Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Līzinga finansējuma pieejamība ir svarīga kvalitatīva autoparka attīstībai, līdz ar to pozitīvi jāvērtē fakts, ka līzinga tirgū saasinājusies konkurence pēc Swedbank Līzinga atgriešanās tirgū, ziņu atzina Latvijas Auto asociācijā.

Līzinga pieejamība esot īpaši būtiska, ņemot vērā sabiedrības nelielos uzkrājumus, kas neļauj iegādāties automobili par saviem līdzekļiem. Automobiļu finansēšanā būtisks notikums pērn bija Swedbank Līzinga atgriešanās jaunu automobiļu līzinga tirgū, uzsver asociācijā. Kompānija pērn ieguvusi 19% tirgus. Atgriešanās ievērojami vairojusi konkurenci un ir viens no iemesliem būtiskam finansējuma pieaugumam privātpersonām.

Eksperti gan norāda, ka līderis visā pēckrīzes periodā ir Nordea Finance, kas saglabāja pārliecinošu līderpozīciju arī 2015.gadā ar 30% tirgus daļu. Viens no ievērojamiem līzinga tirgus klientiem ir autonomas kompānijas, kas kopumā nodrošinot 15-20% no visiem līzinga darījumiem. Autonomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015.gadā Latvijā veidoja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē esot būtiska, piemēram, 40 automašīnu nomas iegāde mēneša griezumā veido apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Nākamajā gadā Latvijā līzinga tirgus varētu augt par apmēram 10%, aģentūrai LETA prognozēja SEB grupas līzinga kompānijas «SEB līzings» valdes priekšsēdētāja Jeļena Gavrilova.

«Analizējot šā gada rezultātus un ekonomisko situāciju Latvijā, nākamo gadu līzinga nozarē gribas raksturot piesardzīgi. Būs nozares, kurās varētu sagaidīt lielāku kāpumu, taču kopumā pieaugums varētu svārstīties ap 10%,» teica Gavrilova.

Pēc viņas prognozētā, aktivitāte saglabāsies būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī ceļu būvē un mežsaimniecībā. Tostarp lielākais pieaugums varētu būt būvniecībā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūšanu un arī to, ka turpināsies vairāku lielu projektu attīstīšana, kas noteiks nepieciešamību pēc industriālās tehnikas līzinga.

Gavrilova norādīja, ka arī automašīnu līzingā nākamajā gadā turpināsies izaugsme, lai gan šobrīd nav informācijas par gaidāmiem lieliem konkursiem vai vienreizējiem darījumiem. Arī privātpersonas turpinās aktīvi iegādāties jaunas automašīnas līzingā, pateicoties gan pozitīvajai situācijai ekonomikā, gan arī auto tirgotāju aktivitātēm un izdevīgajiem piedāvājumiem.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Līzinga jauno darījumu apjoms nozarē šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 8,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 27,8%, informē Nordea.

Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 11,7%, sasniedzot 1,37 miljardus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā vērojama arvien pieaugoša interese gan par vieglo automašīnu, gan lauksaimniecības tehnikas, kā arī komerctransporta līzingu. Savukārt nogaidošas pozīcijas jaunas tehnikas iegādē šobrīd ir ostu, dzelzceļa un ar to saistītās loģistikas nozarēs, kas skaidrojams ar pārvadājamo kravu cenu kritumu, kā arī pārtraukumu atbilstošās Eiropas Savienības (ES) un nacionālās atbalsta programmās.

Pirmais pusgads Latvijas līzinga nozarē iezīmējies ar konkurences pieaugumu. Finansējuma likmes vairs nav iespējams būtiski samazināt, tāpēc konkurence izpaužas līzinga pirmo iemaksu kritumā. Piemēram, auto līzinga piedāvājumos atkal parādījušās 0% pirmās iemaksas, kas aktīvi nebija vērojamas 8 gadus. Lai arī patērētāju finansēšanas regulējums pēdējos gados Latvijā būtiski uzlabojies, ņemot vērā globālās krīzes sāpīgās mācības, tomēr klientiem un finansētājiem rūpīgi jāizvērtē, vai iesaistīties paaugstināta riska darījumos ar zemām pirmajām iemaksām.

Par Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) jauno vadītāju ievēlēts UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Belezjaks, informēja UniCredit pārstāvji.

«Jaunajā amatā ir svarīgi turpināt LLDA iesāktos darbus: atbalstot Latvijas tautsaimniecību, kopīgiem spēkiem ar LLDA biedriem veidot pozitīvu līzinga nozares tēlu, kā arī veidot dialogu ar valsts iestādēm par likumdošanas, juridiskajiem un nodokļu jautājumiem, kas saistīti ar līzinga pakalpojumiem», uzskata LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Izvērtējot aizvadītos gadus, J. Belezjaks saka, ka līzinga tirgus Latvijā ir nostabilizējies – pēc ievērojama kāpuma un krituma notiek tirgus sakārtošanās pēc krīzes. Tomēr ir nepieciešama sakārtošanās arī turpmāk un īpaši tas attiecas uz tālāko ekonomikas izaugsmes modeli, kas ietekmēs arī Latvijas līzinga nozari, uzsver eksperts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Šobrīd Sixt ir pieejams vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Baltijā vairāk nekā desmit gadus uzņēmums sniedz auto nomas un līzinga pakalpojumus, konsultē Baltijas lielāko uzņēmumu autoparkus, kā arī uzņēmumus ar nelielu automašīnu skaitu. Rīgā un Jūrmalā pieejams arī Sixt velo nomas tīkls.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs auto nomā un auto līzingā apvieno visas tās lietas, kas mani vienmēr ir interesējušas – auto, ekonomika un ceļošana. Automašīnu lieta, kā jau visiem puikām, sāka interesēt bērnībā; pēc pamatskolas uzreiz sāku studēt ekonomiku un biznesu, un pēcāk, atveroties robežām, ceļošana ir viens no maniem hobijiem.

2021. gadā apjoma auto tirgus segmentu ilgstoši ietekmēja pusvadītāju trūkums, tikmēr premium tirgus turpināja augt, īpaši palielinoties elektrisko automobiļu pieprasījumam, informē “Porsche centrs Rīga” vadītājs Ivars Norvelis.

Statistikas un auto tirgus izpētes uzņēmuma “DataCenter” informācija liecina, ka 2021. gadā reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn Baltijā reģistrēts 64 531 jauns automobilis, bet vēl gadu iepriekš - 58 501.

Premium segments ir audzis divas reizes straujāk nekā tirgus kopumā - pērn reģistrētas 8113 automašīnas, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad visā Baltijā tika reģistrēti 6726 premium segmenta auto.

Visstraujāk jauno automobiļu tirgus pērn audzis Igaunijā - tur 2021. gadā jaunas automašīnas reģistrētas par 18,4% vairāk nekā 2020.gadā, pēc tam seko Lietuva un Latvija attiecīgi ar 6,6% un 6,2% pieaugumu.

No 2000. gada beigām līdz 2014. gada 3. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 226,649 miljoniem eiro līdz 1,601 miljardam eiro jeb 7,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 7,154 miljoniem eiro līdz 204 miljoniem eiro jeb 28,6 reizes.

2014. gada 3. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi pieauga salīdzinājumā gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 8,5%), gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 6,9%). Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi samazinājās par 32,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet palielinājās par 23,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet pieauga salīdzinājumā iepriekšējo ceturksni (attiecīgi par 2% un 22,5%).

No 2000. gada beigām līdz 2012. gada beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159,29 miljoniem latu līdz 968,4 miljoniem latu jeb 6,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CSF) sektoru.

CFS sektorā dominē līzinga sabiedrības (46% no CFS kopējiem aktīviem pārskata ceturkšņa beigās), bet otro vietu ieņem ieguldījumu fondi (8%). Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mazāk nozīmīgas, vērtējot pēc to aktīvu lieluma (0,2%). Atlikušo daļu jeb 45,8% veido lombardi un pārējie CFS.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 5 miljoniem latu līdz 169,56 miljoniem latu jeb 33,7 reizes. 2012. gada 4. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi par 0,1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu , bet par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet par 1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Neraugoties uz globālajiem politiskajiem procesiem, kas ietekmējuši arī finanšu tirgu, un augsto konkurenci nozarē, pagājušais gads DNB grupai Latvijā ir bijis ļoti veiksmīgs, informē bankas pārstāvji.

DNB grupa Latvijā 2016. gadu noslēgusi ar 33,5 miljonu eiro peļņu, tādējādi vairāk nekā divas reizes jeb par 128% pārsniegusi iepriekšējā gada rādītājus. Pērn sasniegti augsti rezultāti hipotekārajā un juridisko personu kreditēšanā, kā arī radīti vairāki jauni produkti un risinājumi.

Pērn DNB grupas Latvijā operacionālā peļņa bijusi 32,5 miljoni eiro, kas ir par 85 % vairāk nekā gadu iepriekš. Papildus pieaugošajiem pamatdarbības rādītājiem 2016. gada peļņu ietekmējusi arī DNB bankai piederošo VISA Europe Limited akciju pārdošana pagājušā gada vasarā.

DNB grupas noguldījumu portfelis pērn veidoja 1,2 miljardus eiro, bet kopējais aizdevumu portfelis - 1,6 miljardus eiro. Kopumā privātpersonām un juridiskajām personām 2016. gadā ir izsniegti kredīti 353,4 miljonu apmērā, kas ir par 69 % augstāks rādītājs nekā 2015. gadā.

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Par 10% audzis arī darījumu skaits – visvairāk finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika.

Lauksaimniecības nozarē īpaši pieaudzis finansējums labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.

“Jaunas tehnikas iegāde ir liels un ļoti atbildīgs lēmums, kas balstīts gan uz finanšu aprēķiniem, gan arī ļoti praktiski domājot par maksimāli efektīvu savu platību apsaimniekošanu. Daļa klientu tradicionāli izmantotā finanšu līzinga vietā sāk izvērtēt operatīvā līzinga iespējas, tieši koncentrējoties uz savu pamatdarbību – graudkopību,” komentē SEB līzinga valdes priekšsēdētājs Renārs Vīksna.

Saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai pabeigtu darījumu starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A". Rezultātā ir paredzams, ka no 2021. gada janvāra SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles, būs daļa no "Citadeles", informē banka.

Darījuma rezultātā "Citadele" palielinās savu līzinga tirgus daļu Baltijā.

Līdz šī gada beigām SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings turpinās strādās kā neatkarīgi uzņēmumi un sniegt savus finanšu pakalpojumus. Jaunais "Citadeles Grupas" līzinga uzņēmums balstīsies uz SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings praksi, kā arī sniegs vairāk iespēju saviem partneriem un klientiem.

Ar SIA "UniCredit Leasing" noslēgtie līgumi un visas pārējās esošās saistības paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing  

AS "Citadele banka" paziņojusi par līguma noslēgšanu ar UniCredit S.p.A., saskaņā ar...

"Teju gadu mēs esam aktīvi strādājuši, lai saņemtu visas nepieciešamās atļaujas no uzraugošajām iestādēm Baltijā. Šis ir viens no lielākajiem darījumiem nozarē Baltijā, no kura lielākie ieguvēji viennozīmīgi būs klienti un sadarbības partneri. Apvienojot finanšu nozares un līzinga jomas zināšanas, profesionāļus, klientu servisu un digitālos risinājumus, paplašināsim iespējas gan līdzšinējiem SIA "UniCredit Leasing", gan "Citadeles" un "Citadeles" līzings un faktorings klientiem," uzver Johans Akerbloms (Johan Akerblom), "Citadeles" vadītājs.

Latvijas lauksaimnieku noskaņojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojies, secināts SEB Baltijas biznesa apskatā.

Vairāk nekā 70% zemnieku sagaida apgrozījuma pieaugumu, turklāt ap 50% lauksaimnieku plāno šogad veikt investīcijas savas darbības attīstībā.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairāk nekā 15% apgrozījuma pieaugumu šogad sagaida 31% lauksaimnieku, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Vēl 43% zemnieku sagaida, ka viņu saimniecību apgrozījums pieaugs līdz 15%. Tomēr šogad par 3 procentpunktiem pieauga arī pesimistu skaits – 26% lauku uzņēmēju sagaida apgrozījuma kritumu.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lauksaimniecība nu jau ilgāku laika periodu ir viena no visstabilāko pieaugumu demonstrējošām nozarēm Latvijā, kas ir saistīts gan ar globālām tirgus tendencēm, gan būtisku un nepārtrauktu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanos, ko pastiprina ES finansējuma pieejamība uzņēmējdarbības attīstībai lauksaimniecībā. Lauksaimniecības nozare ir ļoti jūtīga, kā arī atkarīga no ES fondu un Lauku atbalsta dienesta finansējuma pieejamības. Līdz ar to, ka šogad zemniekiem ir pieejami struktūrfondu līdzekļi, pieaug arī optimisms. Lauku uzņēmēji aktīvāk uzņemas saistības un plāno investīcijas – iegādājas zemi un iegulda darbības attīstībā. Aptaujas dati parāda, ka 50% šogad plāno investīcijās līdz 30 000 eiro un vairāk. Arī pērn mazo un vidējo uzņēmumu segmentā visaktīvākie bija tieši lauksaimnieki – šai nozarei esam piešķīruši ap 40 miljoniem eiro.»

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Kreditēšanas apjomi nebanku sektorā 2018.gada 1.pusgadā turpinājuši augt. Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis šā gada 30.jūnijā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 7,11%, sasniedzot 655,82 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Portfeļa pieaugums īpaši vērojams distances, patēriņa, līzinga un citu ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītiem kredītiem.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2018.gada 1.pusgadā patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 309,04 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,45 miljoniem eiro (10,14 %) vairāk nekā 2017. gada 1.pusgadā. No jauna izsniegtajos kredītos 2018. gada 1.pusgadā turpina dominēt distances kredīti ar 126,65 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas, kam seko līzings un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošinātie kredīti ar 94,36 miljoniem eiro jeb 30%.

SEB grupas peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī bija 12 miljoni eiro, kas ir par 90% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, informē SEB bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugums ir skaidrojams ar izmaksu un uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumu pieaugumu, ko sekmējusi klientu aktivitāte visos segmentos.

2017. gada trīs mēnešos SEB banka piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 194 miljoni eiro, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. No jauna piešķirtais finansējums mājokļu iegādei veido 28 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk, bet līzinga jaunais finansējums sasniedzis 26 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. SEB bankas kopīgais kredīta portfelis ir palielinājies par 5% un pirmā ceturkšņa beigās veido 2 miljardus 537 miljonus eiro.

Pirmo reizi kopš krīzes līzingā iegādāto automobiļu apjoms sasniedzis 60% no kopējā auto tirgus.

Jūnijā Latvijā ir reģistrētas 1027 pasažieru automašīnas jeb par 2% mazāk nekā pagājušā gada jūnijā un 128 vieglie komerctransportlīdzekļi (līdz 3,5t) jeb par 46% mazāk nekā aizvadītā gada jūnijā.

Kopumā jūnijā ir novērojams 10% auto reģistrāciju kritums attiecībā pret 2012.gada jūniju, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Latvijā pirmajā pusgadā ir reģistrētas 6077 jaunas automašīnas: 5137 pasažieru automašīnas un 940 vieglie komerctransportlīdzekļi. Pirmajos sešos mēnešos Latvijā ir reģistrēti kopumā par 7% mazāk automobiļu, salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo pusgadu. Šogad februāris ir bijis vienīgais mēnesis, kad transportlīdzekļu kopējais pirmreizējo reģistrāciju skaits bija pozitīvs, pieaugot par 4%.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Banka Citadele šī gada pirmajā ceturksnī ir strādājusi ar 5,7 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļu nomaksas, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika periodā, informē bankas pārstāvji.

Bet Citadeles grupa ir strādājusi ar 5,9 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā bija plānots.

«Eiro ieviešanas efekts līdz šim ir bijis mazāks, nekā bijām plānojuši. Neskatoties uz to, ka šī gada pirmajā ceturksnī līdz ar Latvijas pāreju uz eiro bankai bija nepieciešams turpināt ieguldīt finanšu līdzekļus šī procesa nodrošināšanai un samazinājās ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem, mēs esam turpinājuši uzlabot Citadeles finansiālās darbības rezultātus un sasnieguši jaunu bankas trīs mēnešu peļņas rekordu,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.