Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Vienīgais papīra salmiņu ražotājs Latvijā, SIA Live Paper, vien pāris mēnešu laikā iekarojis Latvijas un Igaunijas tirgus un šobrīd raugās eksporta virzienā, cerot tuvāko gadu laikā pieckāršot ražošanas apjomu.

Šobrīd Live Paper ražotie salmiņi atrodami apmēram 1200 Latvijas un 300 Igaunijas bāros, kafejnīcās un restorānos, stāsta Marta Norde, Live Paper valdes locekle, uzsverot, ka šādus panākumus uzņēmumam galvenokārt izdevies gūt, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar SIA Gemoss. Pašlaik Gemoss ir mūsu lielākais izplatītājs, kas uzreiz bija gatavs atteikties no poļu un vācu ražotajiem papīra salmiņiem, dodot priekšroku vietējam uzņēmumam, stāsta M.Norde, piebilstot, ka šobrīd Live Paper aktīvi gatavojas nākamajai vasaras sezonai un meklē iespējas, kā samazināt Horeca nozares sezonālā pieprasījuma ietekmi uz salmiņu ražošanas apjomiem. Viena no atbildēm ir eksports, tāpēc pašlaik raugāmies Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kas ir lielākie papīra salmiņu patērētāji Eiropā, kā arī apsveram iespējas sadarboties ar Spāniju, Itāliju un citām siltajām zemēm, kur sezonalitāte kafejnīcu, bāru un restorānu segmentā nav jūtama tik izteikti, atzīmē Live Paper valdes locekle.

Live Riga rudens uz ziemas reklāmas kampaņas ietvaros reklāmu medijos izvietos reklāmas aģentūra SIA Baltic FCB, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sniegtā informācija.

Reklāmas izvietošana Norvēģijas medijos izmaksās 44,803 tūkstošus latu, un iepirkumu konkursu izsludināja Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

Live Riga ietvaros RTAB izsludinātajā konkursā par reklāmas kampaņas tekstu rakstīšanu, tulkošanu, rediģēšanu, kā arī pielāgošanu interneta meklētājsistēmām uzvarēja SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi. Šī pakalpojuma maksa būs 40 tūkstoši latu, liecina IUB pieejamā informācija.

Izdevniecība Rīgas Viļņi Live Riga ietvaros RTAB sniegs arī dizaina izstrādāšanas un maketēšanas pakalpojumus. Noslēgtā līgumcena par pakalpojumu ir 11 tūkstoši latu.

Divi «Live Rīga» radītie reklāmas video ieguvuši apbalvojumus starptautiskā festivālā Porto, informē «Live Rīga» pārstāve Anna Blaua.

«Live Rīga» radītie pilsētas reklāmas video starptautiskā tūrisma un dokumentālo filmu festivālā ART&TUR 2017 Portugālē, Porto, ieguvuši divas godalgas sadaļā «Tūrisma filmas» - reklāmas video sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider’s guide in Riga» ieguvusi īpašo balvu kā Labākā Eiropas filma, savukārt «Riga A-Z Rap Guide» ieguva 2.vietu kategorijā «Tūrisma galamērķis».

Jaunākā «Live Rīga» reklāmas kampaņas sēriju «Insider’s guide in Riga» veido piecas īsfilmas - «Dodies ceļojumā ar taksistu», «Skolotājas norādes», «Mācītāja ceļš», «Sieviešu blogera pieturvietas», «Mežonīgais piedzīvojums ar senioru». Filmas izstrādātās sadarbībā ar aģentūru «DDB Latvia», un to producents ir Jānis Nords.

Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) konkursā par interneta portāla Live Rīga satura izstrādi, atjaunošanu un uzturēšanu uzvarējis uzņēmums SIA Cosmodroms, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Kopējā šī iepirkuma līguma summa ir 35 tūkst. Ls. Kā liecina informācija informācija Lursoft, SIA Cosmodroms nodarbojas ar medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, datu apstrādi, uzturēšanu un ar to saistītām darbībām, kā arī ar citām darbībām cilvēka veselības aizsardzības jomā. Iepriekšējais uzņēmuma nosaukums bija SIA Guri.

Savukārt šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par portāla Live Rīga satura rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Tos par 12 tūkst. Ls nodrošinās SIA Linearis.

Jāatgādina, ka LIVE RĪGA kā zīmols tika izveidots 2009. gada rudenī, tas tiek izmantots kampaņās ārvalstīs, lai popularizētu Rīgu. Faktiski tas bija bijušā vicemēra Aināra Šlesera un bijušā aviokompānijas airBlatic vadītāja Bertolta Flika kopprojekts. Sākotnēji par aktivitātēm tika plaši ziņots, taču šobrīd tas nedaudz pieklusis.

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Aizceļot uz Brazīliju vai Madagaskaru, fiziski atrodoties Rīgā, vai paspēlēties virtuālā smilšu kastē, radot kalnus un vulkānus. Tas iespējams interaktīvajā multimediju izstādē Future Live!.

Izstādē gan bērni, gan pieaugušie var izprast, kā veidojas zvaigznes un planētas, spēlēties ar interaktīviem zemūdens pasaules objektiem, atdzīvināt izkrāsoto zvēriņu lielā digitālā ekrānā, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un šūpoties, lidojot cauri abstraktām pilsētām. Izstādi izveidojis uzņēmums Welldone Production sadarbībā ar partneriem, bet objekti ir aizgūti no dažādām pasaules valstīm.

«Izstādē kopumā pieejami 15 dažādu izmēru un apjomu objekti, kas interaktīvā un iesaistošā veidā ļauj iepazīt gan pasaules uzbūvi, gan arī ielūkoties virtuālajā realitātē, izaicina cilvēku kustēties vai arī izbaudīt rotaļas prieku. Daži apmeklētāji, kuri jau paviesojušies Future Live! ekspozīcijā, to salīdzina ar Avatara pasauli,» atzīst izstādes Future Live! organizatore Inga Kadeka.

Par RB Rail AS padomes priekšsēdētāju iecelts augstākā līmeņa vadītājs un uzņēmējs Sandors Līve (Sandor Liive).

Kā padomes loceklis RB Rail AS viņš darbojas kopš 2020. gada novembra. Sandors Līve aizstāj Anrī Leimani, kurš turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Katru gadu rotācijas kārtībā priekšsēdētāja amatu ieņem cits kopuzņēmuma dalībvalsts pārstāvis, 2021. gadā tas tiek nodots Igaunijai.

“Rail Baltica noteikti ir lielākais starpsavienojumu projekts kāds jebkad īstenots starp Baltijas valstīm. Projektam ir liela nozīme, padarot transporta nozari zaļāku un drošāku. Turklāt Rail Baltica būvniecība un ekspluatācija būs papildu izaugsmes katalizators Baltijas jūras reģionam," sacīja Sandors Līve.

“Rail Baltica panākumi lielā mērā ir atkarīgi no cilvēkiem, kas to īsteno. Līdz ar to Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail AS nepieciešams kļūt par daudz pievilcīgāku darba devēju talantīgiem un motivētiem ekspertiem. Kā priekšsēdētājs padomes darba kārtībā par prioritāti izvirzīšu darbinieku piesaisti.”

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Live Rīga šā gada rudens un ziemas, kā arī nākamā gada pavasara un vasaras reklāmas kampaņu izstrādās reklāmas aģentūra !Mooz, kuras 95% akciju pieder Ērikam Stendzeniekam.

Šī iepirkuma līgumcena ir 19,9 tūkst. Ls bez PVN. Kopumā tika iesniegti trīs piedāvājumi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā. Iepirkuma rīkotājs bija Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

«!Mooz jau ir strādājusi pie vairākām Rīgas un Latvijas tūrisma piedāvājuma popularizēšanas kampaņām. Mūsu uzdevums ir turpināt kopīgi veidot Live Rīga kampaņas, lai sekmētu tūristu pieplūdumu ilgtermiņā. Šo kampaņu uzmanības fokusā būs daudzveidīgās atpūtas un izklaides iespējas Rīgā,» norāda RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Pretendenta uzdevums bija izstrādāt reklāmas kampaņas ideju un vizuālo risinājumu, kas atspoguļotu atpūtas un izklaides iespējas Rīgā un būtu pielāgojams gan rudens/ziemas, gan pavasara/vasaras kampaņām. Pretendentiem bija jāņem vērā, ka galvenie komunikācijas kanāli mērķa tirgos būs preses izdevumi, žurnāli, vide un internets.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Microsoft paziņojusi par Windows Live Messenger, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu MSN Messenger, darbības pārtraukšanu šā gada 15. martā, informē BBC.

Sākot no 15. marta Microsoft aicina Windows Live Messenger lietotājus izmantot Skype, e-pastā lietotājiem norādījusi kompānija.

Microsoft iegādājās Skype 2011. gada oktobrī, veicot 8,5 miljardus ASV dolāru apjomīgu darījumu. Pērnā gada novembrī tika paziņots par Windows Live Messenger laišanu pensijā, taču konkrēts datums netika paziņots. Tajā pašā laikā Messenger lietotājiem tika sniegta iespēja sazināties ar Skype kontaktiem.

«Ja kompānijai ir divi savā starpā konkurējoši produkti, tas var beigties ar «kanibālismu», tādēļ ir labāk fokusēties uz vienu produktu,» iepriekš saistībā ar Microsoft paziņojumu norādīja Braiens Blaus (Brian Blau) no IT pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gartner.

Rail Baltica centrālais koordinators, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka saskaņā ar ikgadējās rotācijas principu ar 2024. gada 1. janvāri uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Sandors Līve (Sandor Liive).

Vienlaikus Ligita Austrupe, kas līdz šim pildīja padomes priekšsēdētājas pienākumus, ir nolēmusi atkāpties no padomes locekles amata.

RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija un Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts. Šobrīd RB Rail AS padomē ir pieci locekļi, savukārt sestā padomes locekļa atlases procesu no Latvijas pārstāvniecības veiks RB Rail AS akcionārs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”.

Sandors Līve ir virtuālās spēkstacijas platformas “GridiO” līdzdibinātājs un Eiropā pirmā mazā moduļu kodolreaktora projektu izstrādes uzņēmuma “Fermi Energia” līdzdibinātājs un priekšsēdētājs. Turklāt viņš darbojas biržā kotētā būvniecības uzņēmuma “Nordecon” un sociālā jaunuzņēmuma “Tuleva”, kas pārvalda dalībnieku pensiju līdzekļus, padomē. Pirms “GridiO” dibināšanas Līve deviņus gadus bija “Eesti Energia” izpilddirektors, ko viņš no vietējā monopola pārvērta par starptautisku enerģētikas biznesu. Pirms izpilddirektora amata viņš septiņus gadus bija “Eesti Energia” finanšu direktors, bet pirms tam ieņēma finanšu direktora amatu Tallinas ostā.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politiķi nekautrējas lielīties ar padarītajiem darbiem, un nereti arī greznoties ar svešām spalvām.

Kā pirmās šā gada sākumā televīzijā un radio parādījās apvienības Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai reklāmas, kurā Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks uzskaita sasaukuma laikā paveiktos darbus. N. Ušakovs gan norādījis, ka šī nav reklāmas kampaņa, vienkārši iedzīvotājiem tiek stāstīts par izdarīto.

Daudzi no video minētajiem projektiem Rīgā uzsākti pateicoties tieši Eiropas naudas līdzfinansējumam, kas kā zināms ir jāizmanto noteiktā laika periodā, neatkarīgi no pie varas esošā mēra partijas piederības.

Tas attiecas, piemēram, uz skolu un bērnu dārzu siltināšanu. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugamalis norāda, ka pašreizējais aktivitāšu periods ir 2009.gada 3.ceturksnis līdz 2013.gada 4.ceturksnis. Tāpēc šajā laika periodā pašvaldībai bija iespēja realizēt tik daudz projektu saistībā ar izglītības iestāžu renovāciju.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Savā profilā sociālajā tīklā Draugiem.lv sadaļā «citiem iesaku» Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) interneta projektu vadītāja Sabīne Markus īsi un kodolīgi ierakstījusi: «www.kosmodroms.lv».

Tā ir saite uz SIA Cosmodroms interneta vietni - šī firma nupat uzvarējusi RTAB rīkotajā iepirkuma konkursā par Rīgas tūrisma interneta portāla Live Riga satura izstrādi, atjaunošanu un tulkošanas pakalpojumiem, vēsta laikraksts Diena.

S. Markus līdz 2010. gada vidum bijusi SIA Cosmodroms valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece un joprojām uztur draudzīgas attiecības ar pašreizējiem firmas īpašniekiem.

Uz Dienas jautājumu, vai tādējādi neveidojas interešu konflikts, S. Markus atbildējusi, ka «RTAB strādā viesmīlības nozarē, kas paredz savstarpēji draudzīgu attiecību veidošanu», un apgalvojusi, ka «pretendentu pieteikumi iepirkumos tiek vērtēti pēc objektīviem, definētiem kritērijiem, par uzvarētāju atzīstot to, kura piedāvājums ir ieguvis vislielāko punktu skaitu».

Karšu izdevniecības Jāņa sēta līdzīpašniekam Jānim Turlajam nav saprotams, kāpēc Rīgas domes un pašvaldību struktūrvienību interneta vietnēs, piemēram, LIVE Riga, kas ir Latvijas tūrisma popularizācijas vietne, tiek izmantoti Google pārlūki, lai gan tur kartes ir ļoti nepilnīgas.

«Mēs vairākas reizes esam vērsušies Rīgas domē un tās struktūrvienībās, lai viņus informētu, ka Jāņa sētai ir Latvijā izstrādās kartes par salīdzinoši nelielu maksu, bet atbalsts no šīm struktūrvienībām nav saņemts,» DB sacīja J. Turlajs. «Manuprāt, būtu tikai pašsaprotami, ka Google kartes vietā būtu karte, par kuru nebūtu kauns, bet viņiem tas nav pašsaprotami,» turpina viņš.

LIVE Riga zīmola attīstītāja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) direktors Gastons Neimanis DB sacīja, ka izprot Jāņa sētas nostāju, jo uzņēmumam ir biznesa intereses. «Google ir bezmaksas, un šī apstākļa dēļ mēs izmantojam Google pārlūkus,» sacīja G. Neimanis, vienlaikus norādot, ka labprāt izmantotu Latvijā veidotas kartes, bet diemžēl šobrīd nav finanšu, lai varētu to atļauties.

Velsas princeses Diānas bojāeja 1997.gadā autoavārijā Parīzē ir kļuvusi par atrakciju ASV tabloīda «National Enquirer» izveidotā izklaides parkā «National Enquirer Live!», kas piektdien tiks atvērts Tenesī štata Pidžinfordžas pilsētā.

Jaunajā izklaides parkā apskatāmās atrakcijas ir saistītas ar notikumiem, kurus gadu gaitā ir atspoguļojis šis tabloīds.

Vienā no tām viesi var apskatīt datora izveidotu trīsdimensionālu Parīzes modeli, kur ar animācijas palīdzību ir parādīts Diānas automobiļa ceļš līdz liktenīgajai avārijai, ziņoja vietne «Daily Beast».

«Tas ir projicēts, un jūs redzat ēkas un visu citu trīsdimensionālā atveidojumā,» vietnei pastāstīja izklaižu impresārijs Robins Tērners.

«Tas parāda ceļu, pa kuru viņa atstāja viesnīcu »Ritz«, viņu vajājušos paparaci, zibsni, kas apžilbināja šoferi – un to, kā tas notika.»

«Tas ir parādīts pozitīvā veidā,» sacīja Tērners.

Saskaņā ar izklaides parka vietnē rakstīto, «National Enquirer Live!» viesi var staigāt pa sarkano paklāju un iepazīt «gadsimta noziegumus».

Modernās tehnoloģijas ļauj izbaudīt svētku atmosfēru arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar doties uz līgošanas vietām, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līgotājiem nedraudzīgais kalendārs ar tikai divām brīvdienām ne visiem ļaus doties uz vēlamajām svinību vietām. Un, lai arī nekas nespēj aizstāt kārtīgu līksmību draugu lokā, pieejot radoši, jautru svinēšanu var izbaudīt arī tie, kuri neizbrauks no pilsētas. Lūk, dažas idejas, kā attālināti līgot ar tehnoloģiju palīdzību.

Mūsdienās teju ikviens puslīdz aktīvs viedtelefona lietotājs ir izmēģinājis videozvanu, tādēļ Skype, WhatsApp un tamlīdzīgu lietotņu piedāvātās iespējas aplīgot draugus, skatot viņus vaigā, vairs nav nekas jauns. Taču šo pieredzi var paplašināt. Piemēram, Google Hang- outs mobilajā lietotnē, kas pieejama ikvienam Google konta īpašniekam, bez maksas vienlaikus var sarunāties līdz pat 10 dalībnieku. Lietotnē ooVoo grupas zvanā var iesaistīt pat 12 cilvēkus, taču bezmaksas versijas lietotājiem jārēķinās, kā svētku prieku papostīs regulāri uznirstošās reklāmas.