Prokuratūra pagaidām nav lūgusi Saeimas piekrišanu deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) izdošanai kriminālvajāšanai, taču, iespējams, viņa iesaistīta 3,6 miljonu eiro atmazgāšanas krimināllietā, kuru nesen Finanšu policijas pārvalde (FPP) nodeva prokuratūrai.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka prokuratūra lietu, kurā aizdomās tiek turēta deputāte, ir saņēmusi, taču procesa virzītājs pagaidām nav lūdzis parlamentam izdot deputāti apsūdzības uzrādīšanai. Eiduka gan atturējās prognozēt, kad tas varētu notikt.

Iespējams, ka Ločmele-Luņova ir saistīta ar FPP nesen Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 eiro) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 eiro). Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 33 personām. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka deputāte būtu iesaistīta tieši šajā lietā, neminot nevienas personas vārdu vai uzņēmuma nosaukumu.

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām pagaidām nenotiks, bet šāda iespēja tiks vētīta nodokļu sistēmas pārmaiņu darba grupā.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Par vairākiem grozījumu punktiem vēl būs diskusijas, un tiks slīpēts to teksts.

Bez citas likmes

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko piedāvāja ieviest samazināto PVN likmi 5% mācību un oriģinālliteratūras piegādēm pašreizējās likmes 12% vietā. Tie palīdzētu drukāto izdevumu nozarei, kurai samazinās drukāto eksemplāru skaits. J. Stepaņenko atgādina, ka pērn arī Kultūras ministrija par šādu risinājumu runāja, turklāt Latvija esot viena no retajām ES dalībvalstīm, kur piemēro šo PVN likmi lielā apmērā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atzina, ka apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnēs ir paredzēta nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bez tam PVN likmes samazināšana kopumā radīs par aptuveni 8,7 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā. Deputāte bija neizpratnē par to, kā var būt situācija, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē, kuru gatavoja Kultūras un Finanšu ministrija, bija minēts cits ieņēmumu kritums – 3 milj. eiro. S. Āmare-Pilka norādīja, ka tā bija rēķinātā ietekme tikai attiecībā uz e-grāmatām, bet tagad tas ir kopīgais aprēķins gan grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde piederošu daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina publicētais paziņojums elektronisko izsoļu vietnē eizsole.

Savukārt Latvijas avīze šodien raksta, ka, lai gan Rīgas domes amatpersonas ir paziņojušas, ka biznesa šajā vietā nekad vairs nebūs, tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs licis noteikt īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par apbūves rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka ēkai tiek meklēts pircējs, kas būtu gatavs to attīstīt kā dzīvojamo namu.

«Piespiedu pārdošanas vērtība nav saistīta ar tirgus vērtību,» laikrakstam uzsvēra Veinberga palīgs Aigars Ermansons. Piespiedu pārdošanas vērtība īpašumam noteikta, jo Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Izsole tika rīkota par labu Igaunijas Eesti Krediidipank. Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Mazajiem un mikrouzņēmumiem Latvijā būtu vairāk jāpiestrādā pie dizaina, forumā Mazais uzņēmums - Latvijas biznesa lepnums teica Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka dizains ir viens no trīs būtiskākajiem biznesa elementiem. Mazajam biznesam tas ir ļoti būtisks, jo ar to ir iespējams uzrunāt klientus, iesaistīt tos komunikācijā, radīt piesaistošas emocijas un tādējādi veicināt pārdošanu.

Tāpēc mazajiem un mikrouzņēmumiem ir svarīgi strādāt gan pie logo, gan produkta dizaina, kā arī pie tā, kā uzņēmums parādās internetā.

«Mazais bizness Latvijā domā par dizainu, taču gribu teikt, ka ir jādomā vēl vairāk,» atzina Egle-Ločmele.

Vēl viens no trīs elementiem esot digitalizācija. Tas nozīmē, ka mazajam biznesam ir jāpiestrādā pie tā, lai tas internetā ir «redzams, pieejams un galu galā arī aizsniedzams». Tāpēc mazajiem uzņēmumiem ir ieteicams izmantot digitālā mārketinga iespējas.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieņēmusi lēmumu neturpināt uzturēt portālu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā tādējādi nelietderīgi izmantoti 3,5 miljoni eiro, turklāt šos izdevumus nebūs iespējams segt no ERAF līdzekļiem, tas atzīts ministrijas sagatavotajā atbildē uz Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) sagatavotajiem jautājumiem.

Kā informēja Saskaņas preses sekretāre Katrīna Iļjinska, ministrijas atbildes vēstulē norādīts, ka saistībā ar iespējamu naudas līdzekļu izšķērdēšanu IZM notiek dienesta pārbaude, kuras rezultāti vēl nav zināmi. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra šī gada janvārī, izvērtējot skolas.lv darbību, mērķus un to sasniegšanu, nolēmusi tomēr nepiešķirt projektam prasīto naudu no ERAF līdzekļiem.

«Rodas jautājums - kurš būs atbildīgs par 3,5 miljonu eiro izšķērdēšanu laikā, kad valsts budžetā neatrodas nauda lietderīgākām lietām - slimnīcām, sociālām garantijām, skolotāju un policijas darbinieku algu palielināšanai?» izteikusies Ločmele-Luņova.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

SIA Maxima Latvija un biedrība Zolitūde 21.11 ir vienojušās par materiāla atbalsta sniegšanu fiziski cietušajiem Zolitūdes lietā. Vienošanās paredz, ka traģēdijā fiziski cietušo atbalstam kopumā tiks novirzīti gandrīz 900 tūkstoši EUR.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram, kuru Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs atzinis par smagi cietušu, tiktu izmaksāts atbalsts 75 000 EUR apjomā, cietušajiem, kuri guvuši vidēji smagas traumas no 20 000 – 35 000 EUR apmērā, savukārt viegli cietušajiem būs iespēja saņemt atbalstu 5 000 EUR apmērā. Fiziski cietušo personu traumu smaguma pakāpe noteikta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra slēdzienus Zolitūdes traģēdijas Krimināllietas ietvaros.

Biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova norāda, ka šī atbalsta pieņemšana ir katra cietušā brīva izvēle.

Šobrīd uzsākts vienošanās parakstīšanas process ar vairākiem fiziski cietušajiem.

Par neveiksmīgi īstenoto projektu, veidojot portālu Skolas.lv, kurā ieguldīti 3,5 miljoni eiro, vairs nav neviena atbildīgā, trešdien konstatēja Saeimas Pieprasījumu komisija. Diskusija par šo jautājumu notiks arī kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm, kuras darba kārtībā būs šis Saskaņas deputātu iesniegtais pieprasījums, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Skolas.lv bija iecerēts kā portāls, kur vienuviet var iegūt visu informāciju par izglītības procesu un saņemt ar to saistītos elektroniskos pakalpojumus. Dienesta pārbaudē secināts, ka šis mērķis nav sasniegts. Projektu bija plānots īstenot no 2009. gada 2. jūlija līdz 2012. gada 2. augustam, taču termiņš tika pagarināts. No 2012. gada augusta līdz oktobrim, kad Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika veikta reorganizācija, par projekta īstenošanu nebija neviena atbildīgā. Diena ap portālu Skolas.lv notiekošajam līdzi sekot sāka jau 2011. gadā.

Laikā no 2009. gada vasaras, kad sāka īstenot projektu Skolas.lv, sešos gados nomainījušies seši izglītības un zinātnes ministri, kuri pārstāvējuši trīs dažādus politiskos spēkus. Šajā laikā IZM trīs reizes piedzīvojusi arī valsts sekretāra maiņu, kādu laiku šajā amatā bija pienākumu izpildītājs. Pieprasījumu komisijas deputāti atzina, ka atbildību par notikušo nevar prasīt no tagadējās nozares ministres Mārītes Seiles, tāpēc arī pieprasījumam nav pievienots lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu ministrei. «Tagadējai ministrei ar šo lietu nav nekāda sakara, bet nevar būt tā, ka nav neviena atbildīgā. Ministrijā ir valsts sekretārs vai kāds cits cilvēks, kurš par šo pienākumu veikšanu saņēma algu,» sēdē uzsvēra Jānis Ādamsons (Saskaņa). Viņš aicināja pieprasījumu virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē cerībā, ka vismaz viens no bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem – Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība) –, kurš tagad ir Saeimas deputāts, varēs debatēs izteikties.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Likvidējot Valsts būvinspekciju 2009. gadā, tās būvniecības kontroles funkcijas tika pārdalītas citām strukūrām, nevis likvidētas

Tā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē vairāk nekā sešus gadus vecus notikumus Valsts būvinspekcijas likvidācijas sakarā skaidroja tā brīža valdības vadītājs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka diskusijas par šo jautājumu jau bijušas, pirms vēl viņš kļuvis par valdības vadītāju.

Pēc Saeimas deputātes Regīnas Luņovas-Ločmeles sacītā būvniecības kontrole vairāk ir deklaratīva. Pēc Zolitūdes traģēdijas notikušās ārkārtas valdība sēdes pašvaldības tika aicinātas nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārbaudes par publisko būvju būvdarbu veikšanu un sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru veiktu būvizstrādājumu atbilstības pārbaudi būvlaukumos.

Šodien, 28.jūlijā, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un biedrības Zolitūde 21.11. pārstāve Regīna Ločmele - Luņova tiksies ar Maxima Latvija akcionāru pārstāvi no Lietuvas Ignu Staškeviču un uzņēmuma vadītāju Jeļenu Kondrašovu, lai pārrunātu jautājumus par zemes Priedaines ielā 20 pieņemšanu dāvinājumā, informēja Rīgas domē.

Šajā vietā plānots izveidot Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietu.

Plkst. 14.00 N.Ušakovs ir sasaucis Rīgas domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par dāvinājuma pieņemšanu.

Kā vēstīts, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Līdz šodienai saglabājusies veikalam blakus esošā ēka.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.