Trešdien tika ielikts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Dabaszinātņu centrs, kura būvniecību plānots pabeigt nākamā gada augustā. Līdz ziemai paredzēts uzbūvēt septiņus ēkas stāvus, norāda būvnieki. Pēc tam tiks izveidota infrastruktūra, un nākamā gada pavasarī – jau iekārtotas telpas.

Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmā projekta kārta tiks pabeigta 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā. Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā tiek organizēts konkurss par ilgtspējīgāko jeb vērtīgāko ēku un šogad 17 pretendentu konkurencē par tādu atzīts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņkalnā, teikts paziņojumā medijiem.

Konkursa Ilgtspējīgākā ēka un projekts mērķis ir meklēt un izcelt objektus, kuru vērtība izpaužas ekonomiskos ekspluatācijas izdevumos, pietiekamā gaisa apmaiņas daudzumā un draudzīgumā videi un cilvēkam, ko nosaka kvalitatīvu materiālu izmantojums. Konkursa devīze – ilgtspējīgs=pārdomāts=pamatots.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Konkursam ir trīs nominācijas: Ilgtspējīgākā ēka, Ilgtspējīgākais projekts, Ilgtspējīgākā studentu ideja. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi, kuru vidū bija gan sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un zaļo tehnoloģiju izmantojumu.

Nominācijā iespējams pieteikt ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un izturējušas vismaz vienu apkures sezonu.

Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājai, kas ir otrā no plānotajām trīs studiju un pētniecības ēkām jaunajā LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, nosvinēti spāru svētki, informē būvnieku AS LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Zinātņu māja tiek celta blakus 2015. gadā atklātajai un AS LNK Industries būvētajai Dabas mājai - abas ēkas būs savienotas ar siltinātu pāreju.

Zinātņu mājā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte, 78 mūsdienīgākās zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā tā varēs uzņemt 2000 studentu, un tajā paredzētas 430 darba vietas zinātniekiem un mācībspēkiem.

LASI VĒL:

LU saņem 11,5 milj. eiro aizdevumu Akadēmiskā centra projekta turpināšanai

Somijas bankas Pohjola Bank filiāle Latvijā parakstījusi līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par 6 miljonu eiro lielu aizdevumu LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecības finansēšanai, informē Pohjola Bank filiāles Latvijā mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Lubāns.

Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir LU Akadēmiskā centra Torņakalnā pirmā kārta. LU projekta finansētāju izvēlējās atklātā konkursā.

LU Akadēmiskā centra pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ielikti 28. maijā.

Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvi paredzēts pabeigt 2015. gada augustā. Tad uz jauno ēku Torņakalnā varēs pārcelties aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm – jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, kā arī Medicīnas fakultāte.

Te jaunas telpas būs arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtam, kā arī Ķīmiskās fizikas institūtam. Ēkā paredzēts iekārtot arī vairāku valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Līdz ar būvatļaujas izsniegšanu Torņakalnā sākusies Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība, informēja LU Preses centrā.

Akadēmiskā centra pirmās kārtas projektu Rīgas pilsētas būvvalde saskaņojusi 27.februārī, bet vakar, 4.martā, ir izsniegta būvatļauja. Projekta pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt akadēmisko centru un labiekārtot teritoriju. Projekta pirmo kārtu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada augustam, bet visu kompleksu - līdz 2023.gadam.

Jaunajā ēkā iekārtos sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas. Tur atradīsies Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs, Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs, Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, kā arī Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs.

Latvijas Universitāte (LU) piektdien parakstījusi līgumu ar pilnsabiedrību LNK Industries Group par LU Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē universitātes pārstāvji.

Līgums 14,89 miljonu latu vērtībā (bez PVN) noslēgts ar iepirkuma procesā izvēlēto būvnieku – pilnsabiedrību LNK Industries Group, lai jau oktobrī varētu uzsākt pirmos darbus un 2015. gada vasarā pabeigtu septiņstāvu ēkas būvniecību, to iekārtotu un nodotu ekspluatācijā.

«Dodot iespēju savus piedāvājumus iesniegt plašam pretendentu lokam, valstij un LU, esam ietaupījuši vairākus miljonus latu, ko būs iespējams novirzīt citu augstākajai izglītībai nozīmīgu jautājumu atbalstam,» skaidro LU rektors profesors Mārcis Auziņš.

«Mūs gaida dinamisks darba process, kas jau tuvākajās dienās tiks sākts ar tehniskā projekta izstrādi, savukārt viens no projekta izaicinošākajiem posmiem būs pētniecības centru laboratoriju būvniecība un iekārtošana, kam nepieciešamas gan specifiskas zināšanas, gan sarežģīti tehniskie risinājumi,» saka AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].

Pārdaugavā aktīvi notiek jaunuzceltā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra apkārtnes labiekārtošanas darbi, fotogrāfijās fiksējusi aģentūra LETA.

Db.lv jau vēstīja, ka Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmo projekta kārtu plānots pabeigt 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā.

Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.

Nākamajās kārtās plānots izveidot Humanitāro zinātņu centru, Dzīvības un veselības zinātņu centru, Skolotāju izglītības centru un Sociālo zinātņu centru. Kompleksā paredzētas studiju servisa un rekreācijas telpas, kā arī dienesta viesnīcas, sporta centrs un ekumēniskā baznīca. Plānots, ka viss komplekss tiks pabeigts līdz 2023.gadam un tas uzņems 15 tūkstošus studentu.

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Trīs lielākās universitātes – LU, RTU, RSU plāno ieguldīt attīstībā 47 milj. Ls. Celtniecības darbi Rīgā sāksies jau tuvākajā laikā. Tiks būvētas studentu pilsētiņas, inženiertehniskās ēkas un pirmais Baltijā medicīnisko tehnoloģiju centrs, liecina informācija laikrakstā Biznes & Baltija.

Rīgas Stradiņa universitāte plāno izveidot pirmo Baltijā medicīnisko tehnoloģiju centru, kas tiks būvēts Imantā, Anniņmuižas bulvārī. «Tas ļaus jaunajiem mediķiem apgūt praktiskas iemaņas, sākot no vienkāršām procedūrām līdz pat sarežģītām operācijām ar medicīnisko leļļu izmantošanu un datorsimulācijām,» skaidro RSU rektors Jānis Gardovskis. Projekta summa ir 5,17 milj. Ls, no kuriem 4,39 milj. Ls nodrošina ERAF.

Vislielākais finansējums paredzēts LU, kas modernizēs infrastruktūru, t.sk., tiks izveidots zinātniski akadēmiskais centrs Rīgā, Torņakalnā ar 14 auditorijām, 7 laboratorijām, 5 individuālās apmācības kabinetiem, kā arī bibliotēku un 120 telpām pasniedzējiem. LU projektu plānots pabeigt 2014. gada septembrī, tā izmaksas sasniedz 22,74 milj. Ls, no kuriem 19,33 milj. Ls nodrošina ERAF.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Pirms pāris nedēļām Latvijas Universitāte (LU) vienīgi apsvēra domu par studiju maksas celšanu no nākamā gada, tagad lēmums jau faktiski pieņemts. Studiju maksas pieaugums varētu svārstīties 10% robežās, taču mācību maksa nebūšot lielāka kā citu augstskolu līdzīgās programmās. Arī citās Latvijas lielākajās augstskolās mācību maksa iepriekš jau mainīta, un dažās vietās izmaiņas iespējamas arī šogad, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā Universitātes darbinieku sapulcē LU rektors Mārcis Auziņš atzīmēja, ka kopš 2008. gada Universitātē studiju maksa nav mainījusies, kamēr pārējās Latvijas augstskolās tā celta pat vairākkārt. Tāpēc, ņemot vērā, ka pieaugušas mācību procesa nodrošināšanas izmaksas, pienācis laiks maksu celt. Viņš norādīja, ka lēmums jau izdiskutēts un pieņemts Dekānu padomē, kā arī to atbalsta Universitātes vadība. Šī gada budžetā gan tas lielu ieguvumu nedošot, jo izmaiņas skars tikai jaunos studentus, kuri vēl tikai sāks studēt 1. kursā.

LU kanclers Gundars Bērziņš Dienai piebilda, ka lēmums vēl jāsakaņo ar Studentu padomi un jāsagaida rektora rīkojums, taču arī no viņa teiktā nebija jūtams, ka plānotās izmaiņas varētu tomēr nenotikt. Skaidrojot iemeslus, G. Bērziņš norādīja, ka Universitāte vēlas īstenot individuālāku pieeju studentiem, kas prasa arī lielākus resursus. Kā sapulcē atzīmēja M. Auziņš, papildus tam, ka šogad Torņakalnā tiks atvērts jaunais LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, nākamajās kārtās plānots izveidot vēl arī Humanitāro zinātņu, Skolotāju izglītības un Sociālo zinātņu centru.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina metu konkursu ar mērķi iegūt LU Akadēmiskā centra teritorijas Torņakalnā telpiskās vīzijas metu, kā arī priekšlikumus teritorijas funkcionālajam zonējumam un Sporta mājas jaunbūvei.

Konkurss norisinās līdz šā gada 11. oktobrim, godalgu fonds – 40 000 eiro.

LU teritorija Torņakalnā strauji attīstās – 2015. gadā durvis vēra Dabas māja, 2019. gadā tika atklāta Zinātņu māja, bet 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu māja. Turpmākajos gados LU Akadēmiskā centra teritorijā plānots izbūvēt Tehnoloģiju un Veselības māju, Studentu un Viesu māju, Sporta māju, Akadēmisko laukumu.

Konkursa objekts un izpētes teritorija atrodas Rīgā – Pārdaugavā, starp Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu, teritorijas kopējā platība ir 96 960,43 m². LU Akadēmiskā centra teritorija atrodas tuvu Rīgas vēsturiskajam centram un robežojas ar tā aizsardzības zonu un plānoto Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras koridoru.

180 metrus garā Satiksmes iela ir starpposms, lai, no centra puses braucot pa Bauskas ielu, nokļūtu Vienības gatvē vai Jelgavas ielā

Satiksmes iela ir tik īsa, ka kāds var to pat neievērot, neslēpj DB aptaujātie uzņēmēji, kuru kompānijas tur ir nobāzējušās. Viņi sevi dēvē par Torņakalna iemītniekiem. Šī Rīgas apkaime pagaidām nevar lepoties, ka viss tajā ir saposts, bet nākotne pavisam noteikti ir daudzsološa. Reiz pamestās ēkas tiek pamazām atjaunotas, rajons kļūst sakoptāks. Liels pluss ir tas, ka netālu ir uzbūvēta Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs.

Satiksmes ielu labi zina ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta pasažieri, jo autobusa, tramvaja un trolejbusa pietura nodēvēta par godu šai ielai. Uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka par spīti intensīvai auto satiksmei un sastrēgumiem, kas šeit ir ierasta parādība, it īpaši piektdienu vakaros, dzīve rit rāmi, un šeit mājvietu meklē tie uzņēmumi, kuriem liela garāmgājēju plūsma nav primārā, bet kam svarīgi, ka ielas malās bez maksas var novietot auto, ātri ir iespējams aizbraukt gan uz centru, gan šaipus Daugavai esošajiem rajoniem. Tā esot Pārdaugavas burvība – sadzīve ir ērtāka, nekā Rīgas centrā.

Šogad Zinātnieku nakti pirmoreiz organizēja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Deviņās Latvijas pilsētās to apmeklējuši vairāk nekā 18,5 tūkstoši interesentu.

VIAA sadarbībā ar LZA, augstskolām un zinātniskajām institūcijām piedāvāja dažādus eksperimentus, izstādes, diskusijas un citas aktivitātes 27 norises vietās. Pasākumu tēma bija Gaisma.

«Lielā apmeklētāju interese par Zinātnieku nakts pasākumiem liecina, ka labi pārdomāta un koordinēta VIAA sadarbība ar augstskolām un zinātniskajām institūcijām var veicināt sabiedrības interesi par zinātni. Izvēloties pareizos instrumentus un pieejas, ir iespējams celt zinātnes prestižu un veicināt jauniešos vēlmi izvēlēties zinātnieka karjeru,» atzīst VIAA direktore Dita Traidās.

Visdažādāko vecumu apmeklētāji bijuši aktīvi ne tikai Rīgā, bet arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī – vairāk nekā 1500 apmeklētāju, un Liepājas Universitātē – vairāk nekā 800 cilvēku. Lielu atsaucību guvuši arī pasākumi Jelgavā, Rēzeknē un Daugavpilī – katrā no pilsētām vairāk nekā 1000 interesentu.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Jau otro ceturksni pēc kārtas investīciju apjomu samazināšanās ievērojami kavē tautsaimniecības attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ceturkšņa laikā ir pieaudzis tikai par 0,6% (salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem), IKP gada pieauguma tempam 2. ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem sasniedzot vien 0,8%.

Salīdzinājumā ar jūlijā publicēto IKP ātro novērtējumu, pilnais IKP novērtējums ir uzlabots par 0.2 p.p. Tomēr tas neatstāj būtisku pozitīvu ietekmi uz IKP gada prognozi, jo koriģēti ir arī iepriekšējie ceturkšņi.

Investīcijas 2. ceturksnī turpināja krist, gada izmaiņām saglabājoties izteikti negatīvām (-24.7% salīdzināmās cenās, sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Un jau atkal jāvaino pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumā, kas izteikti redzams būvniecības nozarē. Tā gada sākumā piedzīvojusi ievērojamu aktivitātes samazinājumu, un dati liecina, ka tas galvenokārt noticis ceļu un nedzīvojamo ēku segmentā. Ceļu būvē aktivitāte gan lēnām atkopjas (ikviens, kas braucis pa Brīvības ielu to apstiprinās) un tuvākajos ceturkšņos to redzēsim arī datos. Savukārt nedzīvojamo ēku segmentā līdz ar iepriekšējā plānošanas perioda projektu nodošanu (Rīgas pils, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka) iestājies klusuma periods.

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.