Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes komanda 12.aprīlī uzvarējusi ANO Starptautiskās tiesas izspēlē, pārspējot vairāk nekā 30 citas Eiropas valstu komandas. LU komanda ieguva 1.vietu kopējā novērtējumā, 1.vietu kā prasītāji un otro vietu labākā runātāja kategorijā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Sestdien, 12.aprīlī Starptautiskās tiesas mītnē Hāgā risinājās ANO Starptautiskās tiesas izspēles fināla turnīrs, kurā Latvijas Universitātes komanda stājās pretī Leidenes Universitātes (Nīderlande) komandai. Latvijas Universitāti pārstāvēja LU Juridiskās fakultātes 3.kursa studenti Andris Rimša, Katrīne Pļaviņa un Aija Lejniece. Kopvērtējumā LU komanda izcīnīja 1.vietu turnīrā, savukārt kā prasītāji ieguva 1.vietu un kā atbildētāji - 3. Turnīra pusfināla spēļu gaitā LU komanda pieveica Maltas, Grieķijas, Bulgārijas un Spānijas komandas. LU studente Aija Lejniece atzīta par turnīra otru labāko runātāju.

Spēles fināls risinājās ANO Starptautiskās tiesas Lielajā zālē (Great Hall of Justice), kur LU komanda aizstāvēja prasītāja pozīciju. Izspēli tiesāja viņu ekselences Starptautiskās tiesas tiesneši Bruno Simma (Bruno Simma), Kenets Kīts (Kenneth Keith) un Irānas – Amerikas Savienoto Valstu prasību tribunāla tiesnesis Bengts Broms (Bengt Broms). LU komanda aizstāvēja prasītāju pozīciju, kuras valsts lidmašīna ir cietusi negadījumā dispečeru nolaidības dēļ. Pretinieku godā uzstājās Leidenes Universitātes komanda, kura aizstāvēja gaisa telpas dispečera valsts atbildību negadījumā.

Teldera Starptautiskās tiesas izspēle šogad norisinājās 31.reizi, piedaloties 31 komandai, kuras pārstāvēja gandrīz visas Eiropas valstis. Komandas sacentās vēsturiskās Miera pils (Peace Palace) Hāgā telpās, kurā ikdienā tiek izšķirti starpvalstu strīdi. Līdz šim Latvijas (Latvijas Universitātes) komandas iepriekš sasniegušas 11. rezultātu pasaules līmenī un 6. vietu Eiropas sacensībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jurisprudences vide Latvijā: 30 gadu ilgas pārmaiņas un tas, kam mainīties nevajadzētu

Ivars Grunte, advokātu biroja TGS Baltic vadošais partneris, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latviešu studenti pārdevuši izglītojošas grāmatas 1,5 miljonu vērtībā

Laura Mazbērziņa, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RSU rektors: ārzemju studenti uz Latviju atved miljonus

Dienas Bizness, 13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ārzemju studentus sākām pie sevis aicināt jau 90. gadu sākumā, un pirmās bija gruzīnu grupas, kas studēja krieviski – toreiz tas bija atļauts. Vēlāk, kad ārzemniekiem sākās apmācības tikai angļu valodā, parādījās pirmie arābu studenti, arī no Šrilankas. Šodien pārsvarā orientējamies uz Eiropas tirgiem, un šobrīd 95% ir studenti no ES,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Tas ir pietiekami prestiži, ka studenti no ES izvēlas mūsu augstskolu, bet, no otras puses, mēs uzskatām, ka mums ir jāsaglabā arī Austrumu tirgus. Mēs strādājam ar dažādām valstīm, braucam uz izstādēm, mums ir nodaļa, kas profesionāli darbojas šajā virzienā. Valstīs, kurās piedalāmies izstādēs, esam jau labi pazīstami. Kāds mans kolēģis, medicīnas profesors no Vācijas pilsētas Esenes, teic, ka Rīga vāciešiem ir labi pazīstama: daudzu turienes mediķu bērni brauc mācīties uz mūsu augstskolu, uz Rīgu,» stāstījis rektors.

«Pats galvenais – ārzemju studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti. Faktiski mēs sevi varam dēvēt kā diezgan lielus investorus: ārzemju studenti katru gadu uz Latviju atved ap 15 miljoniem latu,» viņš atklājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izglītības eksportam vajag reālu zaļo gaismu

Māris Ķirsons, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdos valsts iestādes atbalsta ārzemju studentu apmācību Latvijā, bet darbos – sanāk tā, kā sanāk

To intervijā DB stāsta Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš gan, neraugoties uz vasaras beigās Ministru kabinetā saņemto «kurvīti» studiju virziena Mākslas atvēršanai, kas paredzēta ārvalstu studentu piesaistei, nemet plinti krūmos un cer, ka ar nākamā gada septembri piesaistīs arvien jaunus un maksātspējīgus studentus, kas visai Latvijai nesīs labumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15.novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik svarīgi ir ārvalstu studenti Latvijai?

Tie ir būtiski ne tikai, lai noslogotu Latvijā esošās augstākās mācību iestādes ar studentiem, bet arī būtībā «atved» naudu, jo ārvalstu studenti maksā ne tikai mācību maksu, bet arī izdevumus par dzīvošanu šeit, Latvijā, atnesot Latvijas ekonomikai būtiskus ienākumus, radot darba vietas, kā to pierāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Salīdzinājumam - pirms desmit gadiem Latvijā bija 130 tūkstoši studējošo, savukārt pašlaik nepilni 90 tūkstoši, turklāt no tiem aptuveni 10 tūkstoši jauniešu ir no ārzemēm, kuri šeit iegūst izglītību. Diemžēl demogrāfiskā bedre Latvijā rada situāciju, kad studējošo skats ir sarucis par vairāk nekā 30%, arī tikpat lielam daudzumam pasniedzēju ir «pazudis» darbs, un būtībā viņiem jādodas strādāt uz ārzemēm vai arī jāpārkvalificējas. Tāpēc vienīgais risinājums ir ārvalstu studentu piesaiste. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nebūt nav vienīgā, bet gan tikai viena no aptuveni 50 valstīm, uz kurieni doties studēt, un šajā segmentā ir nežēlīga konkurence vismaz 3000 augstāko mācību iestāžu vidū. Šis ir būtisks tirgus, kurā vietas pietiek visām Latvijas augstskolām un vēl paliek pāri. Tajā paša laikā bez Turības ārvalstu studentu piesaistē ļoti aktīvi strādā un labus rezultātus uzrāda Rīgas Stradiņa Universitāte, ārvalstu studenti ir arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Turībā pašlaik studē 40 valstu studenti no trijiem kontinentiem – Eiropas, Āzijas un Āfrikas, turklāt šie studenti ir vislabākā reklāma Latvijai. Līdz ar viņiem pieaug iespēja, ka citi šo valstu jaunieši dosies uz Latviju, lai iegūtu augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti izstrādājuši galda spēli par dažādiem uzņēmējdarbības vadības procesiem - “Bankrots”.

Spēle veidota ar mērķi vidusskolēniem un augstskolu pirmo kursu studentiem interesantā un interaktīvā veidā skaidrot dažādus uzņēmējdarbības vides elementus – darbaspēka piesaisti, nodokļu politiku u.c. un uzskatāmi demonstrētos, kādus lēmumus jāpieņem uzņēmumu vadītājiem, un kā tie var ietekmēt uzņēmumu. Spēles izstrādātāji norāda, lai uzvarētu spēlē, nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbību, tomēr liela nozīme ir arī veiksmei.

Galda spēli izstrādājuši trīs 1. kursa studenti: Mikus Lācis, Bogdans Grommickis un Darja Berezovska.

“Studiju ietvaros varējām izvēlēties – veikt pētījumu, filmēt video vai īstenot kādu radošo projektu. Ideja par galda spēli radās, jo vēlējāmies radīt ko tādu, ko mācību procesā varētu izmantot gan citi studenti, tajā skaitā no citiem studiju virzieniem, gan arī vidusskolēni. Spēles pamatā ir dažādu lēmumu pieņemšana, ar ko ikdienā saskaras teju ikviens uzņēmējs – vai un kurā brīdī algot vairāk darbiniekus, kas automātiski nozīmē arī lielāku nodokļu slogu, kad investēt dažādu resursu iegādē, vai investēt izglītībā, mārketingā u.tml.,” stāsta Mikus Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studenti riņķo ap Ministru kabinetu (MK), skandējot: «Bez izglītības nav valsts!», «Nejaucam, bet ceļam!». Studenti pie MK durvīm ir novietojuši dāvanas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V).

Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti premjeram dāvina pūšamos instrumentus un baltas mārtiņrozes, savukārt informācijas tehnoloģiju studenti pie ēkas nolikuši datoru ar norādi «Programmējiet paši». Mūzikas akadēmijas studenti līdzās MK ieejai spēlē dažādas melodijas, piemēram, dziesmu «Mūžam zili», «Pīrādziņ, nāc ārā».

Šodien ap plkst.13.30 vairāki tūkstoši Latvijas studentu no dažādām augstskolām sāka protesta gājienu «Kultūras pastaiga Nr.5» no Raiņa pieminekļa Rīgā uz MK ēku, aicinot valdību nesamazināt budžetu augstākās izglītības iestādēm.

Kā pastāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas studente Marta Cīrule, sākotnējo bija plānots, ka akcijā piedalīsies ap 1300 cilvēku no visām Latvijas augstskolām, taču redzams, ka protestētāju skaits varētu būt ievērojami lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperta viedoklis: Ko nesīs jaunie Konkurences likuma noteikumi?

Advokātu biroja Raidla, Lejiņš un Norcous zvērināta advokāte Dace Silava – Tomsone, 21.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Saredz perspektīvu un labu atdevi no studentu tipa mitekļu attīstīšanas Latvijā

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LU Cietvielu fizikas institūtā iegādāts aprīkojums vairāk nekā Ls 1 milj. vērtībā

, 30.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas vērienīgas Valsts pētījumu programmas materiālzinātnēs tehnoloģiskās un pētnieciskās aparatūras modernizācija izpilde. Programmas īstenošanu koordinē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, bet līdzfinansē – Eiropas Reģionālais attīstības fonds.

Latvijas zinātnes fundamentālo un lietišķo pētījumu prioritārais virziens 2006. – 2009.g. ir materiālzinātnes – nanotehnoloģijas funkcionālu materiālu iegūšanai un jaunas paaudzes kompozītmateriāli. Šī pētījumu virziena realizācija ir viens no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pamatuzdevumiem, kuru institūts pilda koordinējot Valsts pētījumu programmas materiālzinātnēs izpildi, kā arī veicot ievērojamu daļu no šajā programmā plānotajiem pētījumiem, Db.lv informē LU Preses centrs.

Projekta mērķis ir priekšnosacījumu radīšana zinātņu ietilpīgas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanai gan Latvijas vajadzībām, gan arī eksportam. Minētā zinātņu ietilpīgā produkcija ietver funkcionālos materiālus modernajai elektronikai, sevišķi uzsverot to nozīmi nanoelektronikā, kā arī fotonikai un citām vajadzībām. Taču moderno materiālu izstrāde ir tikai daļa no veicamā – to ražošanai nepieciešams izstrādāt zinātniski pamatotas un augsti efektīvas tehnoloģijas. Abas komponentes – funkcionālais materiāls un tā ražošanas tehnoloģija – ir pamats jaunu mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšanai un līdz ar to ražošanas apjomu palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru