Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiks no 3. marta līdz 6. aprīlim, pārdos zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," uzskata LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei – laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāsta M. Počs.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) nav deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības pedagoģijā, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests.

RPIVA nebija tiesīga uzsākt Pedagoģijas promocijas padomes darbību, tai skaitā, izveidot Pedagoģijas promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā arī RPIVA Pedagoģijas promocijas padomes pieņemtie lēmumi atzīstami par neleģitīmiem, uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienests.

RPIVA nav bijušas arī tiesības pieņemt pretendentu dokumentus doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. RPIVA Pedagoģijas promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu pedagoģijā un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanu, norāda dienests.

Pirmdien bez rezultāta noslēgusies Latvijas Universitātes (LU) izsole, kurā par 4,61 miljonu eiro tika piedāvāts zemes un ēku īpašums Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, sacīja LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs.

"Šajā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tā beigusies bez rezultāta. Par turpmāko rīcību pēc divām nedēļām lems LU Senāta Finanšu un budžeta komisija," skaidroja Počs.

Viņš piebilda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atkārtotajā izsolē objekta cenu var samazināt par 20%, taču par turpmāko rīcību jālemj LU Senātam.

Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju, norāda LU. Počs iepriekš sacīja, ka investoram, kurš iegādāsies īpašumu, paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu.

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei - laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāstīja Počs.

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

SEB banka jau ceturto gadu sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu īsteno stipendiju programmu universitātes pirmā kursa studentiem. Sestdien, 27. septembrī, studentiem ar augstākajiem sasniegumiem tiks pasniegta stipendija 1200 latu apmērā, kas tiks izmaksāta pirmā studiju gada laikā.

Stipendiju programma LU pirmā kursa studentiem tiek piešķirta, izvērtējot jauno studentu iestājeksāmenu rezultātus un panākumus olimpiādēs. 2008. gadā SEB bankas stipendiju saņem septiņi Latvijas Universitātes pirmkursnieki: Artūrs Bačkurs (datorzinātnes, Fizikas un matemātikas fakultāte), Gints Kalniņš (bioloģija, Bioloģijas fakultāte), Rihards Husko (angļu filoloģija, Moderno valodu fakultāte), Jānis Jermaks (ķīmija, Ķīmijas fakultāte), Kristīne Vībane (socioloģija, Sociālo zinātņu fakultāte), Jekaterina Čižova (vides zinātne, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte) un Inese Lipšāne (baltu filoloģija, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pedagoģija ir mana izglītība un arī profesija. Izvēlējos to apzināti, jo man jau sen, sen bija skaidrs, ka pedagoģija ir mans ceļš. Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju; tas bija pats deviņdesmito gadu sākums, jaunas iespējas un izaicinājumi, iespaidi no izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs, un man gribējās strādāt citā izglītības vidē, ar citām pedagoģijas metodēm. Tāpēc nolēmu veidot pati savu, privāto skolu, kur varu īstenot savas idejas par to, kā skolai ir jādarbojas un kā jāsadarbojas skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Pirmdien, 6. oktobrī no plkst. 8.30 līdz 10.30 Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē, Rīgā, Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā notiks ievērojamā Kanādas profesora Džona Berija (John W. Berry) publiskā lekcija „Starpkultūru attiecības atšķirīgu kultūru sabiedrībā”(„Intercultural Relations in Culturally Diverse Societies”).

Publiskajā lekcijā profesors Berijs pievērsīs uzmanību apstāklim, ka mūsdienu pasaulē neatkarīgu kultūru sabiedrība kļuvusi par retumu. Šādā skatījumā vairākums sabiedrību pašlaik ir multikulturālas ar daudzām kultūrnacionālām grupām, kuras saskaras ikdienas dzīvē. Šajā skatījumā dažādās intereses, kas saistītas ar kultūru un uzvedību, var skaidrot ar starpkultūru vai citu kultūru pieņemšanas psiholoģiju, Db.lv informē LU Preses centrs.

Džons V. Berijs (John W.Berry) 1966. gadā Edinburgas Universitātē ieguvis filozofijas zinātņu doktora grādu un šobrīd ir psiholoģijas goda doktors Karalienes Universitātē Kanādā. Berijs saņēmis goda doktora nosaukumu Atēnu Universitātē un 2001. gadā arī Ženēvas Universitātē. Profesors ir publicējis vairāk nekā 30 grāmatas starpkultūru, sociālās un kognitīvās psiholoģijas jomā. Viņš ir Kanādas Psiholoģijas asociācijas, Nīderlandes Moderno Studiju institūta un Starpkultūru psiholoģijas Starptautiskās asociācijas biedrs. Biedra statuss profesoram ir arī Starpkultūru pētījumu Starptautiskajā akadēmijā, kur viņš 2005. gadā saņēmis godalgu „Par mūža ieguldījumu”.

Latvijas Universitāte (LU) atbalsta studentu – sportistu iespējas attīstīt savas sportiskās prasmes, īstenojot dažādus atbalsta pasākumus. Viens no tiem – augsta līmeņa sportistiem jau otro gadu tiek piemērotas studiju maksas atlaides 50% līdz 100% apmērā. Lai jaunie sportisti iesaistītos šajā un citās atbalsta programmās, priekšnosacījums ir labas sekmes studijās.

Studiju maksas atlaides talantīgiem sportistiem tiek piemērotas pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Pretendentiem ir jāstudē pilna laika klātienē un jābūt sekmīgiem studijās, kā arī jāuzrāda augstvērtīgi rezultāti sportā. Pēdējais kritērijs tiek izvērtēts pamatojoties uz rezultātiem starptautiskajās un Latvijas mēroga sacensībās. Mācību maksas atlaides tiek piemērotas gan individuālo, gan komandu sportu veidu pārstāvjiem – Olimpisko spēļu dalībniekiem un nacionālo izlašu dalībniekiem, Db.lv informē LU Preses centrs.

Tāpat LU ir sadarbības līgumi ar basketbola klubu Barons, futbola skolu Metta, volejbola klubu Jelgava un florbola klubu Latvijas Avīze, tādejādi studentam, spēlējot šo profesionālo komandu sastāvā, ir iespēja augt kā profesionālam sportistam un vienlaikus sekmīgi studēt. Lai pilnvērtīgāk īstenotu regulāro treniņu un sacensību procesu jauniešiem ir iespēja studēt pēc individuālā studiju plāna, t.i. atsevišķi saskaņojot ar pasniedzējiem kontaktstundu, studiju un pārbaudes darbu grafiku. Atvieglojumi attiecas uz visu studiju līmeņu programmās studējošajiem.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Turpmāk īstenot biznesa idejas un izveidot start-up uzņēmumus varēs Latvijas Universitātes (LU) studenti jaunatklātajā Ekonomikas un vadības fakultātē bāzētajā biznesa inkubatorā.

Biznesa inkubatora izveidošanas iniciatīva ir nākusi no studentiem, un sadarbība notiek starp jauniešiem no dažādām fakultātē, norāda LU rektors Mārcis Auziņš. Viņš norāda, ka «biznesa idejas nāk ne tikai, kā ierasts, no ekonomikas un dabaszinātņu studentiem, bet arī no humanitāro zinātņu studentiem».

Pašlaik 99% apjomā biznesa inkubatoru sponsorē LU Ekonomikas un vadības fakultāte, un līdz šim tajā ieguldīti 40 tūkst. Ls, Db.lv norāda jaunatvērtā biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.

Sākot no nākamās nedēļas, studentu komandas saskaņos mērķus, kas jāīsteno turpmākajos mēnešos un vēlāk sāksies aktīva darbība biznesa uzsākšanai, Db.lv stāstīja M. Losāns.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Sākot ar 2008./2009. gadu mācību gadu Latvijas Universitāte sāks uzņemt studentus jaunā starpuniversitāšu maģistra studiju programmā Dažādības pedagoģiskie risinājumi.

Studiju programmas izstrādē sadarbojās četras Eiropas universitātes: Nacionālā Tālākizglītības Universitāte – (UNED) Madridē, Spānija, Kārļa Universitāte Prāgā, Čehija, Latvijas Universitāte Rīgā, Latvija un Ludvigsburgas Pedagoģijas universitāte Reutlingenē, Vācija, Db.lv informē LU preses centrs.

Jaunā programma ir augstākās izglītības otra cikla akadēmiskās izglītības programma, kuras mērķauditorija ir Latvijas, Eiropas valstu un citu valstu studenti ar bakalaura grādu, pedagogi un citi profesionāļi, kuri strādā vai strādās izglītības vai citā jomā ar cilvēkiem ar dažāda veida īpašām vajadzībām, vadoties no personiskajām vajadzībām, savas individuālās situācijas konkrētajos apstākļos vai no specifiskā konteksta.

Notikusi SIA Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola reorganizācija, informē klientuportfelis.lv.

Šā gada 8. septembrī pieņemts lēmums par reorganizāciju pievienošanas ceļā. SIA Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola vakar pievienota SIA Baltijas Starptautiskā akadēmija.

SIA Baltijas Starptautiskā akadēmija dibināta 1992. gadā un tās īpašnieki ir Staņislavs Buka (50%) un Valērijs Ņikiforovs (50%). Pērn akadēmijas neto apgrozījums veidoja 3,421 milj. EUR un gads tika noslēgts ar 123,451 tūkst. EUR peļņu.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka līdz šīm SIA Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolai bija četri īpašnieki: Valērijs Ņikiforovs (36,95%), Staņislavs Buka (36,95%), Ņikita Ņikiforovs (34,1%), Inta Buka (34,1%). Augstskola dibināta 1995. gadā. Pērn SIA Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas neto apgrozījums veidoja 504,826 tūkst. EUR, savukārt peļņa bija 36,857 tūkst. EUR.

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Liepājas dome nosūtījusi vēstuli LR saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas frakciju vadītājiem un deputātiem ar lūgumu izskatīt un atbalstīt Liepājas Universitātes Satversmi vēl šajā pavasara sesijā, lai studenti jau šā gada 1. septembrī varētu uzsākt studijas Liepājas Universitātē.

Aicinājumu LR Saeimai parakstījuši Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektors Oskars Zīds.

Lēmumu par Liepājas Pedagoģijas izaugsmi par Universitāti Liepājas pilsētas dome pieņēma jau 2006. gadā. Kā zināms, šā gada 19. maijā Ministru Kabineta sēdē apstiprināja Liepājas Universitātes Satversmi. Tagad likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmi” nodots izskatīšanai Saeimā.

Akadēmija šobrīd piedāvā studiju programmas sešās no astoņām tematiskajām jomām, savukārt pedagoģijas studiju programmas veido tikai vienu trešdaļu no kopējā studiju programmu piedāvājuma. Tās darbība jau tagad atbilst visiem Universitātes kritērijiem, kas noteikti Augstskolu likumā. Akadēmijas kvalitāte, studijas un zinātniskā pētniecība ir attīstījusies un ir līdzvērtīga pārējām Latvijas Universitātēm, teikts Liepājas Domes vēstulē Saeimai. Pie tam Universitātes klātbūtne Liepājā būtu labs stimuls arī valsts policentriskajai attīstībai, uzsvērts vēstulē.

Ceturtdien, 18. septembrī, Arēnā Rīga norisināsies mācību gada atklāšanas svētki Studentu Paradīze vienos ne tikai 14 lielāko augstskolu studentus, bet arī augstskolu vadītājus, ar kuriem kopā studentus jaunajā mācību gadā sveiks arī Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Db.lv informē Jānis Dāboliņš, Studentu Paradīzes organizators.

Studentu Paradīzē līdz ar eksprezidenti piedalīsies arī LR Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Šneps un Studentu Paradīzi organizējošo augstskolu rektori: akadēmiķis, Dr. h. inž. Ivars Knēts no Rīgas Tehniskās universitātes, Dr. inž., docents, prof. Juris Skujāns no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Prof. Jānis Gardovskis no Rīgas Stradiņa universitātes, asociētais profesors Dr.iur., ģenerālis Vitolds Zahars no Latvijas Policijas akadēmijas, Dr. habil. philol., prof. Dace Markus no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, Dr. Oec. Tatjana Volkova no Banku augstskolas, Dr.hist. Vija Daukšte no Vidzemes Augstskolas, Dr.paed., profesors Uldis Grāvītis no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Dr. Inž., prof. Antons Kiščenko no Biznesa augstskolas Turība, Dr.habil.sc.ing. Jevgeņijs Kopitovs no Transporta un sakaru institūta un Dr.oec, doc. Boriss Kurovs no Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas.

Latvijas valsts meži (LVM) un Latvijas Universitāte otrdien slēdza sadarbības līgumu par augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu atbilstoši mežu nozares vajadzībām.

LVM ir sadarbības partneris, ko universitāte vēlējusies jau sen, norāda LU rektors Mārcis Auziņš, piebilstot, ka LVM ir svarīgs partneris, lai nodrošinātu prakses vietas studentiem un iespējas pētniekiem.

«Bija jāpaiet zināmam laikam līdz sapratām, ka arī uzņēmumu konkurētspēja dzimst izglītības sistēmā,» atzina LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, piebilstot, ka nereti starp biznesa un akadēmisko vidi rodas šķirtne. Viņš sola, ka noslēgtā sadarbība nebūs «ķeksīša pēc».

LU un LVM paredzēts sadarboties izglītības satura jautājumos, piemēram, izstrādājot jaunas nozarei nepieciešamas augstākās izglītības programmas un pielietojot mācību procesam nepieciešamās LVM programmatūras, kā arī studentu izglītībā, attiecinot LVM stipendiju programmu uzņēmumam prioritārajām studiju programmām un specializācijām un piesaistot LVM speciālistus izglītības procesā, lasot lekcijas par aktualitātēm mežsaimniecībā un informējot par jaunākajām tehnoloģijām, gan citās jomās.

Liepājas universitāte ( LiepU ) bijusi spiesta samazināt pārvaldības līmeņu skaitu – likvidētas 11 katedras, katedru funkcijas nododot fakultāšu dekāniem un prodekāniem.

Studiju procesa pārvaldība tagad ir apvienota trīs fakultātēs - Dabas un sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte, Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte, DB apstiprināja LiepU rektors Oskars Zīds.

Iemesli ir divi - finansējuma samazināšanās un studentu skaita sarukums, atzīst O. Zīds. Četru gadu laikā studējošos skaits Liepājā sarucis uz pusi, bet finansējums samazināts par 60%. Samazināts arī studiju programmu skaits - no 48 palikušas 32.

Studentu skaita samazinājumā rektors vaino galvenokārt demogrāfisko situāciju - sarūk iedzīvotāju skaits. Aptaujas rādot, ka tikai 50% no vidusskolēniem plāno studēt, otra puse gatavojas braukt peļņā uz ārvalstīm.

Lielākā daļa cilvēku lielāko savu nomoda stundu daudzumu pavada darbā. Diemžžēl viscaur pasaulē cilvēki no sava darba negūst daudz apmierinājuma. Tam tā nevajadzētu būt, uzskata Hārvarda universitātes pozitīvās psiholoģijas un vadības psiholoģijas kursu autors Tals Benšahars (Tal Ben-Shahar).

Ekskluzīvā intervijā Dienas Biznesam stāsta "Tals Benšahars-«Mēs varam gūt daudz lielāku apmierinājumu un daudz lielāku jēgu no tā, ko darām. Jautājums ir – kā to panākt, un ir iespējamas divas atbildes. Ja es savam darbam neredzu jēgu, pirmā iespēja ir meklēt citu darbu. Otrā ir – palūkoties uz to, ko es daru, citādāk.»"

T. Benšahara vadītie kursi ir bijuši starp populārākajiem Hārvarda universitātes vēsturē. Visur pasaulē ir pieprasījums pēc pozitīvās psiholoģijas, viņš atzīst. «Tā ir mūsu dabas daļa, ka mēs gribam būt laimīgāki. Otrs iemesls tam ir objektīvs, jo pirmo reizi vēsturē mums tiešām ir izveidojusies laimes zinātne. Līdz pavisam nesenam laikam bija tikai pašpalīdzības grāmatas, kas runāja par laimi, un bija arī filozofi, kas runāja par laimes ideju, bet zinātnes nebija. Un nebija pētījumu šai jomā, kas dod ieteikumus un instrumentus, kā tiešām kļūt laimīgākam.»

Divus gadus rucavnieki piketēja uz autoceļa, lai pievērstu uzmanību šosejas katastrofālajam stāvoklim. Šogad piketa vietā notika psiholoģijas nodarbība, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

2012. gada un 2013. gada 12. martā rucavnieki piketēja uz autoceļa A11, lai pievērstu VAS Latvijas Valsts ceļi uzmanību šosejas katastrofālajam stāvoklim. Šā gada 12. martā Rucavas novada domē notika psiholoģijas nodarbība Ceļš kā sapņu un mērķu piepildījums, informē reģionālais medijs.

«Cenšamies neaizmirst šo dienu, kad vairāku gadu garumā pūlējāmies sasniegt mērķi un tam bija rezultāts. Psiholoģijas nodarbībā izmantojām šo pozitīvo piemēru, kad rucavnieku protesti un piketi ir ievēroti. Jau šobrīd lielceļš ir daudz labākā stāvoklī, bedrītes aizlāpītas. Bija laiks, kad ātrāk par 30 kilometriem stundā uz Lietuvu vai Liepāju nevarēja braukt,» stāstījusi piketu organizatore un Rucavas novada domes deputāte Līga Stendze.

Profesionālā bakalaura studiju programma Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs ir Latvijas Universitātes starpnozaru studiju programma.

Studiju programma izstrādāta, balstoties uz Latvijas Universitātes ilggadīgo pieredzi skolotāju sagatavošanā un jaunākajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā. Programmas īstenošanā piedalās LU Bioloģijas fakultāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un Ķīmijas fakultāte, Db.lv informē LU preses centrs.

Programmas izveides nepieciešamību nosaka pašreizējā situācija Latvijā: eksakto zinātņu skolotāju katastrofālais trūkums Latvijas skolās, nepieciešamība pēc pedagogiem ar divām vai vairākām kvalifikācijām nākotnē, kā arī dabaszinību mācību priekšmeta ieviešana vidējās izglītības programmā.

Studējošie programmu var apgūt 8 semestru pilna laika klātienes studijās un 9 semestru nepilna laika klātienes studijās. Studenti iegūst profesionālā bakalaura grādu dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijā un divu mācību priekšmetu skolotāja kvalifikācijas, kas dos tiesības strādāt pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Students var kļūt par divu priekšmetu: bioloģijas, ķīmijas, fizikas, informātikas, ģeogrāfijas, dabaszinību skolotāju jebkurā kombinācijā.

No 22. līdz 29. jūlijam Ventspils Augstskolā notiks pieteikšanās studijām vairākās studiju programmās 2008./2009. mācību gadam. Uzņemšana notiks Ventspils Augstskolas telpās, kā arī 25.jūlijā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Arī šogad Ventspils Augstskola piedāvā studēt trīs fakultātēs: Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, Informācijas tehnoloģiju fakultātē un Tulkošanas studiju fakultātē. Ikvienā no tām ir iespēja studēt par valsts budžeta līdzekļiem.

Informācijas un tehnoloģiju fakultātes Inženierzinātņu nodaļas ietvaros pirmo reizi tiks piedāvāta pavisam jauna studiju programma Elektronika, kurā paredzēts uzņemt pirmos 17 studentus; 15 – budžeta grupā un 2 – maksas grupā. Programmas laikā topošajiem elektronikas speciālistiem paredzēts sniegt zināšanu pamatus matemātikā, fizikā, modernajā elektronikā un informāciju tehnoloģijās. Programmas mērķis ir gatavot speciālistus darba tirgum, jo īpaši, reģionālo ražošanas uzņēmumu vajadzībām elektronikas nozarē.