Šveices datoru un mobilo ierīču piederumu ražotājs Logitech veic lielu pirkumu. Kompānija paziņojusi, ka iegādājas Blue Microphones par 117 miljoniem ASV dolāru.

Līdz ar to Blue Microphones pievienosies Logitech zīmolu sarakstam.

Jāatgādina, ka Blue Microphones dibinājuši amerikāņu mūziķis Skipper Wise un latviešu ierakstu inženieris Mārtiņš Saulespurēns. Uzņēmuma nosaukums ir akronīms no Baltic Latvian Universal Electronics. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas ASV.

1995. gadā dibinātais Blue Microphones pārdod mikrofonus, kuru cena ir no 60 līdz vairāk nekā 4000 ASV dolāru (par studijas tipa aparatūru). Blue Microphones produkciju izmanto pasaulslaveni mūziķi, piemēram, Bobs Dilans un Imagine Dragons.

Logitech savā blogā norāda: «Mēs iemīlējām Blue Microphones un tā produktus tajā momentā, kad par to uzzinājām. Un mēs esam pārliecināti, ka kopā varam darīt lielas lietas.»

Trešdien datoru ierīču ražotājs Logitech laidis klajā mazgājamu klaviatūru Washable Keyboard K310.

Saskaņā ar kompānijas pausto klaviatūra izturēs daudzas mazgāšanas reizes, un to droši var attīrīt, piemēram, liekot izlietnē zem ūdens strūklas. Citādi jaunā Logitech klaviatūra līdzinās jau iepriekš pircējiem piedāvātajām klaviatūrām.

Klaviatūra ir saderīga ar Windows XP, Windows Vista un Windows 7 operētājsitēmām.

Paredzams, ka Logitech jaunums būs pieejams ASV tirgū, sākot no šā gada augusta, un tās ieteicamā mazumtrdzniecības cena būs 39,99 ASV dolāri, bet Eiropas tirgū mazgājamā klaviatūra gaidāma oktobrī.

Jāteic gan, ka zem ūdens strūklas vai bļodā mazgājamas klaviatūras nav jaunums, piemēram, vietnē amazon.com var iegādāties Kensington mazgājamo klaviatūru, kuras cena ir 57 ASV dolāri, tāpat šādas klaviatūras ražo, piemēram, Duraflex, SterileFlat u.c.

ASV biržu indeksi ceturtdien kritās, ko noteica jaunas bažas par tirdzniecības karu un vāji firmu peļņas rādītāji.

Naftas cena Londonas biržā pieauga, uz īsu brīdi sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada beigām.

Naftas cenu kāpums veicināja Eiropas energokompāniju akciju cenu palielināšanos, un Eiropas biržu indeksi pieauga, Londonas biržas indeksam sasniedzot jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indeksam sasniedzot jaunu šī gada augstāko līmeni.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas gaitā kritizēja tirdzniecības partnerus Eiropā un Ķīnā, un apšaubīja iespēju vienoties ar Pekinu.

Bankas LBBW pārstāvis Karls Heilings uzskatīja, ka kritums Volstrītā vairāk saistīts ar «vispārīgu nedrošību par tirdzniecību un procentlikmēm», nevis ar bažām vienā jomā.

«Ņemot vērā nedrošību par tirdzniecību, sankcijām pret Irānu un dažādiem citiem ģeopolitiskajiem karstajiem punktiem, cilvēki ir gatavi derēt, ka ASV izaugsme pārspēs pārējo pasauli un ka šīs kompānijas tiks mazāk skartas,» sacīja Heilings.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Sponsorēšanai ir nozīmīga loma biznesa attīstībā – šādu secinājumu varam izdarīt noklausoties Latvijas Dzelzceļa (LDz) amatpersonu skaidrojumu raidījuma De Facto žurnālistiem. Žurnālistu interesi radīja LDz Cargo ziedojums basketbola klubam VEF, kura Padomes priekšsēdētājs ir politiķis Edgars Jaunups (Vienotība).

Arī nozares ministrs Aivis Ronis, kurš devis atļauju šim ziedojumam, raidījumam apstiprinājis, ka «uzņēmuma vadība sniegusi pamatojumu, bet iemeslus sīkāk komentēt nevar, jo tā ir komercinformācija».

