Lielbritānija banka Lloyds Banking Group plāno veikt līdz šim pasaulē lielāko akciju izpārdošanu, piedāvājot investoriem 36.5 miljardus bankas akciju par 0.37 sterliņu mārciņām katru, vēsta Guardian.

Lloyds mērķis ir savākt 13.5 miljardus mārciņu, kas bankai nepieciešami, lai uzlabotu savu bilanci pēc bankas HBOS pārņemšanas. Ja nauda tiks savākta, Lloyds varēs iztikt arī bez pievienošanās valdības aktīvu aizsardzības sistēmai.

Bankas akcionāri par plānoto akciju izpārdošanu balsos 26. novembrī. Tiek lēsts, ka plāns, visticamāk, tiks atbalstīts.

Patlaban valsts kontrolē ir 43% Lloyds akciju.

Db.lv jau vēstīja, ka pasaules rekordu ieguvis arī Lielbritānijas vadošo banku Royal Bank of Scotland un Lloyds nepieciešamās finansiālās palīdzības apjoms. Kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Lielbritānijas Lloyds Banking Group Plc paziņojusi, ka šogad plāno atgriezties pie peļņas. Šādas cerības bankai radušās pēc labiem darbības rezultātiem šā gada pirmajās desmit nedēļās, vēsta Bloomberg.

Spēcīgais sniegums pirmajās desmit nedēļās esot saistīts ar labu ienākumu pieaugumu un stingri iegrožotām izmaksām.

Grupas prognozi, ka tā 2010.gadā strādās ar peļņu, kā iespējamu novērtējis arī Londonas Matrix Corporate Capital LLC analītiķis Endrjū Lims (Andrew Lim).

Lloyds 2008.gada janvārī noslēdza HBOS pārņemšanu, kas vēlāk noveda pie tās finanšu problēmām un Lielbritānijas valdības palīdzības.

Lloyds, kuras 41% pēc izglābšanas pieder valstij, pagājušajā gadā strādāja ar 6,3 miljardu mārciņu (4,88 miljardi latu) pirmsnodokļu zaudējumiem. Banka līdz šim kā atbalstu no valsts saņēmusi vairāk nekā 20 miljardus mārciņu.

Pirmajā pusgadā Lloyds Banking Group peļņa pirms nodokļiem sasniegusi 1,6 miljardus mārciņu (1,3 miljardus latu), raksta BBC News.

Peļņu galvenokārt veicināja kritums uzkrājumiem sliktiem kredītiem. Uzkrājumi samazinājās no 13,4 miljardiem mārciņu līdz 6,5 miljardiem mārciņu.

Kopējie Lloyds ieņēmumi pieauga par gandrīz trešdaļu – no 9,8 miljardiem līdz 12,5 miljardiem, savukārt izmaksas kritās par vairāk nekā vienu miljardu mārciņu, lielākoties samazinoties darba vietu skaitam.

Pirmajā pusgadā Lloyds uzņēmumiem kopā izsniedzis kredītus 23,7 miljardu mārciņu apmērā un 14,9 miljardus mārciņu hipotekārajos kredītos.

«Pirmais pusgads bija nozīmīgs pavērsiens grupai, jo tā atgriezās peļņā,» norāda Lloyds pārstāvji. «Neskatoties uz izaicinājumu pilno ekonomisko vidi, pamatbizness uzrādīja spēcīgus rezultātus un mēs turpinājām saskatīt pozitīvu impulsu galvenajos ienākumu posteņos.»

Britu valdības kontrolētā Lloyds Banking Group (LBG) līdz 2010. gada beigām plāno samazināt ap 5000 darbavietām, ziņo Lielbritānijas prese.

LBG paziņojusi par izmaiņām gan banku, gan apdrošināšanas, gan mazumtirdzniecības struktūrvienību darbībā. Šo izmaiņu rezultātā līdz nākamā gada beigām kopējais grupā nodarbināto skaits saruks par aptuveni pieciem tūkstošiem.

Lloyds vadība norādījusi, ka cer samazināšanu veikt galvenokārt uz pagaidu darbinieku, līgumstrādnieku un ārzonās nodarbināto rēķina, maksimāli saglabājot darbavietas Lielbritānijā. LBG ir izveidota šī gada janvārī pēc tam, kad, kā jau Db rakstīja, Lielbritānijas valdībai nācās injicēt vairākus miljardus mārciņu valsts lielākajās finanšu institūcijās, ieskaitot HSBC-Lloyds TSB. Lielbritānijas valdībai pieder 43 % akciju LBG. Kopumā grupā bija nodarbināti aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Vairākās desmitgadēs bargākā ziema Lielbritānijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmaksājusi aptuveni 7,3 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,6 miljardi latu), atsaucoties uz Lloyds TSB Commercial datiem, vēsta Financial Times.

Apmēram septiņus no desmit mazajiem uzņēmumiem skārušas tādas problēmas kā darbinieku prombūtne un sliktāka tirdzniecība.

Tikai neliela daļa - 7% - uzņēmumu norādījusi, ka bargā ziema viņu darbībai ir palīdzējusi. Ziema palīdzējusi, piemēram, specializēto ziemas preču ražotājiem un tirotājiem, no kuriem daudzi izpārdevuši visus krājumus.

Turpretim četri no desmit uzņēmumiem bijuši spiesti pārtraukt darbību vai sniega dēļ bijuši uz laiku nesasniedzami. Līdzīgs skaits cietis no piegāžu traucējumiem. Piemēram, kompānija, kas nodarbojas ar automašīnu pārdošanu, Fleet Auction Group aplēsusi, ka bargā ziema tai izmaksājusi 100 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Grūtībās nonākušo banku glābšana no valdību puses ir «acīmredzama kļūda», sacījis kompānijas Pointon York ekonomists Rodžers Naitingeils (Roger Nightingale), ziņo CNBC.

«Nedrīkst izpirkt brūkošus uzņēmumus, neraugoties uz to, vai tās ir bankas, vai nav,» sacījis Naitingeils, norādot: «Ikviens, kas uz to skatās tagad, nožēlo, ka viņi glāba šīs bankas.»

Vēl neesot par vēlu «izvilkt kontaktdakšu» un «izmest» šīs bankas.

Šos komentārus ekonomists izteicis laikā, kad izglābtais Lielbritānijas aizdevējs Lloyds Banking Group paziņojis par vadošu darbinieku nomaiņu. 41% no Lloyds pieder Lielbritānijas valdībai.

«Kad tiek paziņots par prēmijām, sabiedrība jūtas mazliet aizkaitināta,» teicis Naitingeils, norādot uz prēmijām vēl vienā valsts atbalstītā bankā - Royal Bank of Scotland.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Daļēji nacionalizētās Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group pārvietos savus reģistrētos birojus uz Angliju, ja Skotija nākamnedēļ notiekošajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, paziņojušas bankas.

Pozitīva balsojuma rezultātā «RBS uzskata, ka ir nepieciešams pārvietot bankas holdingkompāniju un tās galveno darbības institūciju uz Angliju», norāda banka.

Tādējādi RBS pievienojusies valsts glābtajai bankai Lloyds Banking Group, kas arī paziņojusi par iespējamiem plāniem pārvietot savu darbību no Skotijas uz Angliju.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Vācijai, eirozonas lielākajai ekonomikai, jābūt gatavai sava AAA līmeņa reitinga samazināšanai, lai palīdzētu glābt vienotās valūtas zonu, uzskata Lloyds tirgus stratēģijas vadītājs Čārlzs Diebels (Charles Diebel), vēsta CNBC.

«Jūs esat pievienojušies šim klubam, un jums bija jāapzinās, ka ir saistības, kas nāk tam līdzi,» viņš teicis un piebildis: «Vācijai patiešām vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ko tas viņiem maksās, ja viņi nepalīdzēs.»

Kā norāda Lloyds pārstāvis, eirozonas «sabrukums» būtu kataklizmatisks scenārijs, bet Vācijas AAA reitinga samazināšana par vienu pakāpi - daudz reālāks scenārijs.

«Tas ir daudz labāk nekā tad, kad visa banku sistēma nokļūst nepatikšanās eiro sabrukuma dēļ,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, Eiropas vienotā valūta šobrīd saskaras ar smagāko krīzi tās 12 gadu pastāvēšanas laikā - pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas par «karstajiem punktiem» draud kļūt arī Itālija un Spānija. Tiekoties Briselē, eirozonas līderi mēģinās vienoties par otru Grieķijas glābšanas paketi un krīzes apturēšanas stratēģiju.

Papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords.

Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Otrdien Lielbritānijas banku sektorā notika ievērojamas pārmaiņas: divi no valsts vadošajiem aizdevējiem bija spiesti pieņemt drakoniskus noteikumus attiecībā uz prēmijām un aizdevumiem. Tāpat nācās pieņemt lēmumu, ka to biznesi tiks sadalīti un to daļa tiks pārdota konkurentiem.

A. Dārlings arī paziņojis par jaunu kapitāla iepludināšanu 5.7 miljardu sterliņu mārciņu apmērā Lloyds Banking Group.

Līdz ar to kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Ja notiks atteikšanās no eiro, Eiropas banku sistēma būs gandrīz bankrotējusi, kas nozīmē, ka 16 valstu valūta «nevar un nedrīkst iet», atsaucoties uz kompānijas Evolution Securities Ltd. paziņojumu, vēsta Bloomberg.

«Ja no eiro atteiksies, un mēs atgriezīsimies pie pesetām, lirām, eskudo, drahmām un tā tālāk, devalvācijas sekos nekavējoties,»piezīmēs investoriem šodien norādījis Evolution banku izpētes vadītājs Arturo de Frias. Devalvācijas nozīmējot norakstīšanu, kuras lielums padarītu visu Eiropas banku sistēmu pilnīgi maksātnespējīgu.

Pēc viņa domām, atteikšanās no eiro radītu tik lielus postījumus, ka tas nemaz nav iespējams, tādēļ vienīgais ceļš uz priekšu Eiropai ir fiskālā savienība.

«Tas vienkārši ir pārāk vēlu,» viņš rakstījis, paskaidrojot: «Eiropā ir pārāk daudz pārrobežu investīciju, lai dotos atpakaļ pie nacionālajām valūtām.»

Royal Bank of Scotland (RBS) paziņojusi par plāniem likvidēt 2 600 darba vietas.

Banka izplatītajā paziņojumā norāda, ka gada laikā no šobrīd esošajām 16 777 darbavietām tiks likvidētas 2 000 darba vietas apdrošināšanas struktūrvienībā, bet 600 privātpersonu apkalpošanas struktūrvienībā.

«Mēs smagi strādājam, lai restrukturizētu RBS un atmaksātu nodokļu maksātājiem viņu sniegto atbalstu, un darba vietu likvidēšana ir šī procesa smagākā daļa,» teikts bankas paziņojumā.

Db.lv jau ziņoja, ka Lielbritānijas valdība savu globālās finanšu krīzes skarto banku izdzīvošanai tērēja 850 miljardus sterliņu mārciņu.

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Zviedrijas lielākajām bankām palīdzējusi ekonomikas atveseļošanās un slikto kredītu samazināšanās Baltijas reģionā pirmajā ceturksnī, kaut arī tiek prognozēts, ka izaugsme šogad būs vāja, raksta Reuters.

Pēc lielākās lejupslīdes kopš Otrā Pasaules kara, Zviedrija patlaban ir uz atveseļošanās ceļa. Patērētāju pieprasījums pieaug, un bezdarba līmenis nav tik augsts, kā iepriekš tika domāts.

«Ir skaidra tendence, ka kredītu zaudējumi samazinās ātrāk nekā gaidīts,» sacījis Credit Suisse analītiķis Andreass Hakansons.

Swedbank, Nordea, Handelsbanken un SEB šonedēļ ir publicējušas rezultātus, kas ir labāki nekā gaidīts.

Galvenais iemesls banku peļņas uzlabojumam ir aktīvu kvalitātes pieaugums, uzsver Lloyds un Deutsche Bank.

Swedbank un SEB jo īpaši pērn iedragāja smagā recesija Baltijā, kas veicināja pie miljardu dolāru vērtiem uzkrājumiem neatmaksātiem kredītiem. Savu artavu deva arī 4,9% lielais ekonomikas kritums Zviedrijā. Tomēr situācija ir uzlabojusies ātrāk nekā analītiķi gaidīja.

Eiro bāzes procentlikme paliks rekordzema 1% apmērā līdz šā gada ceturtajam ceturksnim, kad tā tiks celta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25%, atklājuši Reuters veiktās 87 tirgus analītiķu aptaujas rezultāti.

Tikmēr pat gandrīz puse aptaujāto (35 respondenti) paredz, ka likmes netiks mainītas līdz pat 2011. gadam. Vairums aptaujāto analītiķu paredz, ka eiro bāzes likme 1,5 % atzīmi sasniegs nākamā gada martā. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptauja pirms mēneša vairums analītiķu sagaidīja, ka eiro bāzes likme šā gada beigās būs jau 1,5%, tikmēr nākamā gada martā tā būs sasniegusi 1,75%.

Visi analītiķi gan bijuši vienisprātis, ka eiro bāzes likme nākamās Eiropas Centrālas bankas (ECB) sanāksmes laikā (4. martā) mainīta netiks. Kopumā esot tikai 15% iespējamība, ka eiro bāzes likmi augstākos līmeņos mēs varētu ieraudzīt pirmajā gada pusē.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance 2011. gadā par labāko internetbanku patērētājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir atzinis Swedbank, savukārt par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem izdevums šogad atzinis UniCredit Bank.

Izdevuma žūrijas galvenie kritēriji bija internetbanku funkcionalitāte, iespēju klāsts, apkalpošanas līmenis un dizains.

Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Šveicē par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem ir atzīta Citi banka, savukārt Turcijā un Apvienotajā Karalistē – HSBC internetbanka. Par labāko internetbanku patērētājiem Apvienotajā Karalistē izdevums nosaucis Lloyds TSB International, Spānijā – Bankinter, Turcijā – HSBC, Grieķijā – Piraeus Bank.

Global Finance ir viens no vadosajiem finanšu izdevumiem pasaulē, kas savu darbu sāka 1987. gadā. Patlaban Global Finance lasa 163 pasaules valstīs.

Šodien vadošo pasaules akciju tirgus indeksu vērtības turpināja soļot augstākos līmeņos – tā 23 pasaules attīstīto valstu akciju tirgus indeksa MSCI World vērtība šodien pakāpās par 1.25 %.

Jāpiebilst, ka minētais indekss kopš 9. marta, kad tā vērtība bija noslīdējusi līdz pēdējo 13 gadu zemākajai atzīmei, ir spējis pakāpties jau par 70 %.

Optimismu šodien izraisīja labi ASV kompāniju trešā ceturkšņa pārskati. Šodien analītiķu prognozes pārspēja Apple, Caterpillar, Pfizer un Texas Instruments.

Pozitīvie ASV kompāniju rezultāti šodien nomāca nelielo pesimismu akciju tirgos, kas rīta pusē bija radies, jo Katara paziņoja, ka pārdos savā īpašumā esošās otras lielākās britu bankas Barclays Plc akcijas 1 miljarda ASV dolāru vērtībā. Pagājušajā gadā Barclays no Tuvo Austrumu investoriem piesaistīja kapitālu vairāk nekā 5 miljardu mārciņu apjomā, raksta Bloomberg. Jāpiebilst, ka Barclays ir viena no tām britu bankām, kura nav lūgusi finansiālu palīdzību valdībai (Lielbritānijā valdībai nācās glābt Royal Bank of Scotland Group Plc and Lloyds Banking Group Plc). Barclays, tā vietā, lai lūgtu palīdzību no Anglijas valdības pēc Lehman Brothers sabrukuma pēc finansējuma, griezās pie Kataras un Abu Dabes karaliskās ģimenes.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Pieaugot sabiedrības dusmām par dāsnajām prēmijām finanšu sektorā strādājošajiem, Lielbritānija varētu ieviest nodokli baņķieru prēmijām, ziņo MarketWatch.

Taču nodokļu eksperti jau izteikušies, ka šāda nodokļa strukturēšana varētu būt samērā sarežģīta un baņķieri varētu atrast veidus, kā to apiet.

Kā informē MarketWatch, jaunais nodoklis, ja tas tiks ieviests, attieksies uz visām bankām Lielbritānijā, ne tikai Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group, kuras saņēmušas glābšanas naudu un tagad daļēji pieder valdībai.

«Ja šāds ndoklis tiks ieviests, Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings, iespējams, apgalvos, ka bankas, kuras netika glābtas, ar tik lielu peļņu 2009.gadā spēja strādāt tikai tāpēc, ka nozarei kopumā tika sniegts atbalsts,» norāda medijs.

Šogad pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis atkal būs Āzijas valstu ekonomikas, kuras gan augs nedaudz mazāk straujos tempos kā pagājušajā gadā, liecina Reuters 500 ekonomistu aptauja.

Kopumā aptaujātie ekonomisti sagaida, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāki nekā pagājušajā gadā un sasniegs 4,2%. Tikmēr 2012. gadā pasaules ekonomika augs par 4,3% (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā globālā ekonomika salīdzinājumā ar 2009. gada auga par aptuveni 4,7%, rakta Reuters.

«Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes iespējas šogad vērtējamas samērā cerīgi. Tam pamatā ir viedoklis, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme efektīvi vadīs pārējo Āzijas valstu izaugsmi, kas dažos veidos pozitīvi ietekmēs arī Rietumvalstis, jo pieaugs to eksporta apjomi,» klāsta Lloyds Bank analītiķi.

Eiro vērtības pēdējo nedēļu kāpums ASV dolāros neturpināsies, un nākotnē abu valūtu attiecība slīdēs zemākos līmeņos, liecina Reuters 60 analītiķu februāra aptauja.

Tiek prognozēts, ka eiro cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 1,35 USD, 1,31 USD un 1,30 USD atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka šodien eiro cena atradās pie 1,363 ASV dolāru atzīmes. Tiesa gan, šonedēļ eiro bija spējis aizsniegties arī līdz 1,38 ASV dolāru līmenim, taču kopējās valūtas kurss krita, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar sanāksmē ziņoja, ka inflācija reģionā varētu būt tikai īslaicīga parādība.

«Domājam, ka eiro kursa augšupejošā tendence februāra beigās būs sevi izsmēlusi,» tā Lloyds Banking Group analītiķi. Ekonomisti norāda, ka uz eirozonas izaugsmi ietekmi atstās valstu tēriņu samazināšana, tāpat nekur pēkšņi nepazudīs eiropas pārādu krīzes jautājums. «Joprojām ir riski, ka eiro kurss dosies zemākos līmeņos. Parādu krīze nav beigusies un palielāku svārstību iemesls var būt ģeopolitisko konfliktu eskalācija,» skaidro UniCredit analītiķis Roberto Mialičs.

Mazie uzņēmumi Lielbritāniija nelabprāt vēršas pie bankām pēc finansējuma, jo to kavē aizspriedumi par banku sektoru. Tas secināts pētījumā, kas veikts pēc tam, kad banku sektors ilgstoši saņēmis pārmetumus par nepietiekamu finansējuma novirzīšanu mazajiem uzņēmējiem, vēsta Reuters.

Lielbritānija vēlas, lai bankas izsniegtu aizdevumus, tādējādi stimulējot valsts trauslo ekonomiku. Šonedēļ Project Merlin ietvaros lielākās Lielbritānijas bankas vienojās par prēmiju un bonusu samazināšanu, lai novirzītu naudu uz uzņēmumu aizdevumiem.

«Tirgū, kurā uzņēmumi, šķiet, kliedz pēc palīdzības, tikai nedaudzi vēršas pie bankām, lai lūgtu palīdzību,» saka Charterhouse Research direktors Marks Deniss (Mark Dennis).

Projektā iesaistītās bankas (Barclays, HSBC, Lloyds and Royal Bank of Scotland) apņēmās šogad palielināt aizdevumus uzņēmumiem no 179 miljardiem mārciņu uz 190 miljardiem.

Pētījuma laikā tikai aptaujāti 17 000 uzņēmumu, sākot ar mazajiem uzņēmumiem un beidzot ar kompānijām, kuru gada apgrozījums pārsniedz miljards mārciņu.