Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

«Lai arī pagaidām šķiet, ka laika līdz praktiskajai eiro ieviešanai vēl ir daudz – vairāk nekā pusgads, tomēr praksē lielai daļai risinājumu jābūt gataviem jau uz 1. oktobri, kad precēm būs jānorāda cenas gan latos, gan eiro,» norāda apavu mazumtirdzniecības tīkla Euroskor vadītājs Aldis Lūsis. SIA Euroskor Latvijā aprēķini liecina, ka eiro ieviešana uzņēmumam izmaksās aptuveni 5000 latus.

«Lai arī rēķinām, ka kopējās eiro ieviešanas izmaksas būs 5000LVL apmērā, joprojām šobrīd vēl nav skaidras dažas izmaksu pozīcijas, piemēram, kādi būs bankas izdevumi saistībā ar eiro skaidras naudas sākuma atlikuma nodrošināšanu veikalos. Tāpat paredzam, ka darba gaitā atklāsies kādi risināmi jautājumi, tāpēc, visticamāk, iepriekšminētā summa varētu pieaugt kādu 10-15% robežās,» sacīja A. Lūsis.

Euroskor vadītājs uzsver, ka eiro ieviešanas izmaksas noteikti netiks ierēķinātas preču cenās nākamgad, jo uzņēmums prognozē, ka vispārēja ekonomiskās vides uzlabošanās kompensēs šos ieguldījumus.

Vidējais patērētājs apavu pirkšanā ir nelojāls, stāsta apavu tirgotājas SIA Euroskor Latvijā (Euroskor) valdes loceklis Aldis Lūsis.

Tiesa, šādi patērētāji vairāk novēroti Rīgā un citās lielākajās pilsētās esošajos daudzzīmolu veikalos, atzīmē Lūsis.

«Vidējais patērētājs ir tāds, kurš mīl eksperimentēt. Pircējs, kurš jau iepriekš nav izdomājis, ka pirks kāda noteikta zīmola apavus tirdzniecības centrā, kur ir daudz veikalu, nopirks apavus impulsa vadīts. Tā būs vairāku faktoru sakritība - labs pārdevējs, uzrunājoša izvēle, cena vai kaut kas cits,» skaidro Lūsis.

Viņš arī norāda, ka, vērojot patērētāju uzvedību, var teikt, ka Latvijas sabiedrībā ir īsa atmiņa ne tikai attiecībā uz politiskajiem procesiem, bet arī attiecībā uz iepirkšanos.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Pārtikas tirgotājs SIA «KL Retail» ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 20 000 eiro liela soda piemērošanu uzņēmumam.

Patlaban vēl nav zināms, kad lieta tiks skatīta.

Sods uzņēmumam tika piemērots, jo pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās PTAC konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga.

PTAC konstatējis, ka veikalos, tostarp veikalā «Lats» tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus.

Pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus kompānija ilgstoši neesot tos novērsusi.

PTAC veiktajās pārbaudēs konstatējusi, ka «KL Retail» daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu, daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš, daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības un, atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

Arvien biežāk darba devēji, mēģinot rast ietaupījumu, slēpj darba attiecības ar nodarbinātajiem aiz uzņēmuma līgumiem, šodien žurnālistiem sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora pienākumu izpildītājs Renārs Lūsis.

Šādus gadījumus, kad darba devējs slēdz ar darbiniekiem uzņēmuma līgumu darba līgumā vietā, VDI klasificē kā nereģistrēto nodarbinātību. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājuma ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu par 59% pieauga atklāto nereģistrēti nodarbināto skaits, vienlaikus par 60% pieauga piemēroto administratīvo sodu skaits un par 89% - piemēroto administratīvo sodu summa.

Lūsis skaidroja, ka, slēdzot uzņēmuma līgumus, darba devējs nemaksā vispār vai arī nemaksā pilnā apjomā sociālo nodokli par darbinieku, līdz ar to darba ņēmējam netiek apmaksāts atvaļinājums, kā arī bieži vien viņš nevar saņemt slimības pabalstu. Turklāt uzņēmuma līgumu var uzteikt jebkurā brīdī, savukārt, ja cilvēkam ir darba līgums, par darba attiecību izbeigšanu cilvēks tiek informēts mēnesi pirms pēdējas darba dienas. Kādā rītā cilvēks var atnākt uz darbu, bet viņam pasaka, ka viņa pakalpojumi vairs nav nepieciešami, skaidroja Lūsis.

Ēnstrādnieku skaits Latvijā samazinās, bet aktuāli kļūst jauni veidi likuma apiešanai, šorīt LNT stāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.

Lūsis informēja, ka VDI pārbaužu skaitu nav samazinājis, bet atklātu nelegālas nodarbinātības pārkāpumu kļūst mazāk. Tomēr VDI novēro jaunus veidus, kā formāli apiet ierobežojumus.

Pašlaik izplatītākais pārkāpums šajā jomā esot tas, ka cilvēki strādā vairāk nekā viņiem tiek uzskaitītas darba stundas. Lūsis uzsvēra, ka zaudētājs šajā gadījumā ir darbinieks, jo viņam sociālās iemaksas veic no salīdzinoši nelielas samaksas.

Lūsis aicināja darbiniekus šādiem darba devējiem neticēt. Ja reiz viņi krāpj valsti, tad kāpēc gan lai kaut kādā brīdī nepiekrāptu arī darba ņēmēju, retoriski vaicāja Lūsis.

VDI joprojām novēro daudz darba vides problēmu, par ko liecina fakts, ka pērn ir palielinājies letālu nāves gadījumu darbā skaits.

Policija atklājusi uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genadija Peredeļska pasūtījuma slepkavību sēriju, kā arī VID Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča spridzināšanas lietu un apcietinājusi divus Lietuvas un vienu Latvijas pilsoni.

2007. un 2008.gadā Latvijā tika izdarīta uzņēmēju pasūtījuma slepkavību sērija, radot lielu sabiedrisko rezonansi. 2007.gada februārī, Rīgā, kādā Slokas ielas mājas pagalmā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts 47 gadus vecais uzņēmējs Genādijs Peredeļskis, 2007.gada septembrī, Jēkabpilī, Rīgas ielā netālu no darba vietas nošāva 1970. gadā dzimušo Gati Aišpuru, savukārt, 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts Cēsu gaļas kombināta Ruks un a/s Jelgavas gaļas kombināts vadītājs Aigars Lūsis.

Garkalnē nogalinātais 1981. gadā dzimušais Aigars Lūsis no tēva mantoja kapitāldaļas vairākos uzņēmumos – gaļas pārstrādes a/s Jelgavas gaļas kombināts (un a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts, SIA Džuta (tirdzniecība un nekustamie īpašumi), saimniecībās SIA Jaunpūpoli, SIA Šķaunes bekons un SIA Cirmas bekons, kā arī atkritumu pārstrādes SIA Markat. Nogalinātajam piederēja 100% uzņēmuma Sidrabene daļas un SIA Rīgas gaļas pārstrādes sabiedrības 25 % kapitāldaļu. Pēc Db un Baltic Screen datiem, pateicoties tieši apjomīgajam mantojumam, A. Lūsis bija iekļuvis arī Latvijas miljonāru sarakstā.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) ģenerāldirektors Aigars Lūsis nolēmis pēc 19 gadus ilgas praktizēšanas pilnībā pārtraukt savu darbību kā maksātnespējas procesa administrators.

Vienlaikus viņš izstāsies no Latvijas sertificētu maksātnespējas administratoru asociācijas. Lēmums pieņemts, lai atspēkotu jebkādas spekulācijas par interešu konfliktiem un savtīgas rīcības motīviem, norāda NA.

Paziņojumā A. Lūsis skaidro, ka pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi nievājoši izteikumi, kas vērsti pret maksātnespējas procesa administratoriem. Viņš min, ka galvenais iemesls šādiem uzbrukumiem varētu būt tas, ka «administratori šobrīd mūsu valstī ir aktīvi iestājušies pret ārvalstu komercbanku patvaļu un nekaunību». «Uzbrukumi administratoriem saasinājās laikā, kad Nacionālā apvienība (NA) stingri iestājās pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību nekustamo īpašumu iegādes darījumos,» klāsta A. Lūsis, piebilstot – tā kā viņš ir gan NA biedrs, gan maksātnespējas administrators, tad izrādījies viena no centrālajām personām šajā kampaņā. A. Lūsis pauž cerību, ka viņa aiziešana no maksātnespējas administratoru rindām kaut nedaudz mazinās «publiskos nievājumus».

Neskatoties uz to, ka šogad apavu tirgotāji var cerēt uz pozitīvu dinamiku, kopumā nozarē ir sagaidāma liela spriedze un asa konkurence par Latvijā esošajiem pircējiem, stāsta apavu tirgotājas SIA Euroskor Latvijā (Euroskor) valdes loceklis Aldis Lūsis.

Viņš norāda, ka kopējais apavu mazumtirdzniecības apjoms aug, savukārt straujāk par apgrozījumu aug veikalu skaits. Tas liecina, ka konkurence kļūst intensīvāka, kā dēļ strādāt ir arvien grūtāk un grūtāk.

«Lai arī šogad tirgū varam cerēt uz pozitīvu dinamiku, tomēr konkurences ziņā lielāko spēlētāju vidū nekādas pārmaiņas nav gaidāmas - liels saspringums un ļoti asa cīņa starp apavu mazumtirgotājiem turpināsies.

Pat tad, ja mēs runājam par lielākajiem spēlētājiem, jāņem vērā, ka viņiem visiem ir relatīvi nelielas tirgus daļas,» skaidro Lūsis.

Lielākie spēlētāji apavu tirdzniecībā Latvijā ir Euroskor, NS King, Eiropas apavi, Danija. Tāpat salīdzinoši spēcīgs spēlētājs ir arī CCC, kas Latvijas tirgū ienāca pirms diviem gadiem. «Gandrīz visi lielākie spēlētāji ir vienos un tajos pašos tirdzniecības centros, koridoros, un nereti mums pārklājas kāda klāsta daļa,» atzīst Lūsis.

(Pievienots uzņēmuma komentārs.)

Pēc 2018. un 2019. gadā veiktajām pārbaudēm SIA «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja, ka sabiedrības īstenotā komercprakse ir negodīga, tādēļ nolemts piemērot naudas sodu, informē PTAC.

PTAC secinājis, ka veikalos, tai skaitā veikalā «LATS», tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus. Arī pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus sabiedrība ilgstoši tos nenovērsa. PTAC veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka sabiedrība daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu; daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš; daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības; atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

Pēc tam, kad Latvijā ražotais Lūšu Dravas medus kopā ar Latvijas biznesa padomes delegāciju «aizceļoja» uz Ķīnu, tas Āzijas valstī izpelnījies atzinību un medus ražotājs saņēmis sadarbības piedāvājumu. Tajā pašā laikā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izteikusi vēlmi Lūšu Dravas medu iekļaut katalogā, kurā Latvijas produkti tiek piedāvāti Ķīnas ekoveikaliem.

Latvijas Ķīnas biznesa padome periodiski iegādājas medu no Lūšu Dravas, un pirms kāda laika padome medus gardumu burciņu, viesojoties Ķīnā, uzdāvināja Jiangsu provinces tirdzniecības palātas pārstāvim. «Šis palātas pārstāvis izteica augstu atzinību par produkta kvalitāti un atzina, ka vietējais Ķīnas medus noteikti nav tik labs. Tāpat viņš pauda savu atbalstu gadījumā, ja mums ir vēlme savus produktus eksportēt - viņš kā importa un eksporta palātas pārstāvis ļoti labprāt palīdzēšot,» stāsta uzņēmuma pārstāvis Jānis Lūsis.

«Īpaši nevilcinoties, jau sazinājāmies par tirgus situāciju, cenām, tirdzniecības kanālu iespējām. Saņēmām atbildi, un sāksim ar vietējo tirdzniecības kanālu informēšanu par mūsu produkcijas piedāvājumu specializētā preses izdevumā,» par plānotajiem soļiem stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, ne visos veikalos tiek ievērota darba drošība, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Pašlaik VDI veic pārbaudes visā Latvija. Lūsis atzīst, ka cilvēkiem atmiņa ir pārāk īsa, un Maxima mācība tiek aizmirsta. VDI darbinieki atklājuši veikalus, kuros evakuācijas ejas nav atbrīvotas, darbinieki ne visi ir apmācīti evakuēties, kā arī visiem darbiniekiem nav veiktas veselības pārbaudes.

Tematiskās pārbaudes notiek arī būvniecībā, kur šogad notikuši jau trīs letāli nelaimes gadījumi, kas ir vairāk nekā visā 2013.gadā, teica Lūsis.

Viņš atgādināja, ka VDI ir pabeigusi izmeklēšanu par nelaimes gadījumu Maxima veikalā Zolitūdē. VDI izmeklēšanas komisija identificēja nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga Maxima Latvija, proti, netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā.

Lai arī ekonomiskā situācija ir mainījusies, darba devēju attaisnojumi par to, kāpēc uzņēmumā ir ēnstrādnieki, nemainās – nereģistrētā nodarbinātība joprojām tiek attaisnota ar grūtajiem apstākļiem.

«Darba devēju politika, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nav strauji uzlabojusies,» trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Turklāt arī Latvijas sabiedrības attieksme esot divējāda – lai arī iedzīvotāji it kā nosoda nereģistrēto nodarbinātību un par to ziņo vairāk, pētījumi un VDI inspektoru vērojumi liecina, ka vienlaikus pret nereģistrēto nodarbinātību jūtama iecietīga attieksme un darbinieki ir gatavi strādāt neoficiāli.

Pērnais gads bijis ražīgākais VDI darbībā – atklāti 2958 nereģistrēti nodarbinātie, kas ir par 62,3% vairāk nekā 2010. gadā, informēja R. Lūsis. Visvairāk ēnstrādnieku joprojām bijis būvniecībā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, kad būvniecībā un citās jomās nereģistrēti nodarbināto skaits bija ļoti atšķirīgs, pērn situācija mainījusies. «Nereģistrētā nodarbinātība vairs nav vienas, divas nozaru problēma,» atzina R. Lūsis. Vislielākais ēnstrādnieku īpatsvars ir Rīgā.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos par 18% pieaudzis TAX free pirkumu skaits, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, liecina veikalu tīkla Euroskor novērojumi. Šis ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā.

«Lai arī daudzās nozarēs tirdzniecība Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ ir samazinājusies, apavu tirdzniecības segmentā vērojams pretējais – pirkumu skaits no austrumu valstu tūristiem, īpaši Krievijas pilsoņiem, būtiski pieaudzis,» norāda veikalu tīkla Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis.

«Interesanti, ka, lai arī TAX free apavu pirkumu skaits audzis par 18%, vidējā pirkuma vērtība samazinājusies par 14%, turklāt dārgākos veikalos kritušies ir abi rādītāji,» uzsver A. Lūsis.

Arī Global Blue Latvija pētījums par TAX free pirkumiem Latvijā laika posmā no šā gada janvāra līdz augustam apliecina ārvalstu tūristu pirkumu skaita pieaugumu. «Turklāt ir dubultojies to pircēju skaits, kuri Latvijā no Krievijas ieradušies ar mašīnu – no tā varam secināt, ka viens no viņu mērķiem, apmeklējot mūsu valsti, bijusi iepirkšanās,» skaidro A. Lūsis.

Pagājušās nedēļas nogalē sākusies globālās pozicionēšanas sistēmu uzstādīšana Liepājas sabiedriskajā transportā, vēsta portāls irliepaja.lv.

Drīzumā ikviens liepājnieks pašvaldības aģentūras Liepājas Sabiedriskais transports šodien atklātajā mājaslapā internetā varēšot sekot līdzi sabiedriskā transporta kustībai pilsētā, Rietumu Radio sacījis aģentūras Liepājas Sabiedriskais transports vadītājs Gints Lūsis.

Kā pastāstījis Lūsis, ar GPS iekārtām aprīkos visu Liepājas sabiedrisko transportu, lai kontrolētu sabiedriskā transporta reisu izpildes un kustības grafika ievērošanu. Kopumā pašlaik iegādātas 65 GPS iekārtas, bet, kā sacījis Lūsis, šis skaits vēl varot mainīties.

Iekārtas piegādā un uzstāda uzņēmums Facto, kas uzvarējis pašvaldības izsludinātajā iepirkuma konkursā. 65 GPS iekārtu iegāde un uzstādīšana pašvaldībai izmaksājot nepilnus 4000 latu, savukārt drīzumā aģentūra no diviem pretendentiem izvēlēsies uzņēmumu, kas nodrošinās datu pārraidei nepieciešamās programmas.

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Valsts Darba inspekcija (VDI) aizvadītajā gadā ir pieķērusi gandrīz trīs tūkstošus nelegāli nodarbinātu cilvēku, kas ir 2011. gada līmenī, sacīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Sarunā ar Latvijas Radio R. Lūsis vienlaikus atzīmēja, ka pērn veiktas par 200 pārbaudēm mazāk nekā gadu iepriekš, un situācija šajā jomā joprojām ir ļoti aktuāla, tāpēc tā arī 2013. gadā būs inspekcijas prioritāte.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets, vērtējot rezultātus, VDI piešķīris papildus resursus kapacitātes stiprināšanai. Šie resursi izpaužas kā 22 papildus amata vietas, kuras sadalot pa reģioniem, lielākais īpatsvars aiziet uz Rīgu, stāstīja R. Lūsis. Viņš norādīja, ka Rīgā patlaban tiekot meklēti aptuveni divdesmit jauni inspektori. Ar piešķirtajiem papildus resursiem VDI paredzējusi pārbaužu skaita palielināšanu.

Daugavpils tiesa, pēc SIA Lūsis&Co pietikuma, ir ierosinājusi būvkompānijas SIA Svente Holding maksātnespēja lietu.

Lieta ierosināta šā gada 21.janvārī, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Jāatgādina, ka pagājušā gada jūnijā Svente Holding uzvarēja konkursā par sporta halles būvniecību Saskaņas pamatskolas vajadzībām par 517.5 tūkstošiem latu.

Savukārt pagājušā gada augustā Svente Holding kopā ar SIA Restaurators tika izvēlēti par būvuzņēmēju projekta Daugavpils vēsturiskā centra dominantes - Vienības nama atjaunošana īstenošanai. Projekta kopējās izmaksas bija 833.46 tūkstoši latu.

SIA Lūsis&Co pārstāvis Raimonds Lūsis Db negribēja atklāt konkrēto summu, cik Svente Holding ir palicis parādā, vien piebilda, ka summa ir liela un ir mērāma vairākos desmitos tūkstošos latu. Parādu veidojot summa, ko Svente Holding palicis parādā par veiktajiem darbiem. R.Lūsis arī norāda, ka Svente Holding vienoties par parāda atgūšanu nav vēlējies.

Investējot 80 tūkstošus eiro, piektdien veikalu tīkls Euroskor atvēris jaunu veikalu Ventspilī, tirdzniecības centrā Tobago, informē veikala pārstāvji.

«Šogad strādājam pie tīkla attīstīšanas Kurzemes reģionā,» norāda veikalu tīkla Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. «Jaunais veikals Ventspilī mums ļaus krietni dažādot savu sortimentu un strādāt ar dažādām pircēju grupām.»

Arī līdzšinējais Euroskor veikals Annas ielā 7 turpinās darbu, uzsver A.Lūsis, norādot, ka izmaiņas skars arī esošā veikala plauktus – tajā klientiem piedāvās apavus no nedaudz ekonomiskāku zīmolu klāsta.

«Otra veikala atvēršana Ventspilī ir viens no soļiem mūsu tirdzniecības tīkla attīstīšanā Kurzemes reģionā, norāda A.Lūsis. Septembrī pēc rekonstrukcijas jaunās un daudz plašākās telpās durvis vērs arī Euroskor veikals Tukumā, tirdzniecības centrā Tukums, Pasta ielā 14,» norāda Aldis Lūsis.

Ja kāds Latvijā nopērk dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus, runājot par uzturēšanās atļaujām, intervijā žurnālam Playboy savu uzskatu pauž maksātnespējas administrators un tagadējais apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.

Šā gada 4. decembrī Lūsis gan oficiāli paziņoja, ka nolēmis pilnībā pārtraukt savu darbību maksātnespējas administratoru jomā.

A. Lūsis savu noraidošo nostāju attiecībā pret uzturēšanās atļaujām skaidro ar to, ka reģionos, kur notiek intensīvākās īpašumu pirkšanas, strauji aug kadastrālās vērtības. Tas savukārt audzē nodokļu slogu šī reģiona iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā veidojas burbulis.

«Turklāt, kas mani aizskar personīgi, – ka viņus kāds uzdrošinās saukt par investoriem. Tie nav investori. Ja kāds nopērk šeit dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc uz šejieni, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus. Tie dzīvokļi taču tāpat tur stāv, visi tie nekustamo īpašumu nodokļi, ko piesauc Edgars Šīns, taču tāpat kādam būtu jāmaksā. Kur šeit ir investīcijas? Galu galā dzīvokļus neviens neaizliedz pārdot arī bez uzturēšanās atļaujām. Ej un pārdod, kam gribi. Taču izrādās, ka bez šīs uzturēšanās atļaujas piedevas tos nepērk. Tad patiesībā varbūt ir tā, ka valsts ir iedevusi ekskluzīvas tiesības kaut kādiem cilvēkiem tirgot uzturēšanās atļaujas ar nosacījumu, ka komplektā nāk līdzi dzīvoklis, kuru citādi neviens nepērk? Tātad patiesībā viņi taču tirgo uzturēšanās atļaujas, nevis dzīvokļus!» savu nostāju pauž Lūsis.

Patlaban a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktais advokāts Aigars Lūsis pirms dažiem gadiem ar citu maksātnespējas lietu saistītā kriminālprocesā desmit dienas pavadījis apcietinājumā, liecina aģentūra LETA arhīvs.

Lūsis 2005.gadā bija bija aizturēts desmit dienas - no 7.marta vakara, kad viņš kopā ar toreizējo Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) devās uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policiju sniegt liecības tā paša gada janvārī sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums (STU) bilances aktīvu iznomāšanu, līdz 18.martam, kad Rīgas apgabaltiesa viņu atbrīvoja no apcietinājuma.

Vēlāk šajā kriminālprocesā Lūsim tika piemērots liecinieka statuss, taču pēc gada - 2006.gada martā - VID kriminālprocesu izbeidza.

2004.gada rudenī maksātnespējīgais STU uz 30 gadiem bez konkursa tika iznomāts SIA Jelgavas koģenerācija, kad bija kapitalizēti uzņēmuma parādi - gandrīz 18 miljoni latu. 2005.gada 25.janvārī Finanšu policija ierosināja krimināllietu pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par STU bilances aktīvu iznomāšanu. Prettiesisko lēmumu pieņemšanas dēļ valsts manta nonākusi privātuzņēmēju valdījumā, neparedzot ierobežojumus mantas saglabāšanai, uzskatīja policija.