Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi finansējuma piešķiršanu 290 000 eiro apmērā būvprojekta izstrādei multimodālā transporta mezgla izveidei Torņakalna apkaimē, kas ietver reģionālo autoostu, stāvvparku, piebraucamo ceļu izveidi un savienojumu ar Torņakalna dzelzceļa staciju.

Multimodāla transporta mezgla izbūve paredzēta Torņakalna apkaimē, teritorijā starp Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu.

Ideja paredz izveidot jaunu ielu 680 metru garumā, savienojot Jelgavas un T.Hermanovska ielas un radot priekšnoteikumus arī Latvijas Universitātes attīstības plānu nodrošināšanai. Projekts paredz arī reģionālās autoostas laukuma un ēkas būvniecību. Plānots izveidot stāvparku ar aptuveni 300 vietām vieglo automašīnu novietošanai. Tāpat tiks izskatītas iespējas izbūvēt T.Hermanovska ielas tuneli zem dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava.

Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Satiksmes ministriju, AS Latvijas dzelzceļš, AS Rīgas starptautiskā autoosta, SIA Eiropas dzelzceļa Līnijas u.c. partneriem.

Multimodālā transporta mezgla projektā iesaistītajām pusēm arvien daudz jautājumu, bet entuziasma maz

Kaut arī līdz ar doto iespēju saņemt 7,1 milj. eiro no Kohēzijas fonda 11 milj. eiro (bez stacijas pārcelšanas) vērtajā Torņakalna multimodālā transporta mezgla (MMTM) projektā pasperts solis realizācijas virzienā, aizvien palikušas neatrisinātas lietas, tostarp, kur tikts ņemts papildu finansējums, lai projektu sasaistītu ar Rail Baltica (RB). MMTM īstenošanā ieinteresētās puses atsevišķu jautājumu risināšanā iniciatīvu izrādīt nesteidzas, bet gaida viena uz otru.

Konkrētu atbildi, kas šobrīd MMTM projektā izdarīts, Rīgas domes Attīstības departaments nesniedz. Tāpat tas arī precīzi nenosauc, cik lieli līdzekļi būs jāiegulda pašvaldībai. Šā gada budžetā nauda projektam nav paredzēta.

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 20.jūnijā atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 946 tūkstošu eiro apmērā no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem gājēju un velosipēdistu tiltam pāri Kīleveina grāvim.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem.

Vēlas veidot gājēju un velosipēdu tiltu pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta...

Tāpat Torņakalna teritorijā nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, kas tiks risināts savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Sākti gājēju un velosipēdistu tilta pār Kīleveina grāvi būvdarbi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme.

Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Svinīgi atzīmēti Latvijas Universitātes (LU) Torņakalnā ietvaros topošā Dabaszinātņu centra spāru svētki. Centrs pirmos studentus uzņems jau nākamā gada septembrī un būs Baltijā modernākā augstākās izglītības un zinātnes būve, informē LU rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.

Projekta ietvaros Rīgā, Jelgavas ielā 1, tiks izveidota mūsdienīga, funkcionāla un uz ilgtspējīgu attīstību orientēta mācību, darba un sadzīves vide studentiem, pasniedzējiem un zinātniekiem. Plānots, ka Torņakalnā nākotnē varētu atrasties arī ekumēniskā baznīca.

Ēkas celtniecība tika uzsākta šī gada martā, savukārt jau maija beigās tika svinīgi ielikts pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunajai ēkai ir septiņi stāvi, kuros būs izvietotas auditorijas, laboratorijas, darba un semināru telpas un bibliotēka. Ēkas pēdējā stāvā atradīsies pētniecības laboratorija un semināru telpa ar skatu uz Vecrīgu un jaunuzcelto Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz ēkas jumta tiks izvietoti vēja ģeneratori, dodot iespēju iegūt alternatīvo enerģiju, un ēkā strādās «gudrās mājas» apkalpojošā tehnika.

Apsekoti vidi degradējošas būves Torņakalna ielā 2 demontāžas darbi, kurus ir plānots pabeigt maijā.

Torņakalna ielā 2 būve ir četru stāvu ražošanas korpusa ēka, kura tika nodota ekspluatācijā 1970. gadā. Tā ir 6373 kvadrātmetru liela un ir izvietota uz 10457 kvadrātmetru liela zemesgabala.

2015. gada 24. jūlijā Rīgas dome Torņakalna 2 būvi klasificēja kā A kategorijas graustu un īpašniecei SIA Realm piemēroja paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli, kā arī aicināja uzsākt būves demontāžas darbus.

Pagājušajā gadā 30. augustā pašvaldība pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma Torņakalna ielā 2 piespiedu sakārtošanu, kas paredzēja novērst degradāciju apkārtējai videi un bīstamību garāmgājējiem. Īpašnieki šobrīd labprātīgi izpilda pieņemto domes lēmumu. Demontāžas darbus ir plānots pabeigt maijā.

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Latvijas Universitāte (LU) izsludinājusi iepirkumu konkursu par Torņakalna Akadēmiskā centra pirmās kārtas projekta izstrādāšanai, būvdarbiem un autoruzraudzībai. Kopumā centra pirmajā kārtā plānots ieguldīt vairāk nekā 15,653 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023. gadam LU ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu Torņakalnā plāno uzcelt studentu pilsētiņu ar pieciem studiju korpusiem un «visu nepieciešamo studentu dzīvei». Projekta ietvaros plānots izveidot modernu infrastruktūru ar apmēram desmit būvēm un kopējo platību 120 tūkst. m2.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 22,7 milj. latu, tostarp 19,3 milj. latu paredzēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Pirmajā kārtā plānots uzcelt LU Dabaszinātņu akadēmisko centru, turklāt paredzēts, ka tas būs gatavs jau 2014. gadā.

Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā atradīsies ķīmijas, bioloģijas, medicīnas, ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu studijām un zinātniskajam darbam nepieciešamais.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprinājuši lēmumu par grausta Torņakalna ielā 2 piespiedu sakārtošanu.

Grausts ir pēdējā ēka, kas Torņakalna ielā 2 palikusi no agrākās tekstilizstrādājumu manufaktūras Tekstiliāna, kuras demontāža tika sākta pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Minētās ēkas saskaņā ar ierakstiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītas ar zemesgabalu Vienības gatvē 21, kura tiesiskais valdītājs kopš 2012. gada oktobra ir reģistrēta SIA Realm. Uzņēmums tā paša gada septembrī informēja Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz Realm vārda ēka tiks nojaukta, taču nojaukšanas darbi tā arī netika sākti.

2015. gadā būve tika klasificēta kā A kategorijas grausts, tādējādi atzīstot to par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu, un tai tika piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 % apmērā.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina metu konkursu ar mērķi iegūt LU Akadēmiskā centra teritorijas Torņakalnā telpiskās vīzijas metu, kā arī priekšlikumus teritorijas funkcionālajam zonējumam un Sporta mājas jaunbūvei.

Konkurss norisinās līdz šā gada 11. oktobrim, godalgu fonds – 40 000 eiro.

LU teritorija Torņakalnā strauji attīstās – 2015. gadā durvis vēra Dabas māja, 2019. gadā tika atklāta Zinātņu māja, bet 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu māja. Turpmākajos gados LU Akadēmiskā centra teritorijā plānots izbūvēt Tehnoloģiju un Veselības māju, Studentu un Viesu māju, Sporta māju, Akadēmisko laukumu.

Konkursa objekts un izpētes teritorija atrodas Rīgā – Pārdaugavā, starp Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu, teritorijas kopējā platība ir 96 960,43 m². LU Akadēmiskā centra teritorija atrodas tuvu Rīgas vēsturiskajam centram un robežojas ar tā aizsardzības zonu un plānoto Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras koridoru.

Septembrī studentiem tiks vērtas 32 milj. eiro vērtā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra durvis; augstskola meklē līdzekļus studentu pilsētiņas būvniecības turpināšanai.

Jaunā zinātnes svētnīca ir pirmais objekts Latvijas Universitātes (LU) studiju un zinātnes akadēmiskā centra būvniecībā. 4,5 ha plašajā teritorijā Torņakalnā starp Jelgavas ielu un dzelzceļu, kur vēl pirms dažiem gadiem pletās mazdārziņi, līdzās jaunbūvētajam Dabaszinātņu centram jeb Dabas mājai jau iezīmēta vieta gan Sociālo un humanitāro zinātņu ēkai, gan Eksakto un dzīvības zinātņu ēkai, paredzēti arī studentu apartamenti. «Nākotnē visa universitāte pārcelsies uz šejieni – šeit būs studijas un pētniecība, arī dzīvošana. Ēka Raiņa bulvārī paliks kā Universitātes sirds ar rektora sēdekli, taču mēs jauno kompleksu būvējam tik labu, lai rektors lūgtu nākamajās ēkās paredzēt kādu kabinetu arī viņam,» ar smaidu saka LU projekta koordinators Imants Klāvs.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Līdz ar LU jaunā Dabaszinātņu centra uzbūvēšanu tukšas paliks trīs lielas ēkas Rīgas centrā; ko ar tām iesākt – vēl nav zināms, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šoruden ap 2,5 tūkst. studentu sāks studijas jaunajā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu centrā Torņakalnā, kur šobrīd vēl noris būvniecības darbi. DB jau ziņoja, ka konkursā tā pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību uzvarēja pilnsabiedrība LNK Industries Group. Līguma summa ir ap 21,2 milj. eiro (bez PVN), projekts tiek īstenots ar ES fondu atbalstu.

Pēta iespējas

Jaunajā centrā atradīsies Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa. Tāpat tajā būs izvietots Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Līdz ar būvatļaujas izsniegšanu Torņakalnā sākusies Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība, informēja LU Preses centrā.

Akadēmiskā centra pirmās kārtas projektu Rīgas pilsētas būvvalde saskaņojusi 27.februārī, bet vakar, 4.martā, ir izsniegta būvatļauja. Projekta pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt akadēmisko centru un labiekārtot teritoriju. Projekta pirmo kārtu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada augustam, bet visu kompleksu - līdz 2023.gadam.

Jaunajā ēkā iekārtos sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas. Tur atradīsies Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs, Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs, Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs, kā arī Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs.