Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Biržas dalībnieku apbalvošanas pasākumā The Baltic Market Awards pie balvām tika dalībnieki no visām trijām Baltijas valstīm.

Galveno balvu – par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs saņēma Latvijas uzņēmums SAF Tehnika, kurš saņēma arī balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs mazajiem uzņēmumiem un labākajām investoru attiecībām Rīgas Fondu biržā. Savukārt Latvijas uzņēmums Grindeks saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām internetā.

Balvu par labāko gada pārskatu Baltijas valstīs saņēma Lietuvas uzņēmums VST, savukārt balvu par lielāko progresu gada laikā saņēma Igaunijas uzņēmums Eesti Ehitus.

Balvu par labākajām investoru attiecībām Tallinas Fondu biržā saņēma uzņēmums Baltika, bet par labākajām investoru attiecībām Viļņas Fondu biržā – TEO LT.

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Nesen Rīgā notika eiroparlamentārieša un Francijas bijušā Eiropas lietu ministra Alēna Lamasūra lekcija Vai Eiropas vērtības ir universālas?, kas bija interesants, bet reizē arī mulsinošs pasākums. Mulsinošs tāpēc, ka nekādas vērtības tur netika definētas un attiecīgi tām netika veltīta uzmanība.

Lektoram aiz muguras bija novietots Francijas institūta logo ar tajā ietvertajiem brīvības, vienlīdzības un brālības ideāliem ‒ liberté, égalité, fraternité, radot dabisku atsauces fonu. Diskusijai, ko dažāda sociālā, politiskā un ekonomiskā stresa māktajiem mūsdienu eiropiešiem šie ideāli nozīmē un cik vienojoši tie ir, tas tomēr netika izmantots.

Tā vietā lektors ķērās uzreiz pie universāluma jeb pie šo vērtību, lai ko tās arī nozīmētu, eksporta potenciāla, un tas bija kļūdīgi. Vērtību eksports praktiski nozīmē institūciju eksportu, bet institūcijas diemžēl nav viens pret vienu eksportējamas. Var, protams, atskaites punkta vārdā pierunāt vai piespiest otru pusi pārņemt kādu institūciju, tomēr aiz tās stāvošo reālo vērtību formēšanās notiks tikai uz attiecīgās sabiedrības noteikumiem jeb, «franciski» sakot, pēc tajā esošā sabiedriskā līguma.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Ceturtdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma Zaļo grāmatu, ar kuru sāk diskusiju par to, kā ar izglītības politikas palīdzību labāk risināt imigrācijas un ES iekšējās mobilitātes plūsmu radītās problēmas. Migrantu bērnu lielais skaits skolās būtiski ietekmē Eiropas izglītības sistēmas , Db.lv uzzināja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Svarīgākās problēmas — kā nepieļaut segregācijas veidošanos skolās, lai uzlabotu izglītības kvalitāti; kā nodrošināt mācības dažādās dzimtajās valodās, ievērojot attiecīgās kultūras perspektīvas, un attīstīt starpkultūru prasmes; kā pielāgot mācīšanas prasmes un kā veidot sapratni ar migrantu ģimenēm un kopienām.

Saskaņā ar starptautiskiem un valstu datiem Eiropas Savienībā daudzi migrantu bērni, salīdzinot ar vietējiem vienaudžiem, izglītības jomā ir nelabvēlīgā stāvoklī — viņu vidū biežāk izplatīta pāragra skolas pamešana un vērojami zemāki rādītāji attiecībā uz augstākās izglītības sākšanu. Vēl lielākas bažas izraisa fakts, ka dažās valstīs migrantu izcelsmes otrās paaudzes skolēni ir mazāk sekmīgi nekā pirmās paaudzes skolēni. Tas norāda, ka sociālā plaisa ar laiku var kļūt vēl dziļāka. Vienlaikus ir skaidri redzams, ka pastiprinās segregācija pa sociāli ekonomiskajām grupām, jo sociāli labākā pozīcijā esoši vecāki parasti pārceļ savus bērnus no skolām, kuras apmeklē liels skaits migrantu bērnu, uz citām skolām. Atšķirības starp skolām laika gaitā kļūst arvien izteiktākas.

Iebraucējiem ir jāapgūst attiecīgās zemes valoda un viņiem jādod iespēja strādāt

Šos aspektus par pašiem svarīgākajiem emigrantu integrācijā uzskata starpkultūru eksperts Pelegrīno Rikardi (Pellegrino Riccardi). Rīgā viņš viesojās pēc Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas uzaicinājuma ar lekciju par starpkultūru jautājumiem saistībā ar bēgļiem.

LPVA, gatavojoties semināram, veica biedru aptauju: vai uzņēmumi būtu gatavi pieņemt darbā emigrantus. 70% atbildēja, ka nebūtu vis. «Domāju, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā šādai sabiedrības attieksmei ir vēl viens papildu iemesls – padomju laika pieredze. Cilvēki jūtas ievainojami (vulnerable), un ievainojami cilvēki ir ārkārtīgi piesardzīgi pret visu, kas viņus var apdraudēt. Ja es būtu latvietis, es arī tā justos,» respektu pret baltiešu izjūtām demonstrē P. Rikardi.

Interesenti aicināti piedalīties lekcijās par radošas un sociālas uzņēmējdarbības tēmām programmas Brigāde ietvaros.

Pirmā bezmaksas lekcija notiks nākamtrešdien, 7. novembrī, un to vadīs Maikls Painers (Michael Pyner). Lekcija «Kultūrā balstīta uzņēmējdarbība- māksla, bizness vai kopiena?» norisināsies Ģertrūdes iela 101a, no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00.

Diskusijai ir iepriekš jāpiesakās, rakstot e-pastu uz [email protected].

«Savā prezentācijā centīšos atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kā kultūras industrijas ietekmē ekonomiku valsts mērogā? Vai kultūrai būtu jābūt «biznesam»? Kā kultūrai un biznesam izveidot dinamiskas attiecības, kas padarītu ideju ilgtspējīgu? Es aplūkošu dažādus piemērus kultūras sektora dažādībai pasaulē, kam sekos diskusija ar dalībniekiem par situāciju Latvijā,» stāsta lektors Maikls Painers.

Baltijas biržas pasniedz balvas 2011. gada labākajiem

Pagājušās nedēļas beigās notiekošajā Baltic Market Awards ceremonijā ar balvām tika aplaimoti labākie Baltijas biržu uzņēmumi. Tāpat tika pasniegta Gada brokera balva un biržas speciālbalva.

Jāteic, ka galveno balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs 2011. gadā jau otro gadu pēc kārtas saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT. Birža informē, ka sīvākie TEO LT konkurenti ir bija Latvijas farmācijas uzņēmums Grindeks un Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi. Abi šie uzņēmumi šajā vērtējumā ierindojās attiecīgi 3. un 2. vietā.

Jāteic, ka Rīgas biržā kotētie uzņēmumi neiztika bez virknes citu balvu. Tas pats Grindeks saņēma augstāko novērtējumu visā Baltijā kā viens no pieciem Baltijas uzņēmumiem ar pašām labākajām investoru attiecībām internetā un tika atzīts arī par uzņēmumu ar labākajām investoru attiecībām Rīgas biržā. SAF Tehnika saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs mazas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru tirgus vērtība ir līdz 25 miljoniem eiro. Prieciņš arī Latvijas balzama vadībai, jo uzņēmums ierindojās otrajā vietā Baltijas uzņēmumiem ar lielāko progresu investoru attiecību kvalitātes uzlabojumā (pirmā vieta tika Premia Foods).

Baltic Market Awards ceremonijā galveno balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT saņēma, otrajā un trešajā vietā atstājot Latvijas uzņēmumus Grindeks un SAF Tehnika.

Grindeks saņēma augstāko novērtējumu visā Baltijā kā uzņēmums ar pašām labākajām investoru attiecībām internetā un tika atzīts arī par uzņēmumu ar labākajām investoru attiecībām biržā NASDAQ OMX Riga 2010. gadā. Uz labāko investoru attiecību titulu starp Latvijas uzņēmumiem pretendēja arī SAF Tehnika un Latvijas gāze.

SAF Tehnika saņēma balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs starp mazas kapitalizācijas uzņēmumiem. Uzņēmums ir nepārspēts līderis šajā vērtēšanas kategorijā jau piekto gadu pēc kārtas. Baltijas pretendentu trijniekā uz šo balvu bija arī Olainfarm no Latvijas.

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Latvijas Samariešu apvienības Eiropas paku izdales punktos, īstenojot Eiropas paku izdali trūcīgajām personām, no marta notiks dažādi papildpasākumi Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros.

«Pasākumus rīkojam ar mērķi izglītot cilvēkus, sniegt viņiem izpratni par daudzām ikdienā būtiskām lietām, motivēt un iedrošināt paša spēkiem censties uzlabot savu ikdienu. Latvijas Samariešu apvienība vēlas cilvēkiem dot ne tikai «zivi», bet arī «makšķeri», kas ilgtermiņā ir daudzkārt noderīgāk, nekā pieradināt tikai saņemt jau gatavu palīdzību,» saka Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle.

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta mērķis ir mazināt nabadzības ļaunākās formas, sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām. Ar fonda atbalstu paredzēts mazināt vistrūcīgāko iedzīvotāju nenodrošinātību ar pārtiku, mājsaimniecību ar bērniem materiālo nenodrošinātību.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Igaunijas banka Coop Pank paziņojusi akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumus – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības stratēģijas finansēšanai.

Parakstīšanās periods jaunajām akcijām sāksies š. g. 18. novembrī.

Saskaņā ar publiskā piedāvājuma prospektu, banka sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā emitēs līdz 32,2 milj. jaunu akciju, palielinot akciju kopējo skaitu līdz 94,4 milj. Akciju emisijas ietvaros daži no esošajiem mazākuma akcionāriem jaunajiem investoriem pārdos līdz pat 14,1 milj. akciju. Līdz ar to sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā investoriem būs iespēja iegādāties kopumā līdz 46,3 milj. akciju.

Privātie un institucionālie investori var izteikt vēlmi iegādāties Coop Pank akcijas parakstīšanās periodā, kurš sāksies 2019. gada 18. novembrī un noslēgsies 29. novembrī. Parakstoties akcijām, cenai jābūt 1,15 – 1,3 eiro robežās. Tādējādi kopējais sākotnējā publiskā piedāvājuma apjoms atkarībā no akciju cenas būs aptuveni 55 milj. eiro.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā uzsāk darbu jauns uzņēmums Latvisoft, kas darbosies mobilo aplikāciju izstrādes jomā.

Tās dibinātāji ir divi dāņi - Karstens Vandrups, bijušais Nokia Stratēģiskās plānošanas menedžeris, un profesors Knuds Eriks Skoubijs, kurš vada Komunikāciju, mediju un IT centru Ālborgas universitātē Kopenhāgenā, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP). Sākotnēji darbā paredzēts pieņemt 2 - 3 programmētājus, kuriem tiek prasītas zināšanas par C++, Java, QT un/vai iPhone lietojumprogrammu izstrādi, bet turpinot uzņēmuma veiksmīgu attīstību 2010. gadā, plānots paplašināt komandu līdz 12 - 15 programmētājiem. 16. martā Ventspils augstskolā notiks Litepoint Europe direktora Karstena Vandrupa lekcija Nākošās paaudzes mobilās tehnoloģijas.Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina Latvijas uzņēmējus, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un ekonomikas studentus, kā arī jebkuru interesentu, noklausīties Karstena Vandrupa pusotras stundas garo prezentāciju. Lekcija ietvers informāciju par Android, Symbian un Mac operētājsistēmām, tirgus tendencēm, nākošās paaudzes mobilo tehnoloģiju standartiem, kā arī biznesa iespējām mobilo aplikāciju jomā.

Šā gada 19.maijā plkst. 16:00 Daugavpils Universitātē (DU), Parādes ielā 1, 417.auditorijā, notiks atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā, ko organizē DU Muzejs.

Atklātās lekcijas - diskusijas laikā ikvienam interesentam būs iespēja apskatīt studentu veidoto špikeru izstādi, noskatīties komiķu trupas Čemodāns ieskatu špikošanas mākslā, uzzināt jaunākos atklājumus špikeru izgatavošanā, piedalīties diskusijā par špikeru kaitīgumu vai lietderīgumu, kā arī dalīties špikeru izgatavošanas un izmantošanas pieredzē.

Atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā tiek organizēta Starptautiskās muzeju dienas ietvaros, kura visā pasaulē tiek svinēta 18.maijā.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs, kurš kustību Par labu Latviju! vadīja vien mēnesi, šodien intervijā laikrakstam Telegraf atzīstas, kas viņu no kustības vadības «aizgājinājis» (krieviski – meņa ušļi) par liberālajiem uzskatiem Ainārs Šlesers.

Vaicāts par iemesliem, kāpēc G.Belēvičs padzīts no kustības vadības, viņš izstāsta līdzību ar meistaru un mācekli, kuri abi rok bedri, un galu galā māceklis, saskatījies uz meičām, pilno spaini uzgāž meistaram uz galvas. Tas māceklim pasaka: tu nebūsi racējs. Tā esot pateikts arī viņam.

Uz jautājumu, kurš viņam to pateicis, G.Belēvičs teic, ka «meistars». «Man tā arī teica, ka es esot iekāpis mēslos. Citāts. Atzīstos: tā bija mana kļūda pieredzes trūkuma dēļ,» intervijā avīzei saka uzņēmējs.

No kustības Par labu Latviju! G.Belēvičs padzīts nevis par viņa skandalozo ierosinājumu pāriet uz maksas izglītību no 7.-8.klasei, bet gan par pilnīgi citiem vārdiem.

Saeima otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēmusi likumu par Džona Martina Tallija (John Martin Tully) atzīšanu par Latvijas pilsoni, informē Saeimas preses dienests.

Dž.M.Tallijs dzimis ASV un kopš 1995.gada uzturas Latvijā, kur saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Dž.M.Tallijs ir izveidojis vienu no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju iekārtu un aprīkojuma ražošanas uzņēmumiem SIA "Mikrotīkls", kas savu produkciju eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

Līdztekus pamatdarbībai uzņēmums aktīvi iesaistās labdarībā, veicot ziedojumus Bērnu slimnīcas fondam un vairākām Latvijas izglītības iestādēm. Dž.M.Tallijs sniedzis atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļai, kā arī izveidojis Bērnu onkoloģijas fondu, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori - Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Par sliktāko lidostu pasaulē atzīta Ņujorkas starptautiskā Džona Kenedija lidosta, liecina tūrisma žurnāla Travel Leisure izveidotais saraksts.

Žurnāls lidostas vērtējis pēc vairākiem kritērijiem, sākot no drošības līmeņa līdz pat lidostas ārējam izskatam.

Lielākā daļa lidostas, kuras iekļuva saraksta augšgalā, ir celtas pirms vairākām desmitgadēm. Iemesls, kāpēc tās ir sarakstā, ir nevis to vecums, bet gan daudzās piebūves un modernizācijas, ko lidostas piedzīvojušas laika gaitā.

Septiņas sliktākās lidostas pasaulē:

1. Starptautiskā Džona Kenedija lidosta Ņujorkā,

2. Starptautiskā Šarla de Gola lidosta Parīzē,

3. Šeremetjevas lidosta Maskavā,

4. Hītrovas lidosta Londonā,

5. Starptautiskā lidosta Vašingtona-Dallasa Dallasā,

6. Naritas lidosta Tokijā,