Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centrālajā ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 1 šorīt jau agri ir izveidojusies reflektantu rinda: nupat ir sākusies 2009./2010. akadēmiskā gada pirmā kursa studentu uzņemšana universitātē.

RTU jauno studentu uzņemšana turpināsies līdz 28. jūlijam, informēja universitāte.

Čaklākais reflektants, ko RTU informācijas centra pārstāvji topošo studentu rindā šorīt pirms plkst. 8 sastapa pašu pirmo, bija Rēzeknes Valsts ģimnāzijas absolvents Jānis Strods. Viņš Rīgā bija ieradies no Rēzeknes rajona Viļāniem un gatavojas iesniegt pieteikumu studijām gan RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, gan Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē.

Lai saīsinātu reflektantu rindas un atvieglotu pieteikšanās procedūru studijām, RTU pirmo reizi šogad reflektantiem piedāvā iespēju aizpildīt un izdrukāt pieteikšanās iesnieguma veidlapu studijām valsts budžeta finansētās pilna laika pamatstudiju programmās. Reflektantu personiska ierašanās RTU tik un tā ir obligāta, taču elektroniskajā RTU informācijas sistēmā ievadītie dati paātrina reflektanta iesnieguma pieņemšanu RTU.

Studijām Rīgas Tehniskajā universitātē iesniegti 8.9 tūkstoši pieteikumu uz 1.9 tūkstošiem budžeta vietu.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, vēl arvien ļoti populāra ir arī RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte, norādīja RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne. Liels konkurss ir programmā «Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadība», kur uz vienu valsts finansētu studiju vietu pretendē 19 cilvēki, «Uzņēmējdarbības loģistika» (12 cilvēki uz budžeta vietu), «Muitas un nodokļu administrēšana» (9 cilvēki uz budžeta vietu).

Kā parasti, liels reflektantu konkurss ir programmā «Arhitektūra», kur uz vienu valsts finansētu studiju vietu pretendē deviņi cilvēki. Pārsteidzoši liels konkurss šogad ir vairākās inženierzinātņu programmās: «Aviācijas transports» (4 cilvēki uz vienu valsts finansētu studiju vietu), «Ģeomātika», «Ķīmijas tehnoloģija», «Mehatronika» (3 cilvēki uz vienu budžeta vietu).

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Nākamajā akadēmiskajā gadā populārāko studiju programmu spicē nozīmīgas izmaiņas nav gaidāmas; augstskolas cer uz reflektantu skaita pieaugumu

Tā kā šogad vidusskolu absolventu skaits ir palielinājies par 3–4%, gan valsts, gan privātās augstskolas prognozē, ka pamatstudijām pieteiksies vairāk jauniešu nekā pērn. Lai piesaistītu studentus, tās visa gada garumā organizē dažādas aktivitātes, bet uzņemšanas laikā jaunieši tiek pievilināti ar dažādām atlaidēm un grantiem, uzņemšana tiek veikta neordināros laikos, kā arī reflektantiem tiek piedāvāta iespēja bez maksas iegūt elektronisko parakstu.

Lai arī 2019./2020. akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu, lielākā interese tiek gaidīta par tām programmām, kuras bijušas populārākās iepriekšējos gados.

Tie paši līderi

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Trešdien, 27. augustā pulksten 11 Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā notiks augstskolas darbinieku kopsapulce, kas veltīta jaunā – 70. jubilejas studiju gada sākumam.

Pirms septiņiem gadu desmitiem, 1938. gada 23. decembrī toreizējais Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja likumu „Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme”, kas stājās spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Tādējādi jaunais studiju gads LLU aizritēs augstskolas dibināšanas 70. gadskārtas zīmē, liekot koncentrēt visus spēkus galvenā mērķa sasniegšanai – veidot intelektuālo potenciālu Latvijas, īpaši tās lauku ilgtspējīgai attīstībai.

Lai arī Uzņemšanas komisijas pēdējās sēdes protokolu universitātes rektors, profesors Juris Skujāns parakstīs tikai piektdien, 29. augustā, jau tagad ir skaidrs, ka jauno studentu uzņemšana šinī vasarā kopumā noritējusi veiksmīgi, plānotās valsts budžeta finansētās 750 vietas pamata studijās un 255 vietas maģistrantūrā ir nokomplektētas. Pavisam pilna un nepilna laika pamata studijās uzņemts vairāk nekā 1700 pirmkursnieku, bet maģistrantūrā – vairāk nekā 400. Tiesa, salīdzinot ar pērno gadu, kā vienās tā otrās studiju programmās studēt gribētāju skaits, aptuveni par 100, ir sarucis, galvenokārt nepilna laika studijās.

Pieteikumus studijām Daugavpils Universitātē (DU) iesnieguši 1214 reflektanti. Uzņemšanas komisija rezultātus paziņos 19. augustā.

Apkopojot rezultātus par konkursa koeficientu uz valsts budžeta studiju vietām, vislielākais konkurss uz ir bakalaura studiju programmās Ekonomika (9.9) un Socioloģija (6) un profesionālajās augstākās izglītības bakalaura studiju programmās «Mākslas menedžments» (18) ar specializāciju vizuālajā mākslā, Datordizains (10.2) un Fizioterapija (6). Lielu popularitāti, ņemot vērā pieteikumu skaitu, ir ieguvušas arī profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma Tiesībuzinātne, maģistra studiju programma Psiholoģija un profesionālā maģistra studiju programma Vidējāsizglītībasskolotājs.

Latvijas Studentu apvienība jau trešo gadu ir uzsākusi augstskolu reflektantu informatīvo kampaņu. Kampaņas laikā ir izveidota informatīvā telefonlīnija, kura darbosies no 23. jūlija līdz 7. septembrim.

Katrs students zvanot uz telefona numuru 67216061 vai rakstot uz e-pastu [email protected] var noskaidrot visus viņam interesējošos jautājumus par ar studijām saistītām lietām, Db.lv Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Miks Muižarājs.

Katru gadu Latvijā samazinās augstskolu reflektantu skaits. Lai tā nenotiktu augstskolas sāk pievērst lielāku uzmanību mārketinga aktivitātēm. Augstskolas nereti izceļ savas pozitīvās puses, taču negatīvās puses mēģina noklusēt, tāpēc informācija, kuru reflektants izlasa internetā vai redz televīzijā ir nepilnīga vai viņam nesaprotama un tāpēc izvēlas augstskolu, kura viņam ir nepiemērota.

Latvijas Studentu apvienība jau trešo gadu ir uzsākusi augstskolu reflektantu informatīvo kampaņu. Kampaņas laikā ir izveidota informatīvā telefonlīnija, kura darbosies no 23. jūlija līdz 7. septembrim. Katrs students zvanot uz telefona numuru 67 216061 vai rakstot uz e-pastu [email protected] var noskaidrot visus viņam interesējošos jautājumus par ar studijām saistītām lietām.

Katru gadu Latvijā samazinās augstskolu reflektantu skaits. Lai tā nenotiktu augstskolas sāk pievērst lielāku uzmanību mārketinga aktivitātēm. Augstskolas nereti izceļ savas pozitīvās puses, taču negatīvās puses mēģina noklusēt, tāpēc informācija, kuru reflektants izlasa internetā vai redz televīzijā ir nepilnīga vai viņam nesaprotama un tāpēc izvēlas augstskolu, kura viņam ir nepiemērota.

Lai šo problēmu risinātu augstskolu reflektanti ar 23. jūliju no 10:00 līdz 21:00 varēs sazināties ar Latvijas Studentu apvienību zvanot uz īpaši izveidotu telefonlīniju – 67216061, vai rakstot uz kampaņas e-pastu – [email protected]. Telefona savienojuma izmaksas neatšķirsies no parastas telefona sarunas un nepieciešamības gadījumā kampaņas operatori zvanītājam atzvanīs.

Rīgas Tehniskajā universitātē pirmajās divās studentu uzņemšanas dienās visvairāk pretendentu – 264 – pieteikušies uzņēmējdarbības un vadīšanas studiju programmā.

Kopumā RTU saņemti 3976 pieteikumi studijām. Otrā populārākā RTU pamatstudiju programma ir Informācijas tehnoloģijas, uz kuru saņemts 231 pieteikums, trešā – Telekomunikācijas, ko studēt vēlas 230 jaunieši. Populāras programmas ir arī Datorsistēmas (202 pieteikumi), Enerģētika un elektrotehnika (201 pieteikums) un Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadība (163 pieteikumi), pastāstīja RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne.

Lai saīsinātu reflektantu rindas un atvieglotu pieteikšanās procedūru studijām, RTU pirmo reizi šogad reflektantiem piedāvā iespēju elektroniski aizpildīt un izdrukāt pieteikšanās iesnieguma veidlapu studijām valsts budžeta finansētās pilna laika pamatstudiju programmās. Reflektantu personiska ierašanās RTU tik un tā ir obligāta, taču RTU informācijas sistēmā ievadītie dati paātrina reflektanta iesnieguma pieņemšanu RTU.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir noslēgusies uzņemšana 2008./2009. gada pilna laika pamatstudiju programmās par valsts budžeta līdzekļiem: valsts finansētas studijas pilna laika pamatstudiju programmās RTU šā gada septembrī uzsāks 1935 pirmkursnieki.

Lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits paredzēts tādās pamatstudiju programmās kā Telekomunikācijas – 140 studiju vietas, Informācijas tehnoloģijas – 140 studiju vietas, Datorsistēmas – 130 studiju vietas, Enerģētika un elektrotehnika – 120 studiju vietas.

Pilna laika pamatstudijām RTU kopumā bija iesniegti 9145 pieteikumi. Visvairāk pieteikumu iesniegts šādās pamatstudiju programmās: Uzņēmējdarbība un vadīšana – 837 pieteikumi, Būvniecība – 537 pieteikumi, Muitas un nodokļu administrēšana – 511 pieteikumi.

Pieteikumu skaits, salīdzinot ar 2007./2008. akadēmisko gadu, šogad ir mazliet samazinājies, jo aizvadītajā gadā RTU Uzņemšanas komisija saņēma 9203 pieteikumus pilna laika pamatstudijām.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu, informē padomē.

2018. gada 28. augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā Valsts sociālie pabalsti. Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā.

Kā norāda padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu. Jāpiebilst, ka, nosakot maksimālo valsts budžeta izdevumu apmēru 2018. gadam, Padome ņēma vērā Finanšu ministrijas aprēķinus budžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

2008.gada septembrī, Ventspils Augstskolas (VeA) studentu pulkam pievienojoties 298 pirmkursniekiem, kopā augstskolā jauno studiju gadu uzsāks 805 jaunieši, pārņemot zināšanas un prasmes no apmēram 80 augstskolā nodarbinātajiem pasniedzējiem, vēstī VeA.

Dokumentu pieņemšanas laikā aizvadītajā vasarā saņemti 503 pieteikumi. Vislielākais reflektantu pieteikumu skaits uz vienu budžeta studiju vietu šogad bija tulkošanas (angļu-latviešu-vācu/krievu valoda) bakalaura studiju programmā, kam sekoja vadībzinātnes bakalaura studiju programma, kurā tika reģistrēts vislielākais pieteikumu skaits – 145. Jaunajā studiju gadā Ventspils Augstskolā 87% topošo speciālistu mācīsies par valsts budžeta līdzekļiem.

Šogad studijas uzsāks arī pirmie 28 studenti jaunizveidotajā elektronikas bakalaura studiju programmā. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā inženierzinātņu studiju programma, kas pilnībā tiek realizēta Kurzemē. Sekmīgai studiju uzsākšanai tajā šī gada jūnijā ekspluatācijā tika nodotas laboratoriju un mācību telpas rekonstruētajā augstskolas Austrumu korpusā.

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Viena no senākajām Rīgas dārzniecībām SIA Rīgas dārzeņi uzsākusi likvidāciju.

Lai arī uzņēmums sekmīgi pabeidzis 2011. gadu, uzņēmuma īpašnieki pērn pieņēmuši lēmumu pārtraukt saimniecisko darbību un uzsākt likvidāciju. Par likvidatorēm šā gada 10. janvārī ieceltas divas uzņēmuma līdzīpašnieces Inta Dimante un Valija Vēliņa.

Energoresursu sadārdzināšanās pēdējo gadu laikā, privātā īpašumā neesoša zeme un ēku un ražošanas resursu fiziska un morāla novecošanās – trīs galvenie iemesli, kāpēc nolemts izbeigt saimniecisko darbību un sākt likvidāciju, DB skaidro Valija Vēliņa. Uzņēmums zemi tikai nomāja no kādas privātpersonas un pēdējos gados nomas cenas arvien palielinājušās. Tiesa, saskaņā ar Lursoft datiem, Rīgas dārzeņu saimnieciskā darbība bijusi sekmīga – 2011. gads pabeigts ar 1,287 miljonu Ls apgrozījumu un uzņēmuma rentabilitāte bija 15 %.

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.