Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis, apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Linkaits sacīja, ka otrdien saņēmis ziņu, ka divi LVRTC valdes locekļi pametīs darbu uzņēmumā pēc pašu vēlēšanās. Ministrs vēl neesot lēmis, kad tiks meklēti jauni LVRTC valdes locekļi, tomēr tas tikšot darīts, izsludinot amata konkursu.

Linkaits atzina, ka viņš bija plānojis šonedēļ sasaukt LVRTC akcionāru sapulci, lai lemtu par uzņēmuma valdes nākotni, tomēr Bokta ar lēmumu atkāpties pats esot «pasteidzies pirmais». Ministrs norādīja, ka viņam un Boktam bijušas domstarpības jautājumā par lielo Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu.

«LVRTC valdes darbības rezultātā valstij tiek nodarīti lieli zaudējumi. Vēl būs jāstrādā, lai vairāki projekti tiktu veiksmīgi pabeigti. Projektu vadība nebija Boktas kunga stiprā puse,» sacīja Linkaits.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums apturēt konkursu par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lauku platjoslas attīstības projektam var kavēt daļas no šī projekta izpildi, informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa.

Svikliņa pavēstīja, ka «LVRTC rīkosies atbilstoši IUB lēmumam», kas prasīja no apturētā konkursa nolikuma svītrot prasības par pretendentu kvalifikācijām, kuras sūdzībā bija apstrīdējis viens no pretendentiem - SIA AA Projekts. «Taču radusies situācija nozīmē to, ka atsevišķas projekta aktivitātes var tikt izpildītas vēlāk nekā sākotnēji plānots,» raksta LVRTC.

Savukārt «konkursa nolikuma precizēšana, jauna konkursa izsludināšana un potenciālā līguma noslēgšana prasīs vairākus mēnešus. LVRTC pašlaik pārstrādā projekta realizācijas grafiku un tajā iesaistāmos resursus,» norāda LVRTC.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) par ciparu televīzijas (TV) apraides stratēģiskās attīstības plāna izstrādi ir paredzējis tērēt līdz 10 tūkst. Ls, DB informēja LVRTC Komercdepartamenta Tirgzinības vadītāja Vineta Sprugaine.

Iepirkuma mērķis ir izstrādāt LVRTC kā infrastruktūras turētājam, TV operatoriem un gala patērētājiem piemērotu sadarbības modeli.

«Kopš ciparu TV ieviešanas Latvijā LVRTC nodrošina infrastruktūru ciparu TV apraidei. Pēdējo desmit gadu laikā LVRTC ir pilnveidojis un uzlabojis infrastruktūru ciparu TV apraidei, veicot nozīmīgas investīcijas un plānojot infrastruktūras attīstību un pilnveidi arī turpmāk. Ņemot vērā LVRTC infrastruktūras attīstībā veiktās investīcijas, LVRTC pienākums ir nodrošināt arī šo investīciju aizsardzību un efektivitāti ilgtermiņā,» skaidroja V. Sprugaine.

LVRTC sagaida, ka drīzumā tiks izstrādāti un pieņemti nosacījumi, ar kādiem elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās to programmu izplatīšanu, vai nodrošinās programmu zemes apraidi ciparformātā.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) savā pērn pavasarī izveidotā datu centrā cer attīstīt mākoņdatošanas pakalpojumus biznesam, stāstīja LVRTC Komercdepartamenta direktors Mihails Galuška.

«Redzam trīs iespējamos pakalpojumus. Pirmais - droša datu glabāšanas diska vieta. Otrs - rezerves datu centrs, kas šeit «guļ», bet momentāni pamostas, ja primārais datu centrs nobrūk. Trešais pakalpojums - virtuālais serveris, kas lietotājam izskatās kā viņa serveris, un to var lietot, kā vēlas,» Galuška teica.

Pasaulē mākoņpakalpojumus arvien vairāk izmanto uzņēmumi un iestādes, lai mazinātu izmaksas par pašu datu sistēmu uzturēšanu. Jau ziņots, ka elektronisko sakaru komersants Lattelecom ieviesis mākoņpakalpojumu biznesa klientiem - eDati -, kas ļauj attālināti glabāt un koplietot lielas datu kopas un jau kādu laiku nodrošina divus citus mākoņpakalpojumus - ePasts mākonī un eBirojs mākonī.

No šā gada 13. aprīļa par VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pagaidu valdes priekšsēdētāju apstiprināts LVRTC Komercdepartamenta direktors Ģirts Ozols. Savukārt par valdes locekli iecelts LVRTC Finanšu un administratīvā departamenta direktors Mariss Mežgals.

Par pagaidu valdes locekļu iecelšanu šodien lēma LVRTC akcionāru sapulce Satiksmes ministrijā (SM), kas ir LVRTC akcionārs. Drīzumā SM izsludinās arī atklātu konkursu uz LVRTC valdes locekļu amatiem.

Kā zināms, šonedēļ darbu LVRTC nolēma pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis. Visu valdes locekļu pilnvaras beidzas 12. aprīlī.

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons daļas.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) finansiālos rādītājus 2011. gadā ietekmēja AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšana un bankrota procedūras uzsākšana. Tā rezultātā uzņēmuma 2011. gada zaudējumi sasniedza 19,47 milj. Ls, jo nācās veidot uzkrājumus 25,7 milj. Ls apmērā noguldījumiem un aprēķinātajiem procentiem AS Latvijas Krājbanka.

«LVRTC ir iesniedzis kreditora prasījumu AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūras ietvaros. Kritiski izvērtējot pieejamo informāciju par AS Latvijas Krājbanka finanšu stāvokli un uzsākto bankrota procedūru, kā arī ievērojot piesardzības principus, vienīgais risinājums bija veidot uzkrājumus noguldījumu summai un aprēķinātajiem procentiem 100% apmērā. Kā jebkuram citam uzņēmumam vai iestādei līdzīgā situācijā, arī LVRTC šī gadījuma dēļ ir nācies pārskatīt ilgtermiņa projektu finansēšanas avotus. Vienlaicīgi droši varam apgalvot, ka LVRTC finanšu situācija ir stabila, LVRTC pašu kapitāls ir 40,1 milj. Ls, un uzņēmuma ikdienas darbība un pakalpojumu sniegšana netika un netiks ietekmēta,» skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Naudas meklējumi valsts budžetam sāk pieņemt arvien jaunus apmērus. Acīmredzot saprotot, ka turpmāka nodokļu celšana varētu izrādīties visai apgrūtināta, politiķi arvien intensīvāk izvērtē jaunas naudas siles iztukšošanas iespējas - valsts kapitālsabiedrību izpārdošanu.

Jau vairākkārt ir vēstīts, ka nākamgad privātās rokās pilnībā varētu nonākt kompānijas Lattelecom un LMT, bet nu jau sākušās runas arī par Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC). Protams, valstij beidzot būtu jātiek galā ar savām īpašumtiesībām attiecībā uz dažādiem objektiem, rūpīgi izanalizējot, kurš no tiem ir stratēģiski svarīgs valsts funkciju nodrošināšanao, bet kurš - ne.

Saistībā ar LVRTC var teikt, ka mūsu amatpersonas, sākot izvērtēt tā privatizācijas iespējas, iespējams, pašas negribot, ir pieķērušās pārāk sarežģītam objektam. Vienkārši laika gaitā, Satiksmes ministriju vadot dažādu partiju pārstāvjiem, LVRTC pārziņā ir nodotas dažādas lietas, sākot ar virszemes apraides nodrošināšanu un elektroniskā paraksta ieviešanu un beidzot ar 23% LMT akciju pārvaldīšanu. Turklāt ir izskanējis, ka arī platjoslas interneta ieviešana varētu tikt uzticēta tieši LVRTC. Viss nupat minētais liecina, ka šis uzņēmums nav uzskatāms par tādu, ko varētu «kā stāv» pārdot kādam, kurš ir gatavs maksāt visvairāk (kaut arī finansiālais ieguvums nebūt nav mazsvarīgs faktors). Tas nozīmē, ka ir rūpīgi jāpārskata visas šā uzņēmuma esošās un arī iespējamās funkcijas, nepieciešamības gadījumā daļu no tām nodalot pirms privatizācijas veikšanas.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Ceturtdien tika sasaukta Valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika lemts iecelt LVRTC valdes locekļa amatā bijušo a/s Preses apvienība reģiona vadītāju un SIA Latvija Statoil mazumtirdzniecības vadītāju Aldi Lukašinski.

Jaunieceltajam LVRTC valdes loceklim ir Biznesa augstskolas Turība profesionālais bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā. Iepriekš A. Lukašinskis ieņēma SIA Sonbalt valdes locekļa amatu, a/s Preses apvienība reģiona vadītāja amatu, kā arī Statoil Baltic States pakalpojumu grupas vadītāja un SIA Latvija Statoil mazumtirdzniecības vadītāja amatus.

Izmaiņas valdē notikušas, ņemot vērā, ka šobrīd LVRTC darbojas nepilnā sastāvā – 8. jūnijā no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas tika atsaukts Gints Kiršteins, pamatojoties uz viņa iesniegumu par amata atstāšanu.

LVRTC cer nākamā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā piesaistīt 7 milj. Ls, lai rekonstruētu TV torni Zaķusalā. Tā DB pastāstīja VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šobrīd ir izstrādāts Zaķusalas radio un televīzijas torņa (turpmāk – TV torņa) rekonstrukcijas un piegulošās teritorijas labiekārtošanas skiču projekts, un LVRTC cer, ka tiks dota zaļā gaisma projekta virzībai. «TV tornis Zaķusalā ir objekts, kuram varētu piesaistīt tūristus, un jau labu laiku mums ir bijis domu lidojums, ko esam pārdzīvojuši un nonākuši pie konkrēta plāna TvTornis 2.0,» stāsta J. Bokta.

Skiču projektu izstrādāja LVRTC piesaistītie arhitekti Andis Blūms un Andis Kalniņš. Kopumā projektā līdz šim, pēc LVRTC sniegtās informācijas, ir ieguldīti pāris tūkst. Ls.

Šobrīd gadā TV torni Zaķusalā apmeklē vidēji 4–5 tūkst. cilvēku, bet pēc rekonstrukcijas apmeklētāju skaits varētu sasniegt 100–200 tūkst., pieļauj J. Bokta, norādot uz Igaunijas pozitīvo piemēru. Proti, Tallinas TV tornis pēc rekonstrukcijas deviņu mēnešu laikā piesaistīja 240 tūkst. apmeklētāju. Igaunijā tornis savas durvis apmeklētājiem slēdza 2007. gadā, bet atvērts jaunajā imidžā tika pērnā gada aprīlī. Investīciju apmērs kaimiņvalstī bija nepilni 7 milj. eiro, un projektam tika piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Lai lauku iedzīvotājus nodrošinātu ar interneta pieslēguma iespējām un mazinātu platjoslas projekta iespējamos riskus, LVRTC investēs 15 milj. Ls maģistrālās optikas tīkla izveidē.

Lai visā valstī būtu pieeja kvalitatīvam internetam un Latvija tiektos pretī «Eiropas 2020» iniciatīvai, kas paredz visiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem līdz 2020. gadam nodrošināt piekļuvi platjoslas internetam ar ātrumu vismaz 30 Mbit/s, bet 50% vai vairāk mājsaimniecību apgādāt ar interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbit/s, Satiksmes ministrija (SM) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi Latvijas lauku apvidos. Platjoslas projekta pirmās kārtas projektēšanas un celtniecības darbi plānoti līdz 2015. gadam, un projekta pirmajā kārtā tiks investēti 18,5 milj. Ls, no kuriem 87,18% veidos ERAF līdzfinansējums, pārējā daļa tiks finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projektā paredzēta optisko kabeļu infrastruktūras izveide, savienojot Latvijas pilsētas – bijušos rajonu centrus – ar lauku pagastiem.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), veicot Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos, ir saņēmis Bauskas novada zemnieku lūgumu pagarināt optisko kabeļu izbūvi konkrētos posmos, lai būtu iespējams novākt ražu vietās, kur ir apsēti ne tikai zemniekiem piederošie lauki, bet arī akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi (LVC) īpašumi ceļa malās, apstiprināja uzņēmumā.

LVRTC šomēnes gatavojās guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā, kā rezultātā tika nospraustas trases, kas dažviet atrodas zemnieku lauku malās – LVC piederošajā zemes ceļu aizsargjoslā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Kā atklājies pēc trašu nospraušanas, zemnieki laukus mēdz apstrādāt ne tikai sava īpašuma ietvaros, bet līdz pat ceļa malai. Šādu rīcību LVRTC atzīst par vizuāli un ekonomiski pamatotu, taču no tiesiskā aspekta tā ir vērtējama kā pašdarbība, kas šobrīd apgrūtina jautājuma risināšanu, skaidroja uzņēmumā.

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.