Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Eiropas Savienības (ES) augstākā tiesa ceturtdien atcēla Eiropas Komisijas (EK) lēmumu apstiprināt Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" glābšanas plānu, kura nolūks bija palīdzēt vienai no pasaulē lielākajām lidsabiedrībām pārvarēt koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Tādējādi ES Tiesa saglabājusi spēkā ES Vispārējās tiesas 2023. gadā pieņemto spriedumu, ar kuru tā atcēla EK pieņemto lēmumu apstiprināt sešu miljardu eiro piešķiršanu "Lufthansa".

"Lufthansa" šo ES otras augstākas tiesas spriedumu bija pārsūdzējusi ES augstākajā tiesā.

ES Vispārējā tiesa bija pareizi secinājusi, ka EK ir pārkāpusi ārkārtējos noteikumus, kas tika ieviesti, lai ļautu valdībām atbalstīt ekonomiku krīzes laikā, teikts ES Tiesas paziņojumā.

Taču, ņemot vērā, ka valsts nodrošinātā finanšu palīdzība jau ir atmaksāta, šobrīd nav skaidrs, vai šis tiesas lēmums radīs kādu ietekmi uz "Lufthansa".

Iepriekš ES Vispārējā tiesa, veicot šī glābšanas plāna izvērtēšanu pēc konkurējošo lidsabiedrību "Ryanair" un "Condor" iesniegtajām sūdzībām, bija noraidījusi, ka EK kļūdaini uzskatījusi, ka "Lufthansa" nespēj aizņemties līdzekļus finanšu tirgos, kļūdaini novērtējusi lidsabiedrības ietekmi vairākās lidostās un atbalstījusi nosacījumus, kas nav nodrošinājuši efektīvu konkurenci starp aviokompānijām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa līdz oktobrim atcels 20 000 īso maršrutu lidojumu, ņemot vērā degvielas cenu kāpumu karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ, teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Lufthansa" norāda, ka tādējādi grupa spēs ietaupīt aptuveni 40 000 tonnu aviācijas degvielas, kuras cena kopš kara sākuma Irānā ir dubultojusies.

Grupa pavēstīja, ka ar šo lēmumu tiek samazināts nerentablo īso maršrutu lidojumu skaits grupas maršrutu tīklā.

Lidojumu atcelšana vasaras sezonā skars reisus, kas tiek veikti caur Frankfurtes, Minhenes, Cīrihes, Vīnes, Briseles un Romas lidostām.

Vienlaikus "Lufthansa" vēsta, ka reaktīvo dzinēju degvielas piegādes tās vajadzībām turpmākajām nedēļām ir nodrošinātas.

"Lufthansa" grupā ietilpst "Lufthansa", Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines", Itālijas nacionālā aviokompānija "ITA Airways" un Vācijas zemo cenu lidsabiedrība "Eurowings".

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2, 7 reizes mazāk nekā 2024. gadā, informēja lidsabiedrībā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums pagājušajā gadā bija 80,2% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Kamēr netiks saņemts jauns finansējums - kapitāls vai citādi - aviokompānija plāno 2026. gadā turpināt darboties naudas taupīšanas režīmā. Vienlaikus, ar "airBaltic" lielākā akcionāra - Latvijas valdības - atbalstu, "airBaltic" meklē iespējas piesaistīt jaunu kapitālu no alternatīviem avotiem, tostarp ar "M&A" jeb apvienošanās un pārņemšanas darījuma palīdzību.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir ieviesusi jaunu biļešu veidu - "Economy Mini", kas nodrošina zemāko tarifu uzņēmuma piedāvāto biļešu klāstā, informē aviokompānijā.

Biļešu veids "Economy Mini" ir paredzēts klientiem, kuri izvēlas ceļot, ņemot līdzi tikai personīgo mantu.

Jaunā tarifa biļetes klienti var iegādāties no trešdienas aviokompānijas mājaslapā, mobilajā lietotnē un zvanu centrā.

Aviokompānijā skaidro, ka "Economy Mini" ietver vienu personīgo mantu līdz 40×30×15 centimetriem un būs piemērots īsiem darba braucieniem, nedēļas nogales izbraucieniem un citiem ceļojumiem, kuros papildu bagāža parasti nav nepieciešama.

Tāpat "airBaltic" turpinās piedāvāt esošos piecus citus biļešu veidus, kas ietver rokas bagāžas koferi - trīs ekonomiskajā klasē un divus biznesa klasē.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" degvielas cenu pieauguma dēļ no šodienas pārtrauks lidojumus no Rīgas uz Kauņu, apstiprināja kompānijas pārstāve Alise Bethere.

Šobrīd tas ir vienīgais lidojums, kas tiek atcelts degvielas cenu pieauguma dēļ.

Jau vēstīts, ka pērn augustā "airBaltic" ziņoja, ka vasaras sezonā plāno sākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu Lietuvā. Sākotnēji lidojumus starp Rīgu un Kauņu bija plānots nodrošināt no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām.

Tāpat vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.

Vēstīts arī, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" patlaban neplāno atcelt reisus degvielas cenu kāpuma dēļ un turpina gatavoties vasaras lidojumu sezonai, kas sāksies marta beigās, aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Viņš sacīja, ka lidsabiedrība pastāvīgi izvērtē maršrutu ekonomisko lietderību, taču īstermiņā izmaiņas nav paredzētas.

Komentējot potenciālos risinājumus degvielas cenu straujajam pieaugumam, Zilberts norādīja, ka uzņēmums cieši monitorē situāciju un vērtē dažādus attīstības scenārijus. Viņš uzsvēra, ka augsto svārstību dēļ patlaban ir pāragri sniegt precīzas aplēses par papildu degvielas izmaksām ilgtermiņā.

Vienlaikus viņš informēja, ka patlaban tirgū kopumā netiek novērots būtisks aviobiļešu cenu kāpums. Aviobiļešu cenas nosaka pieprasījums, konkurence un kopējā tirgus situācija, un "airBaltic" darbojas konkurētspējīgā vidē, kur cenas nevar tikt noteiktas vienpusēji, tādējādi uzņēmums turpina sekot tirgus attīstībai un attiecīgi pielāgot cenu politiku.

Šobrīd nav indikāciju par iespējamu aviācijas degvielas trūkumu, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš minēja, ka aviokompānija katru nedēļu apkopo informāciju par degvielas pietiekamību tirgū.

"Šobrīd nav nevienas spilgtas indikācijas, ka tas varētu iestāties. Protams, situācija mainās katru nedēļu, gandrīz vai katru dienu, un tāpēc mēs tam sekojam līdzi diezgan rūpīgi," pauda Martinovs.

Viņš arī atzīmēja, ka aviokompānijai ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar degvielas piegādātājiem un, aptaujājot šos piegādātājus, "airBaltic" nav radušās šaubas, ka viņi varētu neizpildīt šos līgumus.

"airBaltic" šogad pirmajos četros mēnešos pārvadāja 1,481 miljonu pasažieru, kas ir par 5,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt 2025. gadā aviokompānija pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

Aviokompānija 2026. gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 1,044 miljoni pasažieru pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 15 100, kas ir pieaugums par 11,3%. Tostarp 10 700 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, bet 4400 bija ACMI lidojumi, kas ir par 33,5% vairāk.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā šodien darbu sāk Erno Hildēns, informēja "airBaltic" pārstāvji.

“Man ir patiess gods sākt darbu airBaltic. Kopā ar valdi un airBaltic komandu es koncentrēšos uz nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma ikdienas darbības stiprināšanu un lidsabiedrības stratēģiskās attīstības un ilgtermiņa ilgtspējas atbalstīšanu. airBaltic ieņem būtisku lomu Baltijas reģiona savienojamībā un ekonomiskajā attīstībā, un es ar nepacietību gaidu iespēju izmantot savu plašo starptautisko pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu,” teic E. Hildēns.

Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze.

Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" kā stratēģisko un finanšu konsultantu ir piesaistījusi starptautisko aviācijas konsultāciju uzņēmumu "Seabury Securities LLC" ("Seabury"), informē aviokompānijā.

Konsultanta uzdevums ietvers atbalstu pašreizējo tirgus apstākļu risināšanā, finanšu rādītāju uzlabošanā un ilgtermiņa attīstības mērķu virzībā.

Plānots, ka sadarbība fokusēsies uz trim galvenajiem virzieniem, tostarp operacionālās darbības pārskatīšanu un pielāgošanu, finanšu rezultātu uzlabošanu un uzņēmuma kapitāla struktūras stiprināšanu.

"Seabury" iesaistīs visos šajos procesos, sākotnēji koncentrējoties uz uzņēmuma ilgtermiņa biznesa stratēģijas izvērtēšanu un strukturēta kapitāla piesaistes procesa atbalstīšanu.

"Seabury" ir starptautiski atzīts aviācijas konsultāciju uzņēmums ar plašu pieredzi lidsabiedrību stratēģiju atbalstīšanā, maršrutu tīkla attīstības un finanšu plānošanas jautājumos.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" saņēmusi 51. "Airbus A220-300" lidmašīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Šī ir otrā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta šogad.

Līdz šim "airBaltic" ar "Airbus A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 23,162 miljonus pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi apmēram 241 000 lidojumu un nolidojusi 530 000 stundu.

LETA jau ziņoja, ka lidsabiedrība sākotnēji pasūtīja kopumā 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas un paziņoja par vēl 30 šī tipa lidaparātu iegādes līgumu, saglabājot tiesības iegādāties vēl 20 šī tipa gaisa kuģus.

Pirmais šī tipa lidaparāts aviokompānijai tika piegādāts 2016. gada nogalē. Kopš 2020. gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nosūtījusi vēstules Saeimas frakcijām, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Ministru kabinetam, aicinot piešķirt īstermiņa aizdevuma Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" darbības nodrošināšanai, ņemot vērā kara Tuvajos Austrumos ietekmi uz uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA pavēstīja LTRK.

Organizācijā min, ka, pieaugošās degvielas izmaksas, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ir paātrinājušas krīzi aviācijas nozarē.

LTRK uzsver, ņemot vērā "airBaltic" un ar to saistītā aviācijas sektora nozīmi Latvijas ekonomikā, ir nepieciešams nodrošināt īstermiņa atbalstu, vienlaikus meklējot ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu. Atbalstam jābūt saistītam ar skaidriem nosacījumiem - jāprecizē uzņēmuma nākotnes stratēģija, jāaktualizē šā gada darbības prognozes un jāturpina sāktais darbs pie uzņēmuma pārvaldības uzlabošanas.

LTRK atzīmē, ka "airBaltic" ir būtisks Latvijas ekonomikas stratēģiskais aktīvs, kas veicina eksportu, investīciju piesaisti un kopumā stiprina Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmuma darbības nepārtrauktība ir tieši saistīta arī ar Latvijas starptautisko sasniedzamību, kas ir kritiski svarīga gan uzņēmējiem, gan investoriem. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību un attīstību arī mainīgos ārējos apstākļos, tostarp sniedzot nepieciešamo valsts atbalstu šajā situācijā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" piloti pirmdien sākuši divu dienu streiku, izraisot būtiskus gaisa satiksmes traucējumus.

"Lufthansa", kā arī struktūrvienību "Lufthansa Cargo" un "Lufthansa CityLine" piloti streiku sāka pirmdien neilgi pēc pusnakts, un tas ilgs 48 stundas.

Savukārt pilotu streiks Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" darbību ietekmēs vien pirmdien.

Sagaidāms, ka pirmdien un otrdien streika dēļ tiks atcelti vairāki simti reisu, visvairāk ietekmējot Frankfurtes un Minhenes lidostas.

Šis ir jau ceturtais "Lufthansa" darbinieku streiks šogad. Pagājušajā nedēļā vienu dienu streikoja lidsabiedrības stjuarti, izraisot vairāku simtu reisu atcelšanu.

Pilotu streiks saistīts ar nesaskaņām par atalgojumu un pensijām.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Kazāka ieskatā, ļaut aviokompānijai bankrotēt, būtu vieglākā, bet reizē arī sliktākā izvēle.

"Līdzšinējā "runčuk, nemūžam" stratēģija ar regulāru lūgumu pēc valsts naudas gan sevi ir izsmēlusi, un ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar ES regulējumu," uzsvēra Kazāks.

Pēc viņa teiktā, tas dotu iespēju Rīgai būt par reģiona biznesa centru un kaut kad atgūt Baltijas metropoles statusu. Turklāt otrreiz Latvijai izveidot savu aviokompāniju ar centru Rīgā diez vai izdosies, piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien ir sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic".

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Valdība 13.aprīlī lēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", pastiprinot aizdevuma izsniegšanas prasības un nosakot stingrāku uzraudzību, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un "airBaltic".

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.