Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Divas daudzdzīvokļu ēkas Milānas «sirdī» jau gandrīz pilnībā nosedz mežs.

Milānas arhitekta Stefano Boeri vertikālā meža projektā Bosco Verticale izmantoti vairāk nekā 20 000 koku un augu. Projekts tagad tiek eksportēts uz citām pasaules vietām, vēsta thelocal.it.

Boeri atklājis, ka ideja radusies no viņa apsēstības ar kokiem un apņēmības tos padarīt par būtisku arhitektūras sastāvdaļu, it īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām. Taču viņu pārsteidzis neticamais putnu daudzums, kas tagad ligzdo šajā projektā.

Arhitekts un viņa komanda patlaban strādā pie vairākiem vertikālā meža projektiem citviet pasaulē, ieskaitot Šveici, Nīderlandi, Brazīliju un Albāniju.

Milānā vertikālā meža projektā dzīvokļi tiek tirgoti par aptuveni 11 000 eiro kvadrātmetrā, savukārt Nīderlandē pēc šāda projekta iecerēti sociālie mājokļi.

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

Kvalitatīvas un uzticamas riepas automašīnai nepieciešamas 365 (vai 366) dienas gadā. Taču īpaši svarīgas tās kļūst ziemas mēnešos, kad ceļu klāj gan pieblietēts, gan izkusis sniegs, ūdens un ledus, pārvietošanos padarot īpaši izaicinošu. Tāpēc šajā rakstā apkopota informācija par to, kā ziemas riepas palīdz tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem; atvēli 10 minūtes un uzzini daudz ko jaunu!

Īsais ievads ziemas riepu tipos

Ziemas riepas tiek iedalītas mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) un cietā sastāva (Eiropas tipa) klasēs; Skandināvijas tipa riepas piemērotas zemākām gaisa temperatūrām un piesnigušiem/apledojušiem ceļiem, savukārt Eiropas tipa riepas izvēlies, ja pārsvarā brauc pa labi tīrītiem pilsētas ceļiem un šosejām.

Protektora raksts ir dziļāks un ar vairāk rievām

Lai nodrošinātu saķeri ar ceļa segumu, ko klāj sniega kārta, ledus vai ūdens, riepai jāspēj novadīt zem tās esošo ūdeni un/vai sniegu, tādējādi pasargājot automašīnu no akvaplanēšanas. Lai to izdarītu, ziemas riepas ievērojami atšķiras no vasaras riepām – tām ir vairāk rievu, kā arī dziļāks protektors (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri, taču jaunas ziemas riepas izceļas ar divreiz (vai pat vairāk) dziļāku protektoru). Tāpat lielu lomu spēlē nelieli iegriezumi jeb lameles protektora blokos, kas uzlabo saķeri ar sniegu vai ledu. Par ūdens un sniega izspiešanu rūpējas platas centrālās rievas.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums European Lingerie Group (ELG) šā gada jūnijā iegādājās vācu apakšveļas ražotāju un mazumtirgotāju Felina. Tieši šo darījumu Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas žūrija atzina par gada Baltijas darījumu ārvalstīs. Darījums bija netipisks Baltijas tirgum vairāku iemeslu dēļ un var sniegt pozitīvas mācības citiem reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Tieši mazie un vidējie uzņēmumi nereti saskaras ar finansējuma piesaistes grūtībām, īpaši starptautiski. Taču vienlaikus to izaugsmei un attīstībai ir izšķiroša loma ekonomikā, jo Baltijā tie veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu un spēlē svarīgu lomu iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā.

Tātad - kā kļuva iespējams, ka par Felina, Vācijā 1885. gadā dibināta ražotāja, īpašniekiem kļuva Latvijā bāzēts uzņēmums? Kā notika šāds darījums, par kuru pavisam nesenā pagātnē visdrīzāk pat nevarējām iedomāties, un ko no tā varam mācīties?

Spējam attīstīties rietumu virzienā

Pirmkārt, ELG Felina iegādes darījums gājis pretrunā vēsturiskajam uzskatam un cilvēku gaidām - ja mazs vai vidējs uzņēmums no Baltijas mēģina ko darīt starptautiski, tad tas nepavisam nav vienkārši.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .

Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.

Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.

Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, notikusi svinīgā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radošo industriju centra jaunās ēkas atklāšana, piedaloties valsts amatpersonām, nozaru profesionāļiem un universitātes pārstāvjiem.

Radošo industriju centrā turpmāk atradīsies RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte (APF), kā arī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts. Tā būs pirmā universitātes teritoriālā kompleksa jeb studentu pilsētiņas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta gaitā renovētā ēka, kas durvis studentiem un mācībspēkiem vērs šā gada rudenī.

Radošo industriju centrs būs līdz šim modernākā un funkcionāli visdaudzveidīgāk izmantojamā RTU ēka, liecina universitātes sniegtā informācija. Ēkā būs iespējams nodrošināt ne tikai laboratoriju, mācību darba un pētījumu norisi, bet arī izmantot to izstādēm, modes skatēm un citiem konkrēto jomu studentiem nepieciešamiem pasākumiem. Jaunās telpas būs aprīkotas ar multimediju tehnoloģijām.

Atgriezos, jo ir sajūta, ka Latvijā var dot daudz lielāku pievienoto vērtību, ka šeit ir plašas iespējas sākt kaut ko jaunu.

Tā DB pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Lazdāne.

Vilināja jau sen

Pirms pusotra gada viņa atbrauca no Londonas, kur strādāja vienā no pasaules lielākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām – Weber Shandwick. Pirms tam viņas darbs Latvijā bija saistīts ar starptautiskām attiecībām un ar sabiedriskām attiecībām. Par došanos iegūt plašāku pieredzi viņa bija domājusi jau iepriekš – darbs sabiedrisko attiecību nozarē Lielbritānijā viņu vilinājis ar to, ka šī valsts ir viens no lielākajiem sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgiem pasaulē, gribējies arī labāk saprast, kā darbojas starptautiskie mediji.

Londonā plašums un darījuma vērtības aizrauj, bet arī Latvijā var veikt ļoti interesantu darbu

Tā uzsver Kristīne Jarve, kura pirms diviem gadiem izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi. Tur viņa četrus gadus strādāja Ernst & Young LLP, ieņemot globālā un EMEIA nodokļu politikas un nodokļu strīdu pakalpojuma tīkla direktores amatu. «Ar ģimeni bijām nolēmuši, ka Londonā paliksim, jo bijām tur iedzīvojušies, bērni mācījās vietējā skolā. Deloitte mani uzrunāja īstajā brīdī, jo pēc četriem gadiem vienā amatā biju sākusi domāt par nākamo karjeras attīstības soli, turklāt secināju, ka manas trīs atvases savā starpā sākušas sarunāties angliski, nevis latviski. Sapratu, ka ir jāatgriežas tagad vai nekad,» atminas Deloitte Baltijas Nodokļu konsultatīvās nodaļas partnere Kristīne Jarve.

Uzņēmumu Uber šogad skāruši vairāki publiskās komunikācijas skandāli, ko acīmredzami izraisījusi savdabīga izpratne par uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu un atbildību, kas ar to saistīta. Reputācijas problēmas publiski atzinis arī Uber kompānijas šī brīža vadītājs Dara Khosrowshahi. Medijos lasīts, ka Londona nav pirmā pilsēta, kurā Uber saskaras ar līdzīgām problēmām – nepienācīga pakalpojuma drošība, tehnoloģiju izmantošana, lai bloķētu uzraugošo institūciju pilnīgu pieeju aplikācijai, kas ir pakalpojuma organizēšanas pamatā – diskusija par šiem jautājumiem arvien nonāk Eiropas mediju dienaskārtībā.

Kopbraucēji veicina papildu nesakārtotību jau tā problemātiskā nozarē

Publiskā informācija par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem atgādina kaut ko jau pieredzētu un ļoti pazīstamu – nesakārtotu taksometru pakalpojumu Rīgas pilsētā, kurā paralēli taksometriem identisku pakalpojumu sniedz Taxify, kas savā mājaslapā aicina katru interesentu ar privāto automašīnu «pelnīt labu naudu ar savu auto».

Šķiet, ka Uber, Taxify un līdzīgiem kopbraukšanas organizētājiem ir vēlme izmantot visas iespējas, ko dod pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, bet ignorēt ar to saistīto atbildību pret pasažieriem, nodokļu nomaksu un pakalpojuma drošību.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Latvijas čārterreisu aviosabiedrības «SmartLynx Airlines» lidmašīna «Airbus A320», kas veica ārkārtas nolaišanos Tallinas lidostā, par mata tiesu izglābusies no katastrofas, jo nolaišanās brīdī tai bija apstājušies abi dzinēji, secināts izmeklēšanā.

«SmartLynx Airlines» pārstāve Ilva Priedniece aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija ir informēta par OJK ziņojumu, kas apraksta notikumu gaitu incidenta laikā. Ziņojumā paustā informācija ir korekta.

Priedniece arī atzīmēja, ka incidentā iesaistīto lidmašīnu patlaban pēta tehniskie eksperti, lai aplēstu radušos bojājumus. Atkarībā no gūtajiem rezultātiem tiks lemts, vai un kādas ir iespējas lidmašīnu atgriezt «SmartLynx» flotē. Tāpat lidaparāta ražotājs veiks savu izpēti, lai noskaidrotu lidmašīnas tehnisko problēmu cēloņus, kas izraisīja ārkārtas nosēšanos, «tomēr paredzams, ka šis process nebūs ātrs,» prognozēja «SmartLynx Airlines» pārstāve.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radošo industriju centrs Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, kurā vienkopus atradīsies RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, kā arī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts, šodien svin Spāru svētkus.

Tā būs pirmā teritoriālā kompleksa RTU – Pilsēta pilsētā projekta gaitā renovētā ēka. Ekspluatācijā tā tiks nodota jau šoruden.

Renovēšanas darbi RTU radošo industriju centrā Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, tika sākti pērnvasar. Projekta attīstības gaitā vecais RTU mācību komplekss iegūs jaunu fasādi, modernas studiju auditorijas un arī atpūtas telpas. Līdzšinējo divu stāvu vietā paredzēti četri stāvi, un mājas vidū tiks izbūvēts ar stikla jumtu pārsegts iekšpagalms jeb ātrijs, kas namu padarīs gaišāku un mājīgāku. Ēkā paredzēti ievērojami plašāki studiju un projekta darbu eksponēšanas laukumi, kā arī elastīgas telpu transformācijas iespējas. Tas nodrošinās iespēju palielināt klausītāju vietu skaitu auditorijās, piemēram, vieslekciju u.c. plaši apmeklētu pasākumu gadījumā. Tāpat visas ēkas būs ērti pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Atbilstoši mūsdienās iedibinātajiem starptautiskajiem standartiem tiks nodrošināta pieeja patstāvīgajam darbam darbnīcās 24 stundas diennaktī.