau pašreiz spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus. Tomēr "Tet" ir stratēģiski pareizi veicis investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ salīdzinoši mierīgi skatās uz šīm tendencēm.

Vienlaikus, runājot par atteikšanos no kādu tehnoloģiju izmantošanas, Tatarčuks norādīja, ka "Tet" vairāk nekā piecus gadus pamazām pāriet no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma.

Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ "Tet" priekšrocība ir, ka uzņēmums no 2017.gada investē optiskajos tīklos, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat arī "Tet" ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina. Viņas gadījumā ir daudz vairāk anonīmu norāžu, un uzņēmēju anonīmajā balsojumā amatpersona saņēmusi nedalītu uzmanību.

Evija Mugina darbu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) uzreiz sāka no atbildīga amata kā Juridiskā departamenta direktore 2002. gadā ar algu aptuveni 5000 latu gadā, līdzīgu summu viņa togad nopelnīja arī AS Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Uzsākot darba attiecības ar IUB, E. Muginas īpašumā bija vairāki zemes gabali, kā arī dzīvoklis Rīgā.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

E. Mugina 20 gadu laikā ir gan pārdevusi, gan iegādājusies zemi, ēkas, mašīnas, piepelnījusies dažādos veidos. 2020. gada deklarācija parāda, ka juriste paralēli 39 tūkstošu lielai gada algai IUB saņem atlīdzību vēl arī Valsts administrācijas skolā, SIA Lietišķās informācijas dienests, kas ir izdevniecība, kā arī viņai ir ienākumi no saimnieciskās darbības darījumos ar privātpersonām.

Kopumā E. Muginas aktivitāti darījumos var vērtēt kā daudz augstāku nekā Otro personu TOP 5 pirmo divu vietu ieguvējiem. Papildu ieņēmumu summa 2020. gadā paralēli algai – aptuveni 6000 eiro, neskaitot pabalstu, – ir samērīga. Nošķirot lietas, var teikt, ka E. Muginas ietekme nav attiecināma uz viņas pašas saimniecisko darbību, tomēr uz citu, tostarp radinieku, saimniecisko darbību, iespējams, ir gan.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Jāpiemin, ka E. Muginas vīrs Ainārs Mugins ir bijis SIA Feas īpašnieks, savukārt meita Viktorija ir 50% daļu īpašniece SIA Tiltu būve. SIA Tiltu būve ir SIA Feas mantiniece, proti, SIA Tiltu būve vēsturiskais nosaukums līdz 2016. gada 2. jūnijam bija SIA Feas. Uzņēmums darbojas no 2005. gada. A. Mugins uzņēmumu atstāja, un V. Mugina tajā ienāca ar 50% daļu uzņēmuma nosaukuma maiņas laikā.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Ģimenes uzņēmuma neticamā veiksme pārsūdzībās

SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve piedalās publiskos iepirkumos, un saprotams, ka iepirkumu rezultātus šad un tad kāds no konkursantiem pārsūdz IUB, kas ir sūdzību izskatītājs. Var novērot īpatnības pārsūdzību izskatīšanā konkrētam uzņēmumam: gadījumos, kad iepirkumu uzvar SIA Feas un konkurents sniedz sūdzību, IUB vairumā gadījumu sūdzību noraida un atļauj slēgt līgumu, bet, ja sūdzību iesniedz SIA Feas pret konkurentu, tad IUB lēmums ir neatļaut slēgt līgumu. Līdz ar gadiem konsekvence par labu SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve palikusi nemainīga.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā sācis darboties tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ierīkotais viedais apgaismojums, kas pielāgojas satiksmes plūsmai, informē "Tet" pārstāvji.

Viedās pilsētas pilotprojekts Ķīpsalā top sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Rīgas domi, pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma" un "Draugiem Group" meitasuzņēmumu "Idea Lights".

"Tet" ar viedajām gaismām aprīkojis kopumā 55 stabus Ķīpsalā, un uz stabiem, kas ir aprīkoti ar jaunajām LED lampām un kustības sensoriem, ir pieejamas uzlīmes ar QR-kodu, kuru ieskenējot var noskaidrot ietaupīto elektroenerģiju, satiksmes intensitāti konkrētajā ielas posmā un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

"Tet" korporatīvās attīstības direktors Māris Dreimanis norāda, ka līdz šim uzņēmums testējis dažādas gaismas intensitātes variācijas, lai atrastu labāko, kas gan palīdzēs uzlabot energoefektivitāti, gan apmierinās iedzīvotāju vēlmes. Tumšajā diennakts laikā ielas nepaliks neapgaismotas, bet apgaismojuma intensitāte tiks būtiski samazināta, kamēr uz ielām nav kustības, tādējādi palīdzot ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālās datu pārraides dēļ valsts katru gadu visdrīzāk zaudē vairākus desmitus miljonus eiro, intervijā sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tā ir summa, ko valsts zaudē nodokļos un dividendēs no tai piederošajiem nozares uzņēmumiem, un tas kopumā negatīvi ietekmē valsts ekonomiku, pauda Tatarčuks.

Vienlaikus "Tet" ieskatā faktiski nekas nav darīts, lai nelegālie tīkli tiktu novākti.

"Mēs varam iziet uz jebkuras Rīgas ielas, palūkoties augšup un ieraudzīt faktisko situāciju. Tas gan bojā pilsētas vidi, gan ir līdzvērtīgi tam, ja uz katra stūra tirgotu nelegālo alkoholu un cigaretes," teica Tatarčuks.

Viņš akcentēja, ka nelegālie tīkli rada zaudējumus ekonomikai, kā arī tie ir būtiski apdraudējumi kopējai infrastruktūras drošībai, jo "neviens nezina, no kurienes tie tīkli nāk, pie kā ir pieslēgti un vai X stundā šajos tīklos tiks pārraidīta Latvijas prezidenta uzruna vai arī kaut kas cits".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" nākamnedēļ, 11.augustā, atklās sesto uzņēmuma datu centru, informē uzņēmumā.

Plānots, ka datu centra "Dattum" atklāšanā Rīgā piedalīsies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis.

Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, "Tet" ir lielākais datu centru pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kā arī viens no vadošajiem spēlētājiem eksporta tirgū Ukrainā.

Koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 222,644 miljoni eiro, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2019.gadā, kamēr koncerna peļņa saruka par 16,1% un bija 30,389 miljoni eiro. Savukārt "Tet" pērn strādāja ar 178,293 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 8,5% un bija 30,078 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Spice Home durvis vēris pirmais Tet sadzīves tehnikas veikals.

Digitālā iepirkšanās e-veikalos kļūst arvien iecienītāka, tomēr joprojām 42% iedzīvotāju tehnikas preces labprāt pērk veikalā uz vietas, un vairāk nekā trešdaļai ir būtiski pirms tehnikas iegādes veikalā saņemt konsultāciju, liecina Tet aptauja. Tādēļ Tet paplašina veikalu klāstu, atklājot līdz šim lielāko Tet veikalu, kur būs atrodams viss mājai vienuviet – gan sadzīves tehnika un televizoru modeļi, gan mobilo telefonu un citu digitālo ierīču piedāvājums.

Lai arī cilvēki savus pirkumus pārdomā arvien rūpīgāk, Tet pirmajos deviņos mēnešos ir izdevies kāpināt mazumtirdzniecības tehnikas apgrozījumu par 18%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2021. gadā. Tas panākts, pateicoties nepārtrauktai piedāvājuma klāsta paplašināšanai un klientu pieredzes pilnveidei. Tet pirmais sadzīves tehnikas veikals pircējiem ir pieejams ar vairākām jaunām tehnikas kategorijām, kuras klātienes veikalos līdz šim nebija pieejamas, piemēram, veļas mašīnas, ledusskapji un trauku mazgājamās mašīnas. Līdz ar to veikalā ir gandrīz visa mājām nepieciešamā tehnika – sākot ar iebūvējamo virtuves tehniku, beidzot ar skaistumkopšanas elektrotehniku un visā mājsaimniecībā izmantojamām ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvfirmas Citrus Solutions izpilddirektore Zandersone atstās amatu

Db.lv, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas "Citrus Solutions" līdzšinējā izpilddirektore Jūlija Zandersone paziņojusi par lēmumu aiziet no amata, kas saistīts ar interesi attīstīt savu karjeru citā jomā, informē kompānijā.

Zandersone savus amata pienākumus pildīs līdz augusta beigām. Uz jaunā "Citrus Solutions" izpilddirektora amatu izsludināts konkurss. Līdz jauna izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja iecelšanai no 1.septembra tā funkcijas pildīs uzņēmuma projektēšanas dienesta direktors Kārlis Kostjukovs.

Patlaban notiek konkurss uz izpilddirektora amatu. Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 15.augustam. Jaunajam "Citrus Solutions" vadītājam būs jāīsteno uzņēmuma ambiciozā stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt gan ievērojamu izaugsmi, gan vadīt būvniecības nozari efektivitātes, digitalizācijas un ilgtspējas virzienā.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA "Citrus Solutions" apgrozījums pagājušajā gadā bija 57,923 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 8,318 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izvērš Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu, piedāvājot klientiem iespēju savus datus izvietot arī Vācijā – partneru datu centrā Frankfurtē, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā un Kopenhāgenā.

Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Tet Cloud izvietošana Frankfurtē ļaus kritiskos datus, sākot no valsts kultūras mantojuma arhīviem līdz pat uzņēmumu stratēģiski nozīmīgai informācijai, glabāt Eiropas centrā.

“Apzinoties ģeopolitiskos riskus, ir svarīgi tos izvērtēt un operatīvi reaģēt uz to radītajiem izaicinājumiem, jo viens ir skaidrs, ka klientiem drošu IT infrastruktūru vajag tagad un vajadzēs arī tuvākajos gados. Dati ir katras organizācijas “degviela”, gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, tādēļ ir svarīgi, ka tie ir izvietoti ģeogrāfiski rezervētos datu centros gan Latvijā, gan ārpus tās, jo tikai tā varam klientam garantēt augstu IT infrastruktūras pieejamību un datu drošību. Piesaistot partnerus Frankfurtē, esam savu datu centra piedāvājumu pārklājumu paplašinājuši ģeogrāfiski, tuvākajos mēnešos uzsākot IT infrastruktūras izvietošanu Vācijā. Esošie un jaunie TetCloud platformas lietotāji varēs savus datus turēt gan Latvijā, gan ārpus tās, neveicot kapitālinvestīcijas infrastruktūrā, bet nepieciešamos resursus izvēršot Eiropā, veicot tikai dažus klikšķus TetCloud platformā,” uzsver Tet datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošais SIA "Telia Latvija" apvienošanas ceļā pievienots Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet", liecina "Tet" publicētais paziņojums kreditoriem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 14.martam, vēršoties "Tet" juridiskajā adresē Dzirnavu ielā, Rīgā.

Jau ziņots, ka "Tet" pērn iegādājās "Telia Company" piederošo "Telia Latvija". "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošanās "Tet" grupai veicinās uzņēmumu konkurētspēju, un abu uzņēmumu apvienotajās zināšanās radītie risinājumi sniegs iespēju stiprināt reģionālo līderību un paplašinās pakalpojumu eksporta potenciālu.

Tāpat uzņēmumi kopīgi strādās pie stabilu un uzticamu datu pārraides risinājumu, mākoņpakalpojumu un datu centru pakalpojumu, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības un video straumēšanas risinājumu attīstības, lai Latvijā attīstītu nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" datu centru energoefektivitātes uzlabošanai investē 300 000 eiro gadā, informē uzņēmumā.

Investīciju mērķis ir uzlabot jaudas izmantošanas efektivitāti, patērējot mazāk elektroenerģijas iekārtu dzesēšanai un skaitļošanas jaudu dzēšanai, lai klientiem varētu piedāvāt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Datu centru enerģijas izmantošanas efektivitāti "Tet" novērtē, izmantojot jaudas izmantošanas efektivitātes līmeņa rādītāju.

Pašreiz Pērses ielas datu centram rādītājs ir 1,38, kas ir tuvu labākajiem rādītājiem, kādus šobrīd var sasniegt efektīvākie datu centri pasaulē, pauž kompānijas pārstāvji.

"Tet" Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga norāda, ka uzņēmuma datu centriem ir vienota monitoringa sistēma, lai datus varētu uzkrāt, analizēt un sistēmu pilnveidot. Datu centros tiek palielināti dzesēšanas temperatūras sliekšņi, jo jaunos serverus var dzesēt augstākā temperatūrā. Dzesēšanas tehnoloģijās izmantots ārpusē pieejamais vēsākais gaiss, to speciāli neatdzesējot, tāpat tiek mainītas kondicionēšanas iekārtas uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tet Datu centri audzē apgrozījumu

Db.lv, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot eksporta apjomam, Tet Datu centru biznesa daļa 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā, ir pieaugusi par 44%. Straujāk palielinājusies pakalpojuma daļa tieši eksporta tirgū – par 57%, savukārt Latvijas biznesa daļa – par 20%. Ieņēmumi auguši arī Tet Cloud platformas biznesā, attiecīgi salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šogad tie par 27% augstāki.

“Šobrīd redzam, ka Datu centru biznesa apgrozījums gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis par 44%, kas liecina, ka esam atguvušies no kara izraisītajām problēmām, kā arī tas noticis, pateicoties jauniem klientiem, kas izvēlas Datu centra piedāvātos pakalpojumus. Eksporta rezultāti ir strauji auguši, jo 2022. gadā, sākoties Krievijas izraisītajam karam Ukrainā, liela daļa Ukrainas klientu saņēma pakalpojumu ar ievērojamām atlaidēm, kas savukārt pērn samazināja uzņēmuma ieņēmumus šajā jomā,” stāsta Tet Datu centru Biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Pēdējā pusgada laikā būtiski audzis arī Tet Cloud platformas bizness, kura ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā ir auguši par 27%. Tas noticis, pateicoties vairākiem jaunievedumiem, kas platformu padara arvien vērtīgāku, drošāku un ērtāku tās lietotājiem. Viens no tiem ir ģeogrāfiskās rezervēšanas iespēja. Izmantojot Tet Cloud platformu, šobrīd klienti gan datu kopijas, gan rezerves infrastruktūras resursus glabā arī datu centrā Kopenhāgenā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis komercdirektors Edgars Grandāns, informē kompānijā.

Kompānijā informē, ka "Tet" valdei Grandāns pievienojies ceturtdien, 16.martā.

Grandāns darbu "Tet" sāka 2023.gada 30.janvārī un atbild par produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, tostarp interneta, televīzijas, datu centru un citu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu biznesu attīstību.

Pirms darba "Tet" Grandāns 11 gadus vadīja SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Korporatīvo klientu dienestu, nodrošinot klientu apkalpošanu, pārdošanu un biznesa attīstību. Iepriekš četrus gadus viņš bija reklāmas aģentūras "Taivas Ogilvy" valdes priekšsēdētājs, bet vēl pirms tam bija valdes loceklis un privātpersonu apkalpošanas direktors apdrošināšanas kompānijas "If P&C Insurance" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru