Jaunākais izdevums

Lai veicinātu jauniešu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku, šogad visiem bakalaura studiju reflektantiem, kuri atbilst uzņemšanas noteikumu prasībām bioloģijā, fizikā, ģeogrāfijā, ģeoloģijā, ķīmijā, matemātikā, optometrijā vai vides zinātnē, pirmajā semestrī tiks piedāvātas iespējas studēt budžeta vietās.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks aicina vidusskolu absolventus, kurus interesē dabaszinātņu un matemātikas studijas, izmantot LU piedāvājumu programmās, pēc kuru absolventiem ir liels pieprasījums darba tirgū gan Latvijā, gan ārzemēs.

LU pirms gada atklāja Dabaszinātņu akadēmisko centru. LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā pieejamas 73 mācību laboratorijas un 65 zinātniski pētnieciskā darba telpas, kā arī 30 auditorijas ar modernu audiovizuālo aprīkojumu.

Latvijas Universitātē studē vairāk nekā 13 tūkstoši studentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.septembrī atklāts Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrs – pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā.

Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp IKT nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā.

Inovāciju centrs darbosies divos pamatvirzienos – inovatīvu starpnozaru IT projektu īstenošana, ar fokusu uz mākoņtehnoloģijām, lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī IT izglītības popularizēšana un atbalsts jauno speciālistu sagatavošanai.

Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centra atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Microsoft vadītāja Austrumeiropas reģionā Anke den Audena (Anke den Ouden).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu skaits, kas varētu pretendēt uz studijām augstskolās, ir sarucis par aptuveni 6%; tomēr izglītības iestādes cer aizpildīt budžeta vietas, tikt pie labākajiem vidusskolu absolventiem

Pirmajām uzņemšanas dienās lielāko pieteikumu skaitu saņēmušas trīs augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), rāda vienotās uzņemšanas sistēmā portālā Latvija.lv. Tieši šādā prioritāšu secībā Latvijas augstskolas sarindojuši darba devēji, kuri nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jauniešiem galvenokārt iesaka izvēlēties datorzinātņu studijas.

Sīvākā cīņa par studentiem gaidāma datorzinātnēs starp LU, RTU un Vidzemes augstskolu, finanšu vadībā – starp LU un Banku augstskolu un ārstniecībā – starp LU un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), prognozē LU rektors Indriķis Muižnieks. «Lielu ietekmi uz konkurenci atstās vēsturiski izveidojies budžeta vietu sadalījums pa augstskolām, kas nav balstīts uz piedāvāto studiju kvalitāti. Tādēļ konkurss uz budžeta vietām būtu jārīko vienots visā valstī, un tajā uzvarējušie reflektanti paši varētu izvēlēties augstskolu, kurā tiek piedāvāta attiecīgā programma,» uzskata LU rektors. Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis norāda, ka augstākās izglītības un zinātnes attīstība mūsdienās aizvien vairāk pieprasa starpdisciplināru pieeju, tādēļ konkurēšanas vietā RTU izvēloties attīstību un sadarbību. RTU sadarbojas ar RSU, piedāvājot kopīgas studiju programmas Medicīnas inženierija un Rūpnieciskā farmācija. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju šogad pirmo gadu notiek uzņemšana starpaugstskolu programmā Radošās industrijas. Notiek jaunu kopīgu programmu izstrāde arī ar citām augstskolām, informē U. Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstrīdot valdības lēmumu, Muižnieks lūdz tiesu noteikt pagaidu liegumu jauna LU rektora ievēlēšanai

LETA, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks vērsies tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, atzina pats Muižnieks.

Viņš sacīja, ka vakar vakarā elektroniski ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka valdības lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo argumenti neatbilst tam, ko nosaka likums, proti, valdība drīkst rektoru neapstiprināt tikai tad, ja pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme.

Muižnieks noliedz, ka būtu pārkāpti šie normatīvie akti, uzsverot, ka pieteikumā izvērsti ir pamatojis savu pozīciju. Vaicāts, cik ilgā laikā varētu notikt šīs lietas virzība, viņš norādīja, ka saskaņā ar kolēģu aplēsēm jautājums būtu izskatāms aptuveni mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienos LU

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) pūles energoefektivitātes, ilgtspējības un vides aizsardzības nodrošināšanā attaisnojušās - Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējības reitingā Green Metric 2015.gadā RTU ieguvusi 170.vietu, informē RTU pārstāve Baiba Roga.

Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un risināt ilgtspējības problēmas. Izvērtējot RTU, augstu novērtēta universitātes energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta - elektromobiļu - izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtēts arī, ka RTU studentiem piedāvā vairākas vides zinātnes studiju programmas, kā arī ir iesaistījusies vairākos lielos vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu, īstenojot dažādas aktivitātes, veicina arī RTU studenti, rīkojot, piemēram, valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriežas dzimtenē

Kristīne Stepiņa, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā nopelnīt naudu Kolumbijas Universitātes studijām saldenieks Miks Muižarājs paralēli mācībām devās strādāt un gūt pasaules pieredzi uz tādām zemēm kā Austrumtimora un Togo

Patlaban Miks atgriezies Latvijā, lai atvilktu elpu pirms jauniem izaicinājumiem.

«Kolumbijas Universitātē ieguvu maģistra grādu sabiedrības vadībā, bet vairāk koncentrējos uz attīstības sadarbību, studēju arī aizsardzības lietas. Lai gan studijas šajā fakultātē ilgst divus gadus, mans ceļš līdz diploma iegūšanai bija četri gadi, jo nācās domāt, kur nopelnīt naudu studijām. Gada maksa Kolumbijas Universitātē ir apmēram 45 tūkst. dolāru, un dzīvošanai vēl nepieciešami vismaz 35 tūkst. dolāru gadā, jo Ņujorkā dzīve ir ļoti dārga,» stāsta Miks.

Viņam doma par studijām kādā no prestižajām pasaules universitātēm galvā pavīdēja, jau mācoties Latvijas Universitātē (LU), kad viņš Erasmus programmas ietvaros devās uz Strasbūru, kur kā stažieris strādāja Eiropas Padomē un bija atbildīgs par tās mediju centra uzraudzību un informācijas sniegšanu žurnālistiem, tulkošanas darbiem un citiem administratīviem pienākumiem komunikāciju departamentā. Meklējot dzīvesvietu, Miks iepazinās ar kādu puisi no Vācijas, kurš ar lielu lepnumu stāstīja, ka ir studējis Hārvarda Universitātē. «Toreiz man tas šķita kaut kas tāls un nesasniedzams, bet pēc kāda laika, klausoties vēl kāda cita Hārvardas Universitātes absolventa lekciju, secināju, ka arī es varētu studēt augsta līmeņa universitātē. Kopš Francijas laika to izvirzīju kā mērķi, kura sasniegšana man prasīja daudz laika un enerģijas,» atklāj Miks. Taujāts, kādēļ no visām prestižajām pasaules augstskolām viņš izvēlējās tieši Kolumbijas Universitāti, Miks teic, ka tajā bija programma, kurā viņš vēlējās studēt, – sabiedrības publiskā administrācija ar specializāciju attīstības sadarbībā, turklāt vilināja dzīve Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LU saņem 11,5 milj. eiro aizdevumu Akadēmiskā centra projekta turpināšanai

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posma kopējais finansējums ir 90 miljoni eiro.

Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) prezidents Rolfs Vencels (Rolf Wenzel) trešdien, 28.februārī Parīzē parakstījuši līgumu par 11,5 milj. eiro aizdevumu LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai Torņkalnā, kas tiek veidots par vienu no mūsdienīgākajām studiju un zinātnes centriem Eiropā.

Līdz ar šo EPAB aizdevumu LU pilnībā nodrošinājusi tās Akadēmiskā centra attīstības II posma finansējumu, un tādējādi nākamo triju gadu laikā uz Torņkalnā topošajām Zinātnes un Rakstu mājām varēs pārcelties daļa Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes, humanitāro un sociālo zinātņu jomu fakultātes un šī virziena specializētie zinātniskie institūti. LU Akadēmiskā centra Dabas mājā jau divus gadus izvietotas Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Bioloģijas fakultātes, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LU sāks Zinātnes mājas būvniecību

Kristīne Stepiņa, 21.02.2017

Šobrīd vietā, kur pēc pāris mēnešiem sāksies Zinātnes ēkas būvniecība, notiek arheoloģiskā izpēte.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Torņakalna akadēmiskā centra turpmākajai attīstībai apsver iespēju aizņemties no Eiropas Investīciju bankas, veidot publisko privāto partnerību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada aprīlī Latvijas Universitāte (LU) sāks nākamās studentu pilsētiņas ēkas – Zinātnes mājas – būvniecību, ko plānots pabeigt 18 mēnešu laikā. Ēka 20 tūkst. m2 platībā izmaksās aptuveni 36 milj. eiro; ģenerāluzņēmējs – LNK Industries Group. Lielāko daļu līdzekļu plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālais attīstības fonda (ERAF), 10% būs valsts finansējums, savukārt 5% no izmaksām segs pati universitāte. Plānots, ka trīs gadu laikā teritoriju papildinās arī Rakstu māja, apartamenti studentiem un vieslektoriem, kā arī sporta infrastruktūras objekti un tehnoloģiju parks. LU plāno piesaistīt Eiropas Investīcijas bankas finansējumu, kā arī meklēt investorus privātajai publiskajai partnerībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziedo augstskolām 446 000 ASV dolāru ar nosacījumu, ka studentiem jāstrādā Latvijai

Lelde Petrāne, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ir saņēmušas 446 000 ASV dolāru testamentāro ziedojumu no latviešu izcelsmes inženiervadības doktora Alfreda Raistera eksakto zinātņu atbalstam. Augstskolas ziedojumu izmantos, studentiem piešķirot A. Raistera stipendijas un atbalstot zinātnes projektus.

Katrai augstskolai A. Raisters ir novēlējis 223 000 ASV dolāru ar nosacījumu, ka viņa stipendijas saņēmušajiem studentiem vismaz daļa savas darba dzīves ir jāvelta Latvijai. Tāpēc stipendiju saņēmējiem Latvijā būs jānostrādā tikpat ilgi, cik ilgu laiku viņi būs saņēmuši A. Raistera stipendiju. Ziedotāja novēlējumu augstskolas izmantos, arī finansējot eksakto zinātņu projektus.

«Eksakto zinātņu joma ir viena no šā gada LU prioritātēm pētniecībā, un mēs esam gandarīti, ka mecenāti to atbalsta varen dāsni — teju 700 000 EUR apjomā (gada sākumā LU saņēma 500 000 EUR no SIA «Mikrotīkls»). Tagad ir LU studentu un pētnieku kārta attaisnot mecenātu izrādīto uzticību un piešķirtos līdzekļus izmantot sabiedrībai un tautsaimniecībai noderīgu mērķu sasniegšanai,» saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu garumā, tieši investīcijas izglītībā un zinātnē ir tās, kas sniedz lielāko atdevi

Tā uzskata Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, sarunā ar DB akcentējot, ka sazobe ar lietišķajiem pētījumiem vienmēr ir bijusi aktuāla, lai arī universitāte ir vairāk uz teorētiskām un plaša spektra zināšanām orientēta. Tradicionāli šī sazobe no biznesa viedokļa labāk ieraugāma dabaszinātnēs, medicīnā, datorzinātnēs, inženierzinātnēs. Tomēr, pēc I. Muižnieka domām, tā nav mazāk svarīga arī humanitārajā un sociālajā jomā. Viņaprāt, tā ir naiva iedoma, ka tikai ar inženieriem vai dabaszinātnēm vien varēsim atrisināt sabiedrības problēmas. «Mēs jau negribam to vilcienu, kviešus vai raženo cūku pašus par sevi, gribam tos lietot, turklāt lietot tā, lai tas nestu kādu labumu ne tikai katram atsevišķi, bet arī sabiedrībai. No šī skatu punkta, vērtējot inženierzinātņu un dabaszinātņu pienesumu, humanitārais un sociālais atbalsts tām ir ārkārtīgi nepieciešams,» pamato I. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

2021. gadā LU akadēmiskais centrs būs izbūvēts

Rūta Kesnere, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Alma mater motto: exitus acta probat*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vidusskolu absolventu skaits ir samazinājies un demogrāfiskā situācija valstī pasliktinās, augstskolas rāda labu sniegumu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studentu uzņemšana Latvijas augstskolās vēl nav noslēgusies, DB apkopotie provizoriskie uzņemšanas rezultāti liecina, ka tās ne tikai turas iepriekšējā gada līmenī, bet dažas pat ir spējušas palielināt uzņemto studentu skaitu. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir piesaistījusi par 7%, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Daugavpils universitāte – par 5%, bet Vidzemes augstskola – par 2% vairāk studējošo nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) plāno sasniegt iepriekšējā gada uzņemšanas rezultātus

Visu rakstu Augstskolas bedrē vēl nekrīt iespējams izlasīt ceturtdienas, 1.septembra laikrakstā Dienas Bizness, 7.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Man ļoti patīk dzīvot Latvijā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pieredzes stāsts: Bijušais riteņbraucējs Pēteris Janevics strādā par slēpošanas instruktoru Jaunzēlandē

Lelde Petrāne, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru