Iepirkšanās centra Sky&More invalīdiem paredzētās stāvvietas, tiks īpaši izceltas un sākot ar septembri virs tām tiks izvietoti plakāti ar uzmanību piesaistošu uzrakstu, aicinot autovadītājus respektēt invalīdu tiesības un savu automašīnu novietot citā vietā.

Līdz šim gadījumos, kad tika konstatēta nelikumīga auto novietošana, Sky&More apsardzes darbinieki izteica mutiskus aizrādījumus autovadītājiem, kuri ignorējuši apstāšanās un stāvēšanai noteikums, un lūdza viņus novietot savu automašīnu atļautā vietā.

Šādu taktiku uzsākot cīņu ar auto vadītājiem, kuri savus spēkratus atstāj invalīdiem paredzētajās stāvvietās, uzsākusi invalīdu un draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar iepirkšanās centru Sky&More. Akcijas mērķis ir uzrunāt autovadītājus un atgādināt, ka invalīdu stāvvietas ir paredzētas izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un, atstājot tajās savu automašīnu, tiek pārkāptas invalīdu tiesības.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsācis sadarbību ar Labklājības ministrijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) par tās datubāzes izmantošanu tiešsaistes režīmā. Tas ļaus apdrošinātājiem daudz efektīvāk piešķirt invalīdiem 40% atlaidi OCTA prēmijām, kā arī pasargāties no pseido invalīdiem ar viltotām apliecībām. Savukārt invalīdiem drīzumā tiks rasta iespēja saņemt atlaidi iegādājoties OCTA internetā.

Pašlaik Latvijā likumdošana nodrošina 40% atlaižu piešķiršanu OCTA polišu iegādei visiem I un II grupas invalīdiem apdrošinot transportlīdzekli, kā arī III grupas invalīdiem ar atzinumu par kustību traucējumiem, apdrošinot vieglo transportlīdzekli. Līdz šim apdrošinātāji piešķīra šīs atlaides tiem invalīdiem, kas klātienē varēja uzrādīt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu invalīda apliecību un atzinumu par apgrūtinātu pārvietošanos.

Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40% tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir I un II grupas invalīdi un III grupas invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Lai saņemtu atlaidi, OCTA polises ņēmējam jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegta invaliditātes izziņa vai invalīda apliecība. III grupas invalīdiem papildus jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai.

Desmitiem miljoni datoru ASV izmanto viltus antivīrusa programmas, kas tos padara ievainojamākus hakera uzbrukumiem, liecina Symantec ziņojums par kibernoziegumiem.

Parasti šīs viltus antivīrusa programmas tiek piedāvātas internetā, sakot, ka nodrošinās datora drošību bezmaksas, vai par kādu konkrētu summu. Līdz ko lietotājs šo programmu ir lejupielādējis un uzinstalējis savā datorā, tā izskatās kā parasta antivīrusa programma, kas ķer vīrusus un surogātpastus, bet papildus tā sazinās ar hakera datoru un nosūta tam vajadzīgo informāciju no Jūsu datora.

Symantec eksperti internetā jau ir atraduši vairāk nekā 250 šādas viltus antivīrusa programmas, kuras viena gada laikā ir lejupielādējuši apmēram 43 miljoni lietotāju.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Interneta vidē, piemēram, miniblogu saitē twitter savairojušies Latvijas politiķu viltus profili.

Tviterī darbojas gan «viltus» Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan parodēti Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Aivars Lembergs. Tās nav tikai vārdu un uzvārdu sakritības, jo izmantotas īsto politiķu fotogrāfijas, kā arī citas raksturīgas detaļas, ziņo Latvijas avīze.

Vairāki politiķi uzskata, ka ir jācīnās par viltus profilu slēgšanu. To paredz arī tvitera noteikumi, kuros teikts – «nedrīkst uzdoties par kādu citu manierē ar nolūku maldināt, mulsināt vai krāpt citus». Tomēr ar saņemtajām sūdzībām tvitera uzturētāji netiek galā.

Lai cīnītos ar šiem viltus profiliem daļa politiķu apsver domu izveidot pašiem savus īstos profilus. Šādu "izeju" apsver kā Valsts prezidenta Valda Zatlera, tā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera sabiedrisko attiecību veidotāji. Valsts prezidenta V. Zatlera īsto profilu, visticamāk, gan veidos sabiedrisko attiecību speciālisti, taču A. Šlesera tēla veidotāji pat apsver iespēju pārņemt līdzšinējā viltus profila veidošanu.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Aināra Šlesera partijas LPP/LC jaunatnes organizācija PIRMIE izveidojusi partijas Pilsoniskā Savienība (PS) viltus mājas lapu, informē PS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš apgalvo, ka PS viltus mājas lapu ir reģistrējis LPP/LC jaunatnes organizācijas PIRMIE valdes loceklis un jauno biedru uzņemšanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jankovskis. Viltus mājas lapā ir izmantots PS mājas lapas dizains, kas pieder partijai PS, tādējādi pārkāptss likums par autortiesībām. Turklāt, uzdodot viltus mājas lapu par autentisko PS mājas lapu, ir veiktas krāpnieciskas darbības ar mērķi izplatīt melīgu informāciju par PS darbu. Vienlaikus arī sociālajā tīklā Twitter ticis izveidots PS viltus profils, izmantojot partijas logo, kas arī uzskatāms par autortiesību pārkāpumu.

Ģ. V. Kristovskis uzskata, ka viltus mājas lapā ievietotais teksts liecina, ka A. Šlesera jaunatnes organizācijas bieds un ienaidnieks ir PS rietumnieciskā orientācija.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Šobrīd interneta vidē izplatās viltus e-pasti bankas Citadeles vārdā, ar kuru palīdzību viltvārži mēģina iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus, informē banka.

«Brīdinām iedzīvotājus, ka, saņemot šādu e-pastu ar virsrakstu: «JUSU KONTS VAR TIKT BLOKETS - AKTIVIZETU SAVU KONTU TAGAD», nekādā gadījumā nesniedziet prasīto informāciju,» paziņojumā medijiem uzsver Citadele.

Banka norāda, ka šie e-pasti nav saistīti ar banku Citadele, bet ir viltvāržu mēģinājums iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus.

Banka Citadele ir informējusi par interneta drošību atbildīgās organizācijas par šo viltus e-pastu, lai tās bloķētu viltus mājas lapu, jo gan paziņojums e-pastā, gan mājas lapa, uz kuru šis paziņojums ved, ir viltus.

Citadele atgādina, ka banka nekad neprasa iedzīvotājiem atklāt internetbankas lietotājvārdus, paroles, internetbankas kodus, PIN kodus, kā arī maksājumu karšu CVC kodus.

DnB NORD Bankas klienti, kā arī ar banku nesaistīti cilvēki saņēmuši viltus e-pastus, kas nosūtīti it kā DnB NORD vārdā. Banka aicina neveikt nekādas darbības e-pastā norādītajā interneta vietnē un šo e-pastu dzēst.

Cilvēkiem izsūtīti viltus e-pasti ar saiti uz interneta vietni, kurā tiek prasīts ievadīt internetbankas lietotāja datus - ieejas vārdu, paroli un kodus. Interneta vietne, uz kuru ved saite no viltus e-pasta, pēc sava vizuālā noformējuma ir ļoti līdzīga īstajai internetbankas ieejas lapai.

Banka uzsver, ka nekad nesūta šāda veida e-pastus un nelūdz no klienta datus, kas nepieciešami internetbankas lietošanai.

Jāatgādina, ka iepriekš arī Swedbank brīdināja, ka vairāki cilvēki, tostarp bankas klienti, saņēmuši viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar linku uz interneta vietni, kur tiek lūgts ievadīt visas savas internetbankas kodu kartes paroles.

«Nu, samazināsim trīs ministrus, varbūt kļūsim drusciņ mīlamāki! Nekļūs mīlamāki! Šobrīd tiek iets viltus ceļš.» Tā uzskata bijušais premjers Aigars Kalvītis, kura izteikumi par aktuālo situāciju publicēti Tautas partijas mājaslapā.

«Latvijas sabiedrībā ir mīti par kaut kādām jaunām sejām. Kur tās ir? Kas ir pateicis: Godmanis dara nepareizi, trīs punkti, kas jādara citādi? Ja kādam būtu risinājums, viņš būtu pieteikts Nobela prēmijai, jo visā pasaulē nezina, kā ar to tikt galā. Ja grib kaut ko varas ešelonā pamainīt, jāatrod piemērotākie cilvēki, kas spēj paskaidrot, kas saprot situāciju, kas ir izlēmīgi. Protams, ka šie cilvēki jāmeklē partijās. Tie ir cilvēki, kas lielākoties bijuši saistīti ar valsts pārvaldi un kam ir priekšstats par to, kā viss funkcionē. Bet tiklab tie var nebūt no valsts pārvaldes. Bet jābūt kādam līderim, kas to pasaka: man vajag finanšu ministru šo, jo tas ir cilvēks, kas var izvilkt,» ir pārliecināts A.Kalvītis.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

No Garantijas fonda izmaksāti 5 miljoni latu

Desmit gadu laikā kopš transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšanas ieviešanas Latvijā no OCTA Garantijas fonda izmaksāti 5 milj. latu. No tiem lielāko daļu 92 % veido maksājumi ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un transportlīdzekļu īpašniekiem, savukārt 8% tika izlietoti OCTA polišu atlaižu kompensēšanai lauksaimniekiem un I, II un III grupas ar kustību traucējumiem invalīdiem.

Garantijas fonds ir nodrošinājums, ka ikviens ceļu satiksmes negadījumā cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Gadījumi, kad izmaksas tiek veiktas no Garantijas fonda gandrīz vienmēr ir saistīti ar rupjiem autoīpašnieka vai autovadītāja pārkāpumiem, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis nav apdrošināts, pametis notikuma vietu, bet traumas guvis kājāmgājējs vai velosipēdists, u.tml., tad no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības tiek piedzītas no vainīgā ar regresa prasībām. Tomēr ne visos gadījumos tas ir iespējams.

Cilvēki ar kustību traucējumiem bieži nevar novietot auto īpaši viņiem paredzētās vietās, jo tās aizņem mašīnas bez atļaujām. Tam par iemeslu ir gan negodprātīga autovadītāju rīcība, gan nekvalitatīvi invalīdu stāvvietu apzīmējumi, secinājuši Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. Lai uzlabotu situāciju, LM sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem izstrādājusi vairākus priekšlikumus.

Viens no tiem ir uzlabot autostāvvietu apzīmējumus, kuri nereti neatbilst prasībām. Horizontālie apzīmējumi (uz asfalta uzkrāsots simbols ar cilvēku ratiņkrēslā) bieži ir nodiluši un īpaši ziemā ir grūti pamanāmi. Savukārt vertikāli uzstādāmās ceļa zīmes, īpaši daudzstāvu autostāvvietās, bieži nav uzstādītas atbilstoši prasībām.

Speciālisti vienojušies, ka par stāvvietu apzīmējumu kontroli atbildīgajai VAS Latvijas valsts ceļi pastiprināti jāpārbauda autostāvvietu apzīmējumu kvalitāte. Tas īpaši attiecas uz privātajām autostāvvietām, kuru īpašnieki dažkārt aizmirst, ka Ceļu satiksmes noteikumi attiecas arī uz privātām teritorijām.

Tāpat LM aicinās Ceļu satiksmes drošības direkciju paaugstināt sodu par neatļautu invalīdu stāvvietu izmantošanu un mudinās policiju aktīvāk kontrolēt šīs stāvvietas. Patlaban sods ir Ls 20 (divas reizes augstāks nekā vispārējā gadījumā), taču pērn tas no pārkāpuma nav atturējis vismaz 12 tūkstošus autovadītāju, kas 2007. gadā sodīti par auto novietošanu invalīdiem paredzētā autostāvvietā.

Transportlīdzekļus, kas novietoti invalīdiem paredzētās stāvvietās, piespiedu kārtā evakuēs.

Pirmo reizi atstājot savu transportlīdzekli šajās autostāvvietās, tiks piemērots naudas sods Ls 20 apmērā, bet, ja tas atkārtosies, transportlīdzekļa īpašniekam atkārtoti piešķirs naudas sodu un šo transportlīdzekli nekavējoties evakuēs uz speciālu autostāvvietu. Izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un glabāšanu sedz šī transportlīdzekļa īpašnieks,. Db.lv informē

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija Sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Kleinberga.

Šobrīd ierosināti un jau divos lasījumos apstiprināti grozījumi par naudas soda paaugstināšanu līdz 40 latiem par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu invalīdiem paredzētās stāvvietās.

Labdarības portāls Ziedot.lv lūdz uzmanīties no krāpnieciskas darbības, ko veic negodprātīgi cilvēki, izmantojot Ziedot.lv vārdu.

Portāls ir saņēmis satraucošas ziņas, ka portālam nezināmi cilvēki uzdodas par Ziedot.lv darbiniekiem vai brīvprātīgajiem un viltus ceļā mēģina izmānīt no cilvēkiem naudu.

Fondā Ziedot 2008. gada 5.februārī tika saņemti satraukti iedzīvotāju zvani no Aizkraukles, Ikšķiles un Jūrmalas (Kauguri), ka persona (iespējams vairākas), kas uzdodas par fonda Ziedot darbinieci, apstaigā iedzīvotāju mājokļus un lūdz ziedot naudu bērnu digitālo dzirdes aparātu iegādei. Minētā persona uzrāda ziedojumu kastīti un viltotu fonda Ziedot apliecību.

Ziedot.lv ziedojumus vāc tikai labdarības portālā www.ziedot.lv, izmantojot bankas pakalpojumus, ziedojumu kastītēs, kas atrodas veikalos RIMI, Stendera ziepju fabrikas veikalos un a/s Hansabankas filiāles, kā arī oficiālos labdarības pasākumos. Portāls nekad nevāc ziedojumus individuāli, apmeklējot cilvēkus to mājokļos.

Kanādas pētnieki demonstrējuši jaunu tehniku, kā iespējams «zagt» lietotāju datus no sociālā tīkla Facebook, vēsta BBC.

Zinātniekiem no University of British Columbia izdevās nozagt lielu daudzumu privāto datu no Facebook, izmantojot programmas, kas atdarina īstus Facebook profilus, dēvētas par socialbots. Socialbots izmanto arvien vairāk interneta noziedznieku, turklāt šo programmu internetā var iegādāties par 29 ASV dolāriem.

Facebook paziņojis, ka šis pētījums ir bijis pārspīlēts un neētisks.

Programmatūra izmanto viltotu sociālā tīkla lietotāja profilu, atjauno savu statusu un sūta draudzības uzaicinājumus. Četri zinātnieki no Vankūveras izveidoja 102 socialbots, kas darbojās astoņas nedēļas. Šajā laikā viltus profili mēģināja izveidot virtuālo draudzību ar vairāk nekā 8,5 tūkstošiem Facebook lietotāju, saņemot vairāk nekā trīs tūkstošus draudzības uzaicinājumu apstiprinājumu. Tika novērots – jo lietotājam ir vairāk draugu sociālajā tīklā, jo lielāka ir varbūtība, ka tiks apstiprināts arī viltus profila draudzības uzaicinājums.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" mudina uzmanīties no viltus ziņām, kas kļuvušas aktuālas plaši izmantotajā lietotnē "WhatsApp".

"Cert.lv" informē, ka masveidā izplatītā vēsts par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir viltus ziņa.

"Aicinām to ignorēt! Tieši šāda pati ziņa tika izplatīta pagājušajā nedēļā arī spāņu un angļu valodās runājošajās valstīs. Diemžēl jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā arvien biežāk ir novērojamas viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, tāpēc aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus," liecina informācija "Cert.lv" mājaslapā.

"Cert.lv" (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

Sociālās saziņas vietne "TikTok" svētdien paziņojusi, ka aptur visu videoierakstu publicēšanu no Krievijas, lai pasargātu savus darbiniekus no valsts jaunajiem likumiem par "viltus ziņām".

Ņemot vērā jaunos likumus par "viltus ziņām", mums nav citas izvēles, kā apturēt tiešsaistes straumēšanu un jaunu videoierakstu izvietošanu, kamēr netiks izvērtētas sekas darbinieku drošībai, kādas rada šis likums, tviterī paziņojis uzņēmums, piebilstot, ka tas neietekmē tā ziņapmaiņas lietotnes.

Kā ziņots, Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien parakstīja likumu par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Parādījusies jauna Hansabankas interneta bankas Hanzanet viltus lapa, kurā no lietotājiem mēģina izkrāpt kodu kartes datus.

Šoreiz garnadži šajā viltus lapā ir pārkāpuši jebkādas saprāta robežas. Krāpnieki vēlas, lai lietotāji ieraksta visus kodus no kodu kartes. Viltus lapas adrese ir - http://mille-et-un-services-a-la-personne.com/Hanza/hanzanetLV.htm

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušajā gadā arī tika izveidota viltus Hanzanet lapa.

Lai izvairītos no viltotām interneta bankas lapām pievērsiet uzmanību interneta vietnes adresei - šajā gadījumā, tai ir jābūt https://www.hanzanet.lv, jebkura cita adrese ir viltojums.