Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Finanšu nozares “kapitālais remonts” ieviesa pamatīgas izmaiņas gan banku attiecībās ar klientiem, gan nozarē kopumā. Kā LPB pārdzīvo šo laiku?

2018. gadā normatīvā regulējuma izmaiņu ietekmē, kā arī veicinot caurspīdīguma un atklātības principu ieviešanu finanšu sektorā, kredītiestādes Latvijā pārvērtēja savas klienta bāzes un darbības modeļus, kā rezultātā tika izbeigtas darījuma attiecības un ierobežota finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem, kuri kredītiestādēm radīja paaugstinātus vai nepieņemamus riskus. Minētās pārmaiņas būtiski neietekmēja LPB Bank biznesa darbības modeli e-komercijā, ņemot vērā, ka tas jau sākotnēji bija balstīts uz augstākiem AML prasību standartiem, ievērojot VISA un Mastercard noteikumu stingrās prasības.

Ko iezīmēja Covid-19 krīze e-komercijā?

Covid-19 ierobežojumu dēļ sāka parādīties aizvien vairāk juridisku personu, kas vēlējās nodarboties ar e-komerciju, jo iespējas nodarboties ar tirdzniecību klasiskajā izpratnē samazinājās. Labums no tā visa – iespēja turpināt komercdarbību e-vidē. Vairākiem uzņēmējiem problēma ir pieredzes trūkumā - šeit svarīgi uzsvērt, ka, uzsākot e-komercdarbību, pirmais būtiskais solis ir maksājumu partnera izvēle, kas piedāvā kompleksu pakalpojumu klāstu.

Kas ir galvenie riski? Ko saprotat ar maksājumu partnera izvēli?

Jaunam e-komercijas tirgotājam ne vienmēr ir skaidra izpratne par sadarbību ar pircēju e-vidē, par pircēju ģeogrāfiskām paplašināšanās iespējām - šīs lietas e-komercijā paredz konkrētus riskus. Krāpnieku skaits internetā pieaug, tieši tādēļ e-tirgotājam ir ļoti svarīgi izvēlēties pieredzējušo maksājumu partneri sava biznesa attīstībai e-vidē. Tā var būt gan banka, gan maksājumu iestāde. Būtiskais šajā izvēlē ir maksājumu partnera pieredze un spēja pasargāt no visa veida riskiem, tostarp no krāpšanas.

Kas konkrēti jāzina un jādara tirgotājam izvēloties e-komercijas maksājumu partneri?

Ļoti svarīgi ir palūkoties vai partnerim ir Visa un Mastercard licence un kādā reģionā tā darbojas, jāizvērtē arī atsauksmes. Tālāk jau seko sadarbība ar partneri, kas nodrošina karšu maksājumu saņemšanu. E-tirgotāja uzdevums, pirmkārt, izveidot savu mājas lapu, kurā skaidri jāapraksta preces vai pakalpojumi, maksājumu kārtība, visas darījuma un piegādes detaļas, uzņēmuma kontaktinformācija, kā arī maksājumu atmaksas noteikumi - sadaļa “Noteikumi”, rūpīgi jāpārbauda līgums ar maksājumu partneri, jāsaprot sadarbības noteikumi.

Vai ir kādas tipiskas kļūdas, ko pieļauj Latvijas e-tirgotāji, veidojot attiecības ar patērētājiem?

Latvijas e-veikalos nereti ir gadījumi, kad, piemēram, e-veikalā ir atzīmēts, ka konkrētā prece ir e-veikala noliktavā un tiks piegādāta 2 dienu laikā. Patērētājs samaksā ar maksājumu karti, bet patiesībā prece neatrodas Latvijas noliktavā un tiek piegādāta ne ātrāk ka 14 dienu laikā. Ja e-veikalā ir norāde, ka prece ir noliktavā, tad precei tur jābūt un, ja to jāpasūta no citas noliktavas, tad jābūt norādītam atbilstošam piegādēs laikam. Bieži arī sastopami gadījumi, kad e-tirgotājam ir pienākums atgriezt maksājumu (piemēram, ja aizsūtītā prece tika pazaudēta vai atgriezta atpakaļ e-tirgotājam), e-veikalā ir norādīta informācija, ka maksājums tiks atgriezts 2 dienu laikā, bet pēc būtības, e-veikals var aizkavēt to uz ilgāku periodu.

Vai ir kādas priekšrocības lietojot bezskaidras naudas norēķinus?

Jebkuram maksājumu kartes īpašniekam ir tiesības vērsties savā bankā un noformēt naudas atgriešanas pieteikumu (chargeback vai reklamācija) par jebkuru produktu vai pakalpojumu, kas apmaksāts ar maksājumu karti, bet vispirms kartes lietotājam jāvēršas pie e-tirgotāja ar lūgumu palīdzēt problēmas risināšanā. Piemēram, patērētājs pasūta džinsus e-veikalā, bet džinsi netiek piegādāti. Ja patērētājam neizdodas atrisināt šo problēmu pa tiešo ar e-veikalu, tad patērētājs var vērsties bankā (kas izdevusi maksājumu karti) un noformēt reklamāciju par maksājuma atgriešanu.

Kā mainījusies patērētāju maksājumu karšu reklamāciju dinamika Covid-19 laikā?

Pēc statistikas datiem, var redzēt, ka Covid-19 laikā reklamāciju skaits būtiski pieauga. Piemēram, salīdzinošā reklamāciju aina aviobiļiešu pārdošanā un tūrisma pakalpojumos no pērnā gada septembra līdz šā gada janvārim būtiski atšķiras no Covid-19 laika, jo patērētāji intensīvi interesējās kā atgūt savus līdzekļus. No šā gada maija līdz jūlijam bija augstākais reklamāciju līmenis. Ievērojot, ka klienti ir kļuvuši informētāki par savām iespējām atgūt maksājumus, ir skaidrs, ka e-tirgotājam rūpīgi jāizvērtē un jānoformē piedāvājums tik skaidri, cik vien iespējams. Tieši neskaidrība ir pamats reklamācijai, kas, savukārt, tirgotājam nav izdevīgi, jo katras reklamācijas gadījumā ir papildus izdevumi.

Kādās jomās bija straujš e-komercijas īpatsvara pieaugums?

Covid-19 laikā pieauga to e-tirgotāju skaits, kas nodarbojās ar preču piegādēm un strauji auga tiešo piegāžu apjoms. Sevišķi izteikti tas notika pirmās nepieciešamības preču sektorā. Šajā laikā parādījās pilnīgi jauni pakalpojumu veidi e-komercijā. Strauji izauga uz mājām piegādātās pārtikas apjomi. Tajā pašā laikā e-komercijā bija arī nozares, kas strauji zaudēja klientus tieši ierobežojumu dēļ - tas notika gan tūrisma nozarē, viesnīcu biznesā, gan aviobiļešu pārdošanā.

Vai patērētājiem e-vidē Covid-19 laikā parādījās kādi papildu riski?

Covid-19 bija kā stimuls dažādu nelicencētu līdzekļu pārdošanai - parādījās nesertificētas sejas maskas, amuleti pret Covid-19, grāmatas par vīrusa pieveikšanu, pat nezināmas izcelsmes zāles. Šo līdzekļu tirdzniecība ir riskanta. Tieši šo iemeslu dēļ, Visa un Mastercard izdevuši noteikumus, ka bankai jāpārliecinās, ka e-tirgotājs, kurš savā interneta vietnē reklamē vai pārdod preces ar Covid-19 vārdu vai kuru mērķis ir pārbaudīt, izārstēt vai pasargāt no Covid-19, ir saņēmis attiecīgo atļauju no attiecīgās valsts vai uzraudzības iestādes. Kamēr e-tirgotājs nav saņēmis šādu atļauju preces vai pakalpojumu atbilstībai, tikmēr tirgot šādu preci e-vidē ir aizliegts, jo tas ir pārkāpums un tirgotājs var zaudēt iespēju attīstīt savu biznesu e-vidē. Šādi drošības pasākumi ir ieviesti, lai pasargātu maksājumu karšu turētājus no maldināšanas.

Vai varat minēt kādu klasisku, vienkāršu krāpšanas piemēru?

Piemēram, krāpnieks ar zagtu vai atrastu bankas karti iegādās preci internetā un pēc kāda laika tirgotājs no kartes īpašnieka saņem reklamāciju par krāpniecisko darījumu. Šādus un līdzīgus krāpšanas gadījumus LPB Bank sadarbībā ar e-tirgotāju cenšas ierobežot vai vispār nepieļaut izmantojot gan ārējos, gan iekšējos tehniskos risinājumus.

Ko e-tirgotājs iegūst sadarbojoties tieši ar LPB Bank?

LPB Bank spēj pielāgoties katram klientam un uzsākt tiešu sadarbību ar pieņēmējbanku bez starpniekiem. LPB piedāvā ātru pieteikumu izskatīšanu, kā arī bezmaksas konsultāciju ar e-komercijas speciālistu par bankas piedāvātiem sadarbības iespējām un pieejamiem instrumentiem. Viens no tādiem instrumentiem ir iespēja saņemt un pieņemt maksājumus vairāk nekā 50 valūtās.

Kādas tehniskās iespējas banka piedāvā klientiem?

LPB piedāvā individuālu multifunkcionālo sistēmu, kurā klientam tiek piedāvāta iespēja pielāgot maksājumu formu, uzstādīt filtrus un limitus risku ierobežošanai, izveidot dažāda veida atskaites par saņemtajiem maksājumiem, redzēt darījumus, ieskaitot IP adreses, no kurām tiek veikts pirkums, piegādes adreses un banku, no kuras tiek veikts maksājums - tirgotājam ir iespēja salīdzināt datus un novērtēt riskus. Augsta sistēmas konfigurācijas elastība ļauj ātri izveidot un konfigurēt risku minimizēšanas noteikumus, kā rezultātā, efektīvi uzraudzīt karšu darījumus, lai identificētu potenciāli krāpnieciskus darījumus.

LPB Bank klienti var būt droši, ka banka pasargās viņus ne tikai no krāpnieciskiem darījumiem, bet arī nodrošinās viņu darbības atbilstību noteiktajiem starptautisko maksājumu karšu uzraudzības standartiem un noteikumiem!

Raksts tapis sadarbībā ar LPB Bank AS

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kredītiestāde AS "Holm Bank" iegādājusies Latvijas finanšu pakalpojumu sniedzēja SIA "Best Līzings" kontrolpaketi, pārdēvējot uzņēmumu par SIA "Holm Bank Latvia", kas nodarbosies ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

AS "Holm Bank" ir kredītiestāde Igaunijā, savukārt SIA "Holm Bank Latvia" ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. AS "Holm Bank" piedāvā plašu pakalpojumu klāstu dažādās valstīs, sākot no preču pirkšanas uz nomaksu un patēriņa kredītiem līdz dažādiem kredītkaršu risinājumiem, biznesa aizdevumiem un termiņnoguldījumiem.

Austrijā un Vācijā termiņnoguldījumi tiek piedāvāti kopš 2019.gada, izmantojot platformu Raisin. 2020.gada augustā AS "Holm Bank" uzsāka pārrobežu darījumus Zviedrijā ar inovatīvu finanšu risinājumu - digitālo kredītkarti.

"Vairāk nekā desmit gadu pieredze Latvijā ar preču nomaksas kredītu un 25 gadu pieredze patērētāju kreditēšanas biznesā Igaunijā ļauj mums izprast patērētāju vajadzības un kredītu tirgus tendences. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība nepārtraukti uzlabojas. Mūsu mērķis ir panākt ievērojamu tirgus daļas pieaugumu nākamajos gados," saka AS "Holm Bank" pārstāvis Rauno Klettenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas mediji: Danske Bank un Deutsche Bank caur Lietuvu veikusi aizdomīgus pārskaitījumus

Žanete Hāka, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tirgoties internetā, nepārkāpjot noteikumus

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls/Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir tirdzniecības nākotne, uz ko būtisku ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija. Tomēr pat pēc ārkārtējās situācijas beigām iepirkšanās apjomi interneta vidē turpina palielināties – aizvien vairāk klientu vēlas iegādāties preci, nepametot savus mājokļus. Taču kam jāpievērš uzmanība, lai darbojoties e-komercijā, nepārkāptu noteikums.

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Signet Bank izveidojusi Citra Development nekustamā īpašuma projekta attīstībai

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" izveidojusi meitasuzņēmumu SIA "Citra Development" nekustamā īpašuma projekta attīstībai, informēja bankā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Citra Development" reģistrēta trešdien, 29.jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 300 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Signet Bank". Jaundibinātās kompānijas valdē ieceltas Kristiāna Janvare un Jeļena Ogaņina.

Bankā norādīja, ka "Citra Development" ir izveidota nekustamā īpašuma projekta attīstībai, kuru banka plāno īstenot kopā ar klientiem.

"Signet Bank" peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 907 000 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt "Signet Bank" aktīvi 2020.gada 30.jūnijā bija 228,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% jeb 38,146 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 190,083 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla "top!" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija gandrīz 150 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja veikalu tīkla "top!" pārstāvji.

Veikalu tīkla "top!" valdes priekšsēdētājs un finanšu direktors Jānis Dubults norādīja, ka Covid-19 ieviesa korekcijas veikalu tīkla plānos, liekot uz projektiem, kā arī uz procesiem skatīties no cita skatu punkta. "Jaunās pārmaiņas bija ne tikai neziņas piepildītas, bet arī pozitīvas apgrozījuma rādītājos," viņš sacīja.

Savukārt veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte pavēstīja, ka, neskatoties uz saspringto pirmo pusgadu, renovēti pieci veikali - Lubānā, Apē, Dagdā, Jelgavā un Liepājā, kā arī atvērts jauns veikals "top!" Varakļānos un turpinās jaunā veikala būvniecība Siguldā. Tiek strādāts arī pie vēl vairākiem jauniem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 3 miljonu eiro apmērā "Atta Centre" remonta un labiekārtošanas darbiem, informē banka.

"Par to, ka Rīga trūkst multifunkcionāls konferenču centrs, kas spētu uzņemt lielu skaitu cilvēku tiek diskutēts jau sen, tāpēc esam pārliecināti par "Atta Centre" izvēlētās stratēģijas izdošanos un patiesi priecājamies sniegt savu ieguldījumu "Atta Centre" attīstībā," komentē Roberts Idelsons, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

"Esam pateicīgi "Signet Bank" pārstāvjiem par finansiālu atbalstu un uzticēšanos mūsu projektam. Mēs ļoti novērtējam, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju pasaulē, bija pieņemts lēmums piešķirt finansējumu turpmākai "Atta Centre" attīstībai. Esam pārliecināti, ka investīcijas noteikti atmaksāsies un mūsu centrs kļūs par modernāko konferenču un izstādes centru Baltijā," stāsta Jānis Astahovs, "Atta Centre" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā

Māris Ķirsons, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Pandēmijai attīstoties, liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus.

Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī, intervijā Dienas Biznesam norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību, Valdis Dombrovskis.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir radījuši būtisku sarukumu tirdzniecībā. Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros, it īpaši, ja pašlaik ir notikusi otrā Covid-19 atnākšana?

Šobrīd samērā grūti sniegt konkrētas prognozes par to, kad starptautiskā tirdzniecība varētu sasniegt agrākos apjomus, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir pieaugusi neskaidrība par Eiropas tautsaimniecības un tirdzniecības atveseļošanās iespējamajiem scenārijiem. Šī gada pavasarī un vasarā Eiropas Komisijas veiktās ekonomikas prognozes tika balstītas uz pieņēmumu, ka dalībvalstu ieviestie ierobežojošie pasākumi koncentrēti tiks īstenoti gada pirmajā pusē, bet pēc tam pakāpeniski atviegloti. Tomēr, pandēmijai attīstoties, redzam, ka liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus. Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī. Starptautiskā Valūtas fonda veiktās prognozes norāda uz pasaules tirdzniecības kopējā apjoma palielināšanos par aptuveni 8% 2021. gadā un vidēji par 4% turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka pēc šīs prognozes tirdzniecības iepriekšējie apjomi varētu tikt sasniegti 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gaismas stars būvniecības apdrošināšanas krēslainā tuneļa galā

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielākās ASV un Eiropas bankas darbinieku skaitu palielinājušas par 19 000

Žanete Hāka, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai uzņēmumos, varētu lemt par jauniem atbalsta veidiem

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai uzņēmumos, varētu lemt par jauniem atbalsta veidiem, pieļāva ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Līdz šim inficēšanās ar Covid-19 tika konstatēta atsevišķos uzņēmumos - "Kuldīgas tekstils", "Forevers" un "Līcis-99". Vaicāts, vai, pieaugot saslimstībai uzņēmumos un tādējādi ietekmējot to darbību, uzņēmumiem netiek plānots kāds atbalsta mehānisms, Vitenbergs atbildēja, ka pagaidām šādi mehānismi nav nepieciešami.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs atzina, ka gadījumā, ja situācija uzņēmumos pasliktināsies, Ekonomikas ministrija atbalsta iespējas izvērtēs un nepieciešamības gadījumā meklēs iespējas šiem uzņēmumiem palīdzēt.

Vitenbergs arī atgādināja, ka joprojām ir spēkā virkne pavasarī ieviestu atbalsta pasākumu uzņēmumiem.

Tāpat ekonomikas ministrs aicināja uzņēmumos stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, piebilstot, ka augsti saslimšanas riski ir tieši ražojošajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma izveidot naudas atmazgāšanas novēršanas kompetenču centru.

"Ļoti ceru, ka tas palīdzēs risināt naudas atmazgāšanas novēršanas uzdevumus efektīvāk un novērst tāda veida draudu parādīšanos nākotnē, jo naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riski ļoti spēcīgi ietekmē gan valsts reputāciju, gan tās finanšu sistēmu," valdības sēdē sacīja finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Lēmums par centra izveidošanu seko virknei naudas atmazgāšanas skandālu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā pēdējos gados.

Centra dibinātāji būs Finanšu ministrija, Lietuvas Banka, kā arī virkne banku - SEB, "Swedbank", "Luminor Bank", "Šiauliu bankas", "Medicinos bankas", "Revolut Bank" un "Citadele".

Paredzēts, ka centra darbā piedalīsies arī Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Arvien vairāk rādītāju, ka Latvijas ekonomika atkopjas no Covid-19 šoka

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka.

Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē.

Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru