Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" jūlija sākumā Latgales pierobežā atklājuši saules elektrostacija "Zilupes SES". Tās jauda ir 2,8 MW, kas turpmāk nodrošinās “zaļu” elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē. Saules elektrostacijas izveidē ieguldīti teju divi miljonu eiro vietējā kapitāla.

Saules elektrostacija “Zilupes SES” izbūvēta Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupes pilsētu.

Līdz ar "Zilupes SES" atklāšanu Ludzas novads ir pirmā no nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper taustāmus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. "Ludzas novads ir kļuvis par labās prakses piemēru saules enerģijas izmantošanā Latvijā. Šāda mēroga saules elektrostacija ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī videi un sabiedrībai draudzīga, kas ir būtisks solis ilgtspējas virzienā", saka Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs.

“Zilupes SES” ir pirmā no astoņām saules elektrostacijām “Merito” ieguldījumu fonda “Merito Sustainable Energy FUND I” īstenotajā vērienīgajā Latvijas zaļās elektroenerģijas projektā. Ieceres īstenošanai piesaistīti pieredzējuši eksperti no uzņēmuma "Saules Energy". "Zilupes SES" izveidē investēti divi miljoni eiro – tas ir gan vairāk nekā 45 Latvijas investoru ieguldījums, gan AS "Signet Bank" aizdevums viena miljona eiro apmērā.

Saistībā ar siltumtīklu rekonstrukciju pabeigšanu 2. oktobrī uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi Krasta ielas rajonā

Laikā no 2. oktobra plkst. 00.00 līdz 3.oktobra, plkst. 6.00 uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi daļai māju Krasta, Ogres, un Maskavas ielu rajonā.

Plānots īslaicīgi atslēgt siltumenerģijas padevi mājām šādās adresēs:

Krasta 84, Krasta 86; Ogres 1, Ogres 8, Ogres 10, Ogres 12, Ogres 14; Maskavas 192, Maskavas 198, Maskavas 198a, Maskavas 208, Maskavas 202, Maskavas 214, Maskavas 216, Maskavas 218, Maskavas 220a, Maskavas 222, Maskavas 222a, Maskavas 222b, Maskavas 222c, Maskavas 224, Maskavas 226, Maskavas 227, Maskavas 237, Maskavas 237a, Maskavas 239, Maskavas 241, Maskavas 243, Maskavas 245, Maskavas 247, Maskavas 255, Zilupes 14, Zilupes 14a, Zilupes 22, Zilupes 24, Zilupes 29, Zilupes 31, Zilupes 33, Indrupes 3, Salacas 16, Salacas 9, Salacas 17, Salacas 19, Salacas 21, Salacas 23, Salacas 27, Salacas 22/1, Salacas 22/2, Salacas 28, Salacas 32, Rītupes 28, Rītupes 30, Rītupes 32, Rītupes 34, Rītupes 43, Rītupes 45.

Politiķiem jāpārtrauc ar savu bezatbildīgo retoriku pasliktināt Latvijas komersantu stāvokli, vairāk domājot par to, ko likt Krievijas kravu vietā

Uz austrumiem no Latvijas robežas mūsu uzņēmējiem nekas vairs «nespīd», jo mēs esam daļa no Rietumiem, kam šobrīd ir ideoloģiskais un ekonomiskais karš ar Krieviju, šonedēļ intervijā «Neatkarīgajai» darbavietu radītājus un nodokļu ģenerētājus apgaismoja viedais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība). Politiķis apņēmies noārdīt iekšējos šķēršļus Eiropas valstu tirgos, lai mūsējiem netraucētu nevienlīdzīga konkurence. Lai nu viņam izdodas! Savukārt valsts a/s Latvijas dzelzceļš uzdevumā veiktajā pētījumā Ernst & Young aplēsis, ka, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas tranzīta pazaudēšana vien nozīmētu iekšzemes kopprodukta kritumu par 2%, 17,7 tūkstošu darbavietu un 130 miljonu eiro nodokļu zudumu, tieši un pastarpināti iesaistīto uzņēmumu apgrozījumam sarūkot par 1,4 miljardiem eiro. Labi, ka K. Kariņa «frontes» biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ vēl nav pamanījies iemūrēt jaunu ķieģelīti paša veidotajā Zilupes mūrī, lai Latvijā kāju nespertu vai no tās tiktu izmesti tās godu aizskaroši ļautiņi.

Volstrītā otrdien akciju cenu kāpumu nomainīja neliels kritums, tirgiem reaģējot uz jaunākajiem datiem par koronavīrusa pandēmiju, savukārt pasaules naftas cenas saruka nestabilā tirdzniecības sesijā pirms gaidāmajām naftas ieguvējvalstu sarunām.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot sākotnējam kāpumam Volstrītā.

Volstrītā cenu kāpums izplēnēja, tirgiem atzīstot, ka ekonomika varēs atgrezties normālās sliedēs tikai pēc Covid-19 pandēmijas pakļaušanas kontrolei.

Investorus sākumā iedrošināja dati par to, ka Ņujorkā Covid-19 pacientu hospitalizācijas temps esot palēninājies, kā arī dažas uzlabošanās tendences datos no Itālijas un citiem karstajiem punktiem.

"Par spīti pēdējā brīža kritumam [Volstrītā], galvenie indeksi saglabāja lielāko daļu no vakardienas kāpuma," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

"Vakardienas kāpums apsīka šodienas pēcpusdienā, bet Volstrītā nebija nekādu panikas pazīmju, lai gan drūmā ekonomikas perspektīva nomāca noskaņojumu dienas otrajā pusē."

Pasaules finanšu krīze turpina savu triumfa gājienu pa pasauli un tās vaininiecei Volstrītai tuvākajā laikā neizdosies atjaunot Ņujorkas respektablākās ielas reputāciju, vēstī aģentūra Reuters.

«Ilgu laiku Volstrītas baņķieri bija «Visuma saimnieki», viņiem bija liela ietekme un viņi baudīja cieņu. Taču krīze pārvērta viņus par ļaundariem un noziedzniekiem. Domāju, ka Volstrītai spēs atjaunot savu reputāciju ne agrāk kā pēc pusgadsimta. Ja izdosies vispār,» Reuters citē Braienu Berrovu, dokumentālā romāna Barbarians at the Gate līdzautoru.

Vēl nesen baņķiera profesija bija viena no populārākajām pasaulē. Volstrīta vienmēr ir vilinājusi studentus ar liela atalgojuma un lieliskas karjeras iespējām. Taču krīze ir ienesusi savas korekcijas. Piem., šā mēneša sākumā ASV prezidents Baraks Obama asi nosodīja bonusus banku kalpotājiem 18 mljrd. dolāru apmērā finanšu krīzes laikā. «Tas ir bezatbildības kalngals,» viņš teica.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, šodien darba vizītē Latgalē apmeklējot Eiropas Savienības (ES) austrumu robežu, pauda viedokli, ka Latgale tuvākajos gadu desmitos būs strauji augošs ES reģions, informē Valsts prezidenta kancelejas preses dienests.

Bērziņš Eiropas dienā devās uz Latgali, lai novērtētu Latvijas robežsargu paveiktā darba nozīmi ES ārējās robežas apsargāšanā, kā arī iepazītos ar reģionālo uzņēmumu nākotnes iecerēm.

Vizītes sākumā Bērziņš apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu Rēzeknē, kur iepazinās ar imigrācijas kontroles un dokumentu tehniskās izpētes apmācību, apskatīja skolas bibliotēku un sporta centru, kā arī apmeklēja Kinoloģijas centru.

Vēlāk Bērziņš ieradās Zilupes vidusskolā, kur kopš 1983.gada atjaunotas divas plūsmas pirms tam esošās tikai krievu plūsmas vietā. Sākot sarunu ar Zilupes novada iedzīvotājiem, Bērziņš atzina, ka vizītes galvenie mērķi ir iepazīt Latvijas un ES austrumu robežu un robežsardzes darbu ikdienā, kā arī satikties ar Zilupes novada iedzīvotājiem.

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Būvkompānija LEC (Latvijas energoceltnieks) noslēgusi līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par jaunākās paaudzes kravu kontroles skeneru uzstādīšanu Grebņevas un Zilupes muitas kontroles punktos.

Jaunie skeneri ievērojami atvieglošot muitnieku darbu un sekmēšot efektīvāku un detalizētāku kravu pārbaudi. Operatīvas kontroles nodrošināšana ļaušot stiprināt un vienlaikus arī atslogot Latvijas Austrumu robežas, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.

Kravu kontroles skeneru uzstādīšanu plānots pabeigt 2008.gada rudenī.

Andris Asars-Asarovskis, LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors, valdes loceklis: "Grebņevas un Zilupes muitas kontroles punktos uzstādāmie skeneri ir jaunākās paaudzes iekārtas, kas šobrīd ir vienas no vadošajām, ko izmanto Eiropā. Līdzīgi kravas kontroles skeneri jau uzstādīti vairākās Eiropas valstīs. Latvija būs otrā no Baltijas valstīm, kurā tiks uzstādītas šādas iekārtas; šobrīd tādas darbojas jau Lietuvā. Būtisks solis ir arī pirmā skenera uzstādīšana tieši dzelzceļa transporta kravu pārbaudei, jo līdz šim vilcienu vagoni ar šādām iekārtām Latvijā netika pārbaudīti.

Rēzeknes tiesa Ludzā attaisnojusi Zilupes novada domes priekšsēdētāju Oļegu Agafonovu («Latgales partija») un viņa sievu Irinu Agafonovu, kuriem pirms desmit gadiem celta apsūdzība par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Tiesas spriedumu, kas paziņots šodien, Agafonovs sauc par taisnīgu, jo visa apsūdzība esot bijusi izdomāta un nepamatota. Viņaprāt, politiķi saskaras ar pastiprinātu uzraugošo iestāžu uzraudzību, tāpēc izvairīties no nodokļu nomaksas nemaz neesot iespējams.

Agafonovs pauda nožēlu, ka lietā tika iesaistīta arī viņa sieva.

Novada domes priekšsēdētājam nav zināms, vai prokuratūra spriedumu grasās pārsūdzēt.

Agafonova lieta toreizējā Ludzas rajona tiesā saņemta 2008.gada 16.decembrī, bet pirmā tiesas sēde notikusi 2009.gada 22.septembrī. Lietu izskata Inta Marnauza.

Kā ziņots, ar savām darbībām Agafonovs valstij nodarījis materiālos zaudējumus 140 698 latu (200 997 eiro), bet viņa sieva - 9311 latu (13 301 eiro) apmērā, uzskata apsūdzība.

Sakarā ar akciju sabiedrības Dienvidu tilts iesniegumu par būvdarbiem Slāvu ielā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka no 8.septembra līdz 31.oktobrim tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Slāvu ielas satiksmes pārvada vietējās satiksmes brauktuvēs, posmā no Zilupes ielas līdz Salaspils ielai (virzienā uz Salaspils ielu).

No 8.septembra līdz 2010.gada 1.martam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Slāvu ielas satiksmes pārvada vietējās satiksmes brauktuvēs, posmā no Zilupes ielas līdz Salaspils ielai (virzienā uz Zilupes ielu).

Akciju sabiedrībai Dienvidu tilts uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas Slāvu ielas slēgtajos posmos, transporta piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un operatīvā transporta satiksmi, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga pret eiro un ASV dolāru pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu, kas varētu nozīmēt jaunu procentlikmju pazemināšanu trešdien. Arī galvenie Eiropas biržu indeksi lielākoties saruka.

Kritums Volstrītā notika dienā, kad tirgus dalībnieki arī uzzināja jaunākos uzņēmumu peļņas rezultātus, vienlaikus gaidot FRS lēmumu.

«FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs sacīja, ka «miegaina diena» tirgos nav neparasta dienu pirms FRS paziņojuma, bet tirgi meklē norādes par to, kas varētu būt gaidāms nākamajā FRS sanāksmē decembrī.

Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai, Franfurtes biržas indekss nedaudz saruka, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

«Mēs arī gaidām tos maisus!» laikrakstam Neatkarīgā cerīgi sacīts Zilupes novada domē, kad tas interesējies, kam izdalīti tūkstošiem maisu ar zviedru sarūpēto Ziemassvētku humāno palīdzību. Nav ne maisu, ne arī kādas ziņas, kad tie gaidāmi.

Nesen tika izplatīta informācija, ka Rīgas sadraudzības pilsētas Norčēpingas ziedojums sasniedzis nevis savu draudzeni – Latvijas galvaspilsētu, bet nonācis Zilupē, tālajā Krievijas pierobežā. Tur nogādāti tūkstošiem maisu ar apģērbiem un Ziemassvētku dāvanām, kā arī vismaz 30 lielu paku ar pārtiku. Sūtījumos vajadzēja atrasties banāniem, tualetes papīram, rotaļlietām, segām, apģērbiem, spilveniem, apaviem, saldumiem un dāvanām bērniem. Savukārt pārtikas maisos bijuši konservi, kafija, sausais piens, rīsi, makaroni, rozīnes, cukurs, milti un šokolāde.

«Zilupes pašvaldībā joprojām nebeidz brīnīties – pie viņiem nekas nav nonācis,» vēsta laikraksts. «Neesam pat informēti, ka kāds mums kaut ko sūtījis. Vismaz vēstule taču būtu jāsaņem,» tam sacījusi sekretāre Aina. Cilvēki nākot uz pašvaldību, taujājot pēc palīdzības un izbrīnītām acīm dodoties prom, jo nedabū ne tik, cik melns aiz naga.

Robežsargi divu nedēļu laikā jau otro reizi aizturējuši ķīniešus ar viltotiem dokumentiem. Tas noticis,pārbaudot pasažierus Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktā, vilcienā no Maskavas.

Visiem trim aizturētajiem ķīniešiem bija viltotas Malaizijas pilsoņu pases, kopā ar ķīniešiem tika aizturēts arī iespējamais personu pārvietotājs – kāds 1970.gadā dzimis Malaizijas pilsonis.

Pret Ķīnas pilsoņiem par viltotu dokumentu izmantošanu uzsākti kriminālprocesi, savukārt pret Malaizijas pilsoni kriminālprocess uzsākts par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Valsts robežsardze atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā šis ir jau otrais gadījums, kad tiek aizturētas personas ar viltotām Malaizijas pilsoņu pasēm. Pirmais gadījums tika konstatēts šā gada 19.septembra rītā, kad līdzīgi kā šoreiz pasažieru vilcienā no Maskavas Zilupes dzelzceļa robežkontroles punkta robežsargi atklāja sešas personas ar Malaizijas pilsoņu pasēm.

Pārbaudot Db rīcībā esošo informāciju, noskaidrojies, ka Saskaņas centra (SC) deputāti pārmet deputātam, ekspremjeram Aigaram Kalvītim baumu izplatīšanu Saeimas kuluāros.

"Kalvītis runāja, ka Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs it kā no Zilupes mēra Oļega Agafonova saņem kaut kādu naudu, kas neparādījās nekādos dokumentos, ka esam saistīti ar Zilupes grupējumu. Nav nekādas informācijas, ka mūsu deputāti kaut ko saņēmuši. Mums nepatīk, ja kāds grib mūs nepamatoti nomelnot. Pa Saeimu turpina klīst visādas runas un tenkas, tāpēc nolēmām pielikt punktu šim jautājumam. Ja Kalvītim ir pierādījumi, lai griežas prokuratūrā, ja nē, lai atvainojas un nemēģina par mums izplatīt kādu nomelnojošu informāciju," Db pastāstīja Saeimas deputāts Valērijs Agešins.

Pēc viņa vārdiem, A.Kalvītis izplatot baumas, ka SC frakcija saņemot naudu no atsevišķiem uzņēmējiem par balsojumiem. "Ja tās ir tenkas, ja atsauc, bet, ja prokuratūra atradīs kādu patiesību, esam gatavi sniegt liecības. Neesam saistīti ar kaut kādām koruptīvām darbībām. Mums nepatīk, ka TP deputāti izplata baumu un tenku veidā šo informāciju, arī Saeimas kuluāros, mēs uzskatām, ka tas nav gluži veselīgi, nomelno ne tikai mūsu, bet arī parlamenta kā valsts iestādes prestižu kopumā," tā V.Agešins.

Satiksmes ministrija plāno atpirkt zemes vienības Ludzas rajona Zilupes un Isnaudas novadā valsts autoceļa E22 posmu Nirza – Ploski un Ploski – Terehova rekonstrukcijai.

Ludzas rajona Isnaudas novadā plānots atpirkt zemes vienības 1400m2 platībā, bet Zilupes novadā – 12 243m2 platībā, Db.lv informē Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.

Zemes vienību atpirkšanu paredz divi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekti, kas šodien, 12. jūnijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Plānots, ka autoceļu rekonstrukcijas veikšanai nepieciešamo zemi pirks valsts ar Ministru kabineta atļauju un tā tiks nostiprināta uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Izdevumi zemes vienību pirkšanai un to ierakstīšanai zemesgrāmatā tiks segti no Satiksmes ministrijas budžeta programmas Austrumu – Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība valsts autoceļa E22 posma Nirza - Ploski un Ploski – Terehova rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Pilsētas īpašuma komiteja akceptējusi Rīgas domes lēmumus par ēku nojaukšanu Zilupes ielā 15 un Mangaļsalas ielā 7C, 9 un 11A, DB informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašvaldībai piederošā bijušās pirts ēka Zilupes ielā ir avārijas stāvoklī, tā esot bīstama apkārtējiem. Ēkas atjaunošana, izmantojot esošās konstrukcijas, neesot iespējama, tāpēc to kopā ar divām pagalma izbūvēm demontēs, un zemesgabals 1,17 m² platībā tikšot ieskaitīts zemesgabalu apmaiņas fondā.

Arī vairākas bijušo noliktavu un darbnīcu ēkas Mangaļsalas ielā, Rīgas brīvostas teritorijā, kas pieder pašvaldībai, tiks nojauktas Tās esot morāli un fiziski novecojušas, bojājot pilsētas ainavu un apdraudot apkārtējos.

Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks devis rīkojumu pašvaldības izpilddirekcijām un Īpašuma departamentam uzsākt sistemātisku cīņu pret graustiem Rīgā.

Volstrīta, kas vēl nesen bija ASV finanšu spēka simbols, bet nu jau pasaules krīzes vaininiece, kas zaudējusi triljonus dolāru un tūkstošiem darbavietu, iemūžinājusi šo notikumu jokos un anekdotēs.

Pašas aktuālākās anekdotes stāsta uzņēmumos, sūta viens otram uz e-pastiem, u.t.t. Un kaut arī tie ir smiekli caur asarām, tie dod daudz lielākas cerības uz stabilizāciju kā valdību solījumi.

Daudzas anekdotes ir tieši amerikāņu stilā tāpēc visas nepiedāvāsim, bet tie, kuri to vēlas var izlasīt tās, klikšķinot šeit.

„Aizgāju nopirkt tosteri, bet tam līdzi par velti dod banku.”

Akcionāru sapulce. Pavecs bankas vadītājs mēģina pārliecināt sanākušos, ka krīze ir garām un tirgus sāk stabilizēties. Viņam tiek prasīti argumenti. Sirmais kungs atbild: „Pirms 40 gadiem es pārdevu 500 mūsu kompānijas akcijas un nopirku 1967.gada Ford pikapu. Pagājušonedēļ es pārdevu vēl 500 mūsu uzņēmuma akcijas un atkal varēju nopirkt 1967. gada Ford pikapu.”

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

ASV fondu tirgus otrdien zaudējis 700 miljardus USD. Šī summa ir līdzvērtīga ASV finanšu sektora glābšanas plānam, ko atbalstīja arī ASV Kongress, ziņo Dv.ee.

Šādu summu aģentūrai RIA Novosti nosaucis Wilshire Associates Incorporated izpilddirektors Kims Šeperds (Kim M. Shepherd). Asociācija nodarbojas ar ASV fonda tirgus statistikas apkopošanu.

"Vienas dienas laikā tirgus zaudēja summu līdzvērtīgu ASV ekonomikas glābšanas plānam, ko tikai nesen akceptēja Kongress. Viss sākās 19. septembrī- kad pasaules tirgi sāka krist- ASV kompānijas jau bija zaudējušas 3.4 triljonus USD," norāda K. Šeperds.

700 miljardus dolāru vērtais ASV ekonomikas glābšanas plāns paredz atpirkt no bankām nelikvīdos aktīvus. Ar šādu rīcību būtu iespējams tikai uz īsu brīdi pacelt ASV fondu tirgu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.