Būve

LVC uzdod Strabag veikt garantijas remontdarbus uz autoceļa Tukums-Kuldīga

LETA, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Autoceļa Tukums-Kuldīga posmā no 58,39. līdz 70,88.kilometram pie Krogsētām ir atklāti defekti - segas iesēdums un seguma virskārtas segregācija, informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC).

LVC uzdeva būvniekiem, kas 2012.gadā veica darbus šajā posmā, - SIA Strabag - veikt garantijas remontdarbus.

Strabag ir sācis brāķa labošanu un tuvākajās dienās paredz defektiem visvairāk pakļautajā aptuveni astoņu kilometru posmā veikt virsmas apstrādi. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā šis darbs varētu tikt pabeigts līdz augusta vidum.

Līdz ar remontdarbu veikšanu autoceļa posmā ir paredzēti braukšanas ātruma ierobežojumi, bet atsevišķos īsākos posmos satiksme apstrādes laikā tiks regulēta ar luksoforu vai regulētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pērn apgrozījis vairāk nekā 21,9 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā 2016. gadā.

Šis ir lielākais uzņēmuma apgrozījums kopš 2014. gada. 2017. gadā SIA Strabag strādājis ar 610 tūkstošu eiro peļņu, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus jau trešo gadu pēc kārtas, neskatoties uz spraigo situāciju ceļu un infrastruktūras būvniecības tirgū.

«2017.gads ir aizvadīts veiksmīgi, jo, lai arī peļņas apjoms ir samazinājies, mums ir izdevies kāpināt apgrozījumu ne tikai pamatdarbībā, bet arī materiālu ražošanā un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanā,» komentē SIA Strabag valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 40 būvobjektus. Aizvadītajā gadā veikti liela apjoma būvdarbi uz valsts nozīmes autoceļiem A10 un A12, kā arī uz vairākiem reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem valsts autoceļu tīklā. Starp SIA Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Bauskas, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji. SIA Strabag Zvāres un Iecavas asfaltbetona rūpnīcās saražotas 52 tūkstoši tonnas asfaltbetona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas STRABAG tagad viens īpašnieks

Lelde Petrāne, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības uzņēmums un viens no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Eiropā STRABAG AG iegūst savā īpašumā pārējās sabiedrības STRABAG SIA 17,98% akcijas, tādējādi kļūstot par vienīgo STRABAG SIA dalībnieku un nostiprinot savu klātbūtni un darbību Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Iegūto kapitāla daļu pēdējie īpašnieki bija Latvijas uzņēmuma dibinātāji.

STRABAG grupa Latvijā ar šo nosaukumu ir darbojusies celtniecības un būvniecības nozarē kopš 2004.gada. 2011.gadā STRABAG AG iegādājās Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu SIA Šlokenbeka, kuras nosaukums 2012.gadā tika nomainīts uz STRABAG SIA.

Līdz šim brīdim STRABAG AG piederēja 82,02% STRABAG SIA kapitāla daļas.

STRABAG SIA ir viens no lielākajiem ceļu būves nozares spēlētājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā Rīga pilnsabiedrība ACB&Strabag veikusi 1.perona atjaunošanu.

Kopējās projekta izmaksas bija 8.9 milj. EUR, un tajā tika iesaistīti vairāk nekā 300 ceļu būves nozares eksperti no Latvijas un Vācijas.

Remontdarbu ietvaros A.C.B. veica demontāžas darbus, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, seguma pamatu izbūvi, kā arī asfaltēšanas darbus. Savukārt Vācijas ceļu būves speciālisti no kompānijas Strabag veica betona ieklāšanas darbus.

AS A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Edmunds Zonbergs komentē: «Strādājot lidostā, ir jārēķinās ar vairākām tieši šai videi raksturīgām situācijām, kas ietekmē ceļu remontdarbus. Ja autoceļu remontdarbu laikā automašīnas ātrumu no 90 km/h samazina līdz 50 km/h vai pat 30 km/h, tad lidostā situācija ir citāda, lidmašīnas nosēžoties ātrumu 200 km/h nesamazina. Tāpat, veicot lidostas ceļu remontus, jārēķinās, ka papildus darbu veicējam, gājējam un braucējam, ir arī lidmašīnas, kurām turklāt vienmēr, visās situācijās ir priekšroka. Visiem darbu veicējiem ir jāsaņem īpaša autovadītāja apliecība, jāiziet cita veida apmācība, to skaitā drošības instruktāža.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāks remontdarbus vēl sešos valsts autoceļu posmos

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ tiks uzsākti remontdarbi sešos valsts ceļu posmos, divi no tiem ir galvenās nozīmes autoceļi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Tiks uzsākta Ainažu šosejas (A1) seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Baltezera beigām, būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīciju apjoms ir 1,697 miljoni eiro, darbi tiks pabeigti līdz augusta vidum. Daugavpils šosejas seguma atjaunošanas darbus Krāslavas novadā veiks SIA Binders, investīcijas šajā objektā ir 1,828 miljoni eiro un darbi notiks līdz septembra nogalei. Pagaidām vēl šajos būvobjektos būtiski satiksmes ierobežojumi nav paredzēti.

Reģionālo un vietējo ceļu tīklā šonedēļ asfaltēto segumu atjaunošanas darbi sākas uz autoceļa Alūksne–Ape (P39) no 3. līdz 8. km, autoceļa Litene–Alūksne (P43) no 17. līdz 29.km un autoceļa Bārdaskrogs-Krabi (V381) Alūksnes novadā. Būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīcijas objektā ir 204 tūkstoši eiro un darbus plānots paveikt jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noskaidroti Bauskas ielu remontētāji

Dienas Bizness, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā Ziedoņu un Biržu ielā asfalta kārtu atjaunos SIA «Igate» un «Strabag». Tas noskaidrots, novērtējot iepirkumu konkursā iesniegtos pieteikumus, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ielu posmu remontam vajadzīgi 68 385 eiro.

Bauskas novada domes ārkārtas sēdē 19. maijā nolemts aizņemties Valsts kasē 54 707 eiro. Atlikusī summa tiks ņemta no pašvaldības budžeta. Iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis deputātiem paskaidroja, ka līgumus ar būvniekiem varēs slēgt pēc desmit dienām, ja kāds pretendents neiesniegs sūdzību. Iepirkumu komisija lēmumu par konkursa rezultātiem pieņēma 18. maijā. Konkursā bija pieteikušies seši uzņēmumi.

«Igate» un «Strabag» izvēlēti, jo piedāvāja zemāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieki veikuši defektu labojumus ceļa posmā no Apšuciema līdz Tukuma krustojumam

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ veikta būvdarbu defektu labošana uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz krustojumam ar autoceļu Tukums–Kolka (P131), informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pērn šajā posmā tika pabeigti būvdarbi, taču šogad pavasarī posma seguma virskārtā vairākās vietās tika konstatētas sīkplaisas.

Ņemot vērā būvdarbu līguma nosacījumus un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kvalitātes prasības, konstatējot šos defektus, dažos ceļa posmos no pasūtītāja puses (LVC) būvniekam tika pagarināts garantijas laiks līdz sešiem un septiņiem gadiem regulāro piecu gadu vietā. Savukārt atsevišķās vietās būvniekam bija jāpārbūvē seguma virskārta.

Lai samazinātu risku, ka sīkplaisas attīstās arī turpmāk, būvnieks – SIA Strabag, par saviem līdzekļiem visā posmā veica arī virsmas apstrādi, pēc kuras posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Šis ierobežojums saglabāsies aptuveni nedēļu, kamēr nebūs noformējusies jaunā ceļa virskārta un no ceļa virsmas nenoslaucīs pie izlietās bitumena emulsijas nepielipušās šķembas. Virsmas apstrāde ir seguma uzlabošanas veids, kas uzlabo ceļa saķeri ar auto riepām, uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam, kā arī nodrošina virsmas hidroizolāciju. Pirmās divas nedēļas pēc virsmas apstrādes ieklāšanas uz autoceļa autobraucējiem jābūt piesardzīgiem un jāievēro samazinātais maksimālais braukšanas ātrums. Kad liekās šķembas tiek noslaucītas, bet palikušās satiksmes ietekmē iestrādājas bitumenā, ceļa segums ir komfortabls braukšanai un pasargā seguma apakšējās kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz novembrim ir slēgts aptuveni kilometru garš posms uz Ventspils šosejas (A10) aiz tilta pār Lielupi. Slēgtajā posmā tiek veikta ceļa rekonstrukcija, lai uzlabotu ceļa nestspēju, daļēji tiek pārbūvēti arī segas pamati, informē Latvijas Valsts ceļi.

Lai būvnieki varētu veikt posmā paredzētos remontdarbus abās brauktuves joslās vienlaicīgi un pabeigt tos iespējami īsā laikā, satiksme ir novirzīta pa apvedceļu.

No kvalitātes viedokļa pārbūvēt vienas brauktuves ceļa abas joslas vienlaicīgi ir labāk, skaidro uzņēmums. Ja asfalta dilumkārtas ieklāšanu veic divi ieklājēji paralēli, veidojas viendabīgs segums, un nav nepieciešams veidot abu joslu savienojuma šuvi. Tomēr nodrošināt ērtu apbraucamo ceļu, kura nestspēja būtu atbilstoša intensīvajai galvenā autoceļa satiksmei, un kurš nebūtu pārāk garš, ir iespējams retos gadījumos. Tāpēc visbiežāk remontdarbi tiek organizēti uz vienas ceļa joslas, nodrošinot ar luksoforiem vai regulētājiem regulētu reverso satiksmi pa otru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti seguma atjaunošanas darbi Iecavā, Rīgas ielā - Bauskas šosejas (A7) posmā no autoceļa Iecava-Stelpe-Stelpes šoseja (P92) līdz Upes ielai (42,8.-44,7. km), informē Latvijas Valsts ceļi.

Darbu ietvaros veikta izlīdzinošā frēzēšana, ieklāta asfaltbetona dilumkārta, atjaunota tilta pār Iecavas upi hidroizolācija un segums, kā arī uzklāti jauni horizontālie apzīmējumi un uzstādītas ceļa zīmes.

Atjaunošanas darbi sākās maijā un tos veica SIA Strabag par līgumcenu 326 648 eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

Visi satiksmes ierobežojumi objektā ir atcelti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti būvdarbi vienā no Ventspils šosejas remontposmiem

Žanete Hāka, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti ceļa seguma atjaunošanas darbi vienā no četriem remontposmiem uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Ventspils(A10), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Atjaunots ceļa segums piecus kilometrus garā posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74.-57,76. km). Līdz tiks saņemti saķeres mērījumu rezultāti šajā ceļa posmā vēl paliks ātruma ierobežojumi 70 km/h.

Uzreiz pēc remontdarbu pabeigšanas bieži paliek ātruma ierobežojums līdz 70 km/h. Tas ir nepieciešams, jo nesen noasfaltētais ceļš ir pārklāts ar bitumena saistvielu, kura veido neredzamu plēvīti. Tā ir slidena un samazina auto riepu saķeri ar jaunbūvēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam ir paaugstināts slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš bremzējot strauji, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils šosejas būvdarbi izmaksās gandrīz 10 miljonus eiro

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsākas ceļa remontdarbi uz Ventspils šosejas (Rīga–Ventspils (A10)) posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Plānots, ka trešdien, 8. martā, būvdarbi atsāksies uz Ventspils šosejas pārvada pār dzelzceļa līniju Tukums–Jelgava 64,8 kilometrā. Tur satiksme notiks pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvnieki uz pārvada demontēs vecā asfalta seguma uz pārvada laiduma konstrukcijas, ieplānoti arī citi darbi – vecās tilta hidroizolācijas nojaukšana, deformācijas šuvju, tilta margu un aizsargbarjeru demontāža.

Savukārt sākot ar piektdienu, 10. martu, posmā no jaunizbūvētā rotācijas apļa Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) Ventspils virzienā līdz rotācijas aplim krustojumā ar Tukuma–Kuldīgas ceļu (P121), būs trīs ar luksoforiem regulējami posmi. Tajos tāpat būs reversā kustība pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti ir konstatējuši defektus remontdarbos uz Valmieras šosejas (a/c Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3)) posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam.

LVC Ceļu laboratorijas mērījumi un būvuzraudzības veiktās pārbaudes liecina, ka atsevišķos posmos uzklātā asfalta virskārta nav līdzena. Šajā objektā būvnieks ir SIA Binders, apakšuzņēmējs - SIA Lemminkainen Latvija. Būvnieki par saviem līdzekļiem pārbūvē seguma virskārtu autoceļa posmos pie Valmiermuižas gājēju pārejas un aiz Valmieras pie pagrieziena uz Valku.

Būvnieki labo defektus arī uz autoceļa Ventspils (Leči)-Grobiņa (P111), kur vienā posmā pārbaudes mērījumi uzrādīja neatbilstību izurbto paraugu sliežu testā - asfalts bija pārāk nenoturīgs pret paliekošām deformācijām, kas nozīmē, ka var parādīties rises. Šajā objekta ģenerāluzņēmējs ir SIA Strabag, apakšuzņēmējs - SIA Via. Posmā ar konstatēto neatbilstību būvniekiem par saviem līdzekļiem būs jāklāj jauns asfalts. LVC eksperti pārbaudīs asfaltbetona virskārtas izturību pret paliekošajām deformācijām arī pārbūvētai asfalta segai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgalē, Tērvetes un Dobeles apkārtnē pēc remontdarbiem šonedēļ ekspluatācijā nodoti trīs valsts autoceļu posmi gandrīz 25 km kopgarumā, kuru atjaunošana izmaksāja 1,6 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Transporta infrastruktūrai Tērvetē ir ļoti nozīmīga loma, jo ik gadu to apmeklē ap 150 tūkstošiem tūristu un viesu. Savukārt sakārtoti ceļi ir būtisks priekšnosacījums jebkuras tautsaimniecības nozares attīstībai. Ikviens valstī salabots vai pilnībā atjaunots ceļš atmaksāsies mums ar uzviju, jo atnesīs atpakaļ katru ieguldīto eiro centu, bet uz Tērveti atvedīs arvien vairāk cilvēkus,» atklāšanas pasākumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš piebilda, ka nākamgad ir plānots atjaunot arī valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža posmā no Tērvetes līdz Žagarei.

Būvdarbus uz reģionālā autoceļa Dobele-Bauska (P103) posmā no Kroņauces līdz Tērvetei (14.-19,52. km) veica SIA Strabag.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sākas būvdarbi vēl vienā Liepājas šosejas posmā

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākušies būvdarbi autoceļa Rīga–Liepāja (A9) posmā no Apšupes pārvada pār dzelzceļu līdz Anneniekiem (39,1.-60,1.km) Tukuma un Dobeles novados, informē uzņēmums Latvijas Valsts ceļi.

Līdz ar segas pastiprināšanas darbiem tur tiks atjaunoti arī tilti pār Bērzi un Bērzupīti. Būvprojektu izstrādāja SIA Projekts 3, būvdarbus veic SIA Strabag. Līgumcena ir EUR 9,793 miljoni, šos darbus līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Būvdarbiem paredzētas 270 kalendārās dienas.

Satiksme remontdarbu posmā tiek organizēta ar ceļa zīmēm un braukšanas ātrums ir ierobežots līdz 70 un 50 km/h. Būvobjekta šķērsošanai pašreiz ir nepieciešamas aptuveni 20 minūtes. Darbus izvēršot, satiksme tiks regulēta ar astoņiem luksoforiem un būs jārēķinās ar ievērojami ilgāku ceļā pavadīto laiku.

Kopumā šogad Liepājas šosejā remontdarbus plānots veikt 57,3 kilometros. Rudenī beigs segas pastiprināšanas darbus posmā no Durbes līdz Grobiņai (163,28.-185,80. km), kā arī Apšupes ceļa pārvada pār dzelzceļu pārbūvi 38,7. km. Paredzams, ka vēl šajā sezonā būvdarbi tiks uzsākti arī posmā no tilta pār Lielupi pie Kalnciema līdz krustojumam ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) (24,4.-38,2. km). Remontdarbu ietvaros tiks veikta arī tilta pār Lielupi rekonstrukcija, darbu laikā tilts tiks pilnībā slēgts satiksmei un tā apbraukšanai tiks izbūvēts pagaidu tilts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Autovadītāji par vislabāk izbūvēto autoceļu atzīst A12 Ludza–Nirza posmu Latgalē

Dienas Bizness, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 20. maijā tika pasniegtas gada balvas par labāko būvnieku veikumu valsts autoceļu tīklā. Autovadītāji par labāko pērn izbūvēto autoceļu atzinuši ceļa A12 posmu no Ludzas līdz Nirzai, kur tika veikta pārbūve un arī jauna ceļa izbūve. Autovadītāju gada balvu par šo darbu saņēma SIA Strabag.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi, tika atzīts autoceļa Rūjiena – Mazsalaca (P21) posms no Virķēniem līdz Idum. Gada balvu par šo būvi saņēma SIA Limbažu ceļi.

Par labāko 2014. gadā izbūvēto valsts autoceļa posmu, kurā veikta seguma atjaunošana un pastiprināšana, tika atzīts autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posms no pagrieziena uz Kalveni līdz pagriezienam uz Dižilmāju pirms Durbes. Gada balvu par šo būvi saņēma piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8 CBR.

Autoceļu posmus šogad vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā strādāja eksperti ceļu būvinženieri Juris Anitens un Uldis Birzleja, ceļu projektētājs Elmārs Daniševskis, Igaunijas ceļu administrācijas pārstāvis Heiti Popps un Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Juozas Gedvilas. Žūrijas darbā piedalījās arī autoceļu drošības eksperts Pauls Timrots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvērtētu Latvijas būvniecības nozares Ētikas kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu iespējamos pārkāpumus, Latvijas Būvniecības padome ievēlējusi Ētikas komisiju.

Komisija izvērtēs ētikas normu pārkāpumus, kas noteikti Ētikas kodeksā, par jebkuru būvniecības nozares personu - gan juridisko, gan fizisko, neatkarīgi no tā, vai konkrēta persona ir vai nav kādas biedrības biedrs un neatkarīgi no tā, vai pievienojusies Ētikas kodeksam.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Būvniecības padomes locekļu rekomendācijas darbam būvniecības nozares Ētikas komisijā tika izvirzīti septiņi kandidāti. Latvijas Būvniecības padome vienbalsīgi ievēlēja visus izvirzītos komisijas locekļus uz trīs gadiem ar tiesībām tikt ievēlētiem atkārtoti.

Ētikas komisijas locekļi ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerības Goda prezidents Valdis Birkavs, Rīgas Tehniskā universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Bondars, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis, diplomēts un sertificēts inženieris Aivars Brambis; Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas eksperts ar lielu pieredzi būvspeciālistu ētikas izvērtēšanā Guntis Līcītis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs, profesors Oļģerts Nikodemus, Biedrības Latvijas ceļu būvētājs satiksmes ceļu inženieris, SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders, Latvijas Arhitektu savienības arhitekts, SIA Sarma&Norde Arhitekti valdes priekšsēdētājs Visvaldis Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas un tilta projektēšanu un būvdarbiem cīnās seši pretendenti

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga norisinās vērienīgi pirmā perona remontdarbi, kuros iesaistīti vairāk nekā 300 ceļu būvniecības nozares darbinieki no Latvijas un Vācijas, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Sabīne Zālīte.

Starptautiskās lidostas Rīga pirmā perona rekonstrukcijas kopējais darbu apjoms sasniedz aptuveni 57,9 tūkstošus kvadrātmetru; darbos ietilpst esošās densifalta segas demontāža, betona segas izbūve, asfaltbetona segas izbūve, apkalpes ceļu izbūve, lietus kanalizācijas kolektora, apgaismas stabu izbūve un citi darbi. Publiski izziņotajā konkursā par projekta īstenošanu piedalījās divi pretendenti un par uzvarētāju tika atzīts piegādātāju apvienības ACB & Strabag piedāvājums. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 8,909 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāja AS «Towers Construction Management» uz laiku apturējusi daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» būvniecību, apstiprināja uzņēmumā.

Plašāku informāciju «Towers Construction Management» sola sniegt šīs dienas laikā.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA «Merks» pārstāve Liene Meklere-Kutsare sacīja, ka būvdarbi šonedēļ ir apturēti, bet nav pārtraukti.

FOTO STĀSTS: Db.lv viesojas Z-Towers kompleksā

««Towers Construction Management» ir privāts pasūtītājs un līguma konfidencialitātes dēļ plašāku informāciju par to sniegt nevaram. «Merks» kā ģenerāluzņēmējs «Z-Towers» objektā ir pildījis un pildīs visas savas saistības un veiks visus norēķinus ar apakšuzņēmējiem par objektā paveiktajiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem,» sacīja Meklere-Kutsare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Šogad plašākie ceļa remontdarbi posmā no Madlienas līdz Skrīveriem

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākie remontdarbi valsts autoceļu tīklā šogad notiek uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā no Madlienas līdz Skrīveriem (47,20.-60,29. km un 61,27.-71,27. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Darbi kopumā notiek 23 kilometru posmā. Abos posmos tiek izbūvētas jaunas salizturīgā un šķembu pamata kārtas, kam virsū tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Vienlaikus tiek pārbūvēti tilti pār Braslu un Lobi un atjaunots tilts pār Ogri.

Pēc pārbūves posmos būs sakārtota ūdens novades sistēma, uzlabota satiksmes drošība un atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas. Skrīveros izbūvēs arī lietus ūdens kanalizāciju un drenāžu, ierīkos ceļa apgaismojumu un pārbūvēs elektrotīklus, kā arī tilta pār Maizīti vietā iebūvēs tērauda caurteku.

Būvnieki šajā ceļā ir saskārušies arī ar neparedzētiem apstākļiem. Tā Madlienas pusē, būvējot ceļa pamatus, atklājās dūņveidīga šķidra kūdra līdz pat 10 metru dziļumam. Šo problēmu nevarēja atrisināt ar tradicionālām metodēm, kūdru izrokot. Lai samazinātu izmaksas un ietaupītu laiku, tiek meklēta cita pieeja un ar padomu talkā ir saukti ārzemju ceļu speciālisti. Savukārt Lobes tilta balstos tika atklātas sprāgstvielas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, tās nācās neitralizēt sapieriem. Sprāgstvielas bija palikušas arī zem ceļa aizbērtā caurtekā, ko kara laikā nebija izdevies uzspridzināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā Rīga realizēts ES Kohēzijas fonda projekts Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība, kura ietvaros pēdējos divos gados paveikti nozīmīgi infrastruktūras rekonstrukcijas darbi. Tā rezultātā paaugstināta lidojumu drošība, uzlaboti vides apstākļi un palielināta lidlauka kapacitāte.

«Lidlauka infrastruktūras rekonstrukcijas rezultātā varam piedāvāt drošākus un kvalitatīvākus pakalpojumus aviokompānijām un pasažieriem, tādejādi palielinot lidostas konkurētspēju reģionā,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Projektā veikti šādi darbi – skrejceļa seguma virskārtas renovācija, skrejceļa lidjoslas pastiprināšana, divu jaunu manevrēšanas ceļu izbūve, lidlauka uguņu sistēmas rekonstrukcija atbilstoši II kategorijas prasībām, peronu Nr.1, Nr.2 un Nr.3 rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve, lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve, transportlīdzekļu mazgāšanas angāra izbūve, atkritumu savākšanas angāra izbūve, manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija, jauna ugunsdzēsēju depo izbūve, iegādātas iekārtas drošības pasākumiem un aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētā automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru