Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir uzsākusi organizēt darba grupas par nākamā gada lauksaimniecības subsīdiju nolikumiem, Db.lv informēja padome.

Katru gadu, lai iesaistītu lauksaimniekus subsīdiju nolikumu izstrādē, LOSP organizē šāda veida darba grupas.

Sanāksmju laiki ir noteikti sekojoši:

Darba grupa par pasākumiem Lauksaimniecības risku vadības pasākumu ieviešanai, Atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai notiks 23.novembrī plkst.11.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Balode.

Darba grupa par pasākumu Atbalsts lopkopības attīstībai notiks 24.novembrī plkst.14.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP piena grupas vadītāja Ilze Aizsilniece.

Darba grupa par pasākumiem Atbalsts augkopības attīstībai, Investīciju veicināšana notiks 30.novembrī plkst.11.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.

Šodien notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dārzkopības grupas sēde, kurā kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Rīgas Centrāltirgus atbildīgajām personām notika diskusija par esošo situāciju un kontrolēm tirgos, par importa un vietējās produkcijas īpatsvaru, kases aparātu lietošanas ievērošanu un priekšlikumiem tālākajai rīcībai, informē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Kā būtiska problēma tika identificēta ielu tirdzniecība. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver, ka sezonas laikā ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā īpaši uzskatāmi attīstās zemeņu un citu sezonas augļu tirdzniecība, uzdodot to par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirgošanās vietā par tirgošanās dalībnieku, pārtikas aprites noteikumu neievērošana, cenas norādīšana bez PVN un kases aparātu neizmantošana.

«Ar šādiem gadījumiem cīnāmies jau gadiem, bet, tā kā šādas ielu tirdzniecības atļaujas izsniedz konkrētā pašvaldība, tad LOSP aicina arī pašvaldības izvērtēt un pārbaudīt konkrētā tirgotāja saistību ar tirgošanai paredzēto produkciju.»

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

2007.gada 17.augustā

Informāciju sagatavoja: Kaspars Austriņš, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciālists.

Cūkkopība Latvijā ir piekopta jau kopš seniem laikiem, taču pēdējā laikā Latvijas cūku audzētājiem dažādu iemeslu dēļ jāsaskaras ar lielām grūtībām. Viena no būtiskākajām problēmām Latvijas cūku audzētājiem šajā gadā ir lētās cūkgaļas ievešana no Polijas, tādējādi pašmāju cūkaudzētāju saražotajai cūkgaļai nav pietiekams noiets un viņi ir spiesti pārdot savu cūkgaļu lētāk, kas, savukārt, ienes neadekvāti zemu peļņu lauksaimniekiem un mazina nozares speciālistu vēlēšanos nodarboties ar šo biznesu arī turpmāk. Vēl viena problēma, kas apdraud cūkkopjus Latvijā, ir straujā lopbarības cenu pieaugšana.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) prasa veikt grozījumus Enerģētikas tirgus likumā, lai ilgtermiņā mazinātu energoresursu cenu kāpumu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem, pirmdien pēc tikšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāru Edmundu Valanti sacīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

LOSP tikšanās laikā Valanti un citas EM amatpersonas informēja par situāciju, kad krasi pieaugušo energoresursu cenu dēļ ir ievērojami pieaugusi pārtikas pašizmaksa.

Kā norāda LOSP, ministrijas pārstāvji nekomentēja LOSP dalīborganizāciju jautājumu, vai energoresursu cenu kāpums ir radījis krīzes situāciju ražotājiem un lielākajai daļai sabiedrības, kas ikdienā lieto elektrību, dabasgāzi un degvielu. Tāpat neesot sniegts apstiprinājums par valsts iesaisti finanšu resursu novirzīšanu vai cita veida atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem.

Vienlaikus tikšanās laikā EM pārstāvji esot atbalstījuši LOSP priekšlikumu atcelt nodokli elektroenerģijai, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, vismaz pašpatēriņam. LOSP sola strādāt ar EM un Finanšu ministriju (FM), lai Enerģētikas tirgus likumā tiktu atspoguļots šis priekšlikums.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

“Pagājušajā gadā daba zemniekus nav žēlojusi, taču, pateicoties vēlēšanu gadam, esam saņēmuši arī pienācīgu atbalstu,” stāstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.

LOSP Piena grupas vadītāja un Latvijas Piena ražotāju asociācijas pārstāve Ilze Aizsilniece atzīst, ka sausuma radīto zaudējumu kompensācijas paglāba dažas saimniecības no lopu skaita samazināšanas nepietiekamo lopbarības resursu dēļ. „Prieks, ka ZM ir uzsākusi darbu lauksaimnieku risku vadības sistēmas izstrādes virzienā un solās to turpināt līdz pozitīva rezultāta sasniegšanai,” uzsver V.Dzenis. Šajā virzienā aktīvi strādā arī LOSP Piena grupa, plānojot dzīvnieku veselības kases izveidi. Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Ligita Silaraupa teic: “Šī ir otrā reize, kad lauksaimnieki grib veidot sistēmu, tāpēc ļoti vēlētos, lai uzsāktais darbs vainagotos ar rezultātu, kurš pieņemams lauksaimnieku sabiedrībai.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir saņēmusi informācija par to, ka lauksaimniekiem tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde, kas būtiski ietekmē lauksaimnieku ražošanas turpināšanu un nodara būtisku kaitējumu saimniecību ražošanas iekārtām.

LOSP aicina Latvenergo neatslēgt lauksaimniekiem elektrību ziemas periodā, informē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

Ar daudzām institūcijām ir iespējams vienoties par pilnīgu maksājumu atlikšanu uz noteiktu laiku, taču AS Latvenergo saistību nepildīšanas gadījumā pēc brīdinājuma nosūtīšanas atbrauc un atslēdz strāvu ziemas periodā, kad gaisa temperatūra sasniedz mīnus 20 grādus, kā rezultātā saimniecībām rodas zaudējumi, kas ir daudzkārt lielāki nekā parāds uzņēmumam par sniegtajiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka brīdinājumi par parādu nomaksu tiek sūtīti pa pastu neierakstītās vēstulēs, tie ne vienmēr sasniedz adresātu, jo pēdējo gadu laikā laukos pasta darbība ir pasliktinājusies.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par valdības nespēju rīkoties ar SVF aizdevumu un aicina rīkot protesta akcija visā valstī.

«Iepazīstoties ar Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča sniegto informāciju par saņemtās palīdzības aizturēšanu valdības kontos gandrīz mēnesi un nenovirzīšanu ekonomikas stabilizācijai, lauksaimnieki ir neizpratnē par valdības nespēju ātri pieņemt lēmumus un pareizi novirzīt no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) saņemtos finanšu līdzekļus. Latvijas finanšu sistēma ir sastingusi, ekonomikā turpinās lejupslīde un uzņēmēji, tai skaitā, lauksaimnieki bankrotē, bet valdība rīkojas gliemeža ātrumā,» informē LOSP.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka, ņemot vērā, ka valdība vēl nav paziņojusi konkrētus termiņus, kad lauksaimnieki un citi uzņēmēji varēs saņemt palīdzību un kā redzams no rīcības ar SVF līdzekļiem tai nav skaidra plāna, LOSP aicina visus lauksaimniekus nākamnedēļ organizēt protesta akcijas un izbraukt ar traktoriem uz ceļiem visā Latvijā. «Ja arī tas nepamodinās valdību, tad mums jādodas uz Rīgu pamodināt un nosargāt no lielā miega Ministru kabinetu, tieši tā kā to lauksaimnieki darīja barikāžu laikā, aizsargājot Ivaru Godmani un valdību no padomju varas,» tā A. Krauze.

Ekonomikas ministrija (EM) pauž sašutumu par Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārmetumiem ministrijai saistībā ar Ukrainas uzņēmumu interesi eksportēt savu produkciju uz Latviju.

EM ir saņēmusi Ukrainas vēstniecības Latvijā informāciju par Ukrainas piena un gaļas pārstrādes uzņēmumu interesi eksportēt savu produkciju uz Latviju. Tā kā EM neatbild par lauksaimniecības, šajā nozarē darbojošos uzņēmumu un to pārstāvniecību politiku, EM minēto informāciju pārsūtīja izvērtēšanai Zemkopības ministrijai un LOSP, informē EM.

Līdz ar to EM ir neizpratnē par LOSP pārmetumiem ministrijai, īpaši tādēļ, ka EM šādu informāciju izvērtēšanai LOSP sūta regulāri.

Laika posmā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir noslēgti 11 ekonomiskās sadarbības līgumi, daļu no tiem administrē Ekonomikas ministrija Starpvaldību komisijas ietvaros. Viens no svarīgākajiem šo līgumu mērķiem ir ekonomisko attiecību, t.sk., tirdzniecības un Latvijas eksporta veicināšana. EM ir regulāri nosūtījusi līdzīgus priekšlikumus otrām līgumslēdzējpusēm, kā arī pārsūtījusi saņemtos sadarbības priekšlikumus Latvijas atbildīgajām nozaru ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, asociācijām, tai skaitā gan Zemkopības ministrijai, gan LOSP.

2007.gada 14.septembrī

Informāciju sagatavoja: Indra Cimermane, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektora palīdze.

LOSP un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2007.gada 17. līdz 30.septembrim:

¢ 22.septembrī, Bulduros no plkst.9.00 līdz 16.00 SAB sadarbībā ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu organizē "Rudens stādu parādi", kuru varēs apmeklēt bez maksas jebkurš interesents. Izstāde notiek jau trešo gadu pēc kārtas, un, dalībnieku, kā arī apmeklētāju skaits ar katru gadu kļūst kuplāks. Izstādē tradicionāli piedalīsies vadošās kokaudzētavas un daudzi citi lielāki un mazāki stādu audzētāji. Lai pasākums būt saistošāks, dalībniekus un apmeklētājus uzrunās un izdancinās deju folkloras kopa "Dandari". Kontaktinformācija: Andrejs Vītoliņš, mob. tel.25951565, e-pasts [email protected].

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. "Ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo neviena no abām cukurfabrikām vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu par iespēju pārtraukt ražošanu," uzsver LOSP pārstāve un Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

"Tajā pat laikā uzsveram nepieciešamību skaidri paziņot cukurbiešu audzētājiem, kāds ir pārstrādātāju lēmums par savu turpmāko darbību. Gads jau ir gandrīz beidzies un lēmumu vairs nevar atlikt." Pašreiz cukurbiešu audzētāji ir vienojušies ar cukurfabrikām par 20 % kompensācijas apjomu, kas tiks izmaksāts cukurbiešu audzētājiem gadījumā, ja cukurfabrikas tomēr izlems neražot.

Lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. LOSP uzskata, ka cukurfabrikām būtu jāslēdz ar cukurbiešu audzētājiem ilgtermiņa līgumus vismaz uz 3-4 gadiem. "Nav jēgas investēt ražošanā, ja nav drošības par to, ka tā neturpināsies ilgāk par vienu gadu," uzver A.Ukše. "Jāteic, ka daudziem cukurbiešu audzētājiem svarīgākais ir godprātīga ražotāju attieksme." Aptaujājot audzētājus, LOSP dalīborganizācija ir nonākusi pie secinājuma, ka daļa no tiem ir gatavi turpināt cukurbiešu audzēšanu, ja vien būtu neatkarīga laboratorija, kura veiktu cukura un netīrības satura analīzes. Ik gadu biešu piegādes laikā lauksaimnieku organizācijas uzklausa neskaitāmus zemnieku zvanus, kas apšauba cukurfabrikās veikto analīžu rezultātu objektivitāti, taču diemžēl šos faktus nav kur pārbaudīt, jo Latvijā nav sertificētas laboratorijas, kas varētu dot oficiālu atzinumu.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Finanšu ministrijas (FM) plāns no mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji valsts budžetā, ik gadus papildus iekasēt 7,5 milj. Ls ir izgāzies.

Saskaņā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā esošo informāciju par 2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 tūkst. Ls IIN, kas ir 7,5 % no plānotās summas. LOSP kategoriski bija pret šāda nodokļa ieviešanu un norādīja, ka tas nedos vēlamos rezultātus, kavēs saimniecību attīstību un radīs negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Zemkopības ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu fona, tajā skaitā Igauniju un Lietuvu. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Ne tikai apstāklis, ka mūsu kaimiņvalstīs ar IIN netiek aplikti atbalsta maksājumi, Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - vienlaicīgi Igaunijā tie ir 21% un Lietuvā tikai 15% apmērā.

28.novembrī Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar lielāko jomu nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu nozaru attīstības prognozes krīzes laikā, uz tikšanos nepieaicinot nevienu pārstāvi no lauksaimnieku organizācijām, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Uz tikšanos tika aicinātas lielākās ekonomikas, transporta, sakaru, tirdzniecības, būvniecības un komercpakalpojumu jomas nevalstiskās organizācijas un nozaru asociācijas, kas apvieno valsts lielākos pakalpojumu un vērtību ražotājus. Arī lauksaimniecība būtu jānosaka kā prioritārā nozare valstī, jo tā nodrošina iedzīvotājus ar eksistencei nepieciešamāko - pārtiku, tomēr neviena no NVO, kas pārstāv lauksaimniecības nozari, ieskaitot LOSP netika uzaicinātas uz minēto tikšanos.

LOSP valdes priekšsēdētājs A.Krauze: „Krīze ļoti spēcīgi ir skārusi arī lauksaimniecību. Krītas piena, graudu un citu pārtikas produktu cenas, bet bankas tai pašā laikā palielina kredītu procentu likmes. Daudzi lauksaimnieki, kuri ņēma kredītus, modernizēja savas saimniecības, jo vadījās pēc iepriekšējo valdību optimistiskajām prognozēm tuvāko nedēļu un mēnešu laikā nonāks maksātnespējas vai pat bankrota priekšā. Lauksaimnieki vēl ražo un ievērojamu daļu no saražotā eksportē, tādēļ mēs vēlamies ātru valdības rīcību, lai tādai svarīgai nozarei kā lauksaimniecība palīdzētu pārvarēt krīzi. ”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedru un rajonu lauksaimnieku apvienību (RLA) sapulcē šodien pieņemts lēmums lūgt valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu, informē LOSP.

Deputāti ir atbildīgi par pašreizējo krīzi valstī, jo tieši viņi balsoja gan par iepriekšējās, gan par esošās valdības sastāvu. Savukārt, tieši vairāku valdību darbības vai bezdarbības dēļ valsts ir nokļuvusi tik dziļā krīzē, tā LOSP. Sēdē tika izskatīts jautājums par valsts subsīdijām 2009.gadam. Samazinājums kritiski ietekmēs lauksaimniecības nozares attīstību kopumā, tomēr LOSP biedru starpā tika panākta vienošanās par attiecīgo subsīdiju sadalījumu pa nolikuma sadaļām, pieprasot papildus finansējumu subsīdijām, pārdalot ZM budžeta līdzekļus. Kopējo subsīdiju samazinājumu 45% apmērā LOSP neatbalsta, atsaucoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, kurš paredz, ka valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no valsts gada pamatbudžeta kopējās izdevumu daļas.

Šogad Latvijā lielai daļai Latvijas lauksaimnieku siens savas saimniecības vajadzībām jau ir sagādāts, un veidojas siena pārpalikums.

Daudzi Latvijas lauksaimnieki ir izteikuši gatavību eksportēt sienu citu valstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. Pamatojoties uz lauksaimnieku aktivitāti un lielo interesi par iespējamo siena realizāciju, LOSP jau nosūtījusi vēstules Latvijas vēstniecībām Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Latvijā, lai noskaidrotu, vai šo valstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem būtu interese iepirkt sienu no Latvijas.

«Interese no Latvijas lauksaimnieku puses ir ļoti liela, jo pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, siena apjomi, kas nav nepieciešami saimniecību pašrealizācijai, ir ievērojami. Līdz ar to LOSP cer uz abpusējo vēstniecību un pilnvaroto pārstāvju palīdzību un interesi šajā jautājumā, lai palīdzētu Latvijas lauksaimniekiem realizēt sienu un tādejādi sniedzot arī iespējamo palīdzību to valstu lauksaimniekiem, kur laika apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi un nav bijusi iespēja sagādāt vajadzīgos lopbarības apjomus,» norāda LOSP.

Pēdējās dienās masu medijos paustā informācija par to, ka šogad sešu mēnešu laikā dažādos atbalsta maksājumos piensaimnieki no valsts saņēmuši ap 70 milj. Ls un dotā summa divas reizes pārsniedz saražotās gala produkcijas vērtību – nav patiesa.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izsaka sašutumu, par to, ka šāda informācija cirkulē publiskajā telpā, jo īpašs atbalsts piena nozarei par 2009.gadu ir novirzīts tikai ar diviem atbalsta veidiem: atbalsts ciltsdarbam piensaimniecībā – 12.7 milj. Ls un maksājums par piena kvotām – 13.6 milj. Ls.

2008.gadā no ražotājiem ir iepirktas 633 tūkst. t piena un piena iepirkuma cena, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies par apmēram 10 santīmiem par litru piena, tātad piena ražotāju zaudējumi šogad varētu būt ap 63 milj. Ls, tādējādi piešķirtie 26.3 milj. Ls tikai daļēji kompensē zaudējumus.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Piena ražošanā ir iesaistīti tūkstošiem lauku iedzīvotāju, kas ražo pienu un, ja ievērojama daļa pārtrauks piena ražošanu, tad Latvijai nebūs piens, ko eksportēt. Piensaimnieki ir jāatbalsta, lai saglabātu piena nozari kā tautsaimniecībai nozīmīgu eksporta nozari, kura papildinās valsts budžeta ienākumus un palīdzēs valstij ātrāk atgūties pēc ekonomiskās lejupslīdes. Diemžēl runas par 70 milj. latu atbalstu nozarei ir nepatiesas, kas rada maldīgu priekšstatu par stāvokli nozarē.»

Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ieteikumi virza Latviju uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kura pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un konkurētnespējīga.

Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.