Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret papildu atbildības noteikšanu komercsabiedrību izpildinstitūciju valdes locekļiem, t.sk. paredzot atbildību par nodokļu parādiem ar visu valdes locekļa mantu, medijiem izplatītā paziņojumā norāda LTRK.
«Ne velti Komerclikumā noteikts, ka persona komerctiesībās neatbild ar savu mantu, bet gan tikai ar to mantisko ieguldījumu, kas ieguldīts komercsabiedrības darbības nodrošināšanai. Atrunājot pretēji, maz būtu personu, kas par kļūdām uzņēmējdarbībā būtu gatavi atbildēt ar visu savu privātīpašumu,» uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune, skaidrojot, ka atbildība ar visu mantu būtu pieļaujama tikai un vienīgi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu t.i. kriminālprocesa ietvaros, nevis par neveiksmīgu, kļūdainu komercdarbību un par tādiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri nav kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi.
Uzņēmēji uzskata, ka atbildība ar visu personas mantu administratīvā procesa ietvaros Latvijā nav iespējama vairāku apsvērumu dēļ. Latvija nav salīdzināma ar VID pieminētajām valstīm, piemēram, ar Zviedriju, kur ir daudz augstāks tiesiskās apziņas līmenis un būtiski lielāka sabiedrības uzticība valsts pārvaldes iestādēm. Ievērojot pētījumus par to, kā sabiedrība novērtē korupcijas līmeni valstī, līdz nostabilizēsies normatīvo aktu bāze, kā arī izveidosies vienveidīga, paredzama iestāžu un tiesu prakse, šādas sankcijas nav vērtējamas kā samērīgas.
Tāpat LTRK norāda, ka, izvērtējot spēkā esošos normatīvos aktus, secināms, ka likumos jau tagad ir noteikta juridisko personu un to fizisko personu, kuras ir komercsabiedrību izpildinstitūciju locekļi, atbildība - ja personas kā komercsabiedrību izpildinstitūciju locekļi rīkojušās prettiesiski, Krimināllikumā paredzēti sodi, piemēram, brīvības atņemšana, mantas konfiskācija, piespiedu darbs, naudas sods un papildsodi - tiesību ierobežošana, t.sk. tā attiecināma uz valdes locekļu tiesību ierobežošanu uz laiku līdz 5 gadiem (tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktu amatu, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību).
«Lai personu sodītu, nepieciešams izvērtēt lietas apstākļus, izvērtējot, vai konstatējama personas vaina. Ja persona tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pastāv visas iespējas piemērot sodu. Nav šaubu, ka pierādīšana prasītu nopietnu darbu, laiku un cilvēkresursus, tomēr, izvērtējot samērīgumu starp personas tiesību aizsardzību un valsts un sabiedrības interesēm, tiesiskā valstī cits risinājums nebūtu pieļaujams. Personas saukšana pie kriminālatbildības, t.sk. piemērojot mantas konfiskāciju, ir pieļaujama tikai tad, ja ar notiesājošu tiesas spriedumu pilnībā pierādīta personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,» norāda LTRK Padomes locekle, nodokļu un nodevu eksperte Elīna Rītiņa.
Valsts ieņēmumu dienests rosina noteikt valdes locekļu atbildību par nodokļu parādiem.
VID, izvērtējot arī ārvalstu pieredzi, ir piedāvājis likumā «Par nodokļiem un nodevām» paredzēt valdes locekļu atbildību par nodokļu parādu nomaksu, pastāvot kritērijiem, kas liecina par valdes locekļu negodprātīgām darbībām attiecībā uz nodokļu nomaksu. VID priekšlikumā minētā nodokļu parāda summa ir piecdesmit minimālās mēnešalgas jeb 16 000 eiro.