Citas ziņas

Lužkovam pagaidām vēl «nespīd» uzturēšanās atļauja Latvijā

Elīna Pankovska, 12.08.2011

Jaunākais izdevums

Administratīvā apgabaltiesa atstājusi negrozītu lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova pieteikumu saistībā ar atteikumu tiesā izskatīt sūdzību par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā», bet blakus sūdzību tiesa noraidījusi noraidīt.

Lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, DB informēja tiesā.

DB jau rakstīja, ka J.Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju.

Bijušais Maskavas mērs bija iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā, kurā lūdza, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

J.Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī. Šādu lēmumu bijusī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Šis lēmums nozīmēja, ka J.Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu, ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

J.Lužkovs neilgi pirms jaunā gada Latvijas vēstniecībai Krievijā bija iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas J. Lužkovs pamatoja ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 tūkst. Ls Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums.

Nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanas nosacījumus Latvijā. Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem - cilvēkiem, kas rada valstij draudus. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par tiem lēmumus pieņem drošības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vērtīgā imigrācija – ārvalstu studenti

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente Dr.iur., 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Talgo: Škoda ir jāizslēdz no tālākās dalības elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūrā

Laura Mazbērziņa, 27.02.2019

Spānijas uzņēmuma Talgo ektrovilcienu dizaina piemērs, kādus iegādāsies AS Pasažieru vilciens.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcienu ražotājs Talgo Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir pārsūdzējis Pasažieru vilciena elektrovilcienu iepirkuma rezultātu pārvērtēšanu un aicina izslēgt kompāniju Škoda no dalības sarunu procedūrā, jo, pēc uzņēmuma teiktā, tās piedāvātie elektroenerģijas rādītāji un uzturēšanas izmaksas saskaņā ar nozares standartiem ir uzskatāmas par nepatiesām.

«Škodas piedāvātais tehniskais risinājums nespēj nodrošināt tādu elektroenerģijas patēriņa un uzturēšanas izmaksu samazinājumu, kāds tika norādīts uzņēmuma piedāvājumā. Piedāvājumā minētais ietaupījums saskaņā ar nozares standartiem nav atbilstošs patiesībai un nav īstenojams dzīvē. Tāpat eksperti secināja, ka piedāvātās elektrovilcienu nākotnes uzturēšanas izmaksas ir vismaz divas reizes zemākas nekā tuvākajam labākajam piedāvājumam un nesedz pat nepieciešamo rezerves daļu un materiālu izmaksas. Pieejamie dati un starptautiskā prakse liecina, ka šāda milzīga starpība un atšķirība starp uzturēšanas izmaksām norāda, ka Škoda uzturēšanas izmaksas ir balstītas uz mākslīgiem un maldinošiem aprēķiniem, ko praksē nebūtu iespējams īstenot, atsaucoties uz vārdā neminētiem Eiropas Savienības ekspertiem, kuriem ir ilggadēja pieredze elektrovilcienu konkursos, norāda Talgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Maskavas bijušais mērs joprojām vēlas uzturēšanās atļauju Latvijā

Lelde Petrāne, 07.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurijs Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju, vēsta rt.com.

Bijušais Maskavas mērs ir iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā Latvijā. Lužkovs lūdz, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī, neraugoties uz investīcijām bankas subordinētajā kapitālā un noliktavu Latvijā.

Analītiķi uzskata, uzturēšanās atļauja ļautu Lužkovam brīvi ceļot Eiropas Savienības valstīs.

Bijušajam mēram un viņa sievai - uzņēmējai Jeļenai Baturinai - Krievijā neklājas viegli. Viņu finanšu darbības pārbauda tiesībaizsardzības un finanšu uzraudzības iestādes, un uzsākta kriminālizmeklēšana par iespējamu krāpšanas shēmu Maskavas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Dzintars Zaķis: pensijas būs puslīdz pieklājīgas

Lelde Petrāne, 19.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rungaiņa kungs [Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris] kā privātpersona var komunicēt sabiedrībā ar krasiem izteikumiem. Es apgalvoju, ka mana un viņa paaudze pensiju noteikti sagaidīs,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, komentējot Ģ. Rungaiņa izteikumus, ka viņa paaudzei pensijas «nespīd», sacījis Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

«Tā nebūs tauka sviesta kārta, bet maizei pietiks. Tuvākajos gados mums pietiks laika attīstīt normālu ražošanu un pakalpojumus un panākt nodokļu bāzi, no kuras maksāt puslīdz pieklājīgas pensijas,» viņš akcentējis.

Manai paaudzei, kas šobrīd samaksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, pensijas nespīd, jo bērnu nav, iepriekš intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauda Ģ. Rungainis.

«Arī manā kontā ierakstītais cipars neko vēl nenozīmē – tā pirktspēja būs divreiz mazāka. Visiem mana vecuma cilvēkiem nevajadzētu orientēties uz to, ka 1.līmeņa pensija ir pensija. Jāorientējas uz to, ka tā būs tikai drošības tīkls, kas noķer tos, kas ir izkrituši cauri savai dzīvei, tas ir nabadzības pabalsts cilvēkiem, pēc kura jāpiesakās cilvēkiem, kas nav spējuši savas dzīves laikā uzkrāt pietiekami daudz naudas 2., 3.līmenī, nekustamajā īpašumā vai citādi. Tuvākajos 20 gados mēs pārslēgsimies, patīk vai nē,» sacīja Ģ.Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lužkovs vēršas tiesā saistībā ar iekļaušanu melnajā sarakstā

Elīna Pankovska, 03.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt lēmumu, ar kuru viņš tika iekļauts to cilvēku sarakstā, kam ir liegts ieceļot Latvijā. Viņš arī lūdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) izsniegt uzturēšanās atļauju, DB pastāstīja tiesas pārstāve Ksenija Nivikova.

Viņa arī paskaidroja, ka Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu daļā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, bet atteikts daļā par Iekšlietu ministrijas 17.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu bijušais Maskavas mērs tika iekļauts nevēlamo cilvēku sarakstā. Šajā daļā pieteikums neesot skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tomēr saistībā ar atteikumu J.Lužkovs iesniedzis blakussūdzību, ko Administratīvā apgabaltiesa plāno skatīt šā gada augustā.

Jau ziņots, ka Latvija janvārī liedza J.Lužkovam uzturēšanās atļauju un iekļāva viņu nevēlamo personu sarakstā. J.Lužkovs iepriekš paziņoja, ka negrasās atstāt Krieviju, bet uzturēšanās atļauja viņam vajadzīga brīvai ceļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozīmīgiem «nacionālās drošības komercsabiedrību» īpašniekiem valdība varēs likt pārdot savas uzņēmuma daļas

LETA, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības izmaksas visvairāk ietekmējis samaksas pieaugums montētājiem un apdares darbu strādniekiem

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4 %, strādnieku darba samaksa – par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vienas dienas atļauja dalībai ceļu satiksmē tagad derīga elektroniski

Lelde Petrāne, 08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nodrošinājusi, ka vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē tagad ir derīga elektroniski un autovadītājam tā vairs nav ne jāizdrukā, ne jāparaksta.

Šādu kārtību nosaka CSDD izstrādātie un Saeimas apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā (http://likumi.lv/doc.php?id=45467).

Tādējādi tiek samazināta birokrātija un tas ir būtisks jaunums autovadītājiem, kuri vēlas nokļūt uz tuvāko tehniskās apskates staciju ar transportlīdzekli, kam beigusies atļauja piedalīties ceļu satiksmē, uzsver direkcija. Policijas darbinieki par atļaujas esamību var pārliecināties tiešsaistē CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Tāpat kā līdz šim, noformējot atļauju, jānorāda informāciju par transportlīdzekli; vietu (adresi), no kuras transportlīdzeklis pārvietosies uz tuvāko tehniskās apskates staciju; datumu, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tehniskās apskates stacijā. Vienam transportlīdzeklim atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā divas reizes gadā. Šī atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī vadītāju apmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā atklāta jauna īslaicīgās uzturēšanās mītne Austra

Zane Atlāce-Bistere, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas ielas 221.nama 4. stāvā atklāta Rīgas īslaicīgās uzturēšanās mītne Austra, kas sniegs pakalpojumu cilvēkiem ar mērķi atrast pastāvīgu dzīvesvietu, informē Rīgas domē.

Šajā uzturēšanās mītnē, Rīgas pašvaldībai ieguldot 160 000 eiro, izveidotas 16 istabas, 2 virtuves, labierīcības un kopējā sanāksmju telpa. Īslaicīgās mītnes pakalpojumu nodrošinās biedrība Latvijas Samariešu apvienība. Austrā paredzētas vietas līdz 50 klientiem diennaktī, kas kopā ar pašreizējo pakalpojumu sniedzēju – biedrību Latvijas Sarkanais krusts nodrošinās ar īslaicīgu dzīvesvietu 102 krīzes situācijā nonākušas personas.

Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai (ģimenei) pastāvīgu dzīvesvietu. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek nodrošināts ģimenēm un personām – Rīgas Sociālā dienesta klientiem, kas krīzes situācijā palikuši bez dzīvesvietas un sadarbojas ar sociālo darbinieku savas sociālās situācijas uzlabošanā. Šī pakalpojuma mērķis ir sniegt īslaicīgu mājvietu, lai ģimene varētu koncentrēties mājokļa atrisināšanas jautājumam, kas ir svarīgs priekšnosacījums ģimenes sociālajai funkcionēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka šodien sākusies pavasara/vasaras sezona komercdarbībai, kafejnīcu īpašnieki vēl nesteidz atvērt āra terases un gaida siltāku laiku, aģentūrai LETA norāda aptaujātie uzņēmēji.

Kā stāsta netālu no Rīgas domes esošā vasaras dārza Egle pārstāvis Uģis Putniņš, šodien vasaras dārzs atvērts un darbojas daļēji. «Kases aparāti šodien ir ieslēgti, taču esam atvērti daļēji. Kamēr vēl nav pienācis siltāks laiks, siltumu nodrošināsim ar gāzes lampām.»

Doma laukumā esošā restorāna 13 krēsli vadītājs Gunārs Kaņepājs atzīmē, ka tad, kad Doma laukumā spīd saule, tad āra kafejnīca darbosies, bet, ja saule nespīd, tad āra kafejnīca būs slēgta. «Lai strādātu pastāvīgi, vajadzīga vismaz plus 15 grādu āra temperatūra. Tikai tad kāds vispār grib apsēsties āra kafejnīcā.»

Savukārt restorānam Kaļķu vārti patlaban vēl jāsaņem atļauja, lai varētu atvērt āra terasi, skaidro Kaļķu vārtu pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā LNT un MTG apvienošanās ilgtermiņā negatīvi ietekmēs Latvijas mediju tirgu - tā radīs cenas spiedienu izplatītājiem, vietējā satura ražotājiem, ārzemju satura tirgotājiem un reklāmdevējiem, galu galā samazinot konkurenci un televīzijas skatītāju iespējas, un palielinot cenas sabiedrībai, pauda Fox International Channels ģenerāldirektore Skandināvijas un Baltijas valstīs Ase Jitreilanda (Ase Ytreland).

Šis nav gadījums, kurā viens liels vietējais spēlētājs iegādājas citu mazāku spēlētāju, kas parasti Eiropas Savienībā tiktu atļauts ar mazākiem riskiem, portālam Diena.lv norādīja A. Jitreilanda. «Šeit mēs runājam par diviem atslēgas spēlētajiem, kuri apvieno savus spēkus un atstāj galvenokārt mazus neatkarīgus kanālus kā balansu,» viņa pauda.

Fox ģenerāldirektore Skandināvijā un Baltijā norādīja, ka ļoti retos gadījumos ir gudri atļaut vienai kompānijai nelielā tirgū kļūt par vēl lielāku spēlētāju, jo dominējošais stāvoklis reti dod kādu labumu vēl kādam bez paša dominējošā spēlētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi darījumu, kurā mediju koncerns MTG Broadcasting (MTG) plāno pārņemt Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) un TV5.

Tiesa, atļauja dota, izvirzot stingrus nosacījumus, kas pagaidām netiek publiskoti. Līdz ar to nav zināms, vai MTG tiem piekritīs. Mediju koncerns, kura paspārnē jau darbojas kanāli TV3, TV6 un citi, par lēmuma saturu vēl oficiāli nav informēts.

KP amatpersonas atklāj vien to, ka lēmums šajā lietā ir pieņemts un tiks publiskots divu nedēļu laikā. Jautāts, vai lēmums ir pozitīvs, KP priekšsēdētājs Dzintars Striks biznesa portālam Nozare.lv sacīja: «Šo informāciju nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, taču rezultāts būs ļoti interesants.»

Neoficiāli zināms, ka apvienošanās atļauja varētu būt dota uz pieciem gadiem, pēc kuriem lēmums tiktu vēlreiz pārskatīts. Apvienošanās atļauja varētu tikt atcelta arī šo piecu gadu laikā, ja netiktu īstenots kāds no KP izvirzītajiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz reklāmas tirgu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomīgas komercprakses rezultātā Viļņas kanalizācijas dūņas līdz Latvijai varētu arī nenonākt

Dienas Bizness, 28.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmums Ekolita, kas noslēdzis līgumu ar Viļņas uzņēmumu Vilniaus vandenys par notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi Latvijā, līdz šim nav spējis apmierināt līguma nosacījumus un, iespējams, pat tos rupji pārkāpis, līdz ar ko pastāv iespēja, ka šis līgums varētu tikt lauzts.

Db.lv sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem no portāla Delfi.lt noskaidroja, ka Ekolita līgumā ar Vilniaus vandenys kā vienīgais uzņēmējs, kas tālāk pārstrādās notekūdeņu dūņas, minēts Latvijas Eko Terra, taču tā pieļaujamā darbības kapacitāte ne tuvu nespēj apmierināt starp abiem Lietuvas uzņēmumiem noslēgtā līguma nosacījumus, izriet no Vides pārraudzības valsts birojā saņemtās informācijas.

Ekolita ir apņēmusies katru mēnesi atbrīvoties no 2 000 tonnu notekūdeņu dūņu no Viļņas notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, taču jau tagad līguma saistības nepilda. Turklāt Latvijas uzņēmums, kurš ir vienīgais līgumā minētais uzņēmums, kas pārstrādās šīs dūņas, līdz gada laikā drīkst pārstrādāt tikai kopumā 3 000 tonnu no Lietuvas ievesto sadzīves dūņu. To paredz uzņēmuma rīcībā patlaban esošā atļauja, ko izsniegusi valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā «Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?».

Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

«Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam,» atzīst pētījumā.

Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460 cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ēķis: Ja nenotiks apvienošanās, LNT būs jāmeklē cits investors

Jānis Rancāns, 14.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Komentāri

Pievienot komentāru