Grūti gan saprast kā Latvijas dzelzceļa kravu monopolpārvadātāja LDz Cargo konkurenti varētu savā labā izmantot informāciju par sponsorēšanai atvēlētajām summām un kādu skādi nodarītu uzņēmumam šīs informācijas publiskošana. Turklāt uzņēmuma īpašnieks ir valsts, tātad visi nodokļu maksātāji, kam ir tiesības zināt kā tiek tērēta uzņēmumā nopelnītā nauda.

Manuprāt, lietas būtība slēpjas dziļāk – nesakārtotajā sponsorēšanas mārketingā jeb attiecībās starp naudas devēju un saņēmēju. Pieredze liecina, ka Latvijā reti kura atbalstu prasošā organizācija ir spējīga sagatavot precīzu un pamatotu sponsorēšanas plānu, kas ietvertu arī skaidrojumu par gaidāmo atdevi no ieguldītā. Naudas prasītājs nespēj pamatot naudas devējam, ka, piemēram, par summu A saņemtā iespēja izvietot savu logo uz komandas spēles formas piedurknes, to redzēs B līdzjutēji, no kuriem C% atbilst sponsora mērķa auditorijai, no kuriem visticamāk D% apsvērs lēmumu pirkt sponsora preci vai pakalpojumu, bet E% to arī izdarīs. Un tieši tādu pat pamatojumu, ja sponsors būtu gatavs pirkt reklāmas laukumu spēles un treniņu krekla centrā, uz biksēm, spēles arēnas malās utt. Ja šāda informācija būtu b/k VEF arsenālā (tā būtu publiska, jo savādāk tai nav jēgas), tad De facto žurnālisti ietaupītu laiku sižeta veidošanā.

Noslēdzot uzņēmumu SIA Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils un SIA Versus Grey apvienošanos, ir izveidots sabiedrisko attiecību un komunikācijas konsultāciju uzņēmums LEAD. Korporatīvā komunikācija, informē jaunizveidotā uzņēmuma pārstāvji.

Abi uzņēmumi uzsāka apvienošanās procesu 2012. gadā, un šobrīd tas ir pilnībā pabeigts. Apvienošanās mērķis ir uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana vietējā un starptautiskā tirgū.

Kopš 2012. gada janvāra uzņēmums darbojās apvienojot abu aģentūru nosaukumus PR Stils/Versus Grey.

Aģentūras klientu portfelī ietilpst tādi uzņēmumi kā Sony, Logitech, MasterCard, Itella, Renault u.c. Tāpat 2013. gada maijā uzņēmums konkursa kārtībā ir ieguva tiesības realizēt Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo projektu Godīgs eiro ieviesējs.

SIA Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils darbojās kopš 1995. gada, ietilpstot starptautiskajā Eurocom Worldwide tīklā. Savukārt SIA Versus Grey sniedza sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumus kopš 2006. gada, ietilpstot Euracsis starptautiskajā tīklā.

Lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu pašvaldību atskaišu sagatavošanu un precizētu mērķdotācijas līdzekļu izlietošanas kārtību, sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.marta noteikumos Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība, informē Satiksmes ministrija.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi paredzēja, ka Satiksmes ministrija izvērtē nepieciešamību precizēt minētos MK noteikumus, lai nodrošinātu patiesu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par mērķdotācijas autoceļu un ielu uzturēšanai izlietojumu un nodrošinātu uzraudzības procesu, kā arī lai, sagatavojot pašvaldību gada pārskatus, tiktu novērstas revīzijā konstatētās kļūdas.

Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā izsludinātais grozījumu projekts paredz noteikt, ka turpmāk pašvaldības atskaites un vidēja termiņa plāns būs jāiesniedz tikai elektroniskā veidā, kā arī precizēts pārskata saturs par paredzētās mērķdotācijas izlietojumu.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Eiropas Komisija (EK) sākusi darbu, lai sagatavotu pirmo kopīgo Eiropas Savienības (ES) sarakstu ar teritorijām, kas atsakās sadarboties nodokļu jomā, un sākumā tā ir publiskojusi visu trešo valstu sākotnējo novērtējumu pēc pamatrādītājiem.

Kā liecina EK paziņojums, tagad ES dalībvalstīm pienākusi kārta izvēlēties, kuras valstis nākamajos mēnešos būtu jāizvērtē sīkāk, lai precīzi noteiktu tās, kuras nodokļu ziņā neievēro spēles noteikumus.

EK jau šā gada janvārī sāka trīs posmu procesu, lai izveidotu kopīgu ES sarakstu, kas savukārt iekļautos plašākā plānā, kura mērķis ir apkarot nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu.

EK uzskata, ka kopīgs ES saraksts ar valstīm, kas atsakās sadarboties, būs daudz vērtīgāks nekā pašreizējā sistēma, kad dalībvalstis attiecībās ar ārpussavienības valstīm, kuras atsakās ievērot starptautiskos pareizas nodokļu pārvaldības standartus, izmanto pašas savus sarakstus. Šāds ES saraksts arī liegtu iespēju agresīvas nodokļu plānošanas cienītājiem savā labā izmantot atšķirības starp dažādu valstu sistēmām.

Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no ES uz Krieviju vairs nav ko vest, pastāstīja kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Pēc viņa teiktā, ka Latvijas kravu pārvadājumu nozarē situācija ir ļoti slikta. Saistībā ar ES noteiktajām sankcijām ir produktu saraksts, kurus no ES uz Krieviju nevar vest, savukārt lielākā daļa Eiropas uzņēmumu atsakās pieņemt kravas, kas nāk no Krievijas.

Pociluiko skaidroja, ka liela daļa pārvadātāju ir situācijā, kad krava ir noformēta un jau atvesta no Krievijas uz Eiropu, bet te to atsakās pieņemt pretī.

"Tad [pārvadātāji] meklē risinājumu, kurš par preci atbildēs, kur to izkraut. Pārvadātājiem ir vissliktākā situācija - ja kaut kur nepieņem kravu, tad brīdī, kad krava ir pie pārvadātāja, par to atbild viņš. Un tad ir jādomā, ko ar to darīt tālāk," teica "Latvijas auto" vadītājs.

Gadījumā, ja Latvija nepievienosies eirozonai un vienotās valūtas bloks sašķelsies, un notiks eirozonas reorganizācija, Latvija uz ilgu laiku zaudēs iespēju būt kopā ar Eiropas stabilajām, «veselajām» un saprātīgajām valstīm, bet, ja Latvija ieviesīs eiro, Latvija arī piedalīsies jaunās eirozonas veidošanā.

Tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Es domāju, ka vienas, divu vai triju valstu nestabilitāte nespēj sagraut eirozonu kopumā, bet, protams, ka mums ir jābūt ļoti prātīgiem, ļoti tālredzīgiem, domājot par to, vai stāties vai nestāties eirozonā. Es vēlētos tomēr pateikt, ka Latvija nav bijusi nekad tik tuvu šim mērķim – gan no valdības atbalsta viedokļa, gan no rādītāju [Māstrihtas kritēriju] izpildes viedokļa. Manuprāt, būtu pareizi, neskatoties uz visām tām grūtībām, kādas šobrīd piedzīvo Eiropa un eirozona, Latvijai tomēr stāties eirozonā, jo, ja nu gadījumā pēc desmit, pēc 15 gadiem notiek tas sliktākais un šīs parādu krīzes rezultātā daudzas valstis atsakās turpināt smagās reformas, atsakās samazināt savus izdevumus un atsakās dzīvot saskaņā ar saviem līdzekļiem un notiek kāda reorganizācija, tad ir ļoti, kur tajā brīdī ir Latvija,» skaidro Rimšēvičs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās.

IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

ASV biržu indeksi kritās, saruka arī Londonas biržas indekss, savukārt Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās.

Jauni ekonomikas dati parādīja, ka ražošana eirozonā un Japānā februārī samazinājusies, kas tika uzskatīts par pierādījumu globālās ekonomikas kūtrumam ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

«IHS Markit» savā eirozonas ziņojumā atsaucās uz «pastiprinājušos pretvēju un bažu kombināciju», kas ietver satraukumu par globālu tirdzniecības karu, «Breksitu» un kritumu autobūvē, kas ir vissatraucošākais Vācijā.

Volstrītas indeksi saruka pēc ASV ekonomikas datu publicēšanas, kurus «Hinsdale Associate» analītiķis Bils Linčs raksturoja kā «lielākoties diezgan vājus».

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).