Jaunākais izdevums

Sociālais bizness ir ļoti sievišķīgs uzņēmējdarbības veids, kura galvenais mērķis nav peļņa un kurš sniedz gandarījumu.

«Mēs esam izveidojušas vietu, ko man gribētos saukt nevis tikai par aušanas studiju, bet par radošo telpu. Te apgūstam divus resursus – cilvēki gados, kuri pēc pensijas vecuma sasniegšanas grib un ir spējīgi kaut ko darīt, un tekstila atkritumi – lietots apģērbs, šūšanas procesa pārpalikumi. Esam to sapakojušas kopā, un uz vecām koka stellēm cienījama vecuma darbaspēka rokām tiek austi dizaina lupatu deķīši un paklāji,» stāsta Zane Bojāre, aušanas studijas Lude īpašniece.

Lude ir viena no programmas Brigāde atbalstītajām sociālā biznesa iecerēm. «Mums jāsaka paldies Brigādei ne vien par grantu, bet arī par iedvesmu. Ideja nebūtu atnākusi, ja nebūtu tādas iespējas,» teic Zane. Konkursa pieteikumu Zane un Solvita Kostjukova iesniedza 15 minūtes pirms termiņa. Viss notika strauji, jo biznesa ideja radās kontekstā ar šo atbalsta instrumentu. Darbs pie Ludes izveides sākās tikai tad, kad Zanes un Solvitas iecere tika apstiprināta finansējuma saņemšanai. «Mums pašām liekas, ka viss notiek lēni, bet zinātāji saka, ka tas esot ātri – esam ieguvušas grantu, atradušas un izremontējušas telpas, ir cilvēki, ko apmācām darbam, ir stelles, top pirmie produkti. Kad dari «īsto» lietu, atnāk pareizie cilvēki. Esam piesaistījušas divas dizaineres. Par zīmola dizainu rūpējas Daina Gāga, bet produktu līnijas attīsta Lilita Bauģe. Tāpat mums palīdz aušanas eksperte,» saka Solvita.

Sociālais bizness ir sievišķīga pieeja uzņēmējdarbībai. Tās mērķis nav peļņa, bet gan sociāls labums. Viņas nav izveidojušas Ludi tikai naudas dēļ – Solvita un Zane to dara visu veco un vientuļo cilvēku dēļ, kam nav tuvinieku. Viņas senioriem dod iespēju strādāt un socializēties. Ludes mērķis ir līdz gada beigām nodrošināt darbu desmit darbiniekiem, bet SIA Z2B ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Tā kā šis statuss tik lielu darbinieku skaitu neatļauj, visdrīzāk, uzņēmums mainīs savu statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais uzņēmums Lude, kas nodarbina seniorus, radījis jaunu produktu līniju Lude Lumini. Tie ir paklāji, kas apdrukāti ar luminiscējošu zīmējumu, kas iezaigojas, kad izslēgtas gaismas, informē uzņēmumā.

Lude Lumini no iepriekšējo līniju izstrādājumiem atšķir sietspiedes tehnikā iestrādāta luminiscējošās krāsas apdruka. Dienasgaismas vai mākslīgā apgaismojuma iedarbībā šī krāsa «uzlādējas», bet, gaismai nodziestot, uz paklāja iezaigojas uzdrukātais zīmējums. Lude Lumini paklāji tāpat kā pārējie Ludes paklāji tapuši videi draudzīgā veidā, jo austi no lietotiem trikotāžas apģērbiem. Vidēji viena paklāja tapšanai nepieciešami 15 līdz 20 t-krekli, kas tiek izglābti no nonākšanas atkritumos.

Jaunā produktu līnija varētu šķist īpaši saistoši bērniem vai cilvēkiem, kam bail no tumsas. Kad biju maza meitene, naktī baidījos izkāpt no gultas, jo likās, ka tumsā zem tās dzīvo milzu krabis, kas grib saķert manu kāju. Nu jau šo bērnības iedomu atminos ar smaidu, bet tā kalpoja par iedvesmu idejai radīt paklājus, kas tumsā spīd. Izsverot dažādus variantus gaismas efekta radīšanai par atbilstošāko izmaksu un izskata ziņā atzinām luminiscējošu apdruku,» stāsta Ludes līdzdibinātāja Zane Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: senioru rokām darināti paklāji Ludē

Gunta Kursiša, 02.05.2014

ŠonedēļDb.lv piedāvā aplūkot paklāju tapšanas procesu sociālajā uzņēmumāLude, kur paklājus no lielāku un mazāku uzņēmumu tekstilatkritumiem darina pensionētas kundzes.
Sociālās uzņēmējdarbības zīmols Lude nodarbina senioru dāmas, kuras no potenciāliem tekstila atkritumiem auž dizaina paklājus. Tādējādi tiek domāts par senioru iesaistīšanu darba un sociālajā dzīvē pēc pensionēšanās. Tāpat postā netiek laisti tekstila atkritumi, kas tiek gūti gan no Latvijas lielajiem veļas ražotājiem – Lauma Lingerie un New Rosme, kā arī no mazajiem apģērbu ražotājiem, piemēram, ZIB, kas ražo legingus. «To ko viņi mestu ārā, viņi dod mums,» stāsta Solvita Kostjukova, uzņēmuma līdzīpašniece. Tāpat materiāli dizaina paklāju ražošanai tiek gūti no labdarības veikala Otrā Elpa, kas piegādā Ludei T-kreklus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.

Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.

Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība?

Anda Asere, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Sociālās uzņēmējdarbības realitāte nav rožaina

Anda Asere, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To secina senioru austo paklāju zīmola Lude īpašnieces Zane Bojāre un Solvita Kostjukova

Biznesu Solvita un Zane sāka ar cēlu mērķi – pierādīt, ka sociālais bizness var būt pašpietiekams. «Mūsu gadījumā šī hipotēze nenostrādāja. Protams, tam ir arī daudz subjektīvu faktoru – šī ir mūsu pirmā uzņēmējdarbības pieredze, mums ir mazi bērni, kādā brīdī pietrūka otrā uzrāviena. Tāpēc tagad sākam skatīties uz Ludi kā ražojošu uzņēmumu, un mums nav par visām varītēm jāpierāda, ka tas ir ārkārtīgi pelnošs bizness – vismaz ne tajā apjomā, kā mēs gribējām. Es ticu sociālajai uzņēmējdarbībai pakalpojumu jomā, bet ne ražošanā,» norāda Zane. Viņas saskārās ar to, ka, tiklīdz uzņēmums virzās pretim saviem biznesa mērķiem, tiek ziedots kaut kas no sociālā aspekta, un otrādi – daudz investējot sociālajā mērķī, tas vienā brīdī kļūst par galveno. Zane uzskata, ka bizness sākas tad, kad ir jāpieņem grūtie lēmumi – līdz tam tas bieži vien ir drīzāk projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs Latvijas uzņēmumi saņem Starptautiskās Kvalitātes inovāciju gada balvas

Žanete Hāka, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi Stokholmā šonedēļ saņēmuši 7. Starptautiskās kvalitātes inovāciju gada balvas (The International Quality Award of the Year Competition), informē Ārlietu ministrija.

Konkursu rīkoja Somijas Kvalitātes asociācija, līdzdarbojoties Latvijas, Čehijas, Zviedrijas, Ungārijas un Igaunijas kvalitātes organizācijām. Uzvarētāji saņēma Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) parakstītus diplomus, kurus pasniedza Zviedrijas Rigsdāga (parlamenta) priekšsēdētājs Pērs Vesterbergs (Per Westerberg). P. Vesterbergs uzsvēra inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā un valsts atbalsta nozīmīgumu inovāciju veicināšanā. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.

Šī ir otrā reize, kad konkursā piedalās Latvijas pārstāvji. Par 2013. gada Kvalitātes inovāciju gada balvas uzvarētājiem no Latvijas mikrouzņēmumu kategorijā tika pasludināti SIA Z2B, kas Latvijā plašāk zināms ar zīmolu Lude – design with good karma, kas sociālās atbildības vārdā uzņēmumā nodarbina pensionārus, kā arī SIA Trakais rotors ar atjaunināto atrakcijas Crazy Roller modeli, kurā uzlaboti vides ietekmes un drošības rādītāji. Valsts sektora un bezpeļņas organizāciju kategorijā balvu saņēma VSIA Latvijas Vēstnesis par lietotājiem pieejamākas mājas lapas likumi.lv izveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

JūHū (SIA Juhu Ethical) ražo dizaina priekšmetus, ko rada kvalificēti meistari no biedrības Gaismas stars, kas ir atbalsta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem

Ideja par šādu projektu radās Čārlzam Burijēram (Charles Bourrier), kurš nu jau gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pirmie iedīgļi JūHū projektam bija, kad viņš dzīvoja Šveicē. Čārlzs turpināja studijas Nīderlandē maģistra studiju programmā, lai iegūtu vairāk zināšanu par sociālo dizainu, bet laika gaitā ideja mainījās. Bija doma šo sociālā biznesa ideju realizēt tur, taču potenciālie partneri nebija īpaši atsaucīgi un atvērti sadarbībai. Turpretī izveidojās sadarbība ar biedrību Gaismas stars Latvijā – Čārlzs iepazinās ar biedrības ergoterapeitu Jāni Urtānu, kurš ierosināja izmēģināt šo ideju šeit. «Šis ir ļoti spēcīgs projekts. Dienas centrā mēs strādājam ar sociālo rehabilitāciju un cenšamies nodrošināt, lai cilvēki atgūtu savu neatkarību. Tas nozīmē, ka viņi spēj sevi nodrošināt. Līdz šim cilvēki, kuri šeit darbojas, galvenokārt pārtiek no invaliditātes pensijas un sociālo stereotipu dēļ viņiem nav tik vienkārši atrast darbu. Mēs dodam iespēju mācīties, apgūt iemaņas un strādāt, par to saņemot algu. Mūsu tālākais mērķis ir mēģināt iesaistīt dažādos Latvijas dizaina uzņēmumos cilvēkus, kuri šeit ir apguvuši darbu. Ilgtermiņā tas ir pakāpiens uz tālāko karjeru,» stāsta Jānis Urtāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie uzņēmumi, kuru mērķis ir ilgstošo bezdarbnieku un invalīdu nodarbināšana, Eiropā nav retums, Latvijā un Igaunijā tādu pagaidām nav, bet ir cerības uz pilotprojektiem, liecina SIA BDO Tax pētījums par sociālajiem uzņēmumiem Eiropā. Valdībā ir akceptēta koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādējādi sociālo problēmu risināšanai pēc dažiem gadiem varētu būt speciāli bezpeļņas sociālie uzņēmumi, tomēr Latvijā vēl aizvien ir pāragri spriest par šādu uzņēmumu statusu, nosacījumiem, priekšrocībām, kā arī ierobežojumiem. Šobrīd ir zināms, ka sākotnēji – no 2016. līdz 2018. g. nogalei – ir iecerēts pilotprojekts, kuram paredzēts izmantot ES līdzfinansējumu.

«Sociālā uzņēmuma koncepcija ir vairumā Eiropas valstu, tostarp Itālijā, Lielbritānijā, Somijā, Polijā un Lietuvā,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bičkovska. Viņa norāda, ka šādu uzņēmumu mērķis ir risināt konkrētas sociālas problēmas. Vairumā valstu sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt un integ­rēt personas no sociālajām riska grupām, tomēr var būt arī citi sociāli svarīgi mērķi, piemēram, darbība veselības aprūpes, kultūras, izglītības problēmjautājumu risināšanā. «Faktiski sociālais uzņēmums tiek definēts kā sabiedrības interešu kompānija un tam lielākoties tiek piešķirts atsevišķs statuss,» pamatoja M. Bičkovska. Sociālā uzņēmuma priekšrocības var tikt iegūtas,tam piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, kā tas ir Somijā un Lietuvā, savukārt atsevišķa sociālā uzņēmuma juridiskā forma ir Lielbritānijā, bet Polijā – sociālais kooperatīvs. «Lietuvā sociālais uzņēmums var būt ne tikai akciju sabiedrība un individuālais uzņēmums, bet arī sabiedriska institūcija,» atzīmēja M. Bičkovska. Sociālā uzņēmuma statusā darbojas ne tikai uzņēmumi un kooperatīvi, bet arī asociācijas un pat fondi. Latvijā plānota jauna uzņēmējdarbības forma, turklāt par to nevarēs pārreģistrēties neviens no esošajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nenonāk līdz zelta vidusceļam

Elīna Pankovska, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, IIN vietā varētu tikt samazināts sociālais nodoklis; citos jautājumos domas nesakrīt

Tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī atzīmēja, ka sociālais nodoklis varētu tikt samazināts gan darba ņēmējiem, gan devējiem. Tomēr sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers bilda, ka labāk gan budžetam, gan arī darba ņēmējiem būtu, ja tiktu samazināts sociālais nodoklis darba ņēmējiem. Jāmin, ka sēde noslēdzās, tā arī nespējot panākt vienošanos par visiem priekšlikumiem, tāpēc 28. augustā tiks sasaukta NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā vēl tiks diskutēts par strīdīgajiem jautājumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtajiem alternatīvajiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

23 miljonus reižu lejupielādēta aplikācija ar saknēm Latvijā

Anda Asere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viens no pēdējiem mohikāņiem savā nišā

Linda Zalāne, speciāli DB, 29.04.2019

Pērkam kopā vadītāja Laura Millere (no labās) un pārdošanas vadītāja Anna Počujeva. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikals, līdz kuram pircējam ir jāizaug

Biznesa Plāns, 06.02.2019

Sociālās uzņēmējdarbības veikals ne tikai ir

iespēja nedaudz nopelnīt, tā vienlaikus ir iespēja

integrēties sabiedrībā, uzsver Gunta Dubulte.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais sociālais uzņēmums Valmierā Čaklās bites bode piedāvā preces ar citādu pievienoto vērtību.

Čaklās bites bode ir nodibinājuma Iespēju tilts struktūrvienība līdzās pirms trim gadiem izveidotajam Dienas aprūpes centram personām ar garīga rakstura traucējumiem. Centrs izveidots, lai uzlabotu šīs ikdienā mazāk redzamās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti, un tā apmeklētāji, lai gan visi tiek saukti par bērniem, ir 18 līdz pat 52 gadus veci. Daudzos no viņiem rosās radošais gars un vēlme realizēties šādā veidā.

Likums sekoja idejai

Palēnām dienas centra apmeklētāju veikums krājies kaudzītē, līdz Iespēju tilta cilvēki sākuši apsvērt domu, ko ar to iesākt tālāk, ņemot vērā, ka līdzīgā virzienā darbojas arī citi tā saucamo riska grupu pārstāvji – jaunās māmiņas, seniori. «Varbūt viņiem nav simts preču, bet viņi ar prieku saražo piecas. Veikals ir iespēja ne tikai piepelnīt klāt kādu kapeiku, bet tā ir arī iespēja integrēties sabiedrībā,» stāsta projekta vadītāja Sanda Kalniņa un viņas kolēģe Gunta Dubulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visas sociālās problēmas spēj atrisināt valsts – šaurās nišās, kur iespējams palīdzēt ar biznesa elementu palīdzību, to dara sociālie uzņēmēji

Lai gan dažādās valstīs izpratne par sociālo biznesu ir atšķirīga, tāpat kā nav vienota šīs prakses apzīmējuma, galvenais mērķis ir viens – padarīt pasauli labāku, intervijā DB norāda Norberts Kuncs (Norbert Kunz), Vācijas sociālā biznesa inkubatora Social Impact Lab vadītājs. Viņš vairākas reizes atzīts par gada sociālo uzņēmēju Vācijā.

Fragments no intervijas:

Kāda ir jūsu sociālā biznesa definīcija? Kā jūs definētu, kas tas ir un kas tas nav?

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Mans atskaites punkts ir pasaules sociālo uzņēmēju tīkls Ashoka. Šis tīkls aizsākās 80. gados Indijā. Organizācijas dibinātājs Bils Dreitons (Bill Drayton) bija biznesa konsultants Indijā un sastapās ar cilvēkiem, kuri vēlējās risināt sociālas problēmas un saprata – lai mainītu pasauli uz labāku un risinātu sociālās problēmas, ir vajadzīgi specifiski šī procesa sekmētāji – cilvēki ar inovatīvu skatījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā

Anda Asere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanos iezīmējas svarīgs pagrieziena punkts sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā

1. aprīlī stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

«Tas noteikti ir pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Likums ne vien pirmo reizi tiesiski definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet arī nosaka ļoti konkrētus un saprotamus spēles noteikumus tiem, kas vēlas darboties un attīstīties šajā nozarē. Protams, tās ir pārmaiņas – īpaši tiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā biedrības vai nodibinājumi, jo jaunais likums sociālos uzņēmumus ieceļ SIA ietvarā, taču ilgtermiņā šīs pārmaiņas noteikti palīdzēs sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai Latvijā,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apbalvoti straujāk augošie uzņēmumi jeb Gazeles

Dienas Bizness, 25.09.2013

No kreisās: Rihards Platais (SIA Aqua Latvia - Vidzemes Gazele), Pēteris Senkāns (SIA Piche - Rīgas un Pierīgas Gazele), Ināra Līce (SIA Lielupes kuģniecība - SEB bankas specbalva), Toms Jurjevs (4finance - Latvijas Gazele), Ģirts Ančevskis (SIA Lesjofors Gas Springs - Kurzemes Gazele)

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 25. oktobra rītā

Dienas Bizness, 25.10.2013

Simulators ar fantoma galvu Rīgas Stradiņa universitātē, kur atklāta viena no modernākajām stomatoloģijas preklīnikām Baltijā un Ziemeļeiropā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Ar Eiro izstādes atklāšanu tiks sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras laikā Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar jauno naudu - eiro. Informatīvajā kampaņā galvenā uzmanība tiks pievērsta naudaszīmju un monētu vizuālajam noformējumam, iestrādātajiem drošības elementiem un svarīgākajiem naudas maiņas posmiem un faktiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien skatīs nacionālās lidsabiedrības airBaltic prasību pret maksātnespējīgo SIA AB Jet (iepriekš KD Jet), lai tiktu atzītas aviokompānijas kreditora prasījuma tiesības aptuveni divu miljonu latu apmērā, kas izriet no abu starpā noslēgtajiem rezervju daļu pirkšanas līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmaiņu pretēja virziena vēji Eiropas burās

Māris Ķirsons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.

Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.

Mainās prioritātes

Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Katram tehnoloģiju grandam pa savai gigantiskai ekonomikai

Jānis Šķupelis, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Jānovāc bremzes no dialoga ar austrumiem

Didzis Meļķis, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru