Jaunākais izdevums

Šī gada reputācijas topā nozaru griezumā notikušas diezgan krasas izmaiņas - vislielāko izrāvienu piedzīvojusi koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozare, tādejādi no pirmās uz otro pozīciju nostumjot ķīmisko vielu pārstrādes nozari. Latvijas Valsts Mežu (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs priecājas par šādu pavērsienu un video intervijā stāsta, kas, viņaprāt, to veicinājis.

Uzziniet vairāk, skatoties video!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā bija 173.7 milj. eiro, kas ir par par 15,7 milj. eiro vairāk nekā plānots, bet peļņa pirms nodokļiem - 49,2 milj. eiro, kas par 25,9 milj. eiro pārsniedz iepriekš apstiprināto pusgada plānu.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons atzīst, ka Covid -19 pandēmijas iespaidā pirmais pusgads arī LVM darbībā ir bijis ļoti sarežģīts, jo daudzās Rietumeiropas valstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, ekonomikas ir ieslīgušas recesijā, iekšzemes kopproduktam sarūkot 10-20% robežās.

"Tā rezultātā bija novērojams būtisks koksnes pieprasījuma un attiecīgi - arī LVM realizēto apaļo kokmateriālu vidējās cenas samazinājums, cenu kritumam pusgadā sasniedzot pat 24%. Šajos apstākļos LVM padome atzinīgi novērtē uzņēmuma darbu, pārsniedzot apstiprinātos plānus, atbalstot Latvijas uzņēmumu spējas saglabāt tirgus pozīcijas un nodrošinot būtisku peļņu," uzsver J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts meži aktīvi turpina iepirkt meža zemi

Lelde Petrāne, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) akcionāru sapulcē jūlija sākumā atbalstīts LVM nodoms pirkt meža zemi – 14 īpašumus 221,06 hektāru platībā par 188,3 tūkstošiem latu.

Jau ziņots, ka 2012. gada sākumā Zemkopības ministrija uzdeva LVM palielināt meža īpašumu un meža zemes iepirkšanu no privātajiem meža īpašniekiem, kas to vēlas pārdot, lai nodrošinātu meža nonākšanu Latvijas valsts, nevis kāda ārzemnieka īpašumā.

Kopumā 2012. gadā Zemkopības ministrija ir saskaņojusi LVM meža zemes iegādi 394 hektāru apjomā par kopējo cenu 380,5 tūkstoši latu. Patlaban LVM izskatīšanas procesā ir 148 meža zemes īpašumi 2276 hektāru platībā par kopējo piedāvāto cenu 1,08 miljoni latu, taču sarunu procesā cenas var mainīties. Privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus LVM esot liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā a/s Latvijas Valsts meži (LVM) akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt valdes priekšsēdētāja un prezidenta Roberta Strīpnieka mēnešalgu, kā arī noteikti jauni mēnešalgas apmēri valdes locekļiem, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

LVM akcionāru sapulce nolēmusi noteikt mēnešalgu valdes priekšsēdētājam R. Strīpniekam par prezidenta amata pienākumu izpildi atbilstoši amata aprakstam 4640 latu apmērā, no kā Strīpnieks kā valdes priekšsēdētājs saņems 2784 latus, bet kā prezidents - 1856 latus.

Valdes loceklim Gintam Bumbierim par finanšu viceprezidenta amata pienākumu izpildi alga turpmāk būs 4084 latu apmērā, valdes loceklim Arnim Melnim par direktora amata pienākumu izpildi - 4176 latu apmērā bet valdes loceklis Edvīns Zakovics kā direktora vietnieks saņems 3991 latu.

R. Strīpnieks nevēlējās komentēt akcionāru sapulces lēmumu.

Kā ziņots, LVM akcionāru sapulce 2012. gada 21. decembrī akceptēja, ka valdes locekļiem tiek palielināts atalgojums, līdz ar to Strīpnieka alga 2800 latu vietā tika paaugstināta līdz 8800 latiem mēnesī. Tikmēr pēc saceltās ažiotāžas zemkopības ministre Laimdota Straujuma 7. janvārī izdeva rīkojumu sasaukt atkārtotu akcionāru sanāksmi, kurā atalgojums tiktu pārvērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts meži pirks zemi par 126,5 tūkstošiem latu

Jānis Rancāns, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts atļaut LVM pirkt meža zemi – astoņus īpašumus 106,1 hektāru platībā. Kopējā darījuma summa ir 126,5 tūkstoši latu, informē Zemkopības ministrija.

Akcionāru sapulcē LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks informēja, ka patlaban LVM izskatīšanas procesā ir 99 meža zemes īpašumi ar kopējo platību ir 1570 hektāri. No tiem 16 zemes īpašumu pirkšanas darījumus varētu noslēgt tuvākajā laikā.

2012. gada 17. februārī akcionārs – Zemkopības ministrija – atļāva LVM pirkt piecus meža īpašumus 67 hektāru platībā par 65,5 tūkstošiem latu.

Kopš Zemkopības ministrija uzdeva LVM palielināt meža īpašumu un meža zemes iepirkšanu no privātajiem meža īpašniekiem, kas to vēlas pārdot, privāto mežu īpašnieku interese bijusi liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts meži palīdzēs sagatavot mežu speciālistus

Gunta Kursiša, 18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts meži (LVM) un Latvijas Universitāte otrdien slēdza sadarbības līgumu par augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu atbilstoši mežu nozares vajadzībām.

LVM ir sadarbības partneris, ko universitāte vēlējusies jau sen, norāda LU rektors Mārcis Auziņš, piebilstot, ka LVM ir svarīgs partneris, lai nodrošinātu prakses vietas studentiem un iespējas pētniekiem.

«Bija jāpaiet zināmam laikam līdz sapratām, ka arī uzņēmumu konkurētspēja dzimst izglītības sistēmā,» atzina LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, piebilstot, ka nereti starp biznesa un akadēmisko vidi rodas šķirtne. Viņš sola, ka noslēgtā sadarbība nebūs «ķeksīša pēc».

LU un LVM paredzēts sadarboties izglītības satura jautājumos, piemēram, izstrādājot jaunas nozarei nepieciešamas augstākās izglītības programmas un pielietojot mācību procesam nepieciešamās LVM programmatūras, kā arī studentu izglītībā, attiecinot LVM stipendiju programmu uzņēmumam prioritārajām studiju programmām un specializācijām un piesaistot LVM speciālistus izglītības procesā, lasot lekcijas par aktualitātēm mežsaimniecībā un informējot par jaunākajām tehnoloģijām, gan citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS «Latvijas valsts meži» (LVM) pagājušo gadu noslēgusi ar 333,201 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 68,4% un sasniedza 109,833 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas kopējie ieņēmumi pērn pārsniedza plānoto par 21 miljonu eiro, tostarp apgrozījums no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija par 11 miljoniem eiro jeb 4% lielāks nekā plānots. Šādu rezultātu kompānija sasniedza, jo sortimentu vidējā pārdošanas cena pērn bija lielāka nekā plānots. Plānotais realizētās apaļkoksnes sortimentu apmērs pērn kopumā netika izpildīts 1,4% apmērā un uzņēmums 2018.gadā pārdeva 5,75 miljonus kubikmetru apaļkoksnes. Vienlaikus pērn kompānijai lielāki par plānoto bija ieņēmumi no augošiem kokiem, ko ietekmējis labais papīrmalkas un tehnoloģiskās koksnes tirgus, kas ļāvis palielināt realizēto kubikmetru apmēru un izraisījis cenas pieaugumu. Pērn kompānijas ieņēmumus ietekmēja arī bioloģisko aktīvu vērtības pieaugums un ieņēmumi no saņemtajām soda naudām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2021. gadā plāno strādāt ar 324,5 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu un 38,7 milj. eiro lielu peļņu. Investīcijas plānotas 55,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 39,2 miljoni eiro meža infrastruktūrā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2021. gada budžets. "Līdzīgi kā pērn, arī šogad pieprasījums pēc koksnes produktiem tiek prognozēts nevienmērīgs: vērtīgo sortimentu grupā tas joprojām saglabāsies stabils, bet pārējiem koksnes sortimentiem – zems. Kukaiņu bojātās koksnes apjoms Centrālajā un Ziemeļeiropā ir liels un joprojām saglabājusies celulozes, plātņu un granulu ražošanai piemēroto izejvielu pārprodukcija. Vājā eksporta pieprasījuma dēļ Latvijā ir zems pieprasījums pēc tehnoloģiskās koksnes," koksnes produktu tirgus situāciju prognozē LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons.

Salīdzinot ar 2020. gadu, šogad plānoti mazāki tehnoloģiskās koksnes pārdošanas apjomi, kā arī prognozētas zemākas pārdošanas cenas. Finanšu aprēķinos ietvertas piesardzīgas prognozes, pieņemot, ka Covid-19 pandēmiju izdosies pārvarēt bez jauniem satricinājumiem, tomēr riski arvien pastāv. “2021. gada uzņēmuma budžeta prognožu izstrādē nezināmā ir bijis daudz, tādēļ gada laikā būs jāpieņem lēmumi par to precizēšanu atbilstoši tirgus situācijai,” piebilst LVM padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži nopirkto meža zemes portfeli teju vai dubultojis, šogad iepirkums tiks turpināts

Pēc trīs gadu (2009. – 2011.) nosacītās piespiedu pauzes a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn no meža zemes pārdevējiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – iegādājusies 1258 ha, kas gan ir teju par 200 ha mazāk nekā 2012. gadā, kad pēc tā brīža zemkopības ministres (pašreizējās valdības vadītājas) Laimdotas Straujumas uzdevuma atsāka zemes pirkšanu. «Līdz 2012. gadam LVM bija iegādājušies aptuveni 3000 ha, bet tagad divu gadu laikā jau gandrīz tikpat – 2700 ha,» tā uz jautājumu, kā pildīts akcionāra uzstādījums meža zemes iepirkšanā, atbild LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts meži (LVM) pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas valstij piederošās meža zemes, un LVM pārvaldīšanā esošajās zemes platībās ir arī ievērojamas teritorijas, kurās atrodami kūdras resursi. Šobrīd grūti pateikt, cik to ir, bet LVM eksperti ir sākuši šī jautājuma izpēti. piektdien raksta laikraksts Diena.

Runājot par kūdras ieguvi, LVM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas vadītājs Austrumvidzemes mežsaimniecībā Inārs Dreimanis stāsta: «Sākot runāt par purvu, svarīgi izprast, kā tiks vērtēts šis dabas veidojums, jo nav atrodams vispārpieņemts vienots šī termina definējums. Katras zinātnes un nozares speciālisti uz purvu skatās no sava rakursa, izceļot vienu vai otru purvam raksturīgo pazīmi vai īpašību. Piemēram, purvu var identificēt gan ar tā pārmērīgo mitrumu, gan kūdras slāni un kūdras iegulu, gan arī ar purvam raksturīgo augu segu, tās īpatnībām un struktūru.» Purvu varētu nosaukt par kūdras purvu, ja tas saistīsies ar purva kūdras nogulumiem, to izmantošanas praktiskajiem apsvērumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties siltākam laikam, cilvēki pievēršas sulu iegūšanai, kas AS Latvijas valsts meži (LVM) teritorijā tiek uzraudzīta. Aizvadītajā nedēļā LVM Drošības un kontroles daļas darbinieki kārtējās apsekošanas laikā konstatēja 22 nelegālus urbumus bērzos, kas veikti sulu iegūšanai. 23.martā tika noskaidrota vainīgā persona, kas atzinusi savu pārkāpumu, informē LVM.

Vainīgais sākotnēji liecināja, ka sulas – atkritumiem paredzētajos maisos – tecinājis pašpatēriņam. Pieredze rāda, ka vienas dienas laikā sula tek daudz – dienā vietām pat pietekot 2 spaiņi, kas ir aptuveni 20 litri.

Notikuma vietā iegūtie pierādījumi tiks nosūtīti Valsts meža dienestam administratīvā pārkāpuma noformēšanai par patvaļīgu koku bojāšanu. Privātpersonām par šādu pārkāpumu piemērojams sods no 70 līdz 700 eiro apmērā.

Jāievēro vairāki svarīgi priekšnoteikumi, tecinot sulas, lai nenodarītu pāri kokam un ievērotu likumu. LVM apsaimniekotajās teritorijās sulas drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā. Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) bērzam jābūt vismaz ar diametru 40 centimetri, turklāt pašu urbumu jāveic ne dziļāku par 5 centimetriem, jo sula tek zem koka mizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Valsts meži (LVM) dividendēs valstij šogad izmaksās 67 908 419 eiro, savukārt izmaksa varētu tikt sadalīta divās daļās, lēmumu pamatojot ar šā gada plānoto peļņas samazinājumu, paredz valdības akceptētais informatīvais ziņojums Par LVM dividendēm.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, ministrija kā LVM akciju turētāja ierosina pagarināt dividenžu par 2014.gadu iemaksas termiņu, nosakot, ka uzņēmums pirmo iemaksu 50 000 000 apmērā Valsts kasē veic līdz 5.jūnijam, bet atlikušo daļu 17 908 419 eiro - ne vēlāk kā līdz 20.decembrim.

Ministrijas skaidrojumā teikts, ka ierosinājums pamatots ar mežsaimniecībai nelabvēlīgo situāciju no klimatiskā un saimnieciskā viedokļa 2015.gada pirmajā ceturksnī, kā dēļ LVM šogad būtiski ietekmēta naudas plūsma.

Tā kā gada sākumā vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, tas ietekmēja kokmateriālu sagatavošanu un neļāva pārdot apaļkoksni budžetā plānotajos apjomos. Arī meža ceļi kļuva neizbraucami, kas neļāva izvest jau sagatavoto koksni. Iznākumā šogad pārdotās koksnes apjoms salīdzinājumā ar plānoto samazinājās par 280 500 kubikmetriem, kas radīja 12,6 miljonu eiro zaudējumus, savukārt sortimentu pārdošanas apjoma neizpilde 2015.gadā prognozēta 80 000 kubikmetru apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs Latvijas valsts meži (LVM) šogad paredz apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, intervijā aģentūrai LETA sacīja LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Viņš prognozēja, ka apgrozījuma pieaugumu mazākā mērā ietekmēs koksnes cenas kāpums, bet vairāk augstākas pievienotas vērtības produkcijas ražošana, samazinoties augošas koksnes pārdošanas apmēriem, bet pieaugot apaļkoksnes piegādēm kompānijas partneriem. «Mēs pildīsim arī mūsu mērķi - nodrošināt klientiem stabilas koksnes piegādes un tie apmēri, kurus mēs tirgū esam paredzējuši piedāvāt, noteikti tiks piedāvāti,» uzsvēra Zakovics.

Viņš atgādināja, ka pērn LVM apgrozījums bija gandrīz 257 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa - 50 miljoni eiro. Kompānijas ieņēmumus galvenokārt veidoja kokmateriāli, kuru cenas aizvadītajā gadā nedaudz samazinājās saistībā ar notikumiem tradicionālajos Latvijas koksnes noieta tirgos - Lielbritānijā un Ēģiptē. «Lielu lomu nospēlēja Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības un tā izraisītās valūtas svārstības. Loģiski, ka mārciņas vērtības kritums ietekmēja kokmateriālu cenas. Ļoti līdzīga situācija ir Ēģiptē. Arī nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir izraisījusi valūtu kursu svārstības,» teica Zakovics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži pērn strādājis ar 38,5 milj. Ls lielu tīro peļņu, no kuras 34,7 milj. Ls samaksāti dividendēs valstij, šogad šie rādītāji būs mazāki.

Lai arī a/s Latvijas valsts meži (LVM) tīrā peļņa pērn salīdzinājumā ar 2011. g. ir sarukusi par 12,5 milj. Ls, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Lursoft datiem, uzņēmums (neskaitot finanšu sektoru) ir nopelnījis visvairāk. 12 darbības gados LVM ir bijis viens no visvairāk pelnošajiem uzņēmumiem Latvijā un dažādos nodokļos un dividendēs valsts un pašvaldību budžetos samaksājis jau 441,6 milj. Ls. Tiesa, meža nozares uzņēmējus satraukusi ziņa, ka Nordea bankas Latvijas filiāle ir piešķīrusi 10 milj. Ls kredītlīniju LVM, ko esot paredzēts izmantot stabilas naudas plūsmas nodrošināšanai – dividenžu un citiem maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij piederošie meži valsts un pašvaldību budžetos kopumā samaksājuši 988,8 milj. eiro, šogad šī summa pārsniegs vienu miljardu eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir 1999. gada rudenī dibinātā valsts mežu apsaimniekotāja VAS Latvijas valsts meži (LVM) devums kopējā valsts makā. Jāņem vērā, ka bez tiešajiem maksājumiem dažādos nodokļos un dividendēs LVM ir liels darba devējs mežu stādītājiem, jaunaudžu kopējiem, mežizstrādātājiem, koksnes pārvadātājiem un nozīmīgs koksnes piegādātājs Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, kā arī enerģētiķiem, kas ražo siltumu un arī elektrību.

Kopumā LVM darbības laikā ap 70% uzņēmuma peļņas valsts ir saņēmusi dividenžu formā kā iemaksu valsts budžetā, pārējie nopelnītie līdzekļi ir investēti galvenokārt meža ceļu un meža infrastruktūras atjaunošanā meža pieejamības nodrošināšanai un tā ražības palielināšanai. 17 gadu laikā būtisku pieaugumu ir piedzīvojuši visi LVM maksājumi – viskrasākais kāpums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumā no 1,5 milj. eiro 2000. gadā šī summa ir pieaugusi līdz 13,6 milj. eiro 2017. gadā. Dividendēs valsts no LVM saņēmusi 11 milj. eiro 2000. gadā, bet 2011. gadā šī summa bija 73,5 milj. eiro, bet 2012. gadā tikai nedaudz mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sola kontrolēt cirsmas Bernātu dabas parkā

Vēsma Lēvalde, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada tūrisma uzņēmēji nolēmuši stingri uzraudzīt VAS Latvijas Valsts meži (LVM) plānoto Bernātu dabas parka krājas kopšanas cirti.

Izdzirdot par LVM plāniem organizēt koku izciršanu Bernātu dabas parkā, daļa iedzīvotāju, tostarp vairāki tūrisma uzņēmēji, vērsušies Valsts prezidenta kacelejā, Ministru prezidenta birojā, VARAM, Zemkopības ministrijā un Valsts Vides dienestā ar lūgumu plānotās darbības izvērtēt. Lai skaidrotu savus plānus, LVM rīkoja šodien, 6.septembrī, Nīcas novada domē iedzīvotāju sapulci. Lai arī LVM pārstāvji skaidrojuši, ka Bernātu dabas parkā plānota tikai krājas kopšanas cirte aptuveni 70 hektāru lielā platībā, iedzīvotāju satraukumu tas nav mazinājis, db.lv stāstīja tūrisma uzņēmējs, Nīcas novada tūrisma komisijas priekšsēdētājs Andris Maisiņš. Tāpēc visi devušies uz Bernātu dabas parku, lai klātienē lemtu par plānotajām cirsmām. Galu galā panākta vienošanās, ka LVM kopšanu veiks tikai ziemā, lai nebojātu zemsedzi, un izmantos tikai mazo tehniku, vietām pat rokas zāģus. Bernātu dabas parks atrodas pie jūras un ir viens no galvenajiem tūristu «magnētiem», skaidro A. Maisiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pelnīs arī ar smiltīm

Māris Ķirsons, 09.08.2019

A/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot savu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, a/s Latvijas valsts meži sākusi minerālo materiālu un to maisījumu ražošanu un piegādes to izmantotājiem būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš pastāstīja, ka uzņēmums izveidojis savu minerālo maisījumu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, jo nevarēja paļauties uz tām, kuras jau tirgū piedāvāja attiecīgos pakalpojumus.

«Lai nodrošinātu produktu (minerālo materiālu un to maisījumu) kvalitāti atbilstoši ES standartiem, ir nepieciešams veikt materiālu testēšanu vairākiem simtiem paraugu. Diemžēl nepieciešamos testēšanas rezultātus no laboratorijām, kas ir nesaistītas ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, nereti nācās gaidīt četrus līdz sešus mēnešus, un tas nav savietojams ar kontrolējamas kvalitātes nodrošināšanu pārdodamajiem produktiem,» uzsvēra R. Strīpnieks. Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena pauda bažas, vai šādas laboratorijas izveide nav uzskatāma par sava veida konkurences kropļošanu un arī problēmām tieši atbilstības novērtēšanas segmentā. R. Strīpnieks vērsa uzmanību uz uzņēmuma laboratorijas otro pielietojuma jomu – LVM būvējamajos un rekonstruējamos ceļos iestrādāto materiālu kvalitātes kontroli. «Tikai «paspēlējoties» ar minerālo materiālu (kas tiek iebūvēti ceļa neredzamajā daļā) kvalitāti, ieguvums uz vienu vai otru pusi var būt ar piecām un pat vairāk nullēm,» uzsvēra R. Strīpnieks. Viņš norādīja uz vēl kādu problēmu, proti, lielākā daļa laboratoriju pieder vai ir saistītas ar citiem būvniecības un būvmateriālu tirgus dalībniekiem, un tādējādi var rasties šaubas par laboratoriju ietekmējamību un testēšanas rezultātu ticamību, kā rezultātā LVM nevar paļauties uz to sniegtajiem datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs Latvijas valsts meži (LVM) šogad meža infrastruktūrā plāno investēt 21,5 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Viņš pastāstīja, ka galvenās LVM šogad plānotās investīcijas ir paredzēts ieguldīt ceļu būvē un meliorācijas sistēmu sakārtošanā. «Šogad investīcijām meža infrastruktūrā ir paredzēti 21,5 miljoni eiro. Meliorācijas sistēmas ir plānots sakārtot 18 200 hektāru platībā, kā arī izbūvēt meža ceļus 241 kilometra garumā - būs gan jauni ceļi, gan tiks rekonstruēti sliktā stāvoklī esoši meža ceļi,» pastāstīja LVM valdes loceklis.

Zakovics piebilda, ka ceļu infrastruktūru ir plānots sakārtot, lai efektīvāk varētu izvest kokmateriālus un veikt meža apsaimniekošanas darbus. «Laba ceļu infrastruktūra ir nozīmīga ātrai meža ugunsgrēku nodzēšanai. Savukārt meliorācija ir ārkārtīgi svarīga zemes ražības palielināšanai, jo tikko saknes labāk saņem gaisu, ievērojami pieaug arī koku augšanas ātrums un līdz ar to ražība no viena hektāra ir lielāka,» sacīja Zakovics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Turpina pieaugt privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus

Laura Mazbērziņa, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts meži (LVM), turpinot meža zemes iegādes programmu, 2018. gadā iegādājusies 995 ha meža zemes. Savukārt 11 gadu laikā (kopš 2007. gada) LVM ir iegādājusies meža zemes vairāk nekā 12,1 tūkstošu ha platībā. Tas liecina, ka privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus LVM joprojām ir liela, informē Zemkopības ministrija.

«Valsts meža teritorijas kopējās platības palielināšana tiek īstenota, nesamazinot lauksaimniecības zemes platības. Tādējādi valstī tiek saglabāts optimāls līdzsvars vides saglabāšanas un lauksaimniecības jeb uzņēmējdarbības īstenošanas procesos,» teica Kaspars Gerhards, Zemkopības ministrs.

ZM iniciēja LVM meža zemes iegādes programmu ar mērķi nodrošināt mežu nonākšanu valstij pilnībā piederošās akciju sabiedrības LVM, nevis ārvalstu fizisko vai juridisko personu īpašumā. Realizējot meža zemes iegādes programmu, ir panākts, ka daļa privāto meža īpašnieku, kas mežu vēlas pārdot, pārdod to valstij piederošam uzņēmumam.

Turklāt ik gadu pieaug tās valsts mežu platības, kurās dažādu vides aizsardzības apsvērumu dēļ ir aizliegta saimnieciskā darbība, kas rada ierobežojumus ekonomiskajai attīstībai Latvijas reģionos, tāpēc LVM iepirktās meža platības daļēji kompensē šo apsaimniekojamo mežu teritoriju samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru