2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.
Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.
Tirgus mainās
2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.
Starptautiskie investori Baltijas valstis lielākoties uztver kā vienotu tirgu, kas ir loģiski, jo kopumā tas ir lielāks, finansiāli pievilcīgāks un noturīgāks pret atsevišķu valstu ekonomiskajām svārstībām, norāda Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā. “To stiprina gan ciešā reģionālā sadarbība, gan arī līdzīgas un savstarpēji saprotamas, kā arī savietojamas tiesību sistēmas. Nozīmīga loma ir arī konkurētspējīgajai nodokļu videi - Baltijas valstu nodokļu sistēmas jau ilgstoši tiek uzskatītas par vienām no pievilcīgākajām pasaulē. To apliecina arī International Tax Competitiveness Index, kur 2025. gadā Igaunija ierindojās pirmajā vietā, Latvija - otrajā, bet Lietuva - piektajā vietā OECD valstu vidū. Piepildoties prognozēm par ekonomikas izaugsmi 2 līdz 3% apmērā, Baltijas reģiona pievilcība investoriem tuvākajos gados, visticamāk, tikai turpinās pieaugt,” teic N.Grigals.
Saglabā pozīcijas
2025. gadā M&A darījumos Baltijā dominēja vairāki nozīmīgi sektori. Līderpozīciju saglabāja tradicionāli spēcīgais informāciju tehnoloģiju (IT) un datorprogrammatūras segments, kam sekoja patēriņa preču, pakalpojumu un enerģētikas sektori, kuri kopā veidoja lielāko daļu no darījumu skaita un vērtības. Interesi raisījis arī aizsardzības un tehnoloģiju sektors, kur, lai gan apjomi vēl pagaidām nav tik lieli kā iepriekš minētajos segmentos, novērojama palielināta interese un potenciāls tuvākajā nākotnē. Tas atspoguļo gan globālās drošības situācijas ietekmi uz investīciju lēmumiem, gan reģiona uzņēmumu spēju piedāvāt inovatīvus risinājumus. N.Grigals norāda, ka IT sektors izceļas ar spēcīgu eksporta un inovāciju potenciālu.
“Gan Baltijas valstīs kopumā, gan īpaši Latvijā šī joma jau ilgstoši tiek augstu vērtēta sava intelektuālā kapitāla dēļ. Patēriņa un pakalpojumu segmenta pievilcību savukārt veicina stabils pieprasījums, ko nodrošina ekonomikas stabilitāte un prognozētā izaugsme. Savukārt enerģētikas nozare, īpaši atjaunojamo energoresursu jomā, pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību, jo Baltijas valstis enerģētisko neatkarību izvirzījušas kā vienu no savām galvenajām prioritātēm. Papildus tam ievērojams potenciāls Baltijā ir arī veselības aprūpes un veterinārmedicīnas jomām, kā arī augstas pievienotās vērtības ražošanai, tostarp aizsardzības jomā. Lai šo potenciālu pilnvērtīgi izmantotu, būtisks priekšnoteikums ir paredzama un stabila regulatīvā vide investoriem,” teic N.Grigals.
Labs sniegums
Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija pērn uzrādījusi ievērojami lielāko darījumu vērtību proporciju, jo vairākas augstas vērtības transakcijas bija saistītas tieši ar Latvijas tirgu vai uzņēmumiem, kas darbojas tajā. Lietuva 2025. gadā savukārt demonstrēja augstu darījumu skaitu un stabilu izaugsmi, pateicoties spēcīgai vietējai ekonomikas attīstībai un vairāku nozīmīgu darījumu īstenošanai - tostarp lielu starptautisku darījumu piesaistei. Arī Igaunija, lai gan darījumu skaita ziņā nedaudz zaudēja, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saglabāja svarīgu lomu reģionā ar augošu vietējā kapitāla līdzdalību un investīciju pieaugumu IT sektorā.
Atšķirības darījumu aktivitātē starp Baltijas valstīm diktē atšķirības ekonomikas izaugsmē, komentē Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā. “Pēdējo trīs gadu laikā Igaunijā ekonomiskā izaugsme notikusi lēnāk, nekā Latvijā un Lietuvā. To daļēji ietekmējusi arī Igaunijas ciešāka piesaiste Skandināvijas tirgum, kas šajā periodā saskāries ar salīdzinoši lielākiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Tieši salīdzinoši zemā aktivitāte Igaunijā iepriekšējā gadā varētu kļūt par stimulu lielāku, reģionāla mēroga darījumu aktivizēšanai šogad, savukārt Latvijā un Lietuvā aktivitāte varētu saglabāties 2025. gada līmenī vai nedaudz pieaugt,” spriež E.Berlaus.
Interese pieaug
Kopumā 2025. gadā Baltijas M&A tirgus spējis parādīt lielu noturību un spēju pielāgoties globāli mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Lai gan kopējais darījumu skaits nedaudz saruka, pieaugošā darījumu vērtība un spēcīgā ārvalstu investoru aktivitāte norāda uz tirgus nobriešanu un augošu starptautisku interesi. Arī tuvākajā nākotnē tirgus dalībnieki sagaida, ka tehnoloģiju, enerģētikas un start-up segmenti turpinās piesaistīt investorus, savukārt lēmumi par darījumu īstenošanu būs ciešāk saistīti ar globālajiem ekonomiskajiem un politiskajiem riskiem, tostarp tirdzniecības nosacījumiem un ģeopolitisko stabilitāti.
Kopumā 2026. gadā varam sagaidīt labu darījumu aktivitāti, tostarp arī pietiekami lielu skaitu šim tirgum nozīmīgu darījumu, komentē E,Berlaus. Viņa norāda, ka investoru aktivitāti, protams, ietekmē ģeopolitiskie faktori, tostarp Ukrainas kara tuvums, taču vienlaikus tie noteiktā mērā darbojas arī Baltijas labā.
“Neskaidrība globālajās ekonomiskajās un politiskajās norisēs veicina to, ka daļa Eiropas investoru arvien biežāk izvēlas ieguldīt Eiropā - sev tuvākos, labāk saprotamos un prognozējamākos mājas tirgos, kuros nepieciešamības gadījumā iespējams ātrāk pielāgot investīciju lēmumus,” skaidro E.Berlaus. Papildus viņa izceļ aizsardzības nozari, kur Baltijas valstīm šobrīd ir īpašs investīciju potenciāls, jo reģions ir viens no aktīvākajiem Eiropas Savienībā aizsardzības kapacitāšu stiprināšanā.
#1/2
Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā.
#2/2
Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā.
