Ražošana

LVM maksās 30 miljonus eiro par bojātu koku cirtes izstrādi un kokmateriālu pievešanu

Žanete Hāka, 27.06.2014

Jaunākais izdevums

Noslēdzies AS Latvijas valsts meži izsludinātais konkurss par mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 30,03 miljoni eiro un pakalpojumu sniegs 25 uzņēmumi.

Konkursā uzvarējušajiem uzņēmumiem būs jāizstrādā bojātu koku cirtes un jāpieved kokmateriāli līdz ceļam.

Kopumā iepirkumā tika saņemti 28 pieteikumi. Par uzvarētāju tika izvēlēti piedāvājumi ar viszemāko cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas bizness apbalvo Latvijas straujāk augošos uzņēmumus jeb Gazeles

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 29.01.2016

Zemgales Gazele (straujāk augošais uzņēmums Zemgales reģionā) – inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmums SIA Gas Company no Jēkabpils.

Balvas nominantiem pasniedza DB valdes loceklis Jānis Maršāns un DB Uzņēmēju kluba janvāra pasākuma īpašais viesis AB.LV padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Baidoties no mežizstrādātājiem, ierobežo ceļa lietošanu

Dienas Bizness, 06.01.2014

Smagajai tehnikai intensīvi pārvietojoties pa ceļu šādos rudenīgi mitros laikapstākļos, tas var tikt sabojāts ļoti ātri, raksta Dzirkstele.lv.

Foto: Gatis Bogdanovs, Dzirkstele.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenīgo laikapstākļu ietekmē grants ceļi šobrīd ir mitri. Lai smagā tehnika pilnībā nesabojātu ceļu, Stradu pagastā uz ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir noteikts maksimālās masas ierobežojums, vēsta reģionālais portāls Dzirkstele.lv.

«Mūsu nelaime ir tā, ka pagasta ceļi ir ar mazu nestspēju. Mēs tos lolojam un cenšamies uzturēt kārtībā, bet, līdzko šo ceļu tuvumā sākas mežizstrāde un pa tiem sāk pārvietoties smagā tehnika, šie ceļi pat vienas dienas vai nakts laikā šādos laikapstākļos var tikt pilnībā sabojāti,» sacījis J.Duļbinskis. «Es, protams, saprotu arī mežizstrādātājus, kuri vēlas darīt savu darbu, taču tad, kad ceļš jau ir sabojāts, lai to pēc tam atkal sakārtotu, pagastam ir nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu,» viņš turpinājis.

J.Duļbinskis stāstījis, ka pie ceļa, kas ved no Stradu skolas Zeltalejas virzienā, ir sākusies mežizstrāde un tā notikusi ļoti straujā tempā. «Ņemot vērā straujo izstrādes tempu šajā vietā, mēs raizējāmies, ka kokmateriāls tikpat straujā tempā tiks vests arī prom, tādēļ šeit tika noteikts pilnas masas ierobežojums un uzstādītas ceļa zīmes. Par laimi, uzņēmēji, kas šajā konkrētajā vietā strādā, ir saprotoši. Viņiem tika izskaidrots, kāda ir šī ceļa nestspēja, un uzņēmēji solīja, ka mežā viņi izstrādi turpinās, bet izvešanu atliks līdz brīdim, kad uzsals. Šādi esam vienojušies un ceram, ka tā arī būs,» Dzirkstelei teicis J.Duļbinskis. Uz citiem pagasta ceļiem ierobežojumi nav noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Darba inspekcija uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumos

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 19.01.2015. Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši, veselībai nekaitīgi darba apstākļi.

Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014. gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris paplašinot darbību Igaunijā, attīsta pilna cikla saplākšņa un tā produktu ražošanu rūpnīcā Kohila Vineer, kas atrodas netālu no Tallinas. Rūpnīcas otro kārtu šodien atzīmēs simboliski ar pamatakmens ielikšanu projektā iesaistīto sadarbības partneru un vietējās pašvaldības vadītāju lokā, informē uzņēmumā.

Jaunā ražotne 17 700 kvadrātmetru platībā, tostarp arī biroja ēka, izcelsies ar Peetri Puit OÜ izgatavoto koka nesošo konstrukciju elementiem, kam pagaidām vēl nav daudz analogu tieši rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā. Ģenerāluzņēmēja, arī Igaunijas kompānijas, Maru Ehitus OÜ, pārziņā ir projektēšanas un celtniecības darbi. Projekta attīstība notiek sadarbībā ar SEB Pank.

«Rūpnīcas Kohila Vineer paplašināšanas otrā kārta ir Latvijas Finiera attīstības plāna īstenošana, lai piedāvātu klientiem plašāku produktu klāstu un pilnvērtīgāku servisu. Ir izpildīts liels sagatavošanās darbs, lai realizētu šo ieceri plānotajos termiņos un kvalitātē, un kopā ar sadarbības partneriem mēs to paveiksim,» norāda AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas kokrūpniecības uzņēmumos algas tuvojas Eiropas līmenim

Lelde Petrāne, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumos vidējās algas ir sasniegušas teju Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, konferencē DNB Global forest 2015 atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Proti, rēķinot pēc iespējas iegādāties noteiktu apjomu produktu un pakalpojumu (pirktspējas paritāte), algas pirmapstrādes uzņēmumos ir sasniegušas 93% no Eiropas vidējām algām.

Kokrūpniecībā kopumā tie vidēji ir tikai 59%. Arī Lietuvā situācija ir līdzīga, bet Igaunijā nozares vidējā alga, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, ir sasniegusi 76% no ES vidējā līmeņa.

Lai tuvotos kaimiņvalsts līmenim, uzņēmējiem nākamgad var nākties pārskatīt gan atalgojuma veidošanas principus, proti, straujāk palielināt zemākās algas, gan arī domāt par strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu, jo Latvijā trūkst profesionālu darbinieku ar specifiskām prasmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bizness reģionos: Balvu novadā apgrozījums palielinās

Armanda Vilcāne, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balvu novadā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā kopumā apgrozījuši 35,70 miljonus eiro; uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionā plānots izbūvēt industriālo parku.

Balvu novada uzņēmumu apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 2,50%. Straujāko izaugsmi piedzīvojusi ceļu būvniecības firma SIA SanMar būve, kuras apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 72%. SIA Liepas Z apgrozījums palielinājās par 52%, bet SIA KV 9 un SIA Vitar 7 – par 48%. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova norāda, – lai gan pēdējos gados uzņēmējdarbības vide novadā kļuvusi aktīvāka, viens no lielākajiem vietējo komersantu izaicinājumiem arvien ir kvalificēta darbaspēka trūkums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojot 2014. gada Gazeļu sarakstu, varam secināt, ka šo uzņēmumu izaugsme bijusi tik strauja, ka krituši vairāki iepriekšējo 5–7 gadu rekordi

Straujāk augošo uzņēmumu saraksta 100. pozīcijā 2014. gadā varēja iekļūt, ja uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados (vērtējot 2012. pret 2014. gadu) bija pārsniedzis 557%. Iepriekšējā topā (2011. pret 2013. gadu) šis rādītājs bija ievērojami zemāks – 426%.

Tāpat par savstarpējās konkurences sīvumu liecina cits rādītājs – 2011. gadā Gazeļu vidū bija 22 uzņēmumi, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējo trīs gadu periodā pārsniedza 1000%, 2012. gadā tādu bija jau 32, 2013. gadā – 25, savukārt 2014. gadā šādu sniegumu uzrādīja rekordliels uzņēmumu skaits – 46.

Ja aizvadītajos trīs gados Gazeļu topā līderpozīcijas ieņēma tirdzniecības nozare, tad šoreiz pārliecinoši pirmajā vietā ierindojas būvniecības jomas uzņēmumi. Apkopotie dati rāda, ka topā iekļuvušie dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmumi 2014. gadā nodarbinājuši kopumā 1208 strādājošos, apgrozījuši 109,95 miljonus eiro (vidēji 1,92 milj. eiro katrs) un nopelnījuši 6,06 milj. eiro (vid. 141,64 tūkst. eiro katrs). To vidējā rentabilitāte 2014. gadā veidojusi 7,13%, kas ir par 77% augstāka, nekā Gazeļu sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Metsa Forest Latvia peļņa pērn augusi vairāk nekā 5 reizes

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes uzņēmuma SIA «Metsa Forest Latvia» tīrā peļņa 2018.gadā sasniedza 2,399 miljonus eiro, kas bija 5,5 reizes jeb par 1,966 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma apgrozījums strauji pieaudzis - tas pagājušajā gadā bija 62,304 miljoni eiro, kas bija par 37,8% jeb 17,081 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Metsa Forest Latvia» pamatdarbība ir mežizstrāde, papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšana un eksports, galvenokārt uz Skandināvijas papīrrūpniecības uzņēmumiem.

Atbilstoši apgrozījuma pieaugumam, pērn līdzīgi straujā tempā - par 39,6% - pieauga SIA «Metsa Forest Latvia» materiālu izmaksas, kas veidoja 56,541 miljonu eiro, taču personāla izmaksu un pārējo saimnieciskās darbības izmaksu pieauguma temps bijis daudz mērenāks, attiecīgi 2,8% un 6,4%.

SIA «Metsa Forest Latvia» 2018.gadā nodarbināja vidēji 44 darbiniekus, kas bija par vienu mazāk nekā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris saņem 20 miljonu eiro aizdevumu attīstībai

Žanete Hāka, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank un AS Latvijas Finieris ir parakstījuši aizdevuma līgumu 20 miljonu eiro apmērā, ar kuru tiek turpināta Latvijas Finiera ilgtermiņa attīstības plāna īstenošana, informē bankas pārstāvji.

Tā rezultātā ir plānots piedāvāt klientiem plašāku produktu klāstu, pilnvērtīgāku servisu un palielināt ražošanas jaudas. Projekta ietvaros ir plānots attīstīt ražotnes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Pauls Ābele, AS Latvijas Finieris valdes loceklis: «Mūsu uzņēmuma būtiska konkurētspējas priekšrocība ir unikālais un plašais saplākšņa produktu un ar tiem saistīto pakalpojumu grozs, kas ir attīstīts ciešā sadarbībā ar klientiem. Latvijas Finieris attīstības plāna pamatā ir arī turpmāka klientu apmierinātības celšana, turpinot būt pasaules līmeņa bērza saplākšņa ražotājam un attīstītājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba ražīguma brīnumnūjiņa

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nopērk Silmaču atpūtas bāzi; plāni - apjomīgi

Dienas Bizness, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes īpašnieku ir mainījusi savulaik Latvijā iecienītā atpūtas bāze Silmači, kas atrodas Launkalnes pagastā pie Lizdoles ezera. Par to vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

No Smiltenes firmas Mid - Land šo bāzi ir nopircis cits Smiltenes uzņēmums Mežroze IG, kas specializējies mežizstrādē un mežsaimniecībā un tagad paplašina darbības jomu.

Atpūtas bāzē jau esot uzsākts remonts - tiek nomainīts lielās ēkas jumta segums. Pēc tam kārta būs kempinga mājiņām, centrālās ēkas iekštelpām un sporta laukumiem, tai skaitā stadionam un tenisa kortiem, informējis SIA Mežroze IG valdes priekšsēdētājs Ingars Grēns. Visus darbus esot plānots paveikt divos gados, jo aktīvās atpūtas sezonas laikā remonts tiks apturēts.

Pirmos apmeklētājus Silmači uzņemšot jau šās vasaras sezonā. Kā raksta Ziemeļlatvija, jaunumus pozitīvi vērtē aptaujātie launkalnieši, arī Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. «Pēdējā laikā Silmačos bija klusāks periods. Jācer, ka jaunie īpašnieki aktivizēs atpūtas bāzes darbību, rīkos pasākumus, un varbūt vietējiem iedzīvotājiem tur radīsies jaunas darba vietas,» sacījis pagasta pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pata Saldus zaudējumi no saimnieciskās darbības šā gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 268,7 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 10,433 miljonus eiro.

Uzņēmuma vadība turpina darbu pie ražošanas procesu optimizācijas un attīstības, lai pielāgotos esošajai tirgus situācijai un uzlabotu ekonomisko stāvokli un finanšu rādītājus uzņēmumā, skaidrots pārskatā. Vadības politika nav balstīta uz plaša profila saimniecisko darbību, bet gan uz saimnieciskās darbības attīstību divās savstarpēji saistītās nozarēs, palielinot ražošanas apjomus.

Komercsabiedrības saimnieciskās darbības pamatnozares ir mežizstrāde un koksnes pirmējā apstrāde – zāģmateriālu ražošana.

Uzņēmums iekļauts Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2014.gada apgrozījuma ieņemot 136.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saldus mežrūpniecība plāno 41 miljona eiro apgrozījumu

Žanete Hāka, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā plānotais AS Saldus mežrūpniecība apgrozījums ir 41 miljons eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulces protokols NASDAQ OMX Riga.

Plānotais ražošanas apjoms mežizstrādē ir aptuveni 250 tūkstoši kubikmetru gadā, bet plānotais zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjoms – aptuveni 200 tūkstoši kubikmetru gadā.

Akcionāru sapulcē nolemts 2013.gada peļņu atstāt nesadalītu un izmantot sabiedrības attīstībai ar mērķi palielināt tās konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cat S60 ir viens no pasaulē vislabāk nocietinātajiem viedtālruņiem, tas aprīkots ar unikālu termokameru

Viedtelefonu piedāvājumā ir patiešām maz ierīču, kas radikāli atšķirtos no visām pārējām un turklāt būtu paredzētas kādam specifiskam mērķim. Viens no retajiem šādiem sugas eksemplāriem ir jaunais Cat S60, kas ne vien izskatās pēc bruņumašīnas, bet arī ir aprīkots ar līdz šim tālruņos neredzētu tehnoloģiju – termokameru, kā arī dažām citām reti sastopamām iespējām. Amerikāņu celtniecības un zemes resursu ieguves tehnikas ražotāju korporācijas Caterpillar radītie Cat sērijas mobilie tālruņi jau kopš pirmsākumiem bijuši vizuāli atšķirīgi. Tie paredzēti cilvēkiem, kuri strādā skarbā vidē, tādēļ tālruņu stiprākā puse ir izturība. Tomēr iepriekš tehniskajiem parametriem netika pievērsta pārlieka uzmanība, bet S60 var palepoties ar tīri pieklājīgu aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saistībā ar Krievijas sankcijām VID ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas vērsušies 32 uzņēmumi

Nozare.lv, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas kopumā ir vērsušies 32 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas-Ukrainas konflikts, informēja VID.

Uz 12.septembri desmit nodokļu maksātājiem pārskatīti uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansu maksājumi, kuri iesniegumā kā pieprasījuma pamatojumu min Krievijas piemēroto preču embargo.

Četri no šiem uzņēmumiem darbojas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu, loģistikas un kravu tranzīta nodrošinājuma pakalpojumu jomā; viens - zivju konservu ražošanā, pārtikas konservu kārbu un vāku ražošanā; viens - jūras zvejniecībā; viens - metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecībā; viens - automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecībā; viens - augļu un dārzeņu vairumtirdzniecībā un vēl viens - mežizstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot vairāk nekā miljonu eiro, Ošukalns atklājis jaunu asfalbetona ražotni

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils daudznozaru kompānija SIA Ošukalns 23.septembrī atklāja jaunu asfaltbetona ražotni Salas novada Salas pagastā Ievlejās. Kopējās SEB bankas finansētā projekta investīcijas ir 1,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs informē, ka lēmums par jaunas rūpnīcas iegādi tika pieņemts, jo uzņēmums turpina attīstīties un paplašināties un vēlas būt konkurētspējīgāks vienā no savām specializācijām – ceļu būvē. Tā kā uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos būvniecības iepirkumos, kuru nolikumos bieži ir prasība piedāvājumā uzrādīt asfaltbetona rūpnīcu, no kuras plānots piegādāt materiālus līgumsaistību izpildei, 2015.gada nogalē īpašnieki pieņēma lēmumu par savas asfaltbetona rūpnīcas iegādi.

Darbu ražotne sāka jau pirms pāris nedēļām. Rūpnīcas ražošanas jauda ir 160 tonnas asfaltbetona stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apaļo kokmateriālu iepirkuma cena pieaug

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2013. gada 2. pusgadu apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas turpināja pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šajā periodā, salīdzinot ar pērnā gada 2. pusgadu, priedes zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas pieauga vidēji par 7% jeb par 2-5 eiro/m3 bez PVN, savukārt egles zāģbaļķu cenas paaugstinājās vidēji par 4%.

Bērza zāģbaļķu tirgū vidējās iepirkuma cenas pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, palielinājās vidēji par 8% jeb par 4-5 eiro/m3 bez PVN. Melnalkšņa zāģbaļķu segmentā bija vērojams iepirkuma cenu kritums vidēji par 7% jeb par 2-4 eiro/m3 bez PVN. Savukārt apses zāģbaļķu segmentā iepirkuma cenas palika nemainīgas iepriekšējā atskaites perioda līmenī 38 – 44 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, pieauga bērza finierkluču vidējā iepirkumu cena. B kategorijas finierkluču cena palielinājās vidēji 6% robežās, t.i., par 3 eiro/m3 bez PVN, bet A kategorijas finierkluču cena – vidēji par 18% jeb 11 eiro/m3 bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai Latgale nekļūtu par Sočiem pēc olimpiādes

Raivis Bahšteins, DB žurnālists, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta galerija - Latvijas Finieris atklāj saplākšņa rūpnīcu Igaunijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris otrdien, 15. novembrī atklāja jauno bērza saplākšņa rūpnīcu Igaunijā, uzsākot ražot saplākšņa produktu ar preču zīme Rīga, informē uzņēmumā.

Pēc diviem investīciju etapiem 80 miljonu eiro kopvērtībā ir izveidota pasaules klases bērza saplākšņa rūpnīca, kas aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām un gatava pārstrādāt 160 tūkstošus kubikmetru bērza finierkluču gadā.

Jaunā ražotne izceļas ar Igaunijā izgatavotiem koka konstrukciju elementiem. Tā ir viena no lielākajām koka būvēm Igaunijā, kam pagaidām vēl nav daudz analogu rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā.

Koncerns Latvijas Finieris 2015. gadā sasniedza 196,5 miljonus eiro apgrozījumu, saražojot 240 tūkstošus kubikmetru saplākšņa, nopelnīja 12,8 miljonus eiro, attīstībā ieguldīja 42,3 miljonus eiro, kopējais nodokļu apjoms 17,4 miljoni eiro. Koncernā strādā 2500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonu eiro nodokļu parāda ir radījuši tirdzniecības uzņēmumi

LETA, 27.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru