LTRK atbalsta lēmumu neveikt nodokļu izmaiņas 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta ministru lēmumu par nodokļu saglabāšanu esošajā līmenī, veidojot nākamā gada valsts budžetu, kā arī turpināt strādāt pie sistēmas izmaiņām 2018.gadā, balstoties uz Pasaules bankas un vietējo pētnieku rekomendācijām, informē LTRK.

Dienas Bizness, 27.6.2016

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirmdien, 27.jūnijā apliecināja, ka papildu valsts nepieciešamību finansēšanai tiks rasti līdzekļi no iekšējām rezervēm, pārdalot ministriju budžetu, kā arī nedaudz palielinot budžeta deficītu. «Regulāri tiekoties ar atbildīgajiem ministriem un premjerministru Māri Kučinski esam vienojušies, ka uzņēmēji pašreiz nav gatavi būtiskām nodokļu izmaiņām, kādas tika veiktas pērnā gada rudenī gatavojot šī gada budžetu. Mēs esam patiesi priecīgi, ka pie šī lēmuma ministri arī turas, tādējādi garantējot daudz paredzamāku biznesa vidi nākamajam gadam,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pašreiz turpinās darbs pie nelielām izmaiņām nodokļu jautājumos, kas tiks ieviesti gan šogad, gan nākamā gada sākumā, tostarp paplašinot reversā PVN maksāšanas kārtību Eiropas Savienības PVN direktīvā atļautajās nozarēs, kā arī paredzēts ieviest fiksētu maksu jeb patentmaksu vieglo pasažieru transportlīdzekļu pārvadājumos, tāpat arī paplašinot atvieglojumus koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām – ēdināšanas izdevumiem.

Ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir lēnāka nekā tas bija plānots gada sākumā, pašreiz būtiski ministriem strādāt kopā ar biznesa organizācijām, lai tādējādi sasniegtu «ekonomikas izrāvienu» un paaugstinātu labklājības līmeni valstī kopumā. «Svarīgi, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs saprot, ka nevis mēs katrs personīgi maksājam nodokļus, bet to nodrošina uzņēmēji,» saka J.Endziņš, «bizness ir kā valsts asinsrite -, ja rodas nosprostojums vai palēninājums, tad cieš visa sabiedrība kopumā. Ja uzņēmējs nevar nopelnīt, tad viņam nav arī ko samaksāt valstij, tāpēc  uzņēmējdarbības videi jābūt labvēlīgai, lai valsts budžets pildītos un katrs cilvēks no tā iegūtu.»

LTRK kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām pašreiz strādā pie vairākiem pētījumiem, lai sagatavotu rekomendācijas nodokļu sistēmas sakārtošanai, ko plānots veikt, gatavojot 2018.gada valsts budžetu.   

 

Tevi varētu interesēt

 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie saviem biedriem, aicinot...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic politiķus un amatpersonas ar izpildītajiem...

Uzņēmējdarbības attīstība Zemgalē būs atkarīga ne tikai no pašvaldību spējām investoriem...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ministru kabineta (MK) darbu novērtējusi ar...

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

No 21. līdz 23. jūnijam Finanšu ministrijas pārstāvji Tokijā, Japānā, uzsāk sarunas...

Pasaules Banka (PB) iesaka Latvijai ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti 19% zemajām, bet...

Ja Latvija nodokļu iekasēšanā varētu sasniegt tādus pašus rezultatīvos rādītājus kā, piemēram,...

Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt...

No šī gada 1.jūlija nepārstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru, tostarp eļļas augu...

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums...

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.jūnijā, neatbalstīja ierosinājumu...

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto...

Puse no teju 800 miljoniem eiro, ko ministrijas prasa jaunām politiskām iniciatīvām